3 Kultūras teorija un vadībzinības

Prasības kredītpunktu iegūšanai :

1. 
   Centīga visu prakses uzdevumu veikšana ;
   
2. 
   Pozitīva atsauksme no TV studijas - prakses kuratora ;
   
3. 
   Pienācīgā kvalitātē vesta “ Prakses dienasgrāmata “
   

4.)Pozitīvi vērtējumi saņemti ieskaitē un eksāmenā par tur piestādītiem darbiem.

Literatūra:

1. 
   Dzenītis, Ģ. Tālrāde.- Rīga, 1984
   
2. 
   Alkin, S. Sound Techniques for TV.- London, 1995
   
3. 
   Cokin Creative Filter Lyster.- France, 1983
   
4. 
   Fisher, K. Portratfotografie.-Leipzig., 1973
   
5. 
   Hatrwig, R. Basic TV Tehnology.- London, 1996
   
6. 
   Mehhert, H. Das Bild im Film und Fernsehen.- Leipzig., 1986
   
7. 
   Mehert, H. Filmfotografie, Fernsehfilmfotografie.- Leipzig, 1986
   
8. 
   Mehert, H. Filmfotografie.-Leipzig, 1965
   
9. 
   Millerson, G. Lighting for Video.- Oxford, 1991
   
10. 
    Musberger, R. Single – camera Video Production.- London, 1993
    
11. 
    Paulke, W. Perspektive.- Leipzig, 1965
    
12. 
    Ward, P. Basic Betacam Camerawork.- London, 1995
    
13. 
    Zetti, H. Television Production Handbook.- California, 1992
    
14. 
    Zuholowsky, F. Maske, Typ, Charakter.- Leipzig, 1971
    
15. 
    Аранхо,И. Архитектурная композиция.-Москва, 1983
    
16. 
    Баднев,М. Техничекая психология.- Москва, 1966
    
17. 
    Батров,Е. Очерки Теории Телевидиня.- Москва, 1978
    

Kursa autors: Lektors Aldis Šēnbergs


Kursa nosaukums: Televīzijas specifika

Kursa apjoms: 448 kontaktstundas 7 semestru laikā ;tai skaitā 42 st. raidījumu noskatīšanās un analīze .Individuālais darbs vēl 42 st.

Kursa autors: Docents Alvils Indriksons, docents Māris Kanaviņš

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: sekmīgi izturēts uzņemšanas komisijas kolokvijs , iespēja izmantot sev pieejamu videotehniku ; svešvalodas zināšanas ( jo latviski literatūras praktiski nav )

Kursa saturs: Televīzijai ir savas specifiskas iezīmes , ko nosaka daudzžanrainā televīzijas programma, gan to veidošanas tehniskās un tehnoloģiskās īpatnības ,kā arī skatītāju īpašo uztveres apstākļu dēļ. Kurss dod topošajiem operatoriem vispusīgu televīzijas darba tehnoloģisko īpatnību apguvi: sākot no TV ,kā masu komunikācijas līdzekļa, raksturojuma ,līdz, salīdzinoši ar kino tehnoloģiju , izteiksmes līdzekļu specifiskajiem pielietojuma veidiem; apmāca TV darba praksi un metodēm. Iepazīstas ar darba drošības tehnikas prasībām .

Kursam raksturīga cieša saikne ar operatoru meistarības un režijas disciplīnām ,jo ir to televīzijas specifikas papildinājums . Savukārt, lai dziļāk apgūtu atsevišķus TV tehnoloģiskos jautājumus, tie izdalīti kā patstāvīgi studiju priekšmeti un to pasniegšanai tiek pieaicināti speciālisti- inženieri , skaņu režisori un tt., kuriem tiek sniegta metododiska palīdzība. Kursa mērķis : sagatavot studentus operatora darbam ar elektronisko attēla ieguves tehnoloģiju , gatavus darbam televīzijas studijās un citās organizācijās , kurās pielieto šo video tehnoloģiju.

Tematiskais plānojums:

Temats

I Televīzijas vieta un īpatnības masu komunikācijas sistēmā;

II Televīzijas pārraides uztveres īpatnības ; atšķirība no kino.

III Operatora vieta un pienākumi televīzijā , viņa loma mākslinieciski un saturiski bagāta raidījuma veidošanā. Operatora darbs teležurnalistikā ( sadarbība ar reportieri).

