Rīgas Stradiņa universitāte

Tabula Nr.2 Studiju kvalitātes rādītāji

Ļoti laba	30,0%
Laba	65,0%

Tabula Nr.3 Apmierinātība ar moduļu sistēmas apmācību

Jā	80,0%
Drīzāk jā, nekā nē	17,5%

Tabula Nr.4 Bezkontroļu lekciju apmeklētības biežums

100%	23,8%
75-99%	67,5%

2002. gada jūnijā bakalaura grādu saņēma 12 Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas studenti. 10 no viņiem turpina savas tālākās studijas Eiropas un Latvijas augstskolās, divi mācās maģistratūrā Budapeštā Centrāleiropas universitātē, astoņi turpina studijas Latvijas universitātes maģistratūras programmās. Beidzēji strādā gan valsts sektorā (Latvijas Ārlietu ministrijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”), gan nevalstiskajās organizācijās (jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā – ES projekts “Jaunatne”), gan arī firmās “Deloitte & Touche”, “Hil & Knowlton”.

2002.gada absolventu aptauja

Nr.	Uzvārds, vārds	Studijas	Darba vieta
1.	Cēris Oskars	Mācās CEU maģistratūrā	SAB
2.	Dagile Agnese	LU maģistratūra, Eiropas studijas
3.	Janova Karīna	LU maģistratūra, Socioloģija	Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts
4.	Kleinberga Vineta		Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts
5.	Lētiņa Līga	LU maģistratūra	Sabiedrisko attiecību firma “Hil & Knowlton”
6.	Nīgals Artis	LU maģistratūra	“Latvijas Vēstnesis”
7.	Ovčarova Inna	LU maģistratūra, Eiropas studijas
8.	Rudzīte Evija	LU maģistratūra, Eiropas studijas	ES projekts “Jaunatne”
9.	Salaka Ilze	Mācās CEU maģistratūrā	NATO mītne Briselē
10.	Sedliņa Ilze	LU maģistratūra, vadības zinātnes	“Latvijas Vēstnesis”
11.	Stepa Kristīne	LU maģistratūra, Eiropas studijas	LR Ārlietu ministrija, ES direkcija
12.	Ušča Ieva		“Deloitte & Touche”,

2003. g. otrajā semestrī absolventi aptaujā deva savu novērtējumu iegūtajai izglītībai un darba vietai, norādot, ka gandrīz 78% no viņiem nevēlas mainīt esošo darba vietu, skat. tabulu.

Vai dotajā brīdī vēlaties mainīt darbu?

Jā	11,0 %
Nē	78,0 %
Nezinu	11,0 %

Svarīgi bija uzzināt studentu viedokli par to, kā viņi vērtē savas konkurētspējas darba tirgū, atbilde bija 100%.

Tāpat aptauja uzrādīja augstus rezultātus iegūto zināšanu pielietojumā programmas beidzēju pašreizējā darbā - 89% ir atraduši savu zināšanu pilnīgu vai daļēju pielietojumu.

Runājot par papildus zināšanām, kādas vēlētos augstskolā saņemt, vairāki absolventi ieteica paplašināt ekonomisko problemātiku studiju kursos, lielāku vērību pievēršot projektu izstrādāšanai un vadīšanai, kā arī uzstāšanās prasmes izkopšanai. No visiem beidzējiem, kuri nestudē maģistratūrā, puse ir izteikusi vēlmi turpināt savas kvalifikācijas paaugstināšanu vai nu Latvijas vai ārzemju augstskolās. Augstskolas darba uzlabošanai beidzēji iesaka attīstīt starptautiskas pasniedzēju un studentu apmaiņas programmas ar ārvalstu augstskolām, studiju procesā paplašināt mūsdienu komunikāciju tehnoloģijas izmantošanu, kā novēlējums no beidzēju puses skan ieteikums nostiprināt un attīstīt fakultātē izveidojušās tradīcijas.

Viens no faktoriem, kas ļauj panākt pasniedzēju pasniegšanas un savstarpējas uzticības līmeni ar apmācāmajiem, ir fakultātē ieviestās mācību metodes. Sākot ar otrā kursa otro semestri, katra moduļa ietvaros studenti raksta 10 esejas (pirmā kursa studenti un otrā kursa studenti mācību pirmajā semestrī – 10 kopsavilkumus) par piedāvātajām tēmām un jau no pirmā kursa – patstāvīgo darbu katra moduļa noslēgumā, kuru iesniedz pirms eksāmena.
Studenti 2. un 3. kursa nobeigumā izstrādā kursa darbu pasniedzēja vadībā un aizstāv to noteiktā kārtībā, iegūstot par to adekvātu novērtējumu. 4. studiju gada nobeigumā studenti izstrādā nopietnu pētniecisku projektu – bakalaura darbu 50–60 lapaspušu apjomā. Visā studiju gaitā studenti iegūst individuāli pētnieciskā darba iemaņas un pieredzi, katrā akadēmiskajā mācību priekšmetā izstrādājot individuālo projektu par pasniedzēja noteiktu vai ar viņu saskaņotu zinātnisku tēmu. Šajā izstrādē no studentiem tiek prasīts apgūt un stingri ievērot zinātniski pētnieciska darba pamatprincipus – izmantot dažādus avotus un literatūru latviešu valodā un svešvalodās, pareizi veidot zinātniskā darba struktūru un veidot atbilstošu zinātnisko aparātu.
Saistība ar darba devējiem. ESF Politikas zinātnes katedrai ir izveidojušās ļoti ciešas sadarbības saites ar nākamajiem Starptautisko attiecību-Eiropas studiju programmas studentu darba devējiem. Starptautisko attiecību-Eiropas studiju programmas studenti iepazīstas ar eventuālajiem darba devējiem studiju prakses laikā, kad 2. un 3. kursa prakses laiks tiek izmantots, lai studenti savāktu empīrisko materiālu pētījumiem un kursa darbiem un vienlaicīgi iepazītos ar eventuālo darba devēju prasībām un darba vietu specifiku. Prakses beigās studenti raksta atskaiti, kurā tiek atspoguļota iegūtā informācija un viedoklis par darba devēju prasībām. Katedra slēgtā aploksnē saņem prakses darba devēja atsauksmi par studentu darbību prakses laikā, sniedzot ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem studiju mācību procesā. Rezultātā 2002.gada absolventi ir 100% nodrošināti ar darba vietām specialitātē vai studē tālāk maģistrantūrā. Viena no nopietnākajām problēmām ar kuru saskaras programmas un katedras vadība, sākot ar 3.kursa otro pusgadu 80-90% studentu strādā dažādās darbavietās. Daļa no šīm darbavietām atbilst jau izvēlētai specialitātei, bet daļa ir tā saucamās studentu darba vietas. Tā kā paredzētā slodze studiju procesā ir optimāla, tad studentu nodarbinātība darbavietās kavē mācību procesu un pazemina studentu sekmju līmeni. Katedras rīcībā ir tikai pozitīva atsauksme par studentu profesionālo kvalifikāciju.

Nepieciešamās korekcijas:

• 
  Pilnveidot pasniedzēju pedagoģisko metožu arsenālu, turpināt un uzlabot metodiskos seminārus.
  
• 
  Veicināt pasniedzēju lekciju hospitēšanu un savstarpēju apspriešanu katedrā.
  
• 
  Nodrošināt akadēmiskā personāla līdzdalību dažādos metodiskos un zinātniski metodiskos semināros ārpus RSU.
  
• 
  Iesaistīt jaunus kvalificētus pasniedzējus akadēmiskā procesa nodrošināšanai.
  

