Rīgas Stradiņa universitāte

Rīgas Stradiņa universitāte

Eiropas Studiju fakultāte
Politikas zinātnes katedra

Akadēmiskā studiju programma

“Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas”

sociālo zinātņu bakalaura grāda iegūšanai

politoloģijā

(kods 44312)

Saturs

I Rīgas Stradiņa universitātes lēmums par studiju programmas

īstenošanas sākšanu. 3. lpp.
IV Studiju programmas saturs, plānojums un studiju kursu apraksti. 7. lpp.
V Reklāmas un informatīvie izdevumi. 90. lpp.
VI Studiju programmas perspektīvais novērtējums. 91. lpp.
VII Studiju programmas novērtējums. 94. lpp.
VIII Studiju programmas attīstības plāns. 190. lpp.

I RSU LĒMUMS PAR STUDIJU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS SĀKŠANU

Izraksts no

LATVIJAS MEDICĪNAS AKADĒMIJAS

RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTES

SENĀTA

1998. gada 3.marta sēdes protokola

Dienas kārtībā:

3.Dažādi.

3) Par Sociālo zinātņu fakultātes izveidi AML/RSU sastāvā.

Senāta sēdē piedalās 30 senatori
NOLĒMA:

Dibināt Sociālo zinātņu fakultāti AML/RSU sastāvā.

Apstiprināt Sociālo zinātņu fakultātes nolikumu.

Apstiprināt Sociālo zinātņu fakultāti, kuras sastāvā ir četras katedras:

Reģionālās ekonomikas un biznesa katedra;

Politikas zinātnes katedra;

Socioloģijas katedra;

Komunikācijas studiju katedra.

Senāta priekšsēdētājs (paraksts) J.Anšelevičs

Zinātniskā sekretāre (paraksts) I.Kreile

IZRAKSTS PAREIZS

Zinātniskā sekretāre I.Kreile

IZRAKSTS
RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTES
SENĀTA

2002.gada 26.jūnija sēdes protokols Nr. 1-2/26.06.02

Dienas kārtībā:

3. Par Eiropas studiju fakultāti
Senāta sēdē piedalās 38 senatori

NOLĒMA: Izveidot Eiropas studiju fakultāti uz Eiropas Integrācijas institūta (EII) sociālo zinātņu studiju programmu bāzes, saglabājot EII kā akadēmisku un pētniecisku struktūrvienību bez juridiskas personas statusa..

Senāta priekšsēdētājs (paraksts) J.Anšelevičs

Senāta sekretāre (paraksts) I.Kreile

IZRAKSTS PAREIZS

Rīgas Stradiņa universitātes

Senāta sekretāre
I.Kreile

Rīgā, 2002. gada 28. jūnijā

IZRAKSTS

RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTES

SENĀTA

2002.gada 26.jūnija sēdes protokols Nr. 1-2/26.06.02

Dienas kārtībā:

2. Par Mācību plānu apstiprināšanu

Senāta sēdē piedalās 38 senatori

NOLĒMA: Apstiprināt šādus studiju programmu Mācību plānus Eiropas studiju fakultātē:

Politikas zinātnes;

Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas;

Eiropas ekonomika un bizness;

Socioloģija;

Socioloģija un menedžments;

Socioloģija un sociālā psiholoģija;

Žurnālistika;

Sabiedriskās attiecības;

Mazā un vidējā biznesa vadība.

Senāta priekšsēdētājs (paraksts) J.Anšelevičs Senāta sekretāre (paraksts) I.Kreile

