Prasības kredītpunktu iegūšanai :
-
Centīga visu prakses uzdevumu veikšana ;
-
Pozitīva atsauksme no TV studijas - prakses kuratora ;
-
Pienācīgā kvalitātē vesta “ Prakses dienasgrāmata “
4.)Pozitīvi vērtējumi saņemti ieskaitē un eksāmenā par tur piestādītiem darbiem.
Literatūra:
-
Dzenītis, Ģ. Tālrāde.- Rīga, 1984
-
Alkin, S. Sound Techniques for TV.- London, 1995
-
Cokin Creative Filter Lyster.- France, 1983
-
Fisher, K. Portratfotografie.-Leipzig., 1973
-
Hatrwig, R. Basic TV Tehnology.- London, 1996
-
Mehhert, H. Das Bild im Film und Fernsehen.- Leipzig., 1986
-
Mehert, H. Filmfotografie, Fernsehfilmfotografie.- Leipzig, 1986
-
Mehert, H. Filmfotografie.-Leipzig, 1965
-
Millerson, G. Lighting for Video.- Oxford, 1991
-
Musberger, R. Single – camera Video Production.- London, 1993
-
Paulke, W. Perspektive.- Leipzig, 1965
-
Ward, P. Basic Betacam Camerawork.- London, 1995
-
Zetti, H. Television Production Handbook.- California, 1992
-
Zuholowsky, F. Maske, Typ, Charakter.- Leipzig, 1971
-
Аранхо,И. Архитектурная композиция.-Москва, 1983
-
Баднев,М. Техничекая психология.- Москва, 1966
-
Батров,Е. Очерки Теории Телевидиня.- Москва, 1978
Kursa autors: Lektors Aldis Šēnbergs
Kursa nosaukums: Televīzijas specifika
Kursa apjoms: 448 kontaktstundas 7 semestru laikā ;tai skaitā 42 st. raidījumu noskatīšanās un analīze .Individuālais darbs vēl 42 st.
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons, docents Māris Kanaviņš
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: sekmīgi izturēts uzņemšanas komisijas kolokvijs , iespēja izmantot sev pieejamu videotehniku ; svešvalodas zināšanas ( jo latviski literatūras praktiski nav )
Kursa saturs: Televīzijai ir savas specifiskas iezīmes , ko nosaka daudzžanrainā televīzijas programma, gan to veidošanas tehniskās un tehnoloģiskās īpatnības ,kā arī skatītāju īpašo uztveres apstākļu dēļ. Kurss dod topošajiem operatoriem vispusīgu televīzijas darba tehnoloģisko īpatnību apguvi: sākot no TV ,kā masu komunikācijas līdzekļa, raksturojuma ,līdz, salīdzinoši ar kino tehnoloģiju , izteiksmes līdzekļu specifiskajiem pielietojuma veidiem; apmāca TV darba praksi un metodēm. Iepazīstas ar darba drošības tehnikas prasībām .
Kursam raksturīga cieša saikne ar operatoru meistarības un režijas disciplīnām ,jo ir to televīzijas specifikas papildinājums . Savukārt, lai dziļāk apgūtu atsevišķus TV tehnoloģiskos jautājumus, tie izdalīti kā patstāvīgi studiju priekšmeti un to pasniegšanai tiek pieaicināti speciālisti- inženieri , skaņu režisori un tt., kuriem tiek sniegta metododiska palīdzība. Kursa mērķis : sagatavot studentus operatora darbam ar elektronisko attēla ieguves tehnoloģiju , gatavus darbam televīzijas studijās un citās organizācijās , kurās pielieto šo video tehnoloģiju.