IV Mākslinieciskā apgaismojuma īpatnības video tehnoloģijā.

V TV operatora darba dažādos žanros , īpatnības un metodes.

VI Operatora darbs TV iestudējumā ( sadarbībā ar režisoru) ;

VII Praktiskajā darbā pie priekšdiploma un diploma darbiem pilnveidot individuāli katra studenta profesionālo ,kā teleoperatora, prasmi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai : jāizpilda visi uzdotie praktiskie darbi ; jāpiedalās visos semināros , sekmīgi jākārto visi TV specifikas eksāmeni .

Piezīme: lielākā daļa praktisko darbu tiek organizēta un vērtēta kopā ar citu disciplīnu praktiskajiem darbiem. Piemēram, studenta devumu disciplīnā “ Operatora darbs teležurnalistikā “ ,bez tiešā pasniedzēja ,vērtē -no savu disciplīnu viedokļa - arī operatoru meistarības , režisūras un TV specifikas pasniedzēji.
Literatūra :

1. 
   Herbert Zettl “ Television Production Handbook “
   

Wadsworth’s Publ. Comp .; Halmont ,California ,1992

2. 
   Helmar Mehnert “ Das Bild im Film und Fernsehen “; Leipzig ,1986
   
3. 
   Helmar Mehnert “ Filmfotografie ,Fernsehfilmfotografie “; Leipzig ,1986
   
4. 
   Helmar Mehnert “ Filmfotografie “ Leipzig ; Fotokonoverlag ,1965
   
5. 
   Klaus Fisher “ Portrat fotografie “ ,Leipzig ,1973
   
6. 
   Wilhelm Paulke ‘ Perspektive “ , E.A. Seemann Verlag Laipzig ,1965 ;
   
7. 
   Frank Zuholowsky “ Maske ,Typ , Charakter “,Leipzig ,1971
   
8. 
   Robert Musberger “ Single-camera Video Production “ , London ,1993 , Focal Press.
   
9. 
   Peter Ward “ Basic Betacam Camerawork “ ,London ,1995
   
10. 
    Robert Hartwig “ Basic TV Technology “ ,London , 1996 ;
    
11. 
    Glyn Alkin “ Sound Techniques For TV “ ,London ,1995 ;
    
12. 
    Gerald Millerson “ Lighting For Video “ , Oxford ,1991;
    
13. 
    Gerald Millerson “ Cokin Creative Filter Lyster “ ,Nevilly ,France ,1983
    
14. 
    Gerald Millerson “The Future of Television” - http : / / www. student. brad.ac.uk/ktlove/misc/futuretv.html
    
15. 
    Abraham Moles “Teorija informacii i estetièeskoe vosprijaĶie“ tulkojums. no franèu val.,Maskava ,MIR ,1966 ;
    
16. 
    William Bowman “ Grafièeskoe predstavļrņie informacii “,tulkojums no angļu val . ,Maskava ,Mir , 1971 ;
    
17. 
    V.Samoilov ,B.Hromoi “ Sistema cvetnogo televiģeņija SEKAM ““Maskava ,1977 ;
    
18. 
    Vsevolods Tolmaèevs “ Proizvodstvo telefiļma “ ,Maskava ,I971;
    
19. 
    M.Babņevs “ Tehņièeskaja psihologija “ Maskava ,1966.
    

20. Girts Dzenītis “Tālrāde “,Rīga,1984 .
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons, docents Māris Kanaviņš

Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas ( 4 st .semināri, 60 lekcijas) 1. semestris. 4 kredītpunkti.

Kursa autors: Docents Māris Kanaviņš

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: vēlamas angļu un krievu valodas iemaņas.

Kursa daļas saturs: Apskata TV kā masu komunikācijas līdzekļa raksturu. Ievads komunikāciju zinātnē. Indivīds un mēdiji. Auditorija, tās īpatnības.

