Rīgas Stradiņa universitāte

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   H.Kissinger. Diplomacy. New York, 1994.
   
2. 
   R.A.Pastor (ed.). A Century Journey. How the Great Powers Shape the World. New York, 1999.
   
3. 
   Z.Brzezinski. The Grand Chessboard: American Primacy and Its Geostrategic Imperatives. New York, 1997.
   
4. 
   V.Baranovsky (ed.), Russia and Europe: The Emerging Security Agenda. Oxford, 1997.
   
5. 
   K.Booth (ed.), Statecraft and Security. The Cold War and beyond. Cambridge, 1998.
   
6. 
   A.Moshes, Overcoming Unfriendly Stability. Russian-Latvian Relations at the End of 1990’s. Helsinki, 1999.
   
7. 
   R.C.Macridis (ed.) Foreign Policy in World Politics. New Yersey, 1992.
   
8. 
   A.Guyomarch, H.Machin, E.Ritchie, France in the European Union. New York, 1998.
   
9. 
   M.Jopp, R.Ivarjovaara (eds.), Approaching the Northern Dimension of the CFSP. Helsinki, 1998.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Vispārējā tiesību teorija

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Mg. iur., lekt. Ilze Mežgaile
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 2. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: rosināt studentu interesi, studējot dažādus tiesību teorijas jautājumus – vēsturi, nozīmīgākās doktrīnas, tiesību sociālās īpatnības, mijiedarbību ar citām sociālo zinātņu disciplīnām, kā arī ar morāles normām un politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   iemācīt studentus domāt precīzi tajās kategorijās, kādās domā juristi, t.i. izzināt teorētiskos tiesību jautājumus, kas caurvij jurisprudences praktiskos aspektus, aprakstot un analizējot.
   
2. 
   apgūt juridisko terminoloģiju un tiesību pamatelementus.
   
3. 
   apgūt pamatzināšanas jurisprudencē.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Tiesību izcelšanās. Tiesību doktrīnas.
   
2. 
   Tiesību saimes.
   
3. 
   Tiesību izpratne.
   
4. 
   Tiesību svarīgāko elementu jēdzieni.
   
5. 
   Tiesību normas. Sociālās normas.
   
6. 
   Tiesību avoti.
   
7. 
   Normatīvo aktu jaunrade.
   
8. 
   Tiesību sistēma, nozares un institūti.
   
9. 
   Tiesiskās sistēmas un tiesību sistēmas.
   

10)Ārvalstu tiesisko sistēmu salīdzinoša analīze.
8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Krastiņš I. Tiesību būtība un forma. R.: LU, 1999.
   
2. 
   Krastiņš I. Tiesību doktrīnas. R.: LU, 2000.
   
3. 
   Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. R., 1997.
   
4. 
   Mūsdienu tiesību teorijas atziņas, R.:TNA, 1999.
   
5. 
   Likums un Tiesības. R., 2000.
   
6. 
   Attīstības tendences dažādos tiesību jautājumos. R., LU, 1999.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Eiropas Savienības uzbūve un institūcijas

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. iur. Eugene Eteris
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 2. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: iepazīstināt studentus ar politiskajiem un administratīvajiem mehānismiem, kas nodrošina Savienības funkcionēšanu.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   iepazīties ar ES integrācijas idejas un institucionālo struktūru veidošanās vēsturi;
   
2. 
   analizēt atsevišķus aktierus ES institucionālajā sistēmā;
   
3. 
   apgūt spēju analizēt galvenās likumsakarības un tendences ES funkcionēšanā.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Eiropas ideja, vēsturiskais un politiskais konteksts, pārvalde un institucionālais ietvars.
   
2. 
   Ministru Padome.
   
3. 
   Eiropas Komisija.
   
4. 
   Eiropas Komisijas funkcijas, attiecības ar citām institūcijām un interešu grupām.
   
5. 
   Eiropas Parlaments.
   
6. 
   Demokrātija Eiropas Savienībā.
   
7. 
   Eiropas Tiesa un citas institūcijas.
   
8. 
   Starpinstitūciju attiecības, budžeta izstrādes process.
   
9. 
   ES jautājumu koordinācija dalībvalstīs un Latvijā kā kandidātvalstī.
   
10. 
    Institucionālais izaicinājums, Eiropas integrācijai “padziļinoties un paplašinoties”.
    

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Weatheril Stephen. Law and Integration in the European Union. – Oxford: Clarenden Press, 1995.
   
2. 
   Richardson Jeremy. European Union, Power and policy making. – Routledge, 1996.
   
3. 
   Hayes–Renshaw Fiona, Wallace Helen. The Council of Ministers. – Macmillan Press, 1997.
   
4. 
   Preston Christopher. Enlargement and Integration in the European Union. – Routledge, 1997.
   
5. 
   Duff Andrew. Reforming the European Union. – Federal Trust, Sweet & Maxwell 1997.
   
6. 
   www.europa.eu.int.
   
7. 
   www.eib.lv.
   
