3 Kultūras teorija un vadībzinības

Kursa nosaukums Valsts studijas: literatūra

Kursa autori: Doc. Alla Jerjomenko, lekt. Alberto Torress.

Kursa mērķi Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar Spānijas un Latīņamerikas literatūras galvenajiem posmiem, žanriem un virzieniem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Spānijas literatūras attīstībai un tās vēsturei. Tiek akcentēts Spānijas ieguldījums pasaules kultūras attīstībā. Kursa mērķis ir attīstīt dažādas valodas iemaņas, lasot un tulkojot neadoptēto oriģinālliteratūru un tās fragmentus spāņu valodā, gatavojot referātus, uzstājoties auditorijas priekšā un piedaloties diskusijās.
Priekšnosacījumi kursa apguvei Četros semestros apgūtās zināšanas kursa programmas ietvaros (ģeogrāfija, vēsture,) un spāņu valodas kompetence vidējā līmenī gramatikā un sarunu valodā, ceturtā semestra līmenī.

Kursa apjoms 2 semestri, 64 praktiskās nodarbības, četras akadēmiskās stundas nedēļā, pasniegts trešā kursa piektajā un sestajā semestrī.

Kredītpunktu skaits 4 punkti

Kursa gala pārbaudījumu veids Mutiskā ieskaite pirmā semestra beigās un kursa noslēgumā, katra semestra laikā – divi progresa testi.