Vērtēšanas sistēma. Vērtēšanas process notiek saskaņā ar Instrukciju par studijām RSU. Eiropas Studiju fakultātē vērtēšanas sistēma attiecībā uz katru konkrēto kursu ir norādīta kursa aprakstā. (Skat. "garos" kursa aprakstus katedrā.) Lai studiju norise, kā arī vērtēšana Politikas zinātnes katedrā notiktu pēc vienotiem principiem, 2002. gadā pasniedzējiem tika sagatavota “Informācija par vērtēšanu”. Studentu zināšanu un prasmju novērtējums balstās uz desmit ballu sistēmu, kas ļauj to veikt iespēju robežās maksimāli objektīvi, precīzi un studentam saprotami. Eiropas Studiju fakultātē visās programmās studentu darbs tiek vērtēts ar akumulējošās atzīmes palīdzību. Studentu zināšanu un prasmju novērtējumam ir komplekss raksturs, t.s. akumulēto atzīmju veidā. Novērtējums priekšmetā ieslēdz sevī studentu atbilžu semināros un praktiskajās nodarbībās novērtējumu, referāta atzīmi, uzdotās literatūras kopsavilkumu novērtējumu, eksāmena atzīmi. Šāda veida vērtēšana izslēdz studenta mācīšanos tikai uz eksāmena laiku un stimulē studentu mācīties sistemātiski visa moduļa garumā.

Studentiem pastāvīgi, uz katru nodarbību, jāsagatavo kopsavilkumu par izlasīto literatūru vai eseju par pasniedzēja noteiktam tēmām. Pasniedzējs katru šādu rakstveida darbu novērtē ar atzīmi, kuru kopsumma akadēmiskā kursa nobeigumā sastāda noteiktu, ievērojamu procentu no kopējās (akumulējošās) atzīmes. Tādējādi studentu darbs tiek vērtēts nepārtraukti un pastāvīgi. Arī studentu aktivitāte semināros, kursa darba un bakalaura darba izstrāde tiek novērtēta ar atzīmi. Cik procentu no akumulējošās atzīmes sastāda atzīme par katru atsevišķu mācību procesa posmu, tiek noteikts katrā kursa aprakstā atsevišķi. Tādējādi tiek veicināta studentu motivācija strādāt, pastāvīgi atgādinot tiem nepieciešamību savlaicīgi apgūt uzdoto vielu. Galīgā atzīme veidojas no visiem studenta veiktajiem darbiem katra akadēmiskā priekšmeta laikā. Šāda metode mazina nejaušību lomu galavērtējuma izstrādē, kā arī veicina studentu regulāru un sistemātisku darbu. Saņemot atzīmi, kura ir zemāka par 5, vai nu eksāmens ir jākārto vēlreiz, vai arī mācību priekšmets jāapgūst vēlreiz nākošajā gadā par papildu samaksu, kopā ar nākamā kursa studentiem un saskaņā ar Instrukciju par studijām RSU. No otras puses, atkārtojamo kursu skaits nedrīkst pārsniegt vienu priekšmetu mācību gada laikā.

Studentu konsultēšana. Katrā mācību modulī paredzētas 5 konsultāciju stundas studentiem, taču pasniedzēji lielākoties ir pieejami studentiem arī ārpus konsultāciju laika. Studenti liela mērā ir apmierināti ar pasniedzēju konsultācijām. Vairums studentu uzskata, ka pasniedzēji ir pieejami konsultācijām "vienmēr vai bieži".

Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas ietvaros ir nopietni nostādīts darbs ar "parādniekiem" un nesekmīgajiem. "Parādu" nokārtošana notiek saskaņā ar Instrukciju par studijām RSU. Nesekmīgajiem studentiem ir atļauts akadēmiskos "parādus" kārtot mācību gada laikā; jūnijā un augustā katedrā strādājošie pasniedzēji speciāli strādā ar nesekmīgajiem mācību parādu likvidēšanas nolūkā. Nesekmīgajiem studentiem un viņu vecākiem regulāri tiek sūtītas vēstules, no viņiem tiek pieprasīti parādu kārtošanas grafiki. Nepieciešamības gadījumā katedras vadība nodrošina pasniedzēju papildkonsultācijas.

Programmas pilnveide. Ar Izglītības un zinātnes ministrijas Akreditācijas komisijas 2001. gada 28. novembra lēmumu nr. 436 bakalaura studiju programma “Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” ir akreditēta uz diviem gadiem, t. i., no 2002. g. 1. janvāra līdz 2003. g. 31. decembrim. Akreditācijas gaitā tika izteiktas vairākas kritiskas piezīmes par programmu. Tomēr komisijas locekļi diemžēl nav devuši konkrētākas norādes par ieteicamajiem virzieniem programmas tālākā pilnveidošanā.

Tā, izskatot jautājumu par to, ka ESF kontakti ar ārzemju zinātniekiem nav attīstīti, patiesībā nav attiecināms uz Politikas zinātnes katedru. Gandrīz katrā semestrī viens vai divi ārzemju lektori pasniedz kursus katedras studentiem – 2002./ 2003. mācību gada rudens semestrī Bostonas Universitātes profesors K. Vasilopoluss (ASV, lekcija “Nacisms un cionisms: studējot politiskās ideoloģijas”) un Sanktpēterburgas Starptautisko attiecību institūta vadītājs Dr. I. Ļešukovs. Savukārt pavasara semestrī notika prof. E. Etera (Kopenhāgena) lekciju kurss “Eiropas Savienības uzbūve un institūcijas”. Ar atsevišķām vieslekcijām programmas ietvaros ir uzstājušies Varšavas universitātes prof. Andžejs Skšipeks (Polija, lekcija “Polijas Republikas aktuālais iekšpolitiskais un ārpolitiskais stāvoklis”).

Tomēr ir jārēķinās ar to, ka Krievijas mācībspēku izmantošana kļūst problemātiska saistībā ar jaunām, specifiskām birokrātiskām prasībām, saņemot iebraukšanas vīzu Latvijā. Šis jautājums perspektīvā risināms kopā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju.

Iebildei par vecas, neaktuālas literatūras izmantošanu varam piekrist tikai daļēji, tajā pašā laikā norādot, ka katedra katru semestri pārskata pasniedzēju iesniegtos lekciju kursu pieteikumus un apspriež tos darbus, kuru izdošanas laiks ir pirms 1995.g. Šādi darbi tiek izmantoti tikai tad, ja tie aptver klasiskās teorijas. Vienlaicīgi jānorāda, ka ir zināmas grūtības pasūtīt jaunāko literatūru, kas rodas naudas līdzekļu trūkuma dēļ, kā arī tāpēc, ka ir ierobežotas iespējas pasūtīt Austrumeiropā iznākošo literatūru. Fakultāte to cenšas kompensēt, plaši izmantojot starptautisko zinātnisko periodiku.

Programmas studiju kursu ietvaros studenti zinātnisko resursu vidū arvien vairāk izmanto internetu. Pasniedzēji savukārt interneta materiālus izmanto lekciju kursu sagatavošanā, kā arī iekļauj studentiem obligāti apgūstamās literatūras sarakstā, īpaši aktuāla interneta resursu izmantošana ir analītiskajos kursos, kas ļauj sasaistīt teorētiskos modeļus ar jaunākajiem empīriskajiem datiem. Te gan jāņem vērā, ka ne visi interneta resursi ir izmantojami bez samaksas.

