3 Kultūras teorija un vadībzinības

IV. STUDIJU NODROŠINĀJUMS UN VADĪBA

Mākslas bakalaura studiju programma tiek realizēta gan par valsts budžeta , gan pašu studējošo līdzekļiem. Līdz 2000./2001.studiju gadam - daļējā studiju maksa, nepārsniedzot Ls 400 gadā

( apmēram 50% no vidējās studiju vietas izmaksas).

Šajā studiju gadā bakalaura programmā par valsts budžeta līdzekļiem studē 41% studentu.

Palielināt par valsts budžeta līdzekļiem studējošo skaitu nav iespējams, jo patreizējais finansējums pilnībā nesedz studējošo nodrošinājumu.1999.gadā vidējais finansējums uz vienu studentu valsts augstskolās bija Ls 960, bet akadēmijā tikai Ls 547.

Mākslas bakalaura studiju programmas realizē LKA katedras : Kultūras teorijas un vēstures katedra ( vadītāja profesore Valda Čakare ), Svešvalodu katedra ( vadītāja asociētā profesore Anita Načisčione), Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedra( vadītāja asociētā profesore Silva Seņkāne), Ekrāna un teātra mākslas katedra ( vadītājs profesors Kalvis Zalcmanis).Katedru vadītāji kopā ar dekānu un prorektoru veido programmas stratēģiju un taktiku, katedras atbild par programmas zinātnisko un metodisko nodrošinājumu.

Ar studiju saturu un organizāciju saistītie jautājumi tiek izvirzīti un apspriesti, pieņemti katedru sēdēs, studiju programmas, to izmaiņas tiek izvērtētas un pieņemtas LKA senātā.

Organizatorisko vadību nodrošina LKA Studiju daļa, sadarbību ar citu valstu augstskolām un dalību starptautiskajos projektos Ārējo sakaru daļa.

Studiju darba metodes ir:
I.Pamatformas:
1.1.Lekcijas

1.2.Semināri

1.3.Kursa darbi( visās apakšprogrammās 2.un 3.studiju gadā)

1.4.Patstāvīgais un individuālais darbs. Individuālās nodarbības īpaši plānotas Ekrāna un teātra mākslas katedrā ( aktieru meistarībā, skatuves runā, dziedāšanā un balss nostādīšanā, modernā dejā un kompozīcijā, operatora meistarībā u.c.)

II.Pie darba formām pieder arī :
Praktiskās un trenniņnodarbības Ekrāna un teātra mākslas katedras apakšprogrammās

( docētāju vadībā)

2.2.Videoierakstu un tiešo TV programmu noskatīšanās un apspriešana, analīze.

2.3.Nodarbības mākslas un kultūras muzejos.

2.4.Pasaules kino iknedēļas skates akadēmijas kino zālē( visiem interesentiem)

2.5.Praktisku darbu veikšana (projektu izstrāde un pasākumu veidošana )- kultūras vadzinības programmas studentiem.

III. Studiju darba pārbaudes notiek:

3.1. Mutvārdos ( semināri, diskusijas, ieskaites, eksāmeni)

3.2. Rakstveidā ( referāti, kontroldarbi, ieskaites, eksāmeni )

3.3. Radošās skatēs ( Ekrāna un teātra mākslas katedras programmās )

Tiesības kārtot ieskaites un eksāmenus nosaka katras programmas noteikumi. Ja ieskaite vai eksāmens vērtēts negatīvi, studentam ir tiesības to kārtot vēl divas reizes, trešajā - paplašinātā pārbaudījuma komisijā.

Kursa un bakalaura darbus vērtē - darba vadītājs un recenzents.

Nobeiguma eksāmenus svešvalodās un Bakalaura eksāmenus pieņem gala pārbaudījumu komisija .

Studentu zināšanas tiek vērtētas pēc 10 ballu sistēmas.

V.MĀKSLAS BAKALAURA PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR ANALOGĀM ĀRVALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM.

Mākslas bakalaura programma ir oriģināla programma, kuras veidošanā ņemta vērā Latvijas kultūras un izglītības konkrētā situācija, kā arī mākslas procesu tagadnes un nākotnes vajadzības.

Šādas apakšprogrammas netiek piedāvātas nevienā citā valsts augstskolā.

Veidojot programmas, akadēmija ir ņēmusi vērā ārvalstu augstskolu pieredzi, īpaši atsevišķu programmu daļu veidošanā. Ir ņemta :

1. 
   Skandināvijas valstu augstskolu pieredze ( Orhusas Universitāte Dānijā, Tamperes Universitāte Somijā, Karlstades Universitāte Zviedrijā)
   
2. 
   Losandželosas Universitāte ASV
   
3. 
   Ž.Verna Pikardijas Universitāte Amnjēnā Francijā
   
4. 
   Vitauta Dižā Universitāte Kauņā Lietuvā
   
5. 
   Tartu Universitāte Igaunijā
   
6. 
   Janačeka Mūzikas un Mākslas akadēmija Brno Čehijā
   
7. 
   Utrehtas Mākslas augstskola Nīderlandē
   

Ekrāna un teātra mākslā jau vēsturiski ir visai liela Krievijas vadošo teātra un kino skolu pieredze programmu veidošanā, jo tā viskonsekventāk piedāvā pakāpenības un sistemātiskuma principu, kas īpaši attiecas uz visu veida mākslas un kultūras vēsturu kursiem, kā arī specifiskajiem radošajiem priekšmetu blokiem.

VI.AKADĒMISKĀ PERSONĀLA UN STUDENTU ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS UN RADOŠAIS DARBS.
Latvijas Kultūras akadēmija jau no pirmajiem darbības gadiem orientējas uz akadēmiskā personāla un studentu gan zinātniskās, gan radošās darbības attīstību.