Tematiskais plānojums:
Temats | -
I Televīzijas vieta un īpatnības masu komunikācijas sistēmā;
| -
II Televīzijas pārraides uztveres īpatnības ; atšķirība no kino.
| -
III Operatora vieta un pienākumi televīzijā , viņa loma mākslinieciski un saturiski bagāta raidījuma veidošanā. Operatora darbs teležurnalistikā ( sadarbība ar reportieri).
| -
IV Mākslinieciskā apgaismojuma īpatnības video tehnoloģijā.
| -
V TV operatora darba dažādos žanros , īpatnības un metodes.
| -
VI Operatora darbs TV iestudējumā ( sadarbībā ar režisoru) ;
| -
VII Praktiskajā darbā pie priekšdiploma un diploma darbiem pilnveidot individuāli katra studenta profesionālo ,kā teleoperatora, prasmi.
|
Prasības kredītpunktu iegūšanai : jāizpilda visi uzdotie praktiskie darbi ; jāpiedalās visos semināros , sekmīgi jākārto visi TV specifikas eksāmeni .
Piezīme: lielākā daļa praktisko darbu tiek organizēta un vērtēta kopā ar citu disciplīnu praktiskajiem darbiem. Piemēram, studenta devumu disciplīnā “ Operatora darbs teležurnalistikā “ ,bez tiešā pasniedzēja ,vērtē -no savu disciplīnu viedokļa - arī operatoru meistarības , režisūras un TV specifikas pasniedzēji.
Literatūra :
-
Herbert Zettl “ Television Production Handbook “
Wadsworth’s Publ. Comp .; Halmont ,California ,1992
-
Helmar Mehnert “ Das Bild im Film und Fernsehen “; Leipzig ,1986
-
Helmar Mehnert “ Filmfotografie ,Fernsehfilmfotografie “; Leipzig ,1986
-
Helmar Mehnert “ Filmfotografie “ Leipzig ; Fotokonoverlag ,1965
-
Klaus Fisher “ Portrat fotografie “ ,Leipzig ,1973
-
Wilhelm Paulke ‘ Perspektive “ , E.A. Seemann Verlag Laipzig ,1965 ;
-
Frank Zuholowsky “ Maske ,Typ , Charakter “,Leipzig ,1971
-
Robert Musberger “ Single-camera Video Production “ , London ,1993 , Focal Press.
-
Peter Ward “ Basic Betacam Camerawork “ ,London ,1995
-
Robert Hartwig “ Basic TV Technology “ ,London , 1996 ;
-
Glyn Alkin “ Sound Techniques For TV “ ,London ,1995 ;
-
Gerald Millerson “ Lighting For Video “ , Oxford ,1991;
-
Gerald Millerson “ Cokin Creative Filter Lyster “ ,Nevilly ,France ,1983
-
Gerald Millerson “The Future of Television” - http : / / www. student. brad.ac.uk/ktlove/misc/futuretv.html
-
Abraham Moles “Teorija informacii i estetièeskoe vosprijaĶie“ tulkojums. no franèu val.,Maskava ,MIR ,1966 ;
-
William Bowman “ Grafièeskoe predstavļrņie informacii “,tulkojums no angļu val . ,Maskava ,Mir , 1971 ;
-
V.Samoilov ,B.Hromoi “ Sistema cvetnogo televiģeņija SEKAM ““Maskava ,1977 ;
-
Vsevolods Tolmaèevs “ Proizvodstvo telefiļma “ ,Maskava ,I971;
-
M.Babņevs “ Tehņièeskaja psihologija “ Maskava ,1966.
20. Girts Dzenītis “Tālrāde “,Rīga,1984 .
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons, docents Māris Kanaviņš
Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem
Kursa apjoms: 64 kontaktstundas ( 4 st .semināri, 60 lekcijas) 1. semestris. 4 kredītpunkti.
Kursa autors: Docents Māris Kanaviņš
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: vēlamas angļu un krievu valodas iemaņas.
Kursa daļas saturs: Apskata TV kā masu komunikācijas līdzekļa raksturu. Ievads komunikāciju zinātnē. Indivīds un mēdiji. Auditorija, tās īpatnības.