Tāpat katedra izanalizēja piezīmi par to, ka programmā netiek pietiekami īstenots starpdisciplinārais aspekts. Tomēr jāatzīst, ka šobrīd situācija ir mainījusies: Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmā studentiem tiek piedāvāti sekojoši starpdisciplinārie kursi atbilstoši Eiropas Studiju fakultātes profilam: “Eiropas politiskā vēsture”, “Vispārīgā tiesību teorija”, “Eiropas tiesības” u. c. Katedra pievērš uzmanību iebildei par mācību programmu specializāciju. Pirmajā studiju gadā, kad studenti tiek ievirzīti programmas apguvē, pastāv vairāki kopēji kursi ar politikas zinātnes programmas studentiem (aptver politikas zinātnes teorijas metodes, metodoloģiju, analīzi un ievada kursus politikas zinātnē), bet tas ir saistīts ar apstākli, ka starptautisko attiecību jautājumi bez politikas zinātnes pamatu izpratnes nav iespējami. Turklāt semināru nodarbības notiek katrai studiju programmai atsevišķi, ņemot vērā studiju programmu specializāciju.

2002./ 2003. mācību gada pavasara semestrī programmas saturā tika izdarītas izmaiņas, pastiprinot uzsvaru uz Eiropas drošības, Neatkarīgo Valstu Sadraudzības jautājumu pasniegšanu. Agrākā kursa “Krievijas un kaimiņvalstu attiecības” vietā tika ieviests kurss “Krievijas ārpolitikas dilemmas”, kurā tiek aplūkota Krievijas ārpolitikas pretrunīgā daba, Krievijas vieta un nozīme pasaules globālajā politikā, tās ārpolitikas galvenie virzieni. Pieaugoša uzmanība tiek veltīta ģeopolitikas jautājumam. Daļēji tiek atjaunināts studiju kursu saturs. 2003./2004. mācību gadā iecerēts jauns kurss “Ģeopolitika un ES attīstības tendences”.

2002. gada jūnijā notika pirmā bakalauru darbu aizstāvēšana Politikas zinātnes katedrā. Bakalaura darbus Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmā aizstāvēja 12 studenti, visi saņēma vērtējumu “aizstāvēts”. Programmas studenti parādīja pietiekamas, bakalaura darbiem izvirzītajām prasībām atbilstošas iemaņas darbu mērķu un uzdevumu noteikšanā, zinātniskās literatūras analīzē, teorijas izpētē un analīzē un empīriskās daļas izstrādē. Bakalaura darbu tematika aptvēra plašu starptautisko attiecību un Eiropas problemātiku, piemēram: “Latvija, starptautiskās organizācijas un ilgtspējīga attīstība”, “Lēmumu pieņemšanas process Eiropas Savienībā. Latvijas kā mazas valsts iespējas”, “Eiropas Savienības politikas un kandidātvalstu mijiedarbības loma Latvijas nacionālo interešu aizstāvībā pirmsiestāšanās procesā”, “Latvijas integrācija NATO: konstruktīvisma skatījums”, “Baltijas valstu integrācija Eiropas drošības sistēmā” u. c. Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas ietvaros studentu bakalaura darbos dažādas starptautisko attiecību problemātikas kontekstā tiek analizēta Latvijas situācija. Bakalaura darbu aizstāvēšanas komisiju vadīja Dr.phil. Nila Muižnieka vadībā.

2002./2003. mācību gadā bakalaura darbu tēmas ir paplašinājušās tieši starptautisko attiecību un Eiropas politiskās situācijas problēmu virzienā, piemēram, “Mazo valstu loma Eiropas Savienībā: Nicas līguma ietekme un sekas”, “Starptautisko institūciju ietekme uz demokratizāciju Latvijā” u. c.
2002.–2003. gadā programmas organizācijas uzlabošanai veiktie pasākumi:

• 
  2002. gada oktobrī ESF pasniedzēji piedalījās seminārā “Metodes sociālajās zinātnēs”,
  
• 
  Kopš 2002. gada bibliotēkas fondi ir papildinājušies ar 30 jaunākajām vērtīgām grāmatām starptautiskajās attiecībās, ES likumdošanā, ekonomikā. No 2003. gada abonēti arī jaunie periodiskie izdevumi.
  
• 
  Tiek veikts darbs, lai uzlabotos atgriezeniskā saite starp studentiem un pasniedzējiem. Katra semestra sākumā notiek studentu grupu sapulces, kurās piedalās katedras vadība. Savukārt pēc katra moduļa beigām tiek veikta studējošo anketēšana, kuras mērķis ir novērtēt, cik sekmīga bija studentu un pasniedzēju sadarbība, un noskaidrot virzienus, kuros nepieciešami uzlabojumi. Anketēšanas rezultāti tiek analizēti un apkopoti. Anketēšanas rezultātus katedras vadība ņem vērā studiju procesa organizēšanā.
  

Diemžēl sakarā ar konkrētāku norāžu trūkumu par ieteicamajiem virzieniem programmas tālākā pilnveidošanā katedras darbinieki ir izjutuši grūtības noteikt, kādos vēl virzienos vēl būtu veicams programmas pilnveidošanas darbs.

Nepieciešamās korekcijas:

• 
  Nepieciešams studentu sekmju uzlabošanai paplašināt pasniedzēju darba metodes, kā arī pievērst lielāku uzmanību lai neveidotos akadēmiskie parādi.
  
• 
  Stingrāk kontrolēt instrukcijas par studijām izpildi attiecībā uz kopsavilkumu, eseju, referātu un kursa darbu iesniegšanas termiņu izpildi, kā arī atgriezenisko saiti – novērtēto darbu savlaicīgu atgriešanu studentiem.
  

• 
  Nepieciešams saskaņot katedras pasniedzēju konsultāciju laikus, lai tie būtu pieejami studentiem un nekavētu lekciju apmeklējumus.
  

4. RSU bakalaura programmas

"Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" salīdzinājums ar divu Eiropas universitāšu starptautisko attiecību programmām

RSU bakalaura programma "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" programma ir izstrādāta, analizējot arī Eiropas valstu (Lielbritānijas, Zviedrijas u. c.) augstskolās piedāvātās starptautisko attiecību programmas. RSU starptautisko attiecību programma ir salīdzināta ar Redingas universitātes (The University of Reading, Lielbritānija) starptautisko attiecību bakalaura programmu, kā arī ar Londonas Ekonomikas un Politikas zinātnes augstskolas (The London School of Economics and Political Science, Lielbritānija) starptautisko attiecību bakalaura programmu.

Salīdzinājums ar Redingas universitātes (Lielbritānija) starptautisko attiecību bakalaura programmu.

Redingas universitāte ir izvēlēta tāpēc, ka tā ir tradīcijām bagāta Anglijas universitāte, kura tomēr nav īpašā statusā un ar izcilām privilēģijām, tāpēc salīdzinājums ar RSU ir visai korekts.