To pierāda arī fakts, ka pieci bijušie studenti pēc maģistrantūras beigšanas turpina studijas doktarantūrā. Pētījumu tēmu lokā ir : " Tradicionālās kultūras fenomeni mūsdienu apziņā"(J.Jurevica), " Kinomāksla Latvijas kultūras kontekstā"(I.Pērkone) un citi jautājumi.

Par tradīciju kļuvušas Kultūras teorijas un vēstures rīkotās interdisciplinārās konferences, kurās saskaras dažādu nozaru pētījumi. Šajās konferencēs piedalās docētāji, doktoranti, maģistranti, citu zinātnes un mācību iestāžu pētnieki, tādejādi aktivizējot kulturoloģisko domu .

Bieži vien konferences tiek rīkotas sadarbībā ar kādām citām institūcijām, piemēram, sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, Gētes biedrību un Latvijas Universitāti 2000.gada aprīlī tika rīkota starptautiskā konference" Garlībs Merķelis "(piedalījās zinātnieki no Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas " 1999.gadā un 2000.gada 24.-25.aprīlī :divas konferences "Pilsonības kultūra Eiropā. Tapšanas vēsture un kultūra"(sadarbībā ar LU un Gētes institūtu) .

2001.gada 22.-24.martā sadarbībā ar LU Filoloģijas fakultāti notika konference "Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs", kurā piedalījās zinātnieki un praktiķi no Latvijas, Norvēģijas, Lietuvas un Igaunijas .Konferencē tika nolasīti referāti, kā arī izrādīta akadēmijas docentes A.Eižvērtiņas vadībā iestudētā J.Fosses luga " Vārds " ar akadēmijas studentu piedalīšanos.
Studiju un radošo projektu attīstībai svarīgas bija 1998,1999,gadā sadarbībā ar Ziemeļvalstu mākslas augstskolām ( Somijas, Dānijas, Islandes, Zviedrija) rīkotās meistardarbnīcas "The Baltic Seaside Drama"(aktieru un režijas apakšprogrammas studentiem un pedagogiem),

" Mare Liberum" (kinodramaturgiem), " Ring of Baltic Light" ( kinodokumentālistiem), kas deva lieliskus impulsus tālāka studiju darba pilnveidošanai gan studentiem, bet jo īpaši docētājiem.

2000.gadā uzsākts lielāks projekts sadarbībā ar Francijas Republikas vēstniecību Latvijā. Tā laikā akadēmijas studenti docētāju vadībā tulko, pēc tam aktieru, režisoru kursi iestudēs apmēram 10 franču autoru īslugas, kuras tiks parādītas uz profesionālo teātru skatuves.
Par docētāju zinātniskā un radošā darba pamatvirzieniem plašāks ieskats sniegts atsevišķo apakšprogrammu aprakstos.
Katru gadu pavasara semestrī notiek arī studentu zinātniskās konferences, kurās arī tiek pieaicināti dalībnieki no mākslas augstskolām un Latvijas universitātes humanitāro zinātņu programmām. Aizvadīto gadu tēmas ir : " Un atkal gadsimta beigas", kā arī " Identitāte: pastāvīgais un mainīgais". Studenti aktīvi piedalās arī citu augstskolu rīkotajās studentu konferencēs, kā arī veido dažādus priekšlasījumus vai literārus vakarus, piemēram akadēmijas studenti: jaunie dzejnieki, rakstnieki, dramaturgi, regulārus sarīkojumus rakstnieka J.Akurātera muzejā.

Interesanti ir projekti, kuros notiek teorētisko zināšanu un mākslinieciskās jaunrades sintēze, piemēram starptautisko kultūras sakaru apakšprogrammas studentu rīkotie franču, poļu, spāņu kultūras vakari.

Dažu kultūras teorijas un vadībzinības specialitātes studentu praktiskā darbība ir saistīta ar Rīgā un Latvijā notiekošu kultūras un mākslas projektu realizāciju: Mākslas dienas, mūzikas festivāli, Starptautiskais Baleta festivāls, kinofestivāls " Arsenāls" u.c., kurās tiek pielietotas gan studentu labās svešvalodu prasmes, gan organizatoriskie dotumi, gan radošās spējas.

Studentu darbu publikācijas regulāri sastopamas literārajos žurnālos un presē, plašāk mākslas augstskolu asociācijas ikmēneša izdevumā " Kultūras Telpa un Laiks ".

VII.KVALITĀTES NODROŠINĀJUMS.
Studiju procesa kvalitātes nodrošinājumu veicina:

• 
  savstarpēja un katedras vadītāja, programmas vadītāju lekciju un praktisko nodarbību hospitēšana.
  
• 
  Savstarpēja netiešā kontrole ( ieskaišu, eksāmenu rezultāti, darba izvērtēšana katedru sēdēs, bakalaura eksāmeni un darbu aizstāvēšana, citu augstskolu docētāju piedalīšanās eksāmenos )
  
• 
  Studentu aptaujas, administrācijas un programmu vadītāju tikšanās ar studentu grupām.
  

Docētāju izaugsmi veicina zinātniskais, metodiskais un mākslinieciski radošais darbs. Tā virzību un koordināciju veic katedras; zinātnisko darbību - akadēmijas rektors un viņa palīgs zinātnes darbā.

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA.

Mākslas bakalaura studiju

programma.
PAŠNOVĒRTĒJUMS

Apakšprogramma : Kultūras teorija un vadībzinības

Apakšprogrammas autori: Prof.V.Čakare

1.