IZRAKSTS PAREIZS

Rīgas Stradiņa universitātes

Senāta sekretāre
I.Kreile

Rīgā, 2002.gada 28.jūnijā

IV STUDIJU PROGRAMMAS SATURS, PLĀNOJUMS UN STUDIJU KURSU APRAKSTI

Eiropas Studiju fakultāte

Politikas zinātnes katedra

Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas

N.p.k.	Priekšmets	Kredītu skaits	Kategorija	Pārbaudījuma veids
1.	Ievads studijās un specialitātē	5	A	Eksāmens
2.	Ievads Latvijas politikā	5	A	Eksāmens
3.	Eiropas politiskā vēsture	5	A	Eksāmens
4.	Ievads politikas teorijā	5	A	Eksāmens
5.	Ievads salīdzinošajā politikā	5	A	Eksāmens
6.	Ievads demokrātijas teorijā	5	A	Eksāmens
7.	Latvijas politiskā vēsture	5	A	Eksāmens
8.	Ievads politisko pētījumu metodēs	5	A	Eksāmens
9.	Starptautiskā politika: pamatteorijas un koncepcijas	5	A	Eksāmens
10.	Mūsdienu politikas teorijas	5	A	Eksāmens
11.	Valstu ārpolitika	5	A	Eksāmens
12.	Vispārīgā tiesību teorija	5	A	Eksāmens
13.	Eiropas Savienības uzbūve un institūcijas	5	A	Eksāmens
14.	Eiropas integrācija	5	A	Eksāmens
15.	Starptautiskā politiskā ekonomika	5	A	Eksāmens
16.	Eiropas drošība: teorijas, koncepcijas un jautājumi	5	A	Eksāmens
17.	Starptautiskās institūcijas	4	B	Eksāmens
18.	Eiropas tiesības	4	B	Eksāmens
19.	Krievijas ārpolitikas dilemmas	4	B	Eksāmens
20.	Etniskais faktors starpvalstu attiecībās	4	B	Eksāmens
21.	Cilvēktiesības un starptautiskās attiecības	4	B	Eksāmens
22.	Centrālās un Austrumeiropas valstu integrācija Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās	4	B	Eksāmens
23.	Vācijas ārpolitika Eiropas integrācijas kontekstā	4	B	Eksāmens
24.	Ārpolitikas analīze: koncepcijas un analītiskie ietvari	4	B	Eksāmens
25.	Lēmumu pieņemšana ārpolitikā	4	B	Eksāmens
26.	Aktuāli starptautisko attiecību jautājumi	4	B	Eksāmens
27.	Zinātniskā darba metodoloģija un metodes	4	B	Eksāmens
28.	Eiropas politiskā kultūra	4	B	Eksāmens
29.	Prakse (II kurss)	2	A	Aizstāvēšana
30.	Prakse (III kurss)	2	A	Aizstāvēšana
31.	Kursa darbs (II kurss)	2	A	Aizstāvēšana
32.	Kursa darbs (III kurss)	2	A	Aizstāvēšana
33.	Uzvedības kultūra	2	C	Eksāmens
34.	Angļu valoda	2	A	Eksāmens
35.	Vācu valoda	3	A	Eksāmens
36.	Trešā svešvaloda	2	B	Eksāmens
37.	Informātika	-	C	Ieskaite
38.	Latviešu valodas kultūra	1	C	Eksāmens
39.	Bakalaura darbs	20	A	Aizstāvēšana

Studiju kursa apraksts

1. Studiju kursa Ievads studijās un specialitātē

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Mg. hist., lekt. Jānis Bruģētājs
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultāte, Politikas zinātnes katedra, Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 1. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: pirmkārt, iepazīstināt studentus ar mūsdienu politikas zinātnē pielietojamo zinātnisko aparātu un zinātniskajām darba metodēm. Otrkārt, izprast politikas nozīmi, tās vietu mūsdienu sabiedrībā. Kursa gaitā tiks analizētas politikas zinātnes galvenās problēmas un pamatjautājumi, tiks apgūtas turpmākajām mācībām nepieciešamās politikas zinātnes galvenās paradigmas, definīcijas un jēdzieni, lai sagatavotu pirmā kursa studentus tālākām politikas zinātnes padziļinātām studijām Eiropas Studiju fakultātē.
6. Kursa uzdevumi:

1) zinātniskā aparāta veidošanas un pielietošanas apgūšana,

2) zinātniskā darba metožu iepazīšana,

3) politikas zinātnē pielietotās terminoloģijas apgūšana,

4) politikas galveno problēmu un pamatjautājumu izpēte.
7. Kursa saturs:

1. 
   Kas ir politika? Dažādās politikas definīcijas un varas jēdziens, kā politikas centrālais elements.
   
2. 
   Politoloģijas, kā zinātniskas disciplīnas vieta citu zinātņu starpā un politoloģijas dažādās paradigmas un novirzieni.
   
3. 
   Modernisma politiskās ideoloģijas – liberālisms, konservatīvisms un sociālisms.
   
4. 
   Postmodernisms un tā ietekme uz politisko ideoloģiju veidošanos. Feminisms un ekoloģisms kā izaicinājums modernisma ideoloģijām un pasaules uzskatam.
   
5. 
   Kam pieder vara sabiedrībā? Plurālisma, korporatīvisma un elitisma koncepcijas politikas zinātnē.
   
6. 
   Valsts, kā politiska institūta klasifikācija.
   
7. 
   Demokrātija, kā politiskā sistēma. Pasaules valstu politiskās sistēmas un vēlēšanu sistēmas.
   
8. 
   Starptautiskā politika un globalizācija.
   
9. 
   Politiskās partijas un interešu grupas.
   

10) Valsts institūcijas.
8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Andrew Heywood. Politics. MacMillan Foundations Ltd., 1997.
   