Atškirīgais – bakalaura programma politikas zinātnes starptautiskajās attiecībās Redingas universitātē tiek realizēta 3 gados, RSU Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programma atbilstoši Latvijas Izglītības likumam – 4 gados. Redingas universitātē students bakalaura grāda iegūšanai var izvēlēties – rakstīt un aizstāvēt bakalaura darbu vai arī kārtot eksāmenu papildus brīvi izvēlētā priekšmetā. RSU Politikas zinātnes katedrā rakstīt un aizstāvēt bakalaura darbu bakalaura grāda iegūšanai ir obligāti. Bakalaura darba izstrāde un veiksmīga aizstāvēšana norāda uz absolventa profesionālo briedumu un gatavību patstāvīgam darbam un mācībām maģistratūrā. Būtiska atšķirība ir tā, ka Redingas universitātes starptautisko attiecību programmā nav prakšu, RSU Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas studenti 2. un 3. kursa noslēgumā dodas 2 nedēļu praksē (katra – 80 stundas) uz Latvijas valsts iestādēm un dažādām organizācijām. Prakšu ieviešana RSU mācību programmā 1999./2000. m. g. bija saistīta ar studentu praktisko iemaņu attīstīšanas nepieciešamību, kā arī bāzes izvēli studentu kursa un bakalauru darbiem. RSU Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programma atšķiras arī ar to, ka studentiem tiek lasīti kursi "Ievads Latvijas politikā", "Latvijas politiskā vēsture", kā arī vēl vairāki kursi ("Eiropas integrācijas vēsture" u. c.) – ar uzsvaru uz Latvijas un Baltijas reģiona vēsturi un politiku. Redingas universitātē netiek lasīti analoģiski kursi attiecībā uz Lielbritānijas vēsturi. Šie kursi ir ļoti nepieciešami topošam starptautisko attiecību speciālistam, jo dod viņam iespēju labāk izprast mūsdienu politiskos procesus, Latvijas vietu un lomu tajos. Tā kā Latvija un pārējās Baltijas valstis joprojām vēl tikai meklē savu vietu mūsdienu starptautiskajā sistēmā, tad uzskatījām par nepieciešamu programmā iekļaut šādus mācību priekšmetus. RSU Eiropas Studiju fakultātē to atļauj arī četrgadīgā bakalaura programma.
Kopīgais – gan Redingas universitātē, gan RSU bakalaura programma "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" uzsvars tiek likts uz divu galveno bloku apgūšanu: uz starptautisko attiecību teorijām kā starptautiskās politikas analīzes pamatu un Eiropas politikas studijām. Šie divi kursu bloki ir obligāti visiem studentiem. Pārējie obligātie bakalaura grāda iegūšanai 7–8 kursi. Redingas universitātē ir profilējošie izvēles kursi, kurus pēc pasniedzēju padoma katrs students izvēlas pats. Pēc izvēles izdarīšanas šie kursi kļūst studentam obligāti. RSU profilējošos izvēles kursus tāpat piedāvā Politikas zinātnes katedra, taču izvēle notiek pēc studentu vairākuma pieprasījuma, un pēc tam šie B grupas kursi tiek pasniegti kā obligātie kursi visiem attiecīgā kursa studentiem (šāda situācija saistīta ar mazāku studentu un pasniedzēju skaitu RSU Politikas zinātnes katedras starptautisko attiecību programmas ietvaros). Profilējošo izvēles kursu saraksts Redingas universitātē ir plašāks, ko viegli izskaidrot ar lielāku speciālistu skaitu, taču vairāki kursi sakrīt – piemēram, “Ārpolitikas analīze”. Līdz ar to var teikt, ka pamatā abas programmas var sniegt studentiem līdzīga satura zināšanas.

Salīdzinājums ar Londonas Ekonomikas un Politikas zinātnes augstskolas (LSE; Lielbritānija) starptautisko attiecību bakalaura programmu.
Londonas Ekonomikas un Politikas zinātnes augstskola ir izvēlēta tāpēc, ka tā ir prestiža studiju vieta Lielbritānijas un citu valstu studentiem, viena no pieredzes bagātākajām Lielbritānijas augstskolām, kurā starptautisko attiecību bakalaura programma izstrādāta ilgstošā darbā.

Atšķirīgais – Londonas Ekonomikas un Politikas zinātnes augstskolā mācības norit pēc tradicionālā semestru principa (3 semestri), kuri savā būtībā it kā piedāvā moduļus, tikai garākus, savukārt RSU starptautisko attiecību programmā – pēc moduļu sistēmas semestru ietvaros. LSE bakalaura grāda iegūšanai paredzēti tikai 3 gadi – tāpat kā Redingas universitātē (RSU – četri gadi). Kursu skaits ir lielāks RSU saskaņā ar Latvijā esošo likumdošanu. Londonas Ekonomikas un Politikas zinātnes augstskolā liela vērība tiek pievērsta vispārējiem, plaša mēroga starptautisko attiecību aptverošiem priekšmetiem: Starptautiskās sabiedrības struktūra, Starptautisko attiecību stratēģiskie aspekti u.c. RSU bakalaura programmā "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" starptautisko attiecību dinamika netiek apskatīta tik plašos apjomos, bet uzmanība tiek koncentrēta pārsvarā uz Eiropas politikas priekšmetiem. Tas izskaidrojams ar Lielbritānijas kā aktīva starptautisko attiecību subjekta lomu pasaules politikā, kamēr Latvija vēl ir tikai ceļā uz pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalsts lomu, kas arī atspoguļojas mācību programmā.
Kopīgais – Londonas Ekonomikas un Politikas zinātnes augstskolas starptautisko attiecību katedrā (tāpat kā Redingas universitātē) galvenais akcents starptautisko attiecību bakalaura programmā tiek likts uz starptautisko attiecību teoriju un Eiropas politikas priekšmetu apguvi. Bez tam gan Lielbritānijas, gan RSU starptautisko attiecību programmās t.s. politikas kursi ir apvienoti ar kursiem ekonomikā, tā parādot pasaulē dominējošo tendenci – politikas un ekonomikas saistību. Pamatkursi abās salīdzināmajās starptautisko attiecību programmās sakrīt. Londonas Ekonomikas un Politikas zinātnes augstskolas starptautisko attiecību katedrā, tāpat kā RSU Politikas zinātnes katedras bakalaura grāda starptautiskajās attiecībās iegūšanai, ir obligāta bakalaura darba izstrāde un aizstāvēšana. Bakalaura darba izstrāde un veiksmīga aizstāvēšana norāda uz absolventa profesionālo briedumu un gatavību patstāvīgajam darbam un tālākām studijām maģistratūrā.

Jāsecina, ka RSU bakalaura programma "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" pamatā ir līdzīga abu iepriekšminēto ārzemju universitāšu programmām (programmas uzbūves loģika, saturs), tātad – sniedz pamatos līdzīgu izglītību. Tajā pašā laikā RSU Starptautisko attiecību programma ir daudzveidīgāka kursu ziņā, kas atļauj izdarīt secinājumu, ka RSU bakalaura programmā "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" iegūtā politologa – starptautisko attiecību speciālista izglītība ir plašāka.

Ievērojot aplūkoto ārzemju augstskolu pieredzi, RSU Politikas zinātnes katedras vadībai ir jāpārdomā 28 dažādu mācību kursu nepieciešamība bakalaura programmā "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas". Liekas, ka optimālais kursu skaits, paliekot pie 4 gadu apmācības perioda, būtu 21–23 kursi. Tas atļautu novērst studentu objektīvo pārslodzi, kura vērojama jaunākajos kursos, kā arī veltīt vairāk kontaktstundu un laika patstāvīgajam darbam katra priekšmeta modulī, lai mācību materiāla apguve studentiem neliktos pārāk intensīva un viņiem paliktu vairāk laika pārdomām par priekšmetu.

5. Studenti
2002./2003.mācību gadā Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmā strauji pieaudzis studentu skaits. Ja fakultātes pirmajā darba gadā studijas sāka Politikas zinātnes programmā 23, bet Starptautiskajās attiecībās – 25 studenti, tad šogad studējošo skaits bija atbilstoši 58 un 84. Ar studentu skaita izaugsmi, programmas darbības laikā var iepazīties sekojošā tabulā.

	Iestājās	Šobrīd studē
4.kurss	30	21
3.kurss	30	21
2.kurss	53	39
1.kurss	84	69

Fakultātes starptautisko attiecību programmā ārvalstu studentu nav.