Tematiskais plānojums :
Temats
|
Nedēļa
|
Nodarbību veids un stundas
| -
Komunikācija kā specifiska kultūras forma. Komunikācijas akts. To vieta un loma cilvēka un sabiedrības dzīvē.
|
1
|
L2;L2
| -
Komunikācijas nosacījuma veidi un sistēma. Komunikācijas funkcijas.
|
2
|
L2;L2
| -
Komunikācijas lauki: instutucionālie, starppersonu, masu komunikācija.
|
3
|
L2;L2
| -
Faktori, kas nosaka masu komunikāciju saturu un formu.
|
4
|
L2;L2
| -
Masu komunikāciju patērēšanas process. Masu komunikācijas teorijas.
|
5
|
L2;L2
| -
Starppersonu komunikācija.
|
6
|
L2;S2
| -
Masu komunikāciju vēsture. Senā Roma. Piotro Seretino.
|
7
|
L2
| -
Komunikācijas līdzekļu izcelsmes priekšnoteikumi un to attīstības īpatnības Latvijā. Triju tautas atmodu žurnālistikas salīdzinājums.
|
8
|
L2
| -
TV žurnālistikas vēsture. Latvijas TV vēsture.
|
9
|
L2;L2
| -
Globālie un lokālie aspekti starptautiskajā komunikācijā. Internets un citi multimēdiji.
|
10
|
L2;L2
| -
TV kā sociāli ekonomiska institūcija.
|
11
|
L2;L2
| -
TV eksistences formas
|
12
|
L2;L2
| -
TV finansēšanas avoti
|
13
|
L2
| -
Citas TV eksistences formas: ētera, kabeļu, satelīta
|
14
|
L2
| -
TV kontroles formas, reitingi
|
15
|
L2;L2
| -
V programmu veidošanas veidi
|
16
|
L2;L2
| -
Seminārs, konsultācija, individuālais darbs
|
|
S2
|
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
1)Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.
-
Jāizstrādā rakstisks kursa darbs.
-
Sekmīgi jānokārto eksāmens
Literatūra:
1.Dzenītis I. Tālrāde - Rīga ,1984.
2.Grigulis A.,Treijs R. Latviešu žurnālistikas vēsture ,Rīga ,1992
3.Pijs A. Ķermeņa valoda , Rīga ,1995
4.Hartley P.Interpersonal Communication- 1992 Media Effects and Beyond: Culture, Socialization and Lifestyles, (ed.by K.E.Rosengren-1994
5.The Western Man Media : The Euromedia Handbook- 1992
Kursa autors: Docents Māris Kanaviņš
Kursa nosaukums: TV specifika 1.gada 2.semestra tēma: Specapgaismes aparatūra TV un drošības tehnika.
Kursa apjoms: 64 stundas ( 32 stundas lekcijas, 4 st. semināri
28 stundas individuālais prakses darbs )
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: fizika vidusskolas apjomā
Kursa daļas saturs: tiek apgūta televīzijā pielietojamā apgaismes tehnika, tās ekspluatācijas īpatnības un drošības tehnika tās aprūpē. Sagatavo ” Operatoru meistarības “un “TV specifikas “ disciplīnām apgaismojuma jautājumā.
Tematiskais plānojums :
Temats
|
Nedēļa
|
Nodarbību veids un stundas
| -
Apgaismojuma TV tehniskā un estētiskā nozīme. Tehnoloģiskās atšķirības starp kino un TV
|
1
|
L2
| -
Gaismas mērvienības un jēdzieni
|
2
|
L2
| -
Gaismas izplatīšanās likumi Difūza un virzīta gaisma.
|
|
L2
| -
Cilvēka acs jūtība.Krāsu temperatūra
|
3
|
L2 S2
| -
.D.ienas apgaismojums. Astronomiskie un
-
metereoloģiskie faktori
|
4 ,5
|
L6 S2
| -
Mākslīgās gaismas televīzijā ,to avoti.:
-
Kvēldiega , halogenu, metālhalogenu un
-
Gāzes izlādes lampas Dzīvsudraba augsta spiediena spuldzes
|
6
|
L4
| -
Prožektori,to gaismtehniskie raksturojumi . Freneļa lēca.
|
7
|
L 2
| -
Izkliedētās gaismas avoti.
|
|
L 2
| -
Gaismas plūsmas veidošana un dozēšana
-
Filtri apgaismē
|
8
|
L 2
| -
Drošības tehnika televīzijā
|
9
|
L 4 S 2
| -
A ieskaite darbam ar eletroiekārtām līdz1000 V
|
|
iesk.
| -
Iepazīšanās ar apgaismes ķermeņiem TV
-
paviljonā .Darbs apgaismotāju brigādē
|
10 ,11
|
8. st .
| -
Studijā redzētā analīze , neskaidro jautā-
-
jumu iztirzāšana
|
12
|
L4
| -
Darbs apgaismotāju brigādē
|
13, 14
|
8 .st.
| -
Konsultācija eksāmenam
|
15
|
L4
|
Prasības kredītpunktu saņemšanai :
1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros .
