3 Kultūras teorija un vadībzinības

Temats

Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Kombinēto uzņēmumu, specefektu nepieciešamība spēles filmās.	1.,2.,3.	L2;L2;L2
Rir projekcija, klejojošā maska, frontprojekcija.	4.,5.	L2;L2
Dubultā ekspozīcija.	6.,7.,	L2;L2
Filmēšana paātrināti un palēnināti.	8.,9.	L2;L2
Filmēšana atpakaļgaitā.	10.,11.,12.	L2;L2;L2
Filmēšana uz melna fona.	13.,14.	L2;L2
Maketa filmēšana	15.,16.	L2;L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Lekciju apmeklējums.

2.Sekmīgi nokārtots eksāmens.

Literatūra:

1.Bordwell, D., Thompson, C. Film Art: An Introduction.- New York:Knopf, USA, 1993

2.Dick,B.F. Anathomy of Film.-New York:St.Martin’s Press, 1991

3. Millerson, G.Lighting for Video.- Oxford: Focal Press, 1991

4. Mehnert, H. Das Bild im Film und Fernsehen.-Leipzig:Fotokinoverlag, 1986

5. Orr, J. Contemprorary Cinema – Edinburg: Edinburg University Press, 1989

6. Paulke, W. Perspektive.-Leipzig:E.A.Seemann Verlag, 1965

7.Smith, D.L. Video Communication:Structuring content for maximum program effectivness. – Belmont: Wordsworth Publ. Co., 1981

8. 
   Utz,P. Today’svideo: Equipment, Setup, Production.- Engelwood Cliffs: Prentice Hall, 1992
   
9. 
   Zuholowsky, F. Mask, Toy, Charakter.-Leipzig: Fotokinowerlag, 1971
   

Kursa autors: Docents Jānis Mīlbrets

C daļa

Kursa nosaukums: Scenogrāfija

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas (36 st. lekcijas, 12 st. praktiskais darbs)

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma - rakstiska ieskaite un eksāmens.

Kursa autore: Lektore Ieva Romanova

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Savas izvēlētās specialitātes pamatu zināšana, filmu ražošanas struktūras izpratne, zināšanas optikas izmantošanā, mākslas vēsturē, kino vēsturē.

Kursa saturs:

Lekciju ciklā studenti iepazīstas ar filmēšanas objektu atlases un izmantošanas principiem, dekorāciju būves, piebūvju un dekorēšanas iespējām, vides koloristisko un stilistisko organizāciju, telpas izmantošanas iespējām, filmas projekta - skiču, rasējumu, eksplikācijas un kadrējuma zīmēšanu, attēla kompozīcijas un perspektīvu likumībām, izcilākajiem filmu mākslinieku darbiem.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Kas ir filmas mākslinieks. Tā nozīme, statuss, vieta kinogrupā. Latvijas filmu mākslinieki. Mākslinieka grupas struktūra.	1.,2.	L 2; L 2
Filmas projekts. Eksplikācija. Eksplikācijas zīmēšanas paņēmieni. Stila, ritma, koloristikas veidošana. Kadrējums, skices. Raksturojošā vizuālā materiāla apzināšana. Filmēšanas objektu atlase, tās nosacījumi.	3.	L 2
Attēla kompozīcijas pamatprincipi. Līdzsvars, ritms, krāsa, gaisma, perspektīva, optiskās uztveres īpatnības	4.,5.	L 2; L 2
Praktiskās nodarbības kompozīcijas sajūtas attīstīšanai, eksplikāciju zīmēšanai.	6.,7.	S2; S2
Tiešā, paralēlā, apgrieztā perspektīva, telpas tipoloģija, telpas kā kultūrvēsturiska fenomena raksturojums.	8.	L2
Zīmējuma transformēšana telpiskai uzbūvei. Plānojuma izveidošana un aprēķināšana. Darba zīmējums. Detaļas zīmējums. Rasējums. “Mākslinieka tīkls”.	9.,10.	L2;S2
Dekorāciju uzbūves principi, funduss, nepieciešamās platības aprēķināšana. Piebūves darbā. Tāmes izstrādāšana.	11.,12.	L2;L2
Objektu dekorēšana, perspektīvā savietošana, kompensācijas koeficients, mērķtiecīga optikas izmantošana.	13.	L2
Mērogs kā raksturojošs lielums, tā izmantošana. Scenogrāfijas un detaļu nozīme dramaturģijas raksturojumā. Piemēru analīze.	14.	L2
Nosacītais un reālistiskais filmas scenogrāfijā. Dabas pakļaušana kopējam stilistiskam risinājumam. Vēsturiskais stilizējums. Nosacītās vides veidošana. Piemēru analīze.	15.,16.	L2;S2
Kostīmu un grima mākslinieka darbs. Kanoniskais un īpatnējais cilvēkā, īpatnību izmantošana un neitralizēšana tēla veidošanā. Stils, mode, laikmeta raksturojums. Netradicionālo tēlu veidošana. Zvaigžņu kults.	17.,18.	L2;L2
Maketēšana, maketu izmantošana. Kombinēto uzņēmumu mākslinieka darbs. Specefekti, to projektēšana un izmantošana. Piemēru analīze.	19.,20.	L2;S2
TV studijas mākslinieka darba īpatnības. Raidījuma noformēšana. Dekorācijas būve darbam ar vairākām kamerām. Krāsu izmantošanas nosacījumi.	21.	L2
Izcilākie pasaules filmu mākslinieki, to darbi. Filmu scenogrāfijas virzieni, mode. Piemēru analīze.	22.,23.	L2;L2
Praktiskā nodarbība - eksplikācijas zīmējumu, dekorācijas projekta analīze.	24.	S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1. Nokārtot ieskaiti, eksāmenu.

