3 Kultūras teorija un vadībzinības

II SEMESTRIS

1.Valodas gramatiskās intonačiajs (stieptā, krītošā, lauztā). Tās lietojuma noteikumi skaņas dubultošanā. Izloksnes un dialekti, to labošanas iespējas. Latviešu valodai neraksturīgu skaņu noteikšana un labošana, šaurās un platās skaņas “e” pareiza lietojuma noteikumi. Publiska uzstāšanaš.	17.,18.	L2;L2;L2;P2;P2
2. Retorikas pamatatzinumi runas veidošanā: priekšnesuma tehnika; runas gatavošanas metodika; ziņojuma, apceres, referāta un emocionālo runu izteiksmes līdzekļu atlases atšķirības; polemikas un disputa izraisīšanas priekšnoteikumi un metodika; tēzes aizstāvēšana un antitēzes apstrīdēšana; argumentācija, pamatojums, pretinieka argumentācijas atvairīšanas metodika.	19., 20.	L2;L2;L2;L2; P2;P2;P2
3. Publiskā runa, tās kopīgie un atšķirīgie faktori ar ikdienas (refleksīvo) sazināšanās prasmi. Domas, gribas un emocionālās attieksmes redzamās un dzirdamās izpausmes un to kopsakars: ietekmes prasmes apgūšanas periods un tā nozīme personības attīstībā; vokālo un kinētisko ietekmes zīmju obligātais dabiskuma un mākslinieciskās ticamības līmenis. Piemēri. Publiskās runas priekšnesuma tapšanas metodiskie priekšnoteikumi: emocionalitāte, tēlainība, zemteksts, runas temporitms, tā maiņa pēc kontakta principa.	21.- 26.	L2;L2;L2;L2; P2; P2;P2;P2;P2
4.Publiskās runa sstila iezīmes (mākslinieciskā lasījumā, publicistikā, skatuves dialogā, monologā, prozas stāstījumā, dzejas priekšnesumā).	27.- 29.	P2;P2; P2;P2;P2
5.Biežāk lietotie runas veidi: informatīvs ziņojums; apsveikuma un svinību runas; uzsaukums, aģitācijas runa; diskusijas ievadruna; pārskats, referāts; projekta apcere; kritisks ziņojums; akadēmiska runa; lekcija.	30.- 32.	P2;P2;P2;P2;P2;P2
III SEMESTRIS
1.Darbs ar monologiem, sengrieķu eposu fragmentu lasījumi (heksametrā). Runas melodija – sižeta mērķtiecīgas attīstība spaudēja. Vingrinājumi: cilvēka balss diapazons. Melodiskās atkāpes – kritinājumi, jauna, melodiska kāpinājuma nodrošinātāji runa sperspektīves īstenošanā, loģiskās un psiholoģiskās pauzes nozīme, loģiskās pauzes lietojums prozā, loģiskās pauzes lietojums dzejā, cezūra, dzeja prozā, saistījumi legato un stakato izteiksmē, jēdzienu ritmiska sakārtošana runas taktīs, domas kodola jēdzieni un to sakārtojums pēc saskaitījuma melodiskā principa. Vingrinājumi. Maskas lietojums skatuves praksē antīkajā dramaturģijā, mūsdienu teātrī.	33.- 49.	L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;L2;P2;P2;P2;2P;P2;P2;P2;P2;2P;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2
IV SEMESTRIS
1.Priekšnesuma teksta pakāpeniska iegaumēšana pēc apziņā radītas dažādas izcelsmes priekšstatu nedalāmas kompilatīvas plūsmas. Iztēles, personiskās pieredzes un novērojumu izmantošana satura apguvē: redzējumi; maņu priekšstatu restaurēšana; asociatīvi iztēles priekšstati; iekšējā runa; zemteksts - iekšējo jaunrades procesu konkretizētājs; autora tiesības, interpretācijas iespēju robežas, pareizrunas noteikumu lietojums.	50.- 66.	L2;L2;L2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2
2.Prozas fragmenta priekšnesums, literārā darba pārveidošana skatuves runa spriekšnesumā, garīgā impulsa mērķriecīgas lietošanas prasme balss skanīguma un izrunas veicināšanā, komunikablitātes nepieciešamība priekšnesuma laikā. Runas materiāla izvēlē vēlams balstīties uz pasaules un latviešu literatūras klasikas darbiem.
3.Dramatiskās darbības un runas priekšnesuma būtiska atšķirība. Komunikablitātes nepieciešamība runas laikā.
4. Sižeta norisē iesaistīto personu atkārtotā teksta vai dialoga citējums runātāja aspektā. Iemaņas teksta risināšanā. Darbs pie nacionālas un pasaules literatūras klasiskas darbu – stāstu, noveļu, romānu, eseju u.c. fragmentu iestudējumiem.
V SEMESTRIS
1.Dzejas specifika, analīze un izteiksmes līdzekļu izvēle. Runas skanējuma noteikumi lirikas un liroepikas priekšnesumos. Metrika un dzejas pantmēri: spondejs; trohajs; jambs; daktils; amfibrahs; anapests; paions; metriskā, toniskā un silabiskā pantmēra sistēma; heksametrs un pentametrs. Literārie piemēri un vingrinājumi pantmēru un to maiņu noteikšanai un izpausmei; j)tautas dziesmu priekšnesuma atšķirīgā īpatnība.	65.,66.,67.	L2;P2
2. Atšķirīgu dzeja spriekšnesumu analīze: mīlas lirika, balāde, humoristiskā dzeja, fabula, satīra, patriotiskā dzeja. Dzejas kompozīcijas izveides pamatprincipi.	68.- 80.	L2;L2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2;P2
3.Radioruna (prakse – ieraksts studijā). Literāreā materiāla izvēles priekšnoteikumu apzināšana un respektēšana. Temata, galvenās domas, notikumu un faktu analīze un vērtējums. Runātāja viedopklis – traktējums. Iekšējais monologs. Caurviju darbība. Runas tehnikas izkopšana. Temporitmu maiņas apzināšana un runātāja balss diopozona paplašināšanas iespe’jas. Monumentālas formas darbu īstenošana skaņas izteiksmē: eposs, varoņpoēma, heksametrs u.c. Runas skanējuma noteikumi liroepiskos priekšnesumos. Subjektīvās iztēles, pieredzes, novērojumu izmantošana teksta personificešāna snorisē. Izteisksmes līdzekļu izvēle un vingrināšana. Studentu iesaistīšana koncertos, dažādu žanru runas priekšnesumos. Prozas fragmenta iestudēšana, monologi. Informatīvs avīžu teksta lasījums, ievērojot runa slikumības. Runātājs – diktors. Balss skanējuma, doma svārdiskā snieguma pārbaude runājot tumsā.