Kursa saturs Pielikumā

Pielikums

	1. SEMESTRIS
Nr.	TĒMAS	STUNDAS
1.	Viduslaiki: 1.Spāņu valoda izcelšanās. 2.Kastīliešu eposs un lirika.	4
2.	Viduslaiki: 1.“El Cantar del Mío Cid”. 2.“El Mester de Clerecía”. 3.Berceo. 6.Alfonso X el Sabio un viņa proza.	4
3.	Viduslaiki: 1.“El Auto de los Reyes Magos”. 2.Stāsts. 3.Don Huan Manuels un pirmā bruņinieku novele.	4
4.	Viduslaiki: 1. Vēsture. Kanciller de Ayala. 2. Kulta literatūra un proza. 3. Santillana un Mena.	4
5.	Viduslaiki: 1. Romansero un taitas lirika. 2. XV.g.s. teātris. Huans del Ensina. 3. Selestīna. Fernando de Rohas.	4
6.	XVI gs. 1. Renesanse un tās ideoloģija: Leons Ebreo, Peress de Oliva, Ariass Montano, Luiss Vivess.	4
7.	XVI gs. 1. Karlosa V laikmets. 2. Lirika. Garsilaso. 3. Torresa Naarro un Hila Vicente teātris.	4
8.	XVI gs. 1.Proza. Valdes un Gevara. 2. Karlos V vēstures rakstnieki. 3. Bruņinieku literatūra. “Lazarillo de Tormes”.	4
9.	XVI gs. 1. Filipa II laikmets. 2. Frai Luisa de Leona lirika. 3. Errera dzeja.	4
10.	XVI gs. 1. Mistika un askētika. 2. Santa Huana del Hesus un San Huana de la Krusa. 3. Romāns, vēsture un teātris.	4
11.	XVII gs. 1. Baroks 2. Servantess un Dons Kihots.	4
12.	XVII gs. 1. Blēžu romāns. 2. Gongoras lirika. 3. Kevedo morāle un humors.	4
13.	XVII gs. Lope de Vega, lirika un teātris. 2. Lope de Vegas skola.Tirso de Molina.	4
14.	XVII gs. 1. Baroka teātris. Kalderons de la Barka. 2. Kalderona, Rohasa un Moreto skola. 3. Vēsturiskā proza, mistika un politika.	4
15.	XVIII gs. 1. Postbaroka literatūra.2.Neoklasicisms.3. Feihoo un Luzan.	4
16.	XVIII g.s. 1. Teātris. 2. Neoklasicisma dzeja. 3. Fabulisti: Felikss, Marija Sarmiento un Tomass de Irriarte.	4
	2.SEMESTRIS
17.	XVIII gs. 1. Hoveljanos un Kadalso. 2. Salmantina skola. 3. Pirmsromantisms. 4. Sevilijana skola.	4
18.	XIX gs. 1. Romantisms. Larra. 2. Romantiskais dzejnieki. Espronseda.	4
19.	XIX gs. 1. Drāma. 2. Nacionālais romantisms. Sorrila. 3. Reālisms.	4
20.	XIX gs. 1. Komēdija. Ajala, Tamajo un Ečegaraja. 2. Restaurācijas laikmeta dzeja: Kampoamors, Arse, Rosālia de Kastro i Gabriela.	4
21.	XIX gs. 1. Reālistiskā novele. Fernāns Kabaljero Alarkons. 2. Benito Peress Galdoss. 3. Blasko Ibanjess. 3. Domāšana, oratorija un erudīcija. Menendess I Pelajo.	4
22.	XX gs. 1. ’98 paaudze, tās loma Spānijas kultūras dzīvē. 2. Migels de Unamuno. 3. Asorins.	4
23.	XX gs 1. Pio Baroha. 2. Antonio Mačado. 3. Rubens Dario. Modernisms literatūrā.	4
24.	XX gs. 1. Modernais teātris: Ramons del Valje Inklans. 3. Proza.	4
24.	XX gs. 1. Modernisms glezniecībā: Huans Ramons Himenezs.	4
25.	XX gs 1. ’27 paaudze, tās loma Spānijas kultūras dzīvē. 2. Federiko Garsija Lorka. 3. Rafaels Alberti.	4
26.	XX gs. 1. Dzeja un romāns. 2. Spāņu mūsdienu literatūra.	4
27.	XX gs. Teātris un novele pēc 1939.g.	4
28.	XX gs: 1. Teātris un novele pēc 1965.g.	4
29.	XX gs: 1. Industriālā māksla: Barrio de Santss, Vapors Velss, Vapors Nou, Estasio Franka. Penedess Urhels.	4
30.	XX gs: 1. Mūsdienu literatūra: Rikardo Leons, Gabriels Miro, Huans Ramons Himeness, Garsija Lorka, Rafaels Alberti, Horhe Giljens, Sernuda.	4
31	XX gs: 1. Mūsdienu literatūra: Gabriels Garsija Markess, Karloss Fuentess, Hulio Kortasars, Mario Vargass Ljosa, Hose Donoso, Horhe Luiss Borhess, Huans Rulfo, Isabella Aljende, Aleho Karpentjers, Nokolass Giljens.	4
32	XX gs: 1. Mūsdienu literatūra: Alehandro Kasona, Migels Miura, Antonio Gala, Kamilo Hose Sela, Ana Marija Matute, Dámaso Alonso, Migels Delibess, Fransisko Garsija Pavons.	4

