3 Kultūras teorija un vadībzinības

C

Izvēle	1	2	3	4	5	6	7	Kopā	KRP	Docētājs
Folkloras teorija			32:2 I	32;2 E				64	4	Lekt.I.Tāle
Baltu mitoloģija					32;2 I	32:2 E		64	4	Prof.J.Kursīte
Scenogrāfija					32:2 I			32	2	Lekt I.Romanova
Foto mākslas pamati	32:2 I	32:2 E						64	4	Lekt.M.Kundziņš
Montāža			32:2 E					32	2	Prof.A.Epners
Kopā	2	2	4	2	4				16

Mākslas bakalaura studiju programma A daļa

Studiju kursa apraksts

Kursa nosaukums: TV režija

Kursa apjoms: 388 stundas (168 st.lekcijas,120 st. semināri,100 st. individuālais darbs ar studentiem).

20 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaites, kursa dari, eksāmeni.

Kursa autors: Docents Ģirts Nagainis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Lai apgūtu TV režisora specialitāti, nepieciešama videomontāžas, operatora, TV tehnoloģijas, žurnālista un aktiera meistarības iemaņu apguve. Lai sekmīgi varētu apgūt TV režisora meistarības kursu, nepieciešamas priekšzināšanas tēlotājas mākslas vēsturē, kino vēsturē, literatūras vēsturē. Jāprot fotografēt, filmēt ar VHS kameru, jābūt paradoksālai domāšanai, spilgtai iztēlei un neparastam dzīves redzējumam.

Kursa saturs: Kurss ietver nozīmīgākās teorijas, metodikas un praktiskās nodarbības dramatiskā mākslā un TV režijā. Kursa mērķis - ir apgūt TV režiju no sižeta veidošanas līdz videofilmas uzņemšanai, iegūstot arī iemaņas operatora un žurnālista profesijas pamatos.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Darbības māksla. Darbības mākslas izcelsme, izpausme, izpratne Austrumu un Rietumu kultūrā.	1.,2	L2
Fen - Šui ķīniešu kompozīcijas māksla.	3.,4.	L2
Kompozīcija un perspektīva Bizantijas ikonās.	5.,6.	L2
Renesanse un perspektīva, gaismēnas un telpiskums.	7.,8.	L2;S2
Luga, scenārijs, avīžu hronika, anekdote, dokuments u.c. kā darbības pieraksts.	9.,10.	L2
Darbības mākslas attīstība no rituāla, rotaļas, karnevāla līdz līdz kino un videofilmai.	11.,12.	L2
Spilgtākās darbības mākslas izpausmes 20.gs.	13.,14.	L2
Praktiskie darbi 60st.
Darbības mākslas galvenie principi: Darbības māksla – kolektīva un sintētiska māksla.	15.,16.	L2;S2
Aktieris - darbības mākslas paudējs.	17.,18	L2;S2
Darbība kā cilvēka rīcības gribas akts, kas virzīts uz konkrētu mērķi.	19.,20.	L2;S2
Aktieris - savas mākslas radītājs un darbarīks.	21.,22.	L2;S2
Aktiera jaunrade – režisora māksla galvenais materiāls.	23.,24.	L2;S2
Skatītāja loma jaunradē.	25.,26.	L2;S2
Aktiera spēles daba.	27.,28.	L2;S2
Pārdzīvojuma mākslas skola.	29.,30.	L2;S2
Attēlojuma mākslas skola.	31.,32.	L2;S2
Darbība - aktiera pārdzīvojuma galvenā izraisītāja un aktiera galvenais materiāls.	33.,34.	L2;S2
Pārdzīvojuma un attēlošanas mākslas sintēze.	35.,36.	L2;S2
Aktiera meistarība: Aktiera audzināšanas galvenie principi: veidot mākslinieka personību, atklāt šo personību, ētisko un estētisko ideālu izkopšana.	1.,2.,3.,4.	L2;S2
K. Staņislavska sistēma: dzīves patiesība,mācība par virsuzdevumu, darbība - pārdzīvojuma izraisītāja, aktiera jaunrades organika, aktiera pārtapšana tēlā.	5.,6.,7.,8.,9.,10.	L2;S2
Iekšējā un ārējā tehnika - patiesības un formas izjūtas vienība.	11.,12.	L2;S2
Aktiera uzmanības veidi un fantāzijas izkopšana.	13.,14.	L2;S2
Uzmanība filmēšanas laukumā un dzīvē.	15.,16.	L2;S2
ārējā un iekšējā atbrīvotība.	17.,18.	L2;S2
Aktiera pārliecība - viņa spēles ticamības priekšnosacījums.	19.	L2
Dotie apstākļi un tēla biogrāfija.	20.,21.	L2;S2
Staņislavska fizisko darbību metode.	22.,23.	L2;S2
Meierholda biomehānika.	24.	L2;S2
Brehta atsvešinātības paņēmiens.	25.	L2;S2
Hepenings kā TV žanru galvenais bagātinātājs.	26.,27.	L2;S2
Darbības uzdevums un tā elementi.	28.,29.	L2;S2
Improvizācija un fiksācija.	30.	L2
Dzīves izpēte un fantazēšana par lomu.	31.,32.	L2;S2
Atklāsme un intuīcija aktiera darbā.		L2;S2
Režijas pamati:režisors - jaunas patiesības, realitātes, dzīves modeļa utt. radītājs.	37.,38	L2;S2
Režisora darba ētika.	39.	L2;S2
Režisora un aktiera etīžu apgūšana.	40.,41.,42.,43.	L2,S2
Darbības izpēte un atlase.	44.,45.	L2;L2
Kā saskatīt notikumu, kā to provocēt, prognozēt un vadīt.	46.,47.	L2;S2
Hepenings un provokācija.	48.,49.	L2;S2
Sižets un dialogs.	50.,51.	L2;S2
Kadrs, kompozīcija un mizanscēna.	52.,53.,54.	L2;L2
Rakurss un kustība kadrā.	55.,56.	L2;S2
Kadru montāžas paņēmieni.	57.	L2;L2
Montāžas frāze, epizode un kopējā stilistika.	58.,59.	L2;L2
Sižeta un dialoga praktiskā veidošana.	60.,61.	L2;S2
Izrādes praktiskā veidošana (cirks, pasaka, līdzība utt.)	62.	L2
Lugas inscenējums istabas teātrī un TV paviljonā.	63.	L2;S2
Kolektīvā darba pamatprincipi. Darbs ar mākslinieku, skaņu režisoru un operatoru.	64.	L2;L2
TV režija: TV ziņu sižets un reportāža.	65.,66.,67.	L2;L2
Raidījuma struktūra un veidošanas paņēmieni.	68.,69.,70.	L2;L2;S2
Darbs ar cilvēku kadrā.	71.,72.,73.	L2;L2;S2
TV šovs ar publiku.	74.,75.	L2;S2
TV žurnāls.	76.,77.,78.,79.	L2;L2;S2
Režisora atbildība un prasme ietekmēt auditoriju.	80.	L2;L2;S2
Autortelevīzijas iespējas:režisors, operators vienā personā,žurnālists, režisors vienā personā, visu daru pats!	81.,82.,83.	L2;S2
Tiešraides pamatu apgūšana:sporta spēles, dievkalpojumi, parādes, Dziesmu svētki,koncerti,teātra izrādes.	84.,85.,86.,87.	L2;L2;S2
Firmas stila nozīme TV.	88.	L2;S2
Kompjūtergrafikas izmantošana.	89.	L2;S2;S2
Režisora darbs un reitingi.	90.	L2;S2
Klipiskā domāšana.	91.,92.,93.	L2;S2
Pašreklāmas paņēmieni.	94.,95.,96.	L2;S2;S2
Videofilma: Kino un videofilma. Savstarpējās ietekmes un atšķirības.	97.,98.	L2;S2
Videofilmas veidošanās vēsture.	99.	L2;S2
TV iestudējums un videofilma.	100., 101.	L2;S2
Ziepju operas un seriālu veidošanas principi.	102.	L2;S2
Prasme veidot komandu.	103	L2;S2
No idejas pieteikuma līdz režisora scenārijam.	104	L2;S2
Darbs ar aktieri videofilmā.	105., 106.	L2;S2
Dokumentālās videofilmas un dokumentālie seriāli.	107., 108	L2;S2
Krāsu dramaturģija, montāža mūzikas interpretācijās. No klipa līdz oratorijai.	109., 110.	L2;S2;S2
Kustība un balets TV.	111.	L2;S2
Virtuālā realitāte: režisors - skatītājs. Režisora ētiskā atbildība par skatītāju apziņas piesārņošanu.	112.	L2;