Tematiskais plānojums :

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Komunikācija kā specifiska kultūras forma. Komunikācijas akts. To vieta un loma cilvēka un sabiedrības dzīvē.	1	L2;L2
Komunikācijas nosacījuma veidi un sistēma. Komunikācijas funkcijas.	2	L2;L2
Komunikācijas lauki: instutucionālie, starppersonu, masu komunikācija.	3	L2;L2
Faktori, kas nosaka masu komunikāciju saturu un formu.	4	L2;L2
Masu komunikāciju patērēšanas process. Masu komunikācijas teorijas.	5	L2;L2
Starppersonu komunikācija.	6	L2;S2
Masu komunikāciju vēsture. Senā Roma. Piotro Seretino.	7	L2
Komunikācijas līdzekļu izcelsmes priekšnoteikumi un to attīstības īpatnības Latvijā. Triju tautas atmodu žurnālistikas salīdzinājums.	8	L2
TV žurnālistikas vēsture. Latvijas TV vēsture.	9	L2;L2
Globālie un lokālie aspekti starptautiskajā komunikācijā. Internets un citi multimēdiji.	10	L2;L2
TV kā sociāli ekonomiska institūcija.	11	L2;L2
TV eksistences formas	12	L2;L2
TV finansēšanas avoti	13	L2
Citas TV eksistences formas: ētera, kabeļu, satelīta	14	L2
TV kontroles formas, reitingi	15	L2;L2
V programmu veidošanas veidi	16	L2;L2
Seminārs, konsultācija, individuālais darbs		S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1)Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

2. 
   Jāizstrādā rakstisks kursa darbs.
   
3. 
   Sekmīgi jānokārto eksāmens
   

Literatūra:

1.Dzenītis I. Tālrāde - Rīga ,1984.

2.Grigulis A.,Treijs R. Latviešu žurnālistikas vēsture ,Rīga ,1992

3.Pijs A. Ķermeņa valoda , Rīga ,1995

4.Hartley P.Interpersonal Communication- 1992 Media Effects and Beyond: Culture, Socialization and Lifestyles, (ed.by K.E.Rosengren-1994

5.The Western Man Media : The Euromedia Handbook- 1992

Kursa autors: Docents Māris Kanaviņš
Kursa nosaukums: TV specifika 1.gada 2.semestra tēma: Specapgaismes aparatūra TV un drošības tehnika.

Kursa apjoms: 64 stundas ( 32 stundas lekcijas, 4 st. semināri

28 stundas individuālais prakses darbs )

Kursa autors: Docents Alvils Indriksons

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: fizika vidusskolas apjomā

Kursa daļas saturs: tiek apgūta televīzijā pielietojamā apgaismes tehnika, tās ekspluatācijas īpatnības un drošības tehnika tās aprūpē. Sagatavo ” Operatoru meistarības “un “TV specifikas “ disciplīnām apgaismojuma jautājumā.

Tematiskais plānojums :

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Apgaismojuma TV tehniskā un estētiskā nozīme. Tehnoloģiskās atšķirības starp kino un TV	1	L2
Gaismas mērvienības un jēdzieni	2	L2
Gaismas izplatīšanās likumi Difūza un virzīta gaisma.		L2
Cilvēka acs jūtība.Krāsu temperatūra	3	L2 S2
.D.ienas apgaismojums. Astronomiskie un metereoloģiskie faktori	4 ,5	L6 S2
Mākslīgās gaismas televīzijā ,to avoti.: Kvēldiega , halogenu, metālhalogenu un Gāzes izlādes lampas Dzīvsudraba augsta spiediena spuldzes	6	L4
Prožektori,to gaismtehniskie raksturojumi . Freneļa lēca.	7	L 2
Izkliedētās gaismas avoti.		L 2
Gaismas plūsmas veidošana un dozēšana Filtri apgaismē	8	L 2
Drošības tehnika televīzijā	9	L 4 S 2
A ieskaite darbam ar eletroiekārtām līdz1000 V		iesk.
Iepazīšanās ar apgaismes ķermeņiem TV paviljonā .Darbs apgaismotāju brigādē	10 ,11	8. st .
Studijā redzētā analīze , neskaidro jautā- jumu iztirzāšana	12	L4
Darbs apgaismotāju brigādē	13, 14	8 .st.
Konsultācija eksāmenam	15	L4

Prasības kredītpunktu saņemšanai :

1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros .

2.Obligāti sekmīgi jākārto ieskaite drošības tehnikā.

3.Nedrīkst būt nopietnu pārkāpumu strādājot apgaismes brigādē.