Ņemot vērā to, ka studijas 2002. gadā ir beiguši studenti, kuri ir uzsākuši mācības 1998. gadā, jāsecina, ka mācību procesa pārtraucēju skaits ir pietiekami nozīmīgs. Tam ir dažādi iemesli:

1. 
   studenti paralēli studē dažādās mācību iestādēs, bet izvēlas to, kurā mācību slodze ir mazāka;
   
2. 
   konstants mācību maksas pieaugums ikgadēji 10% līmenī spiež studentus strādāt, bet tas savukārt izraisa traucējumus mācību procesā līdz pat to pārtraukšanai un akadēmiskā atvaļinājuma ņemšanai.
   

Mācību maksa 2002./2003.mācību gadā Starptautisko attiecību programmā studējošiem bija 495 lati gadā. Mācību maksu var maksāt divās daļās – atsevišķi par katru semestri. Ir iespējams saņemt studiju kredītu atbilstoši Latvijas likumdošanai.

Tā kā studiju laikā tiek apgūtas vairākas svešvalodas, studentiem paveras iespēja turpināt mācības ārzemju augstskolās, kas savukārt veido kaut nelielu, bet tomēr, atskaitāmo studentu daļu. Lai gan daļa studentu izmanto iespēju saņemt akadēmisko atvaļinājumu, papildināt savas zināšanas ārzemēs, lai pēc tam turpinātu studijas Eiropas Studiju fakultātē un saņemtu šeit bakalaura grādu.
Finansiālās garantijas studentiem, studiju programmas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā tiek noteiktas individuālajā līgumā starp studentu un Rīgas Stradiņa universitāti.

6. Studentu iesaistīšanās pētnieciskajos projektos un

zinātniskajās konferencēs

Viens no augstskolas akadēmiskās dzīves rādītājiem ir tas, cik lielā mērā studenti iesaistās dažādās aktivitātēs – gan akadēmiskās, gan sabiedriskās dzīves aktivitātēs – ārpus tiešajām studijām. Piecos gados, kopš pastāv RSU bakalaura programma "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas", studenti tika iesaistīti šādos katedras pasniedzēju vadītos projektos: Vēlētāju aptaujā pašvaldību vēlēšanās 2001. g. martā – “Exit Poll” – pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma; Starptautiska pētniecības fonda "DEMSTAR" (Dānija) projektā "State of State in Latvia".

Studentu dalība zinātniskajās konferencēs ir jau augstā līmenī. Kopš programmas dibināšanas Starptautisko attiecību programmas studenti ir aktīvi piedalījušies šādās zinātniskās konferencēs: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra organizētajā Jauno pētnieku konferencē "Eiropas integrācijas aktualitātes" (2000. g. novembrī), "Baltijas jūras reģiona identitāte" (2001. g. aprīlī), "EU in 2020" (Polijā), Civic Education Project (CEP) organizētajās Baltijas studentu konferencēs Tartu (2000. g., O. Cēris), Viļņā (2001. g., A. Nīgals), Latvijas Transatlantiskās jauniešu kluba (LATO) organizētajā konferencē par NATO un Baltijas valstīm, konferencē “Future in the Making: Opportunities… Choices… Consequences…” Budapeštā (Ungārijā, 2001. g.; studenta Oskara Cēra ziņojums “Minority Issues and External Factors: The Russian Minority in Russian – Baltic Relations” tika publicēts konferences rakstu krājumā). Students M. Mūrnieks nolasīja zinātnisku referātu 8. Baltijas studentu konferencē 2002. g. maijā Rīgā. Vairāki programmas studenti ir piedalījušies RSU Eiropas integrācijas institūta rīkotajos studentu zinātniskajos lasījumos “Latvija un Eiropa: problēmas un perspektīvas” (2002. g.) un Eiropas Studiju fakultātes rīkotajos studentu zinātniskajos lasījumos “Latvija šodien un rīt: integrācija Eiropas Savienībā” (2003.g.). Studenti ir piedalījušies Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstskolu debašu centra rīkotajos pasākumos, piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā III Jauno pētnieku konferencē “”Valsts un tiesību sistēmas pilnveidošanas problēmas Eiropas integrācijas kontekstā” 2003. g. aprīlī. Studenti ir aktīvi iesaistījušies arī kā organizatori dažādiem jauniešu semināriem par sabiedrības integrācijas un korupcijas jautājumiem, cilvēktiesību jautājumiem, līdzdarbojušies ikgadējās Eiropas nedēļas organizēšanā, kā dažādu forumu dalībnieki.

Divi programmas studenti 2000./2001. m. g. uzvarēja starptautiskos konkursos un studēja Viskonsīnas universitātē Wisconsin – Eau Claire (ASV) un jaunatnes studiju programmā Briselē, Beļģijā – laikā no 2000. g. septembra līdz 2001. g. septembrim stažējās Starptautiskajā Eiropas kustībā (International European Movement) Briselē. 2001./2002. mācību gadā viens students uzvarēja Sorosa fonda – Latvija (Open Society Institute) rīkotajā konkursā un laikā no 2001. g. augusta līdz 2002. g. maijam “Otrā kursa apmaiņas programmas” ietvaros studēja prestižā koledžā Ņujorkā (ASV), kā arī guva iespēju piedalīties “UEP Internship” programmā, darbojās ASV nevalstiskajā organizācijā “The Coexistence Initiative”. Viena studente 2002. g. jūlijā apmeklēja DSD “Robert-Bosch-Stiftung” vasaras semināru Ķelnē (Vācijā). 2002.gada janvārī Rīgas Stradiņa universitātē notika karjeras dienas, bet sakarā ar to, ka Starptautisko attiecību-Eiropas studiju programmas studenti jau strādāja specialitātē, tas neguva pietiekošu atsaucību. 2002./2003.akadēmiskā gada janvārī Rīgas Stradiņa universitātē notika studentu zinātniskā konference.

Studenti aktīvi iesaistās dažādās sabiedriskajās aktivitātēs: Eiropas Savienības informācijas centra rīkotajos "Eiropas vakaros", Konservatīvo jauniešu kluba darbībā, Eiropas kustības Latvijā un kluba “Māja” rīkotajos pasākumos, Latvijas Transatlantiskā jauniešu kluba, Latvijas Transtlantiskās organizācijas (LATO) darbībā, provizoriskās Rīgas Domes priekšvēlēšanu kampaņas “Exit Pool” veidošanā. Programmas studenti kopā ar citu ESF katedru studentiem pārstāvēja RSU Latvijas augstskolu konkursā "Erudīts", studentu un studenšu korporācijās, studentu akadēmiskajās biedrībās. Kopumā studentu aktivitāti var vērtēt visnotaļ pozitīvi, ņemot vērā viņu intensīvās studijas un līdz ar to ierobežoto brīvo laiku.
7. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas studenti aktīvi piedalās mācību procesa pilnveidošanā. Pirmkārt, tas notiek regulāri katra akadēmiskā kursa (moduļa) nobeigumā, izdarot anonīmu aptauju par minēto kursu un pasniedzēju – viņa darba metodēm un efektivitāti, varbūtējiem trūkumiem, kursa saturu, nepieciešamību to uzlabot. Studentu kritiskās piezīmes pārbauda un ņem vērā gan mācību kursu pasniedzēji, gan katedras vadība. Piemēram, pēc studentu kritiskajām piezīmēm tika nomainīti atsevišķu kursu pasniedzēji. Studentu kritiskās atziņas tiek uzklausītas arī grupu un kursu sapulcēs, ko rīko katedras vadība. Reizi divos gados tiek veiktas visu ESF studentu aptaujas par mācību procesa kvalitāti un studentu apmierinātību ar dažādām mācību procesa sastāvdaļām. Studentu pārstāvji līdzdarbojas Eiropas Studiju fakultātes Domē kā pilntiesīgi locekļi. Bez tam studentu viedoklis tiek ņemts vērā, risinot arī tekošās problēmas.
8. Akadēmiskais un administratīvais personāls