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Sekmīgi izpildīti visi praktiskie darbi.

2.Nokārtoti visi eksāmeni.

Literatūra:

1.Čaplins, Č. Mana dzīve. - Rīga, 1976.

2.Doreda, E. Pasaule ir apaļa. - Rīga, 1994.

3.Dunkers, O. Režisors domā par aktieri. - Rīga, 1976.

4.Dzenītis, Ģ. Tālrāde. - Rīga,

5.Freimane, V. Personības un parādības. - Rīga, 1986.

6.Freimanis, A. Puikas gads. - Rīga 1984.

7.Herbert, Zett., Television Production Hand Book., Wordsworths Publ. Coup., California, 1992

8.Kinooperators Māris Rudzītis. - Rīga, 1983.

9.Leimanis,L. Rakstu krājums. - Rīga, 1980.

10.Līce,S. Viņi veidoja latviešu mākslas filmu vizuālo tēlu. - Rīga, 1995.

11.Par sevi, par savu dzīvi, par savu darbu kino. - Rīga, 1991.

12.Sils, H. Tēlotāja māksla un vārds. - Sidneja, 1968.

13.Staņislavskis, K. Aktiera darbs. - Rīga, 1953.

14.Triju zvaigžņu atspīdums. Atmiņas par A. Slapiņu, G. Zvaigzni un J. Podnieku. - Rīga, 1994.

15.Ulmane, L. Pārvērtības. - Rīga, 1986.

16Director on TV. - London, 1985.

17.Paas, M. TV used time. - Paris, 1995.

18.Videofilms. - London, 1995.
Kursa autors: Docents Ģirts Nagainis