Literatūra

1. Quesada Marco, S. 1996. Curso de Civilización Española. Madrid : SGEL.

2. García López, J. 1997. Historia de la literatura española. Barcelona: Vicens Vives.

3. Claude Seguin,J. 1995. Historia del Cine Español. Madrid: Acento.

4. García López, J. 1995. Historia de la Literatura española. Barcelona: Vicens Vives.

5. Kаптерева,Т.П. 1989. Искусство Испании. Москва: Исскуство.

6. Historia de España. 1995. Barcelona: Sopena.

7. De Villalonga, J.L. 1995. El Rey, conversaciones con D. Jan Carlos I de España. Barcelona: Salvat.

8. De Miguel, A.. 1994. Los españoles de hoy. Sociología de la vida cotidiana. Madrid: BolsiTemas.

9. Balansó, J. 1995. La familia real y la familia irreal.Barcelona: Planeta.

10. Vilar, P. 1994. Historia de España.Barcelona: Crítica.

11. Vidal Sales, J.A. 1996. Crónicas de las reinas de España.Barcelona: Planeta DeAgostin.

12. Bahamonte, A. Martinez, J.A. 1994.Historia de España. Siglo XIX. Madrid: Catedra.

13. Diaz-Plaja, F. 1986. Historia de España en sus documentos. Siglo XVIII. Madrid: Catedra.

14. Actas del Encuentro Internacional V Centenario. 1990. Impacto y futuro de la civilización española en el Nuevo Mundo. San Juan de Puerto Rico: Colección encuentros.

15. De Cortazar, F.G. Gonzalez, J.M. 1994. Breve historia de España. Barcelona: Alianza.

16. Anson, L. M. 1994. Don Juan. Barcelona: Plaza y Janes.

17. Vargas Llosa, M.. 1992. La tía Julia y el escribidor. Barcelona: RBA.

18. Baroja, P.1980. La ciudad de la niebla.Barcelona:Bruguera.

19. Jackson, G. 1974. Introducción a la España Medieval. Madrid: Alianza.

20. Adolfo Bécquer, G.1994. Rimas y otros poemas. Madrid: Alianza.

21. Machado, A. 1995. Antologia poética. Madrid: Anaya.

22. García Márquez, G. 1994. De amor y otros demonios. La Habana: Arte y Literatura.

23. García Lorca, F. 1994. Yerma. Madrid: Alianza.

24. Teixidor, J. 1972. El retablo del flautista. Barcelona: Colección teatro.

25. Montanbán, V. 1995. Cuarteto. Madrid: Alianza.

26. José Cela, C. 1994. Café de Artistas. Madrid: Alianza.

27.Delibes. 1995. La Mortaja. Madrid: Alianza.

28. García Lorca, F. 1993. La casa de Bernalda Alba. Madrid: Catedra.

29. García Lorca, F. 1983. Teatro de cámara. La Habana: Editorial Pueblo.

30. Vargas Llosa, M.1991. Carta de batalla por Tirant lo Blanc. Barcelona: Seix Barral.

31. De la Barca, C. 1994. La vida es sueño. Madrid: Literatura Universal.

32. José Cela, C. 1994. La Colmena. Barcelona: HMB.

33. Blasco Ibañez, V 1968. Sangre y arena. Buenos Aires: Colección Austral.

34. García Lorca, F. 1993. Bodas de sangre. Madrid: Catedra.

35. Cervantes, M. 1994. Rinconete y Lazarillo. Madrid: Editorial Cien.

36. Cernuda, L. 1998 34 Poemas. Madrid: Mondadori

37. Alberti, R. 1998. Suenos del marinero. Madrid: Mondadori.

38. Sevilla Arroyo, R. de H.. 1995. Cervantes. Vida y Literatura. Madrid: Editorial Cien.

39. 
    Torrente Ballester, G. 1994. Cronica del rey pasmado. Barcelona: Planeta.
    

40. Gala, A. 1999. Las afuera de Dios. Barcelona: Planeta.

41. 
    De Vega, L. 1999. Peribanez y el Comendador de Ocana. El mejor alcalde, el rey. Barcelona: Planeta.
    

42. De Rojas Zorrilla, F. 1999.. Del rey abajo, ninguno. Entre bobos anda el juego. Barcelona: Planeta.

43. 
    De Cervantes, M 1997 La Gitanilla.Madrid: G.E. Henares.
    
44. 
    Matute, A.M.1999. Olvidado rey Gudu. Barcelona: Planeta.
    

45. De Cervantes, M.1998. Don Quijote de la Mancha. Madrid: Edelsa.

46. Allende, I.1998.. La casa de los espiritus. Barcelona: Plaza Janes.

47. De Rojas, F.1995. La Celestina. Madrid: Catedra.

48. Periodiskie izdevumi no Spānijas: Carabela, El Mundo,Boletín de Cultura un citi, ko saņem Akadēmija no Spānijas vēstniecības Stokholmā.