4.Sekmīgi jākārto eksāmens .

Literatūra :

1.L.Ždanovs ,G.Ždanovs “Fizika vidējām spec. mācību iestādēm”, Rīga ,

Zvaigzne, 1984

2.I .Goraičiks ,V. Peļs “S pravočņik kinooperatora “Maskava ,Iskusstvo 1979

3.Gerald Millerson “ Lighting fot Video “ Oksforda ,Focal Press,1991

4.Hilmar Mehnert “Film-Licht-Farbe” Ein Handbuch fuer Kameraleute

5.Halle( Saale) Fotokinoverlag 1958

6.Hilmar Mehnert “Filmfotografie” Halle, Fotokinoverlag 1965

Kursa autors: Docents Alvils Indriksons

Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem.

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas (60. st lekcijas,4.st. seminināri) 3.semestris.

4 kredītpunkti. Pārbaudes veids : mutvārdu eksāmens

Kursa autors: Docents Alvils Indriksons

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: vēlamas angļu un krievu valodas iemaņas.

Kursa daļas saturs: Kurss ietver 2 atsevišķas tēmas: salīdzina kino un televīzijas tehnoloģiju īpatnības , it īpaši, izmaiņas kinofilmā, rādot to pa televīziju un ,gatavojot to ar mērķi rādīt TV , kādi jāievēro nosacījumi. apskata likumības ekrāna attēla uztverei.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Atšķirības ,ko izraisa TV attēla sensori attiecībā pret Kino negatīvu.	1	L2
Atšķirības ,ko izraisa kineskopa iespējas pret kino ekrānu.	2	L2
TV likums par konstantu “gaišo” kadros	3	L2
Prasības operatoram gatavojot izgaismi attēlam ,kuru rādīs TV (pret kino)	4	L2 ;S2
Redze.Acs uzbūve.Redzes svarīgākie uzdevumi. Redzes lauks.Redzes asums.	5	L4
Acs jūtība, uztveres ātrums	6	L2
Kontrasts,spilgtuma kontrasts, adaptācija.	7	L2
Redze kā uztveres sastāvdaļa	8	L2; 2 S
Perspektīvas:gaisa,ēnu,spoguļ-,putna utt.	9	L4
Lineārā perspektīva	10	L4 ; P2
Tekstūra	11	L2
Ritms, metrs ,temporitms	12	L4
Simetrijas	13	L4
Kadra asimetrija	14	L2
Mērogs	15	L2
Masa	16	L2
Virzība	17	L2
Telpas vizuālais attēlojums	18	L2
Kustība kadrā .Laika attēlojums	19	L2
Kadra kustība: panorāmas,braucieni	20	L2
Varioobjektīvu darbība	21	L2
Dināmiskie kameras un varioobj. kustības paņēmieni	22	L2
Raidījuma virzītas uztveres paņēmieni.	23	S 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai :

1.Jāgūst pozitīvi vērtējumi semināros;

2.Jāgūst pozitīvs vērtējums eksāmenā
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons

Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem

IV daļa , 4 .semestris

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas

( 4 st .semināri,daļa nodarbību notiek TV paviljonos -praktiskā izgaisme ).

4 kredītpunkti.

Kursa autors: Docents Alvils Indriksons

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: vēlamas angļu un krievu valodas iemaņas.

Kursa daļas saturs: Kursa 4. daļas tēma: speciālais apgaismojums televīzijā.Tiek apgūts tehnoloģiskais un mākslinieciskais ap-gaismojums televīzijā un video tehnoloģijā (atšķirībā no kino). Pārbaudes veids: eksāmens no mutvārdu un praktiskās daļām.Praktiskā daļa : jāizpilda radošs uzdevums uzstādot gaismas paviljonā.