2.Obligāti sekmīgi jākārto ieskaite drošības tehnikā.
3.Nedrīkst būt nopietnu pārkāpumu strādājot apgaismes brigādē.
4.Sekmīgi jākārto eksāmens .
Literatūra :
1.L.Ždanovs ,G.Ždanovs “Fizika vidējām spec. mācību iestādēm”, Rīga ,
Zvaigzne, 1984
2.I .Goraičiks ,V. Peļs “S pravočņik kinooperatora “Maskava ,Iskusstvo 1979
3.Gerald Millerson “ Lighting fot Video “ Oksforda ,Focal Press,1991
4.Hilmar Mehnert “Film-Licht-Farbe” Ein Handbuch fuer Kameraleute
5.Halle( Saale) Fotokinoverlag 1958
6.Hilmar Mehnert “Filmfotografie” Halle, Fotokinoverlag 1965
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons
Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem.
Kursa apjoms: 64 kontaktstundas (60. st lekcijas,4.st. seminināri) 3.semestris.
4 kredītpunkti. Pārbaudes veids : mutvārdu eksāmens
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: vēlamas angļu un krievu valodas iemaņas.
Kursa daļas saturs: Kurss ietver 2 atsevišķas tēmas: salīdzina kino un televīzijas tehnoloģiju īpatnības , it īpaši, izmaiņas kinofilmā, rādot to pa televīziju un ,gatavojot to ar mērķi rādīt TV , kādi jāievēro nosacījumi. apskata likumības ekrāna attēla uztverei.
Tematiskais plānojums:
Temats
|
Nedēļa
|
Nodarbību veids un stundas
| -
Atšķirības ,ko izraisa TV attēla sensori attiecībā pret Kino negatīvu.
|
1
|
L2
| -
Atšķirības ,ko izraisa kineskopa iespējas pret kino ekrānu.
|
2
|
L2
| -
TV likums par konstantu “gaišo” kadros
|
3
|
L2
| -
Prasības operatoram gatavojot izgaismi attēlam ,kuru rādīs TV (pret kino)
|
4
|
L2 ;S2
| -
Redze.Acs uzbūve.Redzes svarīgākie uzdevumi. Redzes lauks.Redzes asums.
|
5
|
L4
| -
Acs jūtība, uztveres ātrums
|
6
|
L2
| -
Kontrasts,spilgtuma kontrasts, adaptācija.
|
7
|
L2
| -
Redze kā uztveres sastāvdaļa
|
8
|
L2; 2 S
| -
Perspektīvas:gaisa,ēnu,spoguļ-,putna utt.
|
9
|
L4
| -
Lineārā perspektīva
|
10
|
L4 ; P2
| -
Tekstūra
|
11
|
L2
| -
Ritms, metrs ,temporitms
|
12
|
L4
| -
Simetrijas
|
13
|
L4
| -
Kadra asimetrija
|
14
|
L2
| -
Mērogs
|
15
|
L2
| -
Masa
|
16
|
L2
| -
Virzība
|
17
|
L2
| -
Telpas vizuālais attēlojums
|
18
|
L2
| -
Kustība kadrā .Laika attēlojums
|
19
|
L2
| -
Kadra kustība: panorāmas,braucieni
|
20
|
L2
| -
Varioobjektīvu darbība
|
21
|
L2
| -
Dināmiskie kameras un varioobj. kustības paņēmieni
|
22
|
L2
| -
Raidījuma virzītas uztveres paņēmieni.
|
23
|
S 2
|
Prasības kredītpunktu iegūšanai :
1.Jāgūst pozitīvi vērtējumi semināros;
2.Jāgūst pozitīvs vērtējums eksāmenā
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons
Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem
IV daļa , 4 .semestris
Kursa apjoms: 64 kontaktstundas
( 4 st .semināri,daļa nodarbību notiek TV paviljonos -praktiskā izgaisme ).