Salīdzinājumā ar stāvokli 2001. gadā, ir uzlabojies pasniedzēju akadēmiskā cenza līmenis. Politikas zinātnes katedrā štatā strādā 6 pasniedzēji (visiem ir doktora zinātniskais grāds), 5 no viņiem pasniedz mācību kursus starptautisko attiecību programmas studentiem. RSU bakalaura programmu "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" vada Dr. hist. Ainārs Lerhis. Programmas realizācijā strādā sekojoši katedras štata pasniedzēji -Dr. phil. Ilze Ostrovska, Dr. hist. Valters Ščerbinskis, Dr. hist. Marija Golubeva, Dr. hist. Ēriks Jēkabsons un doktoranti A.Sprūds un J.Bruģētājs. Pārējie pasniedzēji strādā uz līguma pamata. Tas nozīmē, ka šobrīd uz vienu štata pasniedzēju Politikas zinātnes katedrā ir 50 studenti. Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas studentiem 2002./2003. māc. g. kopumā studiju priekšmetu kursus pasniedz 17 pasniedzēji, kuri strādā vai nu zinātniski pētnieciskajās vai augstākajās mācību iestādēs (Latvijas Zinātņu Akadēmijā, Latvijas Universitātē), atsevišķi pasniedzēji (zinātņu doktori), kuri strādā valsts institūcijās ir ar zinātņu doktora grādu. Pasniedzēju kolektīvam ir nepieciešamais sagatavotības līmenis akadēmiskās studiju programmas realizācijai. Lielākā daļa pasniedzēju regulāri veic zinātniskos pētījumus dažādās nozarēs, kā arī piedalās zinātniskajās konferencēs un semināros Latvijā un ārvalstīs, regulāri publicējas Latvijā un ārzemēs iznākošajos izdevumos, sniedz intervijas un komentārus Latvijas masu medijiem par aktuālām politiskām norisēm un procesiem Latvijā un Eiropā. Visi pasniedzēji pārzina angļu valodu, kura viņiem galēji nepieciešama darbā Eiropas Studiju fakultātē.

Pasniedzēju sadalījums pēc pamatdarba vietas

			Kopā	%
RSU	Pamatdarbā Pasniedzēji 6 Doktoranti 2		21	60%
	Citās ESF katedrās 1
	Humanitāro zinātņu katedra 8
	Fizikas katedra 4
Ārštata pasniedzēji no Latvijas			10	28%
Ārštata pasniedzēji no ārzemēm			4	12%
Kopā			35	100%

Štata pasniedzēju skaita palielināšanu kavē apstāklis, ka politikas zinātne Latvijā sāka attīstīties pēc 1991. gada, kad Latvija atguva valstisko neatkarību. Visai lielais zinātņu maģistru īpatsvars programmas pasniedzēju ietvaros izskaidrojams ar to, ka RSU bakalaura programma "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" ir jauna programma un kā vienīgā Latvijā pastāv tikai piekto gadu. Kopumā valsts atbalsts šīs zinātnes nozares attīstībai ir bijis pārāk neievērojams, lai pagājušajā laika periodā varētu izveidoties pietiekami plaši pārstāvēts politikas zinātnes doktoru loks. Divpadsmit gadu laikā doktora grādu politikas zinātnē Latvijā ieguvuši tikai 2 cilvēki. Līdz ar to atsevišķiem starptautisko attiecību programmas mācību priekšmetiem Latvijā trūkst pasniedzēju. Apzinoties situāciju, RSU vadība piešķīra Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedrai divas doktorantūras vietas. Tajās studējošie maģistri, kā jau minēts, strādāja arī kā pasniedzēji. Pēc doktorantūras beigšanas viņiem ir paredzēts darbs programmas ietvaros kā štata pasniedzējiem. Doktorants Andris Sprūds 2001. g. janvārī – martā bija iesaistīts pētniecības projektos Norvēģijas Starptautisko attiecību institūtā, Krievijas studiju centrā, Oslo universitātē (Norvēģijā), savukārt 2001. g. novembrī – 2002. g. janvārī – Upsalas universitātes Austrumeiropas un Krievijas pētniecības departamentā (Zviedrijā), 2002.g. oktobrī – 2003.g. aprīlī – Kolumbijas universitātē, Harimana institūtā Ņujorkā (ASV). Jānis Bruģētājs turpina darbu pie doktora disertācijas. Bijušais doktorants Veiko Spolītis no 2001. g. oktobra papildina savu kvalifikāciju Ženēvas universitātē Šveicē. Tomēr ir zināmas grūtības ar doktora darbu vadītājiem, kas atbilstošu speciālistu Latvijā trūkuma dēļ, ir jāmeklē Rietumu valstu universitātēs. Neskatoties uz minētajām grūtībām, ir pamats domāt, ka tuvākā gada laikā abi doktoranti iegūs doktora grādu.

Programmas vadība apzinās, ka nepieciešams uzlabot atsevišķu pasniedzēju akadēmisko kursu pasniegšanas kvalitāti. Analītiskā darba rezultātā katedra ir bijusi spiesta atteikties no vairāku, pirmajā brīdī šķietami daudzsološu pasniedzēju pakalpojumiem. Programmas vadība sevišķu uzmanību veltī tam, lai visi kursi atbilstu to nosaukumam, kā arī, lai kursus pasniegtu akadēmiski izglītoti speciālisti, kuriem vienlaicīgi būtu arī praktiskā darba pieredze attiecīgajā jomā. Studentiem tiek piedāvāts kursu apjoms un līmeņi, kā līdzīgās akadēmiskās programmās Skandināvijas valstīs un Lielbritānijā. Tā kā svešvalodu pasniegšana nav pakļauta ESF, tad šajā sfērā pasniedzēju kvalitāti ietekmēt nav iespējams.

Nepieciešamās korekcijas:

• 
  Jāpalielina Politikas zinātnes katedras pasniedzēju štata vietu skaits, lai piesaistītu kvalificētus speciālistus. Tas savukārt samazinātu katedras darbinieku organizatoriskā darba slodzi. (Kopš 2001. gada studentu skaits starptautisko attiecību programmā pieaudzis vairāk nekā divas reizes – no 73 uz 150).
  
• 
  Jāseko, lai doktoranti pēc doktorantūras beigām sekmīgi aizstāvētu doktora disertāciju un iesaistītos pilnvērtīgā akadēmiskā darbā.
  
• 
  Jāseko, lai visi uz līguma strādājošie pasniedzēji atbilstu izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem.
  
• 
  Novērst studentu aptaujās objektīvi norādītos trūkumus
  

9. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība

Štata pasniedzēji un doktoranti regulāri veic zinātnisko darbu dažādās starptautisko attiecību izpētes jomās. Jomas, kurās strādā programmas pasniedzēji:

• 
  Valstu kapacitāte un demokrātijas konsolidācija (vad. Dr. Ilze Ostrovska, pied. Dr. Valters Ščerbinskis).
  
• 
  Integrācijas ES ietekme uz demokrātijas konsolidāciju Latvijā (vad. Dr. Ilze Ostrovska, pied. Dr. Ilga Kreituse);
  
• 
  Ceļš no totalitārisma uz demokrātiju: Latvijas pieredze (Dr. Ainārs Lerhis)
  
• 
  Baltijas jūras reģiona valstu vēsturiskā attīstība, politiskās ideoloģijas (Dr. Valters Ščerbinskis).
  