2. 
   Andrew Heywood. Political Ideologies. – 2nd edition. – London, 1998.
   
3. 
   Power in Contemporary Politics. Theories, Practices, Globalisations. London, 2000.
   
4. 
   Anthony H. Birch. The concepts and theories of modern democracy. London and New York, 1997.
   
5. 
   John R. Gibbins and Bo Reimer. The Politics of Postmodernity. London, 1999.
   
6. 
   Andrew Reynolds and Ben Reilly The International IDEA Handbook of Electoral System Design. First published Stockholm 1997, Reprinted 2002.
   
7. 
   Barrie Axford, Gary K. Browning, Richard Huggins, Ben Rosamond, John Turner, with Alan Grant. Politics: An introduction. London and New York, 1997.
   
8. 
   G.T. Tavadov. Politologija. Učebnoje possobije. Moskva, 2000.
   
9. 
   Rowentree D. Learn how to study. London, 1998.
   
10. 
    Trzeicak J. & Mackay S. E. "Study skills for Academic Writing. –Trowbndge,1994.
    
11. 
    M. Stevens. How to be a better at giving presentation. – London, 1996.
    
12. 
    Gerhard Goehler. Constitution and Use of Power. Towards a new framework for conceptualizing power // Power in Contemporary Politics. Theories, Practices, Globalisations. London 2000, pp. 41 - 59.
    
13. 
    Gerald F. Gaus. Political concepts and political theories. Tulane, 2000, p. 77 – 123.
    
14. 
    W. Phillips Shively. Power and choice. – The Mcgraw-hill companies, inc,1999, pp. 179–199.
    

Studiju kursa apraksts

1. Studiju kursa Ievads Latvijas politikā

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. phil., doc. Ilze Ostrovska
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 1. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: panākt, lai studenti saprastu nozīmīgākās problēmas Latvijas politikā un politiskās izmaiņas, to cēloņus, politiskās uzvedības modeļus, kā arī valdības lomu Latvijas attīstībā.
6. Kursa uzdevumi:

1) iepazīstināt ar galvenajiem Latvijas politikas un valsts pārvaldes realizācijas nosacījumiem.

2) veidot izpratni par Latvijas iedzīvotāju nepatikas pret politiku, politiķiem un pret vairumu Latvijas demokrātisko politisko institūcijām iemesliem, kā arī par valsts pārvaldes institūtu un politiskā procesa attīstību Latvijā.

3) iepazīties ar demokrātijas attīstības pamatnostādnēm Latvijā.

7. Kursa saturs:

1) Ievads. Demokrātija Latvijā.

2. 
   LR Satversme un LR Saeima.
   
3. 
   LR Satversmes institucionalizācija: izpildvara un tiesu vara, prezidentūra.
   
4. 
   Sabiedriskā doma, politiskā socializācija un masu mediju loma.
   
5. 
   Valsts un sabiedrības savstarpējās attiecības: politiskā līdzdalība.
   
6. 
   Politiskās partijas, to attīstība Latvijā.
   
7. 
   Politiskā kampaņa un vēlēšanas.
   
8. 
   Pilsoniskā sabiedrība un nevaldības organizācijas.
   
9. 
   Latvijas iekšpolitiskās problēmas.
   

10)Globalizācija un Eiropas Savienība: nozīmīgākās tendences.
8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Sabiedrības pārmaiņas Latvijā. – Rīga: Jumava, 1998.
   
2. 
   Politics and Citizenship on the Eastern Baltic Seabord. – Oslo: Nordic Academic Press, 2000.
   
3. 
   Ievads politikā. – Rīga, 1998.
   
4. 
   Janda K., Berry J., Goldman J. The Challenge of Democracy. Government in America. 1999.
   
5. 
   Pārskats par tautas attīstību.1999. UNDP. Rīga.
   
6. 
   Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 2000/2001. UNDP. Rīga.
   
7. 
   Vanags E. Valsts pārvaldes reformas. – Rīga, 1998.
   
8. 
   Ostrovska I. Media in Latvia. – Rīga, 1998.
   
9. 
   ANO attīstības programma (ANO). 1998, Latvija. Pārskats par tautas attīstību. – Rīga, 1998.
   
10. 
    Nissinen M. Latvia's Transition to a Market Economy. Political Determinants of Economic Reform Policy. – London: University of London, 1999.
    