4 kredītpunkti.
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: vēlamas angļu un krievu valodas iemaņas.
Kursa daļas saturs: Kursa 4. daļas tēma: speciālais apgaismojums televīzijā.Tiek apgūts tehnoloģiskais un mākslinieciskais ap-gaismojums televīzijā un video tehnoloģijā (atšķirībā no kino). Pārbaudes veids: eksāmens no mutvārdu un praktiskās daļām.Praktiskā daļa : jāizpilda radošs uzdevums uzstādot gaismas paviljonā.
Tematiskais plānojums :
Temats
|
Nedēļa
|
Nodarbību veids un stundas
| -
Gaismu nomenklatūra gaismēnu apgaismojums tonālais apgaismojums Low-key un High-kay
|
1
|
L4
| -
TV likums par tonālo montāžas kontinualitāti
|
2
|
L2
| -
Izgaismojuma galvenie elementi
|
|
L2
| -
Izgasimojuma avotu izvietojuma nomenklatūra Zīmējošā gaisma
|
3
|
L2
| -
Izlīdzinošā gaisma
|
4
|
L2
| -
Modelējošā gaisma
|
5
|
L2
| -
Kontrgaisma
|
6
|
L2
| -
Fona un efektu gaismas
|
7
|
L2; S2;S2
| -
Ēnu nomenklatūra ,to nozīme attēla veidošanā
|
8
|
L4
| -
Gaisma kā darbība
|
9
|
L2
| -
Gaisma -estetizēšanas līdzeklis
|
10
|
L2
| -
Vispārīgie māklinieciskā izgaismojuma likumi
|
11
|
L2 ;S2
| -
Gaisma kā dekorācija
|
12
|
L1
| -
Personu izgaismes pamatmetodes
|
13
|
L2;S2
| -
Krāsu problēmas televīzijas izgaismē
|
14
|
L2
| -
Operatīvā apgaisme reportāžās: vide ar dienas gaismu;
-
vide ar mākslīgu gaismu; vide ar jauktu apgaismojumu
|
15
|
L4
| -
Lielāku ārpusstudijas notikumu apgaismojuma jautājumi
|
16
|
L4
| -
Translāciju grūtības teātros un koncertos oriìinālās vietējās izgaismes dēļ
|
17
|
L4
| -
Cilvēka ādas krāsas korektas atstrādes problēmas TV
|
18
|
L4
|
Priekšnoteikumi kredītpunktu iegūšanai :
1.Semināros jāiegūst pozitīvs vērtējums;
2.Jāiegūst pozitīvs vērtējums eksāmena abās daļās : mutvārdu (teorija) un praktiskā izgaismojuma eksāmenā
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons
Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem.
3.gads, 5semestris.
Kursa apjoms: 64 kontaktstundas , 2 semināri , 1 papildieskaite
4 kredītpunkti Pārbaudes veids : mutvārdu eksāmens .Sastāv no 2 daļām: teorijas un TV žanra raidījuma analīzes , norādot uz īpatnībām operatora darbā.
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: apgūts iepriekšējo kursa daļu materiāls.
Kursa daļas saturs: Pamattēmas ir -operatora darba īpatnības dažādos TV raidījumos. ( Darbs TV žurnālistikā ,kā izplatītākais darba veids , tiek studēts atsevišķā kursā ). Divas apakšnodaļas : tradicionālo mākslas veidu transformācija televīzijai un sporta translācijas ; pašas TV organizētie raidījumi . Lai izprastu operatora darba īpatnības , studētas tiek arī pašu žanru iezīmes . Sagatavo arī kursam “ Operatora darbs iestudējumā “. Ap pusi studiju laika aizņem videomateriālu noskatīšanās un piedalīšanās TV raidījumu realizācijā.