8. 
   www.mfa.gov.lv.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Eiropas integrācija

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist., doc. v. i. Valters Ščerbinskis
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 2. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: iepazīties ar Eiropas integrācijas idejisko un praktisko attīstību. Tiks apskatīta Eiropas Savienības izveidošana, izejot no sākotnējo sešu dibinātāju valstu aktivitātēm līdz pat jaunākajiem Eiropas Savienības attīstības notikumiem. Tiks apskatīts Eiropas Savienības paplašināšanās process šodienas kontekstā, pievēršot īpašu uzmanību Austrumeiropas un Baltijas valstu integrācijas problēmām. Baltijas valstis tiks aplūkotas savstarpēji salīdzinošā kontekstā.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   izprast esošā Eiropas apvienošanās procesa vēsturiskos cēloņus un procesa gaitu laika posmā no minētā procesa aizsākumiem līdz pat mūsdienām,
   
2. 
   spēt analizēt Eiropas integrāciju, t. i., pozitīvi kritiska pieeja,
   
3. 
   izteikt atzinumus, izmantojot akadēmiskus avotus, gan arī interneta avotus, ar izpratni, kā jānovērtē šāda informācija.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Ievads. Eiropas vienotības ideja un apvienošanās aizsākumi.
   
2. 
   Eiropas kopienu izveidošana un attīstība līdz 20. gs. 60. gadu beigām.
   
3. 
   Vai ir iespējama Eiropas apvienošanās līdz pat vienotai Eiropas nācijai?
   
4. 
   Eiropas Kopienas paplašināšanās un ekonomiskā integrācija: no Kopējā Tirgus līdz Vienotam Tirgum.
   
5. 
   Kopīgās politikas: Kopējā lauksaimniecības politika, Ekonomiskā un monetārā savienība.
   
6. 
   Eiropas Savienības izveidošana un attīstība.
   
7. 
   Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības paplašināšanās: kopīgās iezīmes un specifiskās atšķirības.
   
8. 
   Eiropas Savienības ārējā politika.
   
9. 
   Darba kārtība –2000 un Baltijas valstu kandidatūras 1997.g.
   
10. 
    Baltijas valstis ceļā uz Eiropas Savienību (1998.–2003.) un Eiropas Savienības tālākas attīstības perspektīvas.
    

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Eduards Bruno Deksnis. Eiropas Apvienošanās… Integrācija un Suverenitāte. – Rīga, 1998.
   
2. 
   Verners Veidenfelds, Volfgangs Vesels. Eiropa no A līdz Z. Eiropas integrācijas rokasgrāmata. – Rīga, 2000.
   
3. 
   Derek W. Urwin. The Community of Europe. 1995.
   
4. 
   Martin J. Dedman. The Origins and Development of the European Union 1945-1995. – 1996.
   
5. 
   Brent F. Nelsen and Alexander C-G. Stubb (eds.) The European Union. Readings on the Theory and Practice of European Integration, 1998.
   
6. 
   Henry Kissinger. Diplomacy, 1994.
   
7. 
   Desmond Dinan. Ever Closer Union, 1999.
   
8. 
   Christopher Preston. Enlargement and Integration in the European Union, 1997.
   
9. 
   Francois Heisbourg. Europe’s Strategic Ambitions: The Limits of Ambiguity // Survival, Summer 2000, pp.5-15.
   
10. 
    Jolyon Howorth. Britain, France and the European Defence Initiative // Survival, Summer 2000, pp. 33-51.
    
11. 
    Agenda 2000 – Commission Opinion on Latvia’s Application for Membership of the European Union. (Summary and Conclusions)
    
12. 
    Regular Reports from the Commission on Latvia’s, Estonia’s, Lithuania’s Progress Towards Accession: 1998–2002.
    

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Starptautiskā politiskā ekonomika

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Bk. sc. pol. Karīna Janova*
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 2. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: panākt, lai studenti labāk izprastu sociālekonomiskās problēmas, ar kurām sastopas pasaules valstis pašreizējā neoliberālisma laikmetā.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   iztirzāt ekonomikas liberalizāciju – kapitāla, preču, pakalpojumu un darba spēka brīva kustību.
   
2. 
   apskatīt dažādas valsts un ekonomikas attiecību teorijas.
   
3. 
   iepazīties ar starptautiskās politekonomikās sistēmas attīstību 20. gadsimtā, īpaši pievēršot uzmanību pašlaik valdošajai neoliberālisma ideoloģijai.
   
4. 
   aplūkot starptautisko finansu institūciju Pasaules Bankas (PB), Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lomai veidojot un uzturot pašreizējo starptautisko politekonomisko sistēmu.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Kas ir starptautiskā politiskā ekonomika? Kas ir globalizācija?
   
