3 Kultūras teorija un vadībzinības

Prasības kredītpunktu saņemšanai:

1. Līdzdalība un pozitīvs vērtējums semināros.

2. Sekmīgi nokārtotas ieskaites un eksāmeni.

Literatūra:

1. Ņečaja O., Ratņikovs G. Kinomākslas pamats – Rīga: Zvaigzne, 1983.

2. Padomju Latvijas kinomāksla: Dokumentālā, mākslas, televīzijas un multiplikācijas kino devums. – Rīga, Liesma, 1989.

3. Арнхеим Р. Кино как искусство. – Москва: Изд. Иностранной литературы, 1960.

4. Балаш Б. Кино: Становление и сущность нового искусства. – Москва: Прогресс, 1968.

5. Вертов Дз. Статьи, дневники, замыслы (сост. Дробашенко). – Москва: Искусство, 1961.

6. Виготский Л.С.: Психология искусства. – Москва: Искусство, 1968.

7. Ефимов ЭюМю: Искусство экрана: Истоки и перспективы - – Москва: Искусство, 1983.

8. Кракауэр З.А. Природа фильма: Реабилитация физической реальности. – Москва: Искусство, 1974.

9. Лотман Ю., Цивян Ю. Диалог с экраном – Таллин: Александра, 1994.

10. Мартен М. Язык кино. – Москва: Искусство, 1959.

11. Ромаль Л.М. Дзига Вертов. – Москва: Искусство, 1982.

12. Франк Г. Карта Птолемея. Записки кинодокументалиста. – Москва: Искусство, 1975.

13. Цивян Ю. Историчесская рецепция кино кинематограф России. – Рига: Зинатне, 1991.

14. Что такое язык кино (сборник редкол. Е.С. Громов и др.) – Москва: Искусство, 1989.

15. Эйзенштейн С.Н. Избранные произведения в шести томах. – Москва: Искусство, 1964 – 1971.

Kursa autors:Profesors Ansis Epners

Kursa nosaukums: TV žurnalistika

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas (44 st. lekcijas, 14 praktiskie uzdevumi, 6 st. semināri) 4 kredītpunkti.

Pārbaudījumu veidi: ieskaite un eksāmens

Kursa autors:Lektore Dace Dūze

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: iestājkonkursā parādītās žurnālista spējas. Vēlamas svešvalodu zināšanas.
Kursa saturs: Kurss paredz teorētisku un praktisku sagatavošanos darbam elektro-niskajos mēdijos , spējot veikt operatora - reportiera darbu. Kurss ir žurnalistikas pamatu apguves etaps gatavojoties kursam ”Operātora darbs TV žurnalistikā “ ,kurā no studenta būs vajadzīgas jau noteiktas operatora iemaņas ,kurā jau ,galvenokārt, pilnveidos studenta praktisko sagatavotību sarežģītajam operatora darba žanram - TV reportāžai.
Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
TV žurnālistika , tās attīstības tendences		L2
Tehnoloģijas ietekme uz TVŽ atīstību		L2
TVŽ un sabiedriskie procesi		L2
Žurnālista vieta TV struktūrā ,		L2
Operatora kā reportiera darba iezīmes no žurnālisma viedokļa		L2
Seminārs ar žurnālista - TV praktiķa piedalīšanos -“TV Ž tendences Latvijā”		S2
Pseidopersonību un pseidonotikumu , preses un reklāmas ietekme uz TVŽ		L2
Avotu daudzveidīgums un mainīgums.		L2
Avotu kompetence ,uzticamība ,pārbaudāmība un pieejamība TVŽ.		L2
Avota kvalitātes ietekme uz darba gaitu un gala rezultātu. Tipiskākās kļūdas.		L2
Praktiskais darbs- 1 dienas ziņu analīze, vērtējot pseidonotikumu ietekmi		P2
Seminārs ar preses žurnālista -praktiķa piedalīšanos “ rakstoša un TV žurnālista darba kopīgais un atšķirīgais”		S2
“Ziņu komplekts “.TV ziņa kā avots ,attīstība un deformācija . TVŽ ziņu vieta ikdienas ziņu apritē.		L2
Aģentūru darbība ziņu vākšanā un analizē. Citu mediju dota inform. kā TVŽ avots.		L2
Seminārs ar ziņu aģentūras pārstāviziņu meklēšanas un izvērtēšanas ikdiena.		S2
Avotu veidi : dokumenti , amatpersonas, neformālā inf.; literatūra ,datu bāzes, arhīvi.		L2
Avotu attīstīšana un pieradināšana . Seminārs ar “pieradināta avota “ piedalīšanos.		L2
Praktiskais darbs : avotu sistematizācija un inventarizācija .		P2
Informācijas ieguves veidi un metodes TVŽ		L2
Intervija , To veidi , to specifika .		L2
Praktiskais derbs : dažādu interviju saturiskā analīze.		L2
Novērojums.Video iespēju izmantošana . Detaļu analīze , to nozīme , izmantojums.		L2
Praktiskais darbs : reportāžu analīze		P2
Praktiskais darbs : reportāžas uzņemšana		P2
Informācijas samērojums kadra un aiz- kadra informācijā. Specifika ,izmantojot dokumentētu informāciju.		L2
Praktiskais darbs : TV sižetu analīze, montāžas ietekme;		P2
Individuālās un kolektīvās informācijas vākšanas metodes		L2
Vides organizēšana darbam, pakļaušanās organizētas vides diktātam.Atšķirīgo situāciju ietekme uz saturu		L2
Praktiskais darbs : piedalīšanās preses konferencē vai brīfingā.		P2
TV informatīvie pamatžanru mainīgā un konstantā daļas. Saturiskais pamatojums dažādu žanru līdzāspastāvēšanai.		L2
Praktiskais darbs : TV inf.materiāla veidošana, analizējot žanra materiāla ietilpību.		P2
Seminārs : iegūtā materiāla un darba gaitā radušās pieredzes analīze.		S2
TV inf.raid. programmu pamatprincipi saturiskās prasības. Dažādie to modeļi.		L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1. 
   Jāizpilda visi praktiskie darbi;
   