Tematiskais plānojums:
Temats
|
Nedēļa
|
Nodarbību veids un stundas
| -
Tradicionālo mākslas veidu trans-
formācijas TV kopīgās problēmas
|
1
|
L2
| -
Kino un TV
|
2
|
L2
| -
Glezna ,skulptūra ,pieminekļi ,keramika TV
|
3
|
L2
| -
Fotogrāfija un TV
|
4
|
L1
| -
Arhitektūra TV
|
|
L1
| -
Teātris TV
|
5
|
L2
| -
Balets TV
|
6
|
L1
| -
Cirks TV
|
|
L1
| -
Mūzika TV ,vispārējās problēmas
|
7
|
L2
| -
Kori un orķestri TV
|
8
|
L2
| -
Solisti TV. Mūzikas instrumenti
|
9
|
L2
| -
Estrāde un “ pop” mūzika TV
|
10
|
L2
| -
Papildieskaite: mūzikas instrumenti
|
11
|
papildiesk .4 st.
| -
Seminārs “ TV un tradic. kultūras veidu transformācija raidījumos”
|
12
|
S 2
| -
Sporta raidījumi TV programmā, to vieta un kopējās īpatnības
|
14
|
L2
| -
Vieglatlētika TV
|
|
L2
| -
Sporta spēles TV: Futbols
|
15
|
L2
| -
Hokejs
|
16
|
L2
| -
Basketbols
|
17
|
L2
| -
Volejbols
|
18
|
L2
| -
Cīņas sporta veidi TV
|
19
|
L2
| -
Tehniskie sporta veidi TV
|
20
|
L2
| -
Ūdenssports TV
|
21
|
L2
| -
Seminārs : operatora darbs
-
sporta pārraidē
|
22
|
S 2
| -
Operatora darbs televīzijas raid.:
-
Disputi TV
|
23
|
L2
| -
Izklaides programmas
|
24
|
L2
| -
Koncerti
|
25
|
L2
| -
Oficiālo ceremoniju translācijas
|
26
|
L2
| -
Oficālas darbības TV: izlozes un tt.
|
27
|
L2
| -
Reliģiskas pārraides
|
28
|
L2
| -
Darbs daudzu operatoru vidē notikumos un apsardzes režīmā
|
29
|
L2
| -
Sevišķi svarīgas personas un operat.
|
30
|
L2
| -
Diplomātiskais protokols un operators
|
31
|
L2
| -
Operatora darba ētika
|
32
|
L2
|
Prasības kredītpunktu iegūšanai :
1.Jāiegūst pozitīvs vērtējums semināros;
2.Jānokārto papildieskaite “ mūzikas instrumenti “;
3.Jāsaņem pozitīvs vērtējums abās eksāmena daļās.
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons
Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem.
Kursa apjoms: 64 kontaktstundas ( tajā skaitā 2 semināri , 6 st . prakse)
4 kredītpunkti Laiks: 3.gads 6.semestris
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: sekmīgi apgūta “operatoru meistarības “ un “TV specifikas” kursu iepriekšējā viela.
Kursa daļas saturs: tiek studēta TV skaņas komponenta tehnoloģija , jo operatoram bieži (reportāžās ) jāizpilda arī skaņu operatora funkcijas .
Pārbaudes veids : eksāmens ar 2 daļām : teorija un praktiskā darba iemaņu uzrādīšana. Abu daļu vērtējumiem vienāda nozīme.