• 
  Latvijas ārpolitika (Dr. Ainārs Lerhis).
  
• 
  Latvijas – Polijas attiecības; Latvijas – Lietuvas attiecības; Latvijas nacionālās minoritātes (Ēriks Jēkabsons).
  
• 
  Baltijas valstu – Krievijas attiecības; Baltijas valstis un NATO (Andris Sprūds – Civic Education Project Eastern Scholar, NATO Research Fellow, Fulbright Fellowship).
  
• 
  Latvijas un Vācijas attiecības; Vācijas loma mūsdienu Eiropas politikā (Jānis Bruģētājs).
  

Katedras pasniedzēji 2001.-2003.g. piedalījās 26 zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārzemēs, nopublicēja 28 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus (2002. gadā – attiecīgi 16 un 19). 2001.gada rudenī doc. I.Ostrovska nolasīja lekciju kursu „Demokrātijas konsolidācija Latvijā” Kalmaras universitātē. 2002.gadā RSU bija organizēta Starptautiskā vasaras skola „Dzimtes politika” doc.Marijas Golubevas vadībā, kur lekciju kursu nolasīja Dr.Ilze Ostrovska.

Nepieciešamās korekcijas:

• 
  Katedras pasniedzēji regulāri jāiesaista starptautiskajās “vasaras skolās” atbilstoši viņu profilam.
  
• 
  Jāveicina pasniedzēju līdzdalība starptautiskās un vietējās zinātniski pētnieciskās konferencēs.
  
• 
  Jāveicina pasniedzēju pētnieciskā aktivitāte, stimulējot zinātnisko publikāciju skaita palielināšanu.
  

10. Studiju finansējums un materiālais nodrošinājums

Finansēšanas avoti. Galvenais Eiropas Studiju fakultātes finansēšanas avots ir studentu mācību maksa. Studijas RSU bakalaura programmā "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" ir maksas studijas. Par 2002./2003. mācību gadu studenti maksāja Ls 495. Šī summa minimāli nodrošina kvalitatīvas studijas. Diemžēl, ekonomiskā situācija neļauj plānot studiju maksas samazināšanu.

Telpas. Saskaņā ar studentu veikto studiju kursu novērtējumu, Politikas zinātnes programmas studenti materiālo bāzi vērtē kā “labu”, norādot uz atsevišķiem tehniskiem trūkumiem (piemēram, vāju individuālo apgaismojumu lielajās auditorijās). Mazās auditorijas, kur notiek semināri, ir kompaktas un tehniski nodrošinātas. Šīs telpas veicina pasniedzējam kontaktu ar studentiem, strādājot mazās grupās, kas veicina nedrošības novēršanu 1.kursa studentiem, kā arī ļauj izkopt uzstāšanās kultūru semināra nodarbībās. Tajā pašā laikā, palielinoties studentu skaitam jādomā par tālāku telpu paplašināšanos un to izmantošanas efektivitāti. Diemžēl jāatzīst, ka dažas lekcijas studentiem nākas organizēt vakaros. Rīgas Stradiņa universitātes vadība risina jautājumu par jaunu telpu piešķiršanu fakultātes akadēmiskajām vajadzībām.
Nodrošinājums ar datoriem. Studenti izmanto datorus, kas atrodas RSU bibliotēkā. Kopš 2002. gada ir palielinājies studentiem pieejamais datoru skaits. Studentiem ir pieejami vēl 12 datorklases datori Fizikas katedrā. Kā rāda pašu studentu aptaujas, tad kopumā nodrošinājumu ar datoriem pozitīvi novērtē lielākā daļa studentu. Tomēr, tā kā studējošo skaits ar katru gadu pieaug, būtu nepieciešams būtiski palielināt studentiem pieejamo datoru skaitu augstskolā. Pašlaik interneta lietošana studentiem ir par maksu, lai arī nelielu. Studenti iesaka mācību vajadzībām nodrošināt bezmaksas interneta pieejamību arī ārzemju web lapām. Studenti vēlētos arī labāku nodrošinājumu ar datoriem (skaita un programmu kvalitātes un ātrdarbības ziņā). Lielākajā daļā kursu studentiem tiek piedāvāti arī papildus materiāli no interneta. Politikas zinātnes katedras plānos ir interneta resursu pieejamības uzlabošana, tomēr jāatzīmē, ka šie, kā arī citi tehniskās attīstības aspekti ir lielā mērā saistīti ar Eiropas Studiju fakultātes tālākas attīstības iespējām.

Bibliotēka un mācību materiāli. RSU bibliotēka ir moderna, tāpat arī tajā pieejamie mācību resursi. Ir iespējams iegādāties materiālus no grāmatām, kas savādāk Latvijā nav pieejamas. RSU bibliotēkā ir pieejama 941 grāmata sociālajās zinātnēs, tai skaitā 286 grāmatas par politiku un starptautiskajām attiecībām. Bibliotēkā ir arī 101 žurnāls sociālajās zinātnes, tai skaitā 32 žurnāli – par politiku un starptautiskajām attiecībām. Obligāta literatūra pēc kursu pasniedzēju norādījumiem tiek sagatavota un sakopēta, tā, lai studentiem ir iespējams to iegādāties un atkrīt tāda tradicionāla problēma kā obligātās literatūras trūkums, kad grāmatas visiem studentiem nepietiek. Turklāt grāmatas starptautiskajās attiecībās strauji noveco, tāpēc pasniedzēji studentiem sagatavo jaunāko literatūru, kuru studentiem ir brīvas iespējas iegādāties. Tomēr tipiska problēma, kas piemīt visas Latvijas sociālo zinātņu bibliotēkām, ir bibliotēkas nespēja ievērojami palielināt grāmatu daudzumu finansu līdzekļu trūkuma dēļ.

Vēl viena ar obligātajiem mācību materiāliem saistīta problēma ir to laicīga sagatavošana, jo ne vienmēr materiāli ir savlaicīgi pieejami tad, kad tie ir nepieciešami. Regulārajās aptaujās studenti norāda uz nepilnībām bibliotēkas krājumos un izdales materiālu izsniegšanas operativitātē. Šeit daļa vainas ir jāuzņemas kopētājiem, gan arī pašiem pasniedzējiem, kas savus kopējamos materiālus atnes pēdējā brīdī un tādā gadījumā rodas pārslodze kopētājiem.

Minētais ļauj secināt, ka fakultātes materiāli tehniskais nodrošinājums un metodisko materiālu jautājums ir vēl pilnveidojami.

Nepieciešamās korekcijas:

• 
  Vēlams paplašināt katedras darba telpas, kā arī modernizēt pasniedzēju rīcībā esošos datorus.
  
• 
  Pieaugot studentu skaitam, jāpalielina studentiem pieejamās datortehnikas skaits.
  

• 
  Jāpilnveido sadarbība starp RSU bibliotēku un katedras pasniedzējiem zinātniskās un mācību literatūras iegādes jomā.
  

• 
  Aktīvi jāsadarbojas ar dažādiem starptautiskiem fondiem, lai nodrošinātu pasniedzējus un studentus ar nepieciešamo mūsdienu zinātnisko un mācību literatūru.
  
• 
  Jāattīsta studentu un pasniedzēju elektroniskā pasta sakaru sistēma.
  