Kursa nosaukums: Zviedru kultūra

Kursa autors: Lektors Martins Ringmārs

Kursa mērķi Kurss sniedz vispārēju ieskatu Zviedrijas ģeogrāfijā, vēsturē un iepazīstina studentus ar mūsdienu zviedru sabiedrību, zviedru mentalitāti, tradīcijām un svētkiem, kā arī dod pārskatu par zviedru mākslu, mūziku, kino, teātri un literatūru.

Priekšnosacījumi kursa apguvei: Zviedru valoda pirmā kursa līmenī. Daļa lekciju tiek lasītas latviski. Angļu un vācu valodas zināšanas.

Kursa apjoms: 1 semestris, 32 prakstiskās nodarbības, 2 akadēmiskās stundas nedēļā I kursa otrajā semestrī.

Kredītpunktu skaits: 1 punkts.

Kursa gala pārbaudījumu veids: Sekmīgai kursa nokārtošanai studentam jāiesniedz rakstu darbs (6-8 lapas) latviešu valodā par kādu kursam atbilstošu tēmu.

Kursa saturs: Pielikumā.

Pielikums

Nr.	TEMATS	STUNDAS
1.	Zviedrija – vispārējs ievads.	2
2.	Zviedrijas ģeogrāfija.	2
3.	Zviedrijas vēsture.	2
4.	Mūsdienu Zviedrijas sabiedrība.	2
5.	Politiskā iekārta un politiskās partijas.	2
6.	Zviedru mentalitāte un dzīves veids.	2
7.	Tradīcijas un svētki.	2
8.	Zviedru māksla.	2
9.	Slavenie zviedri.	2
10.	Zviedru mūzika.	2
11.	Zviedru mūzika.	2
12.	Zviedru kino.	2
13.	Zviedru teātris.	2
14.	Zviedru literatūra.	2
15.	Zviedru literatūra.	2
16.	Bērnu literatūra.	2

Literatūre

1. 
   Bono, F. and Koskinen M. (ed). 1996. Film in Sweden. Stockholm: Svenska institutet.
   
2. 
   Britton, Claes. 1999. Sverige och svenskarna. Stockholm: Svenska institutet.
   
3. 
   Alfredsone K. un Jakobsone, R. 1995. Vienlīdzīga vērtība. Stockholm: Zviedru institūts.
   
4. 
   Englund, C. and Janzon L. 1997. Theatre in Sweden. Stockholm: Svenska institutet.
   
5. 
   Florin M. et al. 1997. Literature in Sweden. Stockholm: Svenska institutet.
   
6. 
   Hellstam, D. 1992. Sverige på svenska. Lund: Kursverksamhetens förlag.
   
7. 
   Johnsson, Hans-Ingvar. 1995. Sverige i fokus. Stockholm: Svenska institutet.
   
8. 
   Lantz, Monica. Ievads Zviedrijas kultūras vēstures kursā.
   
9. 
   Montan, U. and Rasmusson, L. 1999. Svenska profiler. Stockholm: Svenska institutet .
   
10. 
    Sveriges kulturarv. 1998. Stockholm: Svenska institutet.
    
11. 
    Swahn, Jan-Öjvind. 1994. Majstång, Kräftor och Lucia - Svenska festseder. Stockholm: Svenska institutet.
    
12. 
    Swedish portraits (leaflets from the Swedish Institute).
    
13. 
    Weibull, Jörgen. 1997. Sveriges historia. Stockholm: Svenska institutet (arī latviski).
    
14. 
    Westin, B. 1997. Children’s literature in Sweden. Stockholm: Svenska institutet.
    
15. 
    Zviedru kultūra (materiāli no Zviedru institūta).
    

1 Šī tēma tiek sīkāk iztirzāta norvēģu valodas nodarbībās.