Tematiskais plānojums:
Temats
|
Nedēļa
|
Nodarbību veids un stundas
| -
Skaņas komponents TV , tā nozīme
|
1
|
L2
| -
Sk. ietekme pie vizuālā TV komponenta
|
2
|
L2
| -
Skaņas būtība. Mikrofoni, darbības principi: Dināmiskie mikrofoni, Lentītes mikrofoni, Kondensatoru mikrofoni, Elektreta mikrofoni
|
3,4
|
L4
| -
Mikrof. tehn. raksturlielumi : Jūtības virziens. Mikrofonu jūtība
|
5
|
L2
| -
Mikr. izmantojuma veidi :
|
6,7
|
L4
| -
Rokas un statīva mikrofoni. Ierobežotas kustības mikrofoni. Personālie mikrofoni. Asi virzītie mikrofoni. PZM mikrofoni
|
|
| -
Radiomikrofoni
|
8
|
L2
| -
Seminārs : “Mikrofoni”
|
9
|
S2
| -
Telpas akustika, reverberācija
|
10
|
L2
| -
Izlīdzinājuma radiuss
|
11
|
L2
| -
Mikrofonu izvietojuma principi
|
12
|
L1
| -
Atgriezeniskā saite ,tās novēršana
|
|
L1
| -
Skaņas avotu specifiskās īpašības
|
13
|
L2
| -
Toņu diapazons
|
14
|
L1
| -
Formanta
|
|
L1
| -
Cilvēka balss , tās ieraksts
|
15
|
L2
| -
Raidījuma skaņas veidošanas tehnoloģ.
|
16
|
L2
| -
Skaņas pārveidošana
|
17
|
L2
| -
Komutācija
|
18
|
L2
| -
Miksēšana , skaņu režisora pults
|
|
L2
| -
Signāla apstrāde
|
20
|
L2
| -
Skaņas ieraksts un atskaņojums
|
21
|
L2
| -
Dolby tehnoloģija
|
22
|
L2
| -
Signāla pārbaude
|
23
|
L2L2
| -
Seminārs : “Skaņas trakts “
|
24
|
S2
| -
Betacam kameras skaņu ieraksts
|
25,25,27
|
L .un prakse 6 st.
| -
Skaņu ieraksta prakse
|
28,29 ,30
|
L. un prakse 6 st.
| -
Tehniskās kontroles prasības
|
31
|
L2
|
Prasības kredītpunktu iegūšanai :
1.Jāapgūst visi praktiskā darba pamatelementi;
2.Jāiegūst pozitīvs vērtējums semināros ;
3.Jānokārto eksāmens .
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons
Kursa nosaukums: Televīzijas specifika operatoriem.
4.gads 7. semestris
Kursa apjoms: Kursa apjoms: 64 kontaktstundas
4 kredītpunkti .Pārbaudes veids :vērtēts (eksāmens) studenta realizētais prakses darbs, tā aizstāvēšana .
Kursa autors: Docents Alvils Indriksons
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: operatora iemaņas .
Kursa daļas saturs: 4 gadu studiju noslēdzošais etaps . Izskata TV operatora darba organizatoriskos jautājumus , vietu TV sistēmā. Ievērojamu vietu aizņem prakse TV vai video organizācijās un raidījumu analīze ,akcentējot operatora veikumu un kā tas iespaidojis kopīgo rezultātu.
Tematiskais plānojums:
Temats
|
Nedēļa
|
Nodarbību veids un stundas
| -
Operatora darba kolektīvais un individuālais momenti
| -
|
L2
| -
Operators - vadošā autora - režisora ieceres realizētājs
| -
|
L2
| -
Operatora sadarbība ar scenogrāfu , kostīmu mākslinieku.
| -
|
L2
| -
Operatora sadarbība ar kadra cilvēkiem
| -
|
L2
| -
Operators -apgaismotāju brigādes vadītājs
| -
|
L2
| -
Realizācijas plānošana. Finansu un darba racionālā plānošana.
| -
|
L2
| -
Operatoru atbildība un tiesības radošā kolektīvā
| -
|
L2
| -
Operatora autoritāte
| -
|
L2
| -
TV producenta pienākumi
| -
|
L2
| -
TV redaktora pienākumi
| -
|
L2
| -
Scenārista pienākumi
| -
|
L2
| -
Raidījuma vadītāja pien.
| -
|
L2
| -
Administratora pienākumi.
| -
|
L2
| -
Operatora darba prakse
| -
|
L12
| -
Prakses analīze
| -
|
L2
| -
Operatora darba prakse
| -
|
L12
| -
Prakses analīze
| -
|
L10
| -
Videomateriālu noskatīšanās un kritika
| -
|
10 stundas
|
Do'stlaringiz bilan baham: |