Tematiskais plānojums :

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Gaismu nomenklatūra gaismēnu apgaismojums tonālais apgaismojums Low-key un High-kay	1	L4
TV likums par tonālo montāžas kontinualitāti	2	L2
Izgaismojuma galvenie elementi		L2
Izgasimojuma avotu izvietojuma nomenklatūra Zīmējošā gaisma	3	L2
Izlīdzinošā gaisma	4	L2
Modelējošā gaisma	5	L2
Kontrgaisma	6	L2
Fona un efektu gaismas	7	L2; S2;S2
Ēnu nomenklatūra ,to nozīme attēla veidošanā	8	L4
Gaisma kā darbība	9	L2
Gaisma -estetizēšanas līdzeklis	10	L2
Vispārīgie māklinieciskā izgaismojuma likumi	11	L2 ;S2
Gaisma kā dekorācija	12	L1
Personu izgaismes pamatmetodes	13	L2;S2
Krāsu problēmas televīzijas izgaismē	14	L2
Operatīvā apgaisme reportāžās: vide ar dienas gaismu; vide ar mākslīgu gaismu; vide ar jauktu apgaismojumu	15	L4
Lielāku ārpusstudijas notikumu apgaismojuma jautājumi	16	L4
Translāciju grūtības teātros un koncertos oriìinālās vietējās izgaismes dēļ	17	L4
Cilvēka ādas krāsas korektas atstrādes problēmas TV	18	L4

Priekšnoteikumi kredītpunktu iegūšanai :

1.Semināros jāiegūst pozitīvs vērtējums;

2.Jāiegūst pozitīvs vērtējums eksāmena abās daļās : mutvārdu (teorija) un praktiskā izgaismojuma eksāmenā
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons

Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem.

3.gads, 5semestris.

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas , 2 semināri , 1 papildieskaite

4 kredītpunkti Pārbaudes veids : mutvārdu eksāmens .Sastāv no 2 daļām: teorijas un TV žanra raidījuma analīzes , norādot uz īpatnībām operatora darbā.

Kursa autors: Docents Alvils Indriksons

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: apgūts iepriekšējo kursa daļu materiāls.

Kursa daļas saturs: Pamattēmas ir -operatora darba īpatnības dažādos TV raidījumos. ( Darbs TV žurnālistikā ,kā izplatītākais darba veids , tiek studēts atsevišķā kursā ). Divas apakšnodaļas : tradicionālo mākslas veidu transformācija televīzijai un sporta translācijas ; pašas TV organizētie raidījumi . Lai izprastu operatora darba īpatnības , studētas tiek arī pašu žanru iezīmes . Sagatavo arī kursam “ Operatora darbs iestudējumā “. Ap pusi studiju laika aizņem videomateriālu noskatīšanās un piedalīšanās TV raidījumu realizācijā.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Tradicionālo mākslas veidu trans- formācijas TV kopīgās problēmas	1	L2
Kino un TV	2	L2
Glezna ,skulptūra ,pieminekļi ,keramika TV	3	L2
Fotogrāfija un TV	4	L1
Arhitektūra TV		L1
Teātris TV	5	L2
Balets TV	6	L1
Cirks TV		L1
Mūzika TV ,vispārējās problēmas	7	L2
Kori un orķestri TV	8	L2
Solisti TV. Mūzikas instrumenti	9	L2
Estrāde un “ pop” mūzika TV	10	L2
Papildieskaite: mūzikas instrumenti	11	papildiesk .4 st.
Seminārs “ TV un tradic. kultūras veidu transformācija raidījumos”	12	S 2
Sporta raidījumi TV programmā, to vieta un kopējās īpatnības	14	L2
Vieglatlētika TV		L2
Sporta spēles TV: Futbols	15	L2
Hokejs	16	L2
Basketbols	17	L2
Volejbols	18	L2
Cīņas sporta veidi TV	19	L2
Tehniskie sporta veidi TV	20	L2
Ūdenssports TV	21	L2
Seminārs : operatora darbs sporta pārraidē	22	S 2
Operatora darbs televīzijas raid.: Disputi TV	23	L2
Izklaides programmas	24	L2
Koncerti	25	L2
Oficiālo ceremoniju translācijas	26	L2
Oficālas darbības TV: izlozes un tt.	27	L2
Reliģiskas pārraides	28	L2
Darbs daudzu operatoru vidē notikumos un apsardzes režīmā	29	L2
Sevišķi svarīgas personas un operat.	30	L2
Diplomātiskais protokols un operators	31	L2
Operatora darba ētika	32	L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai :

1.Jāiegūst pozitīvs vērtējums semināros;

2.Jānokārto papildieskaite “ mūzikas instrumenti “;

3.Jāsaņem pozitīvs vērtējums abās eksāmena daļās.

Kursa autors: Docents Alvils Indriksons
Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem.