11. Ārzemju pasniedzēji programmas ietvaros un sadarbība ar ārvalstu augstskolām un organizācijām

Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas studentiem ir īpaši svarīgi veidot un uzturēt kontaktus ar akadēmiskām aprindām Latvijā un citur pasaulē. Tādi kontakti veidojas gan ar Eiropas Studiju fakultātes ārvalstu pasniedzējiem, gan ar citu Latvijas augstskolu pasniedzējiem, kuri pasniedz fakultātē. Sakarā ar to, ka Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programma ir relatīvi jauna, kontakti ar ārvalstu pasniedzējiem atrodas veidošanās stadijā. Līdz šim ir pastāvējusi sadarbība ar Orhusas universitātes (Dānija) Politisko zinātņu katedru, Dikinsona (Dickinson) universitāti ASV, Luisa (Lewis) universitāti ASV, Kalmaras universitāti Zviedrijā, kas paredzēja arī pakāpenisku savstarpējas studentu un pasniedzēju apmaiņas programmas ieviešanu. Bez tam Politikas zinātnes katedras pasniedzējiem ir ilgstoša zinātniska sadarbība dažādu projektu īstenošanā ar Demstar – zinātniski pētniecisku centru Orhusas universitātē (Dānija), Polijas Zinātņu akadēmijas Politisko zinātņu institūtu, Varšavas universitāti (Polija), Krievijas Zinātņu Akadēmiju, Krievijas Zinātņu akadēmijas Kanādas un ASV pētniecības institūtu un citām zinātniskajām institūcijām ārzemēs. Starptautiski atzītu viespasniedzēju lekcijas ir viens no svarīgiem faktoriem fakultātes akadēmiskā līmeņa paaugstināšanai. Sākotnēji tā tika realizēta Civīlizglītības Projekta (Civic Education Project) un Fulbraita programmas ietvaros ar pasniedzējiem no ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Beļģijas (Eiropas Komisijas) un Krievijas. Taču sākot ar 2000./2001. m. g., Civīlizglītības projekta “Visiting Lecturers” programma Baltijas valstīm tika pārtraukta.

Jau kopš programmas darbības sākuma katedras vadība ir centusies pieaicināt augsti kvalificētus ārzemju pasniedzējus, ar mērķi pakāpeniski veidot savus lektorus. Aizvadīto gadu laikā programmas ietvaros ir strādājuši pasniedzēji no ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Beļģijas (Eiropas Komisijas) un Krievijas. Pasniedzēji no ārzemēm ir snieguši lielu ieguldījumu mācību kursu pasniegšanas kvalitātes veicināšanā. 2002./2003. m. g. studiju kursu “Eiropas Savienības uzbūve un institūcijas” pasniedz asoc. prof. E. Eteris (Dānija). Ārzemju pasniedzēju pieredzi nākamajos akadēmiskajos gados ir pārņemuši un kursus tālāk pasniedz Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas vietējie pasniedzēji no Latvijas (piemēram, kursos: “Eiropas integrācijas vēsture”, “Ievads salīdzinošajā politikā”, “Mūsdienu politikas teorijas”). Diemžēl pēdējos gados situācija ārvalstu mācību spēku piesaistes jomā ir ievērojami pasliktinājusies: iespējas uzaicināt ārvalstu pasniedzējus galvenokārt finansiālu iemeslu dēļ ir ievērojami samazinājušās. Turklāt Latvijas iestāžu un dažkārt arī citu valstu imigrācijas dienestu lielas birokrātijas dēļ ir faktiski padarīta neiespējama patiesa akadēmiska pasniedzēju apmaiņa: nav iespējams viņiem dabūt vīzas, dažkārt ir kļuvis neiespējami samaksāt par padarīto darbu.

Starptautisko attiecību programmas studenti ir sekmīgi piedalījušies Latvijas mēroga konkursos par apmaksātām studiju vietām ārzemju universitātēs. Viena studente (Kristīne Čečis) uzvarēja starptautiskā konkursā "Jaunā Eiropa" un ieguva iespēju piedalīties Eiropas Savienības administratīvo struktūru darbībā kā internam. Pēc bakalaura grāda iegūšanas 2002. gada jūnijā Starptautisko attiecību programmas bakalauri Oskars Cēris un Ilze Salaka turpina studijas maģistratūrā Centrāleiropas Universitātē Budapeštā.

Nepieciešamās korekcijas:

• 
  Politikas zinātnes katedrai nepieciešams attīstīt sadarbību ar radniecīgām institūcijām ārzemēs mācību programmu salīdzināšanas un pilnveidošanas jomā;
  
• 
  Veicināt kvalificētu ārzemju speciālistu iesaistīšana programmas mācību procesā;
  
• 
  Jāveicina pasniedzēju un studentu apmaiņa ar augstākajām mācību iestādēm ārzemēs un stažēšanos ekvivalentās programmās;
  
• 
  Jāveicina pasniedzēju un studentu svešvalodu (otrās un trešās svešvalodas) zināšanu uzlabošana;
  
• 
  Jāveicina programmā iesaistīto pasniedzēju un doktorantu zinātniskā sadarbība ar ārvalstīm;
  
• 
  Kopā ar Latvijas Ārlietu ministriju jārisina jautājums par vīzu saņemšanas (it īpaši pasniedzējiem no Krievijas) atvieglinājumiem.
  

12. Kopsavilkums SWOT analīze

Stiprās puses

Vājās puses

1. Mūsdienīga mācību organizācija, t.s. "moduļu" sistēma. 2. Augsta studentu motivācija. 3. Liels studentu patstāvīgā darba īpatsvars. 4. Sistemātiska un daudzveidīga studentu patstāvīgā darba kontrole. 5. Vienmērīga studiju slodze visu semestri. 6. Relatīvi nelielu studentu grupu darbs semināru nodarbībās. 7. Motivējoša "akumulētā" atzīme. 8. Priekšmetu satura atbilstība starptautiskajiem standartiem. 9. Plašs metodisko materiālu klāsts (izvērsti kursu apraksti, rokasgrāmatas, izdales materiāli) 10. Pētnieciskā darba iemaņu stimulācija gan mācību priekšmetu apguvē, gan kursa darbu rakstīšanas laikā. 11. Attīstīta atgriezeniskā informācija studentu novērtējumam par katru nolasīto kursu, regulāras tikšanās u.c. 12. Triju svešvalodu apguve. 13. Ārzemju pasniedzēju piesaistīšana. 14. Vieslektoru lekcijas par aktuālām tēmām. 15. Praktiķu iesaistīšana studiju procesā. 16. Ievērojams skaits jaunu mācību spēku, kuri ir ieguvuši grādu ārzemēs. 17. Studentu zināšanu līmeņa konkurētspēja starptautiskajā līmenī. 18. Moderna, attīstošamies bibliotēka ar lielu skaitu specializēto ārzemju žurnālu. 19. Patīkama, uz studentiem orientēta vide. 20. Internatūras-prakses iespējas. 21. Salīdzinoši labs materiāli tehniskais nodrošinājums, modernas auditorijas. 22. Maģistratūras un doktorantūras attīstība, nodrošinot izaugsmes iespējas jauniem pasniedzējiem. 23. Speciālu kabinetu-laboratoriju esamība informātikas nodarbībām. 24. Studentu skaita pieaugums. 25. Plaša studentu iesaistīšana akadēmiskās un sabiedriskās aktivitātēs ārpus universitātes.

1.Kvalificētu pasniedzēju trūkums Latvijā, līdz ar to neliels profesoru skaits. 2. Ievērojams ārštata pasniedzēju skaits. 3. Relatīvi vāji attīstīti elektroniskā pasta sakari ar studentiem. 4. Neapmierinošs pasniedzēju darba materiāli tehniskais nodrošinājums. 5. Speciālu kabinetu un laboratoriju trūkums valodu apmācībai. 6. Valsts finansiālā atbalsta trūkums akadēmiskajam mācību procesam. 7. Nepieciešamība regulāri paaugstināt mācību maksu – vismaz inflācijas līmenī.