11. 
    The Misgivings of Globalisation // Contemporary review, Nov. 2000, Vol.277, Issue 1618, pp. 264–273.
    
12. 
    12.Wallace H. Europeanisation and Globalisation: Complimentary or Contradictory Trends? // New Political Economy, Vol.5, 2000, No 3, pp. 369–382.
    

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Eiropas politiskā vēsture 16.–20. gs.

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist., doc. v. i. Ēriks Jēkabsons
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 1. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: panākt, lai studenti spētu analizēt un izprast Eiropas 16.–20. gadsimta politiskās vēstures problēmas un šajā laikā notiekošos procesus, salīdzināt dažādu Eiropas valstu vēsturisko attīstību un saistīt to ar mūsdienu attīstības tendencēm. Uzsvars tiks likts uz vēsturiskās attīstības pamatprincipu izpratnes panākšanu, salīdzinot dažādās valstīs un dažādā laikā notiekošos procesus, analizēt iekšējās un savstarpējo attiecību īpatnības un sarežģījumus mūsdienās.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   apgūt īsu vispusīgu ieskatu Eiropas valstu politiskajā vēsturē, iepazīties ar Eiropas valstu 16.- 20. gadsimta vēstures galvenajām norisēm.
   
2. 
   panākt, lai studenti varētu izprast galveno starptautisko un iekšpolitisko politiski-militāro norišu likumsakarības un cēloņus, kā arī analītiski novērtēt vēsturiskos notikumus un spēt tos saistīt ar mūsdienu politiskajiem procesiem.
   
3. 
   panākt Latvijas vietas un nozīmes izpratni konkrētās Eiropas vēsturiskajās norisēs, salīdzinājumā ar citu valstu stāvokli.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Ievads. Reformācija un kontrreformācija Eiropā un tās sekas 16. gadsimtā – 17. gadsimta vidū.
   
2. 
   17.–18. gadsimta politiskās cīņas un monarhiju kari Eiropā. Absolūtisms.
   
3. 
   1789. gada Lielā Franču revolūcija un tās sekas. Napoleona laikmets.
   
4. 
   Eiropa 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.
   
5. 
   Pirmais pasaules karš un pārmaiņas Eiropas politiskajā kartē pēc tā. Jaunu nacionālu valstu veidošanās.
   
6. 
   Krievijas notikumi un to iespaids uz stāvokli Eiropā 1917.–1920. gadā.
   
7. 
   Politiskie procesi Eiropā 20. gados.
   
8. 
   Totalitāro valstu iespaida un starptautiskā saspīlējuma pieaugums 30. gados.
   
9. 
   Otrais pasaules karš.
   

10) Stāvoklis Eiropā 1945.–1991. gadā.
8. Prasības klausītājiem: obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.
9. Literatūra:

1. 
   Davies, Norman. Europe: A History. - Oxford, New York, 1996.
   
2. 
   Lerner, Robert; Mecaham, Standish; McNall Burns, Edward. Western Civilizations. Their History and their Culture. – New York, London, 1998.
   
3. 
   Gottschalk, Louis. The Era of French Revolution (1715–1815). – Boston; New York, Chikago; Dallas; San Francisco, 1929.
   
4. 
   Kissenger, Henry. Diplomacy. – New York, London…, 1994.
   
5. 
   Pipes, Richard. Russia under the Bolschevik Regime. – New York, 1995.
   
6. 
   Schirer, William. The Rise and Fall of the Third Reich.– New York, 1960.
   
7. 
   Brzezinski, Zbigniew. The Grand Failure: The Birth and Death of Communism in The 20 century. - New York, 1989.
   
8. 
   Kenedy, Paul. The Raise and Fall of the Great Powers: Economical Changes and Military Conflicts 1500–2000. – New York, 1989.
   
9. 
   Walker, Martin. The Cold War: A History. – New York, 1994.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Ievads politikas teorijā

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Mg. phil., lekt. Artis Svece
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultāte, Politikas zinātnes katedra, Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 1. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: radīt izpratni par to, kā ir pakāpeniski attīstījusies Rietumu civilizācijas izpratne par valsts, sabiedrības un to institūciju uzdevumiem; parādīt, kas ir politiskā teorija, kā teorijas tiek izstrādātas un pamatotas, kā veidojušās nozīmīgākās un ietekmīgākās pozīcijas politiskās teorijas ietvaros. Salīdzinoši iespaidīgāka ieguldījuma dēļ politikas teorijas attīstībā lielāka uzmanība tiks pievērsta politisko diskusiju aizsācējiem Senajā Grieķijā, politiskās domas attīstībai jaunajos laikos (17.–18. gs.), kā arī atsevišķiem 19. gs. politiskās teorijas aspektiem.