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas ( tajā skaitā 2 semināri , 6 st . prakse)

4 kredītpunkti Laiks: 3.gads 6.semestris

Kursa autors: Docents Alvils Indriksons

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: sekmīgi apgūta “operatoru meistarības “ un “TV specifikas” kursu iepriekšējā viela.

Kursa daļas saturs: tiek studēta TV skaņas komponenta tehnoloģija , jo operatoram bieži (reportāžās ) jāizpilda arī skaņu operatora funkcijas .

Pārbaudes veids : eksāmens ar 2 daļām : teorija un praktiskā darba iemaņu uzrādīšana. Abu daļu vērtējumiem vienāda nozīme.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Skaņas komponents TV , tā nozīme	1	L2
Sk. ietekme pie vizuālā TV komponenta	2	L2
Skaņas būtība. Mikrofoni, darbības principi: Dināmiskie mikrofoni, Lentītes mikrofoni, Kondensatoru mikrofoni, Elektreta mikrofoni	3,4	L4
Mikrof. tehn. raksturlielumi : Jūtības virziens. Mikrofonu jūtība	5	L2
Mikr. izmantojuma veidi :	6,7	L4
Rokas un statīva mikrofoni. Ierobežotas kustības mikrofoni. Personālie mikrofoni. Asi virzītie mikrofoni. PZM mikrofoni
Radiomikrofoni	8	L2
Seminārs : “Mikrofoni”	9	S2
Telpas akustika, reverberācija	10	L2
Izlīdzinājuma radiuss	11	L2
Mikrofonu izvietojuma principi	12	L1
Atgriezeniskā saite ,tās novēršana		L1
Skaņas avotu specifiskās īpašības	13	L2
Toņu diapazons	14	L1
Formanta		L1
Cilvēka balss , tās ieraksts	15	L2
Raidījuma skaņas veidošanas tehnoloģ.	16	L2
Skaņas pārveidošana	17	L2
Komutācija	18	L2
Miksēšana , skaņu režisora pults		L2
Signāla apstrāde	20	L2
Skaņas ieraksts un atskaņojums	21	L2
Dolby tehnoloģija	22	L2
Signāla pārbaude	23	L2L2
Seminārs : “Skaņas trakts “	24	S2
Betacam kameras skaņu ieraksts	25,25,27	L .un prakse 6 st.
Skaņu ieraksta prakse	28,29 ,30	L. un prakse 6 st.
Tehniskās kontroles prasības	31	L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai :

1.Jāapgūst visi praktiskā darba pamatelementi;

2.Jāiegūst pozitīvs vērtējums semināros ;

3.Jānokārto eksāmens .

Kursa autors: Docents Alvils Indriksons

Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem.

4.gads 7. semestris

Kursa apjoms: Kursa apjoms: 64 kontaktstundas

4 kredītpunkti .Pārbaudes veids :vērtēts (eksāmens) studenta realizētais prakses darbs, tā aizstāvēšana .

Kursa autors: Docents Alvils Indriksons

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: operatora iemaņas .

Kursa daļas saturs: 4 gadu studiju noslēdzošais etaps . Izskata TV operatora darba organizatoriskos jautājumus , vietu TV sistēmā. Ievērojamu vietu aizņem prakse TV vai video organizācijās un raidījumu analīze ,akcentējot operatora veikumu un kā tas iespaidojis kopīgo rezultātu.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Operatora darba kolektīvais un individuālais momenti		L2
Operators - vadošā autora - režisora ieceres realizētājs		L2
Operatora sadarbība ar scenogrāfu , kostīmu mākslinieku.		L2
Operatora sadarbība ar kadra cilvēkiem		L2
Operators -apgaismotāju brigādes vadītājs		L2
Realizācijas plānošana. Finansu un darba racionālā plānošana.		L2
Operatoru atbildība un tiesības radošā kolektīvā		L2
Operatora autoritāte		L2
TV producenta pienākumi		L2
TV redaktora pienākumi		L2
Scenārista pienākumi		L2
Raidījuma vadītāja pien.		L2
Administratora pienākumi.		L2
Operatora darba prakse		L12
Prakses analīze		L2
Operatora darba prakse		L12
Prakses analīze		L10
Videomateriālu noskatīšanās un kritika		10 stundas