2. Izpildīt praktiskos darbus : pašportretu, eksplikāciju, dekorācijas projekta skici.

Izmantojamā literatūra:

1. Арнхеим Р. Искусство и визуальное воспитание. Москва, Прогресс, 1974.

2. Голдштеин Л.Г. и др. Комбинирование киносъемкки. Москва, Искусство, 1972.

3. Жегин Л.Ф. Язык живописного произведения. Москва, Искусство, 1970.

4. Толмачев В, Полянский К. Кингдеккорации, проектирование и постройка. Москва, Искусство, 1956.

5. Affron Ch. And M.J. Sets in Motion, Art Direction and Film Narrative. Rutgers University Press, USA, 1995.

6. Barsacq L. Caligari’s Cabinet and other Grand Illusions. A History of Film Design. A Plume Book, USA, 1978.
Kursa autore: Lektore Ieva Romanova

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA

Mākslas bakalaura studiju

programma.

PAŠNOVĒRTĒJUMS
Apakšprogramma : TV un video operatori
Apakšprogrammas autori: Prof.Kalvis Zalcmanis, docents Alvils Indriksons

I MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. 
   Sagatavot teorētiski un praktiski izglītotus, pastāvīgi un radoši domāt spējīgus profesionālus kino un televīzijas operatorus, apguvušus gan dokumentālista - reportiera, tā arī iestudējuma un TV žanru īpatnības .
   
2. 
   Dot katram studentam zināšanas strauji attīstošajā mūsdienu kino un video tehnikā un tehnoloģijā.
   
3. 
   Sava radošā potenciāla garantijai studenti iepazīst labāko pasaules mākslas darbu klāstu.
   
4. 
   Studenti apgūst nepieciešamās blakusprofesijas , darba drošības prasības
   
5. 
   Studijas beidzot students iegūst bakalaura grādu Operatora specialitātē, kas dod tiesības turpināt studijas maģistra programmā.
   

II PRIEKŠNOSACĪJUMI PROGRAMMAS APGUVEI

Studenta piemērotība radošajai profesijai ,ko izvērtē uzņemšanas komisija: radošā iztēle, reakcijas ātrums, spēja izprast notiekošo, laba redze un fiziskā sagatavotība. Svešvalodas zināšanas vidusskolas apjomā.