2. 
   Ekonomikas globalizācija.
   
3. 
   Globalizācijas rezultāti. Ieguvēji un zaudētāji.
   
4. 
   Valsts un ekonomikas attiecību teorijas.
   
5. 
   Starptautiskās politiskās ekonomikas 20. gs. vēsture. Bretonvuda. Neoliberālisms.
   
6. 
   Bretonvudas institūcijas. Neoliberālās politikas sekas Austrumāzijā.
   
7. 
   Brīva kapitāla plūsma.
   
8. 
   Amerikas hegemonija starptautiskajā politekonomiskajā sistēmā.
   
9. 
   Starptautiskā politekonomiskās sistēmas attīstības perspektīvas.
   

10)Latvijas vieta starptautiskajā politekonomiskajā sistēmā.

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   J. S. Nye, J. D. Donahue (eds.) Governance in a Globalizing World, Brookings Institution Press, 2000.
   
2. 
   Emma Rothschild, “Globalization and the Return of History,” Foreign Policy, Summer 1999. – pp. 106–116.
   
3. 
   Jerry Mander, Edward Goldsmith (eds.), The Case Against the Global Economy, Sierra Club, 1996.
   
4. 
   David N. Balaam, Michael Veseth (eds.), Readings in International Political Economy, Prentice Hall, 1996.
   
5. 
   Eric Helleiner, States and the Reemergence of Global Finance: From Bretton Woods to the 1990s, Cornell University Press, 1994.
   
6. 
   Noam Chomsky, Profit Over People: Neoliberalism and Global Order, Seven Stories Press, 1999.
   
7. 
   David E. Spiro, The Hidden Hand of American Hegemony: Petrodollar Recycling and International Markets, Cornell University Press, 1999.
   
8. 
   Boris Kagarlitsky, The Mirage of Modernization, Monthly Review Press, 1995.
   
9. 
   John Gray, False Dawn, The New Press, 1998.
   
10. 
    Kathleen Newland, “Workers of the World, Now What?” Foreign Policy, Spring 1999, pp. 52-65.
    
11. 
    Thomas L. Friedman, Ignacio Ramonet, “Dueling Globalization,“ Foreign Policy, Fall 1999, pp. 110-127.
    
12. 
    Jay Mazur, “Labor’s New Internationalism,” Foreign Affairs, Jan/Feb 2000, pp. 79-93.
    
13. 
    Pierre Bourdieu, “Utopia of Endless Exploitation: The Essence of Neoliberalism,” Le Monde Diplomatique, 1998.
    
14. 
    Kim Scipes, “Global Economic Crisis, Neoliberal Solutions, and the Philippines,” Monthly Review, Dec. 1999, pp. 1-14.
    
15. 
    Jeffrey Sachs, Felipe Larrain, “Why Dollarization is More Straitjacket than Salvation,” Foreign Policy, Fall 1999, pp. 80-92.
    
16. 
    Richard Bronk, “Which Model of Capitalism?” Observer, 2000, pp. 12-15.
    

* Karīna Janova kursu lasīja pēc Ph.D. Jeffrey Sommers izstrādātā kursa. Ar 2003./2004. akad. g. kursu atkal lasīs Ph.D. J. Sommers.

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Eiropas drošība: teorijas, koncepcijas un jautājumi

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Mg. hist., Mg. pol.sc. Andris Sprūds
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 2. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: analizēt Eiropas drošības politikas problemātikas teorētiskos un praktiskos aspektus.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   iepazīties ar drošības studiju attīstību, drošības jēdzienu, drošības politikas dažādiem līmeņiem un sektoriem, papildu uzmanību veltot reģionālās drošības teorētiskajiem aspektiem.
   
2. 
   aplūkot lielu un mazu valstu drošību, kā arī to ietekmi uz drošības sistēmu gan tradicionālajās, gan netradicionālajās drošības jomās.
   
3. 
   analizēt drošības institūciju lomu Eiropas drošībā, kā arī izmaiņas to funkcijās.
   
4. 
   iepazīties ar jautājumiem, kas saistīti ar pašreizējo situāciju drošības jomā un nākotnes attīstības perspektīvām Baltijas jūras reģionā, kā arī reģionā kopumā.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Ievads. Drošības jēdziens un sektori.
   
2. 
   Drošības līmeņi: nacionālā drošība un starptautiskā sistēma.
   
3. 
   Reģionālās drošības teorētiskie aspekti.
   
4. 
   Lielu un mazu valstu nozīme reģionālajā drošībā.
   
5. 
   Tradicionālie un netradicionālie drošības aspekti.
   
6. 
   Starptautisko un reģionālo institūciju nozīme Eiropas drošības jautājumu risināšanā: ANO, EDSO, ERAB.
   
7. 
   Reģionālā integrācija un drošības politika: ES un RES.
   
8. 
   Transtlantiskās drošības struktūras: NATO, Ziemeļatlantijas Sadarbības padome – Eiroatlantiskās partnerības padome, programma “Partnerattiecības mieram”.
   
9. 
   Drošības problemātika Baltijas jūras reģionā.
   
10. 
    Drošības politikas veidošanas problemātika. Drošības jautājumu perspektīvā dinamika.
    

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   B.Buzan. People, States and Fear. An Agenda for International Security Studies in the Post-