2. 
   Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros;
   
3. 
   Jāveic pieņemamā līmenī eksāmena praktiskā daļa. Tās vērtējums ir puse no galīgā eksāmena rezultāta;
   
4. 
   Jāsaņem pozitīvs vērtējums eksāmena mutvārdu daļā.
   

Literatūra:

18. 
    Dzenītis, Ģ. Tālrāde.- Rīga, 1984
    
19. 
    Alkin, S. Sound Techniques for TV.- London, 1995
    
20. 
    Cokin Creative Filter Lyster.- France, 1983
    
21. 
    Fisher, K. Portratfotografie.-Leipzig., 1973
    
22. 
    Hatrwig, R. Basic TV Tehnology.- London, 1996
    
23. 
    Mehhert, H. Das Bild im Film und Fernsehen.- Leipzig., 1986
    
24. 
    Mehert, H. Filmfotografie, Fernsehfilmfotografie.- Leipzig, 1986
    
25. 
    Mehert, H. Filmfotografie.-Leipzig, 1965
    
26. 
    Millerson, G. Lighting for Video.- Oxford, 1991
    
27. 
    Musberger, R. Single – camera Video Production.- London, 1993
    
28. 
    Paulke, W. Perspektive.- Leipzig, 1965
    
29. 
    Ward, P. Basic Betacam Camerawork.- London, 1995
    
30. 
    Zetti, H. Television Production Handbook.- California, 1992
    
31. 
    Zuholowsky, F. Maske, Typ, Charakter.- Leipzig, 1971
    
32. 
    Аранхо,И. Архитектурная композиция.-Москва, 1983
    
33. 
    Баднев,М. Техничекая психология.- Москва, 1966
    
34. 
    Батров,Е. Очерки Теории Телевидиня.- Москва, 1978
    

Kursa autore: Lektore Dace Dūze

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA

Mākslas bakalaura studiju

programma.

PAŠNOVĒRTĒJUMS
Apakšprogramma : TV REŽISORS

Apakšprogrammas autors: Docents Ģirts Nagainis

I MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. 
   Sagatavot teorētiski un praktiski izglītotus , patstāvīgi un radoši domāt spējīgus un profesionālus televīzijas režisorus, kas var strādāt TV studijās un arī patstāvīgi veidot raidījumus un videofilmas.
   
2. 
   Dot studentam zināšanas teorētiski un praktiski par TV, kino un dramatiskās mākslas izteiksmes veidiem.
   
3. 
   Apgūstot un pabeidzot programmu, students iegūst bakalaura grādu TV režijā, kas dod tiesības turpināt studijas maģistra programmā.
   
4. 
   Bakalaura programma TV režisora specialitātē ir kompleksi saistīta ar nacionālās kultūras, TV un kino attīstību Latvijā. Tā dod iespēju apgūt arī citu valstu jaunākās tendences TV teorijā un praksē.
   

II PRIEKŠNOSACĪJUMI PROGRAMMAS APGUVEI

Lai apgūtu TV režisora specialitāti, nepieciešamas priekšzināšanas tēlotāja mākslas vēsturē, kino vēsturē, literatūras vēsturē. Jāprot fotografēt, filmēt ar VHS kameru, jābūt paradoksālai domāšanai, spilgtai iztēlei un neparastam dzīves redzējumam.

III STUDIJU SATURS UN ORGANIZĀCIJA

Bakalaura programmu TV režisora specialitātē izstrādājusi un īsteno LKA Ekrāna un teātra mākslas katedra.

Studiju programma veidota atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA Senāta lēmumiem.

Studiju programmā iekļautas visas specialitātei atbilstošās disciplīnas, kas ļauj studentam gan praktiski, gan metodiski attīstīt TV režijas mākslas pamatelementus profesionālā līmenī. Pamatdisciplīnas: TV režija, montāža, TV žanri, aktiera meistarība, operatora meistarība, kas, atbilstoši programmām, ietvertas visu studiju laiku un sintezējas gala un bakalaura eksāmenos.

Bakalaura eksāmenā TV režijā tiek veikts šāds darbs:

• 
  mākslas vai dokumentālā videofilma
  
• 
  darba apraksts ( iecere, režisora scenārijs)
  

Studiju programmas ietvaros tiek organizētas radošās nometnes – Pedvālē, Igaunijā, Murjāņos.

IV STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA

Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programma TV režisora specialitātē veido:

1.A grupas priekšmeti ( kredīta apjoms – 80)

2.B grupas priekšmeti, atbilstoši specializācijai(kredīta apjoms – 82)

3. C grupas priekšmeti – brīvas izvēles priekšmeti, ko students pats izvēlas (kredīta apjoms - 16).
Lai iegūtu bakalaura grādu:

1.Jānokārto eksāmeni un ieskaites A,B, un C daļas priekšmetos

iegūstot 160 kredītpunktus;

2. Jānokārto bakalaura eksāmens kultūras teorijā un vēsturē;

3. Jāaizstāv bakalaura darbs TV režijā, kas ir katra studenta individuālā darba novērtējums.

V STUDIJU NODROŠINĀJUMS

TV režijas programmas īstenošanai tiek lietota LKA un LTV rīcībā esošā tehnika – kameras, videomontāža, gaismas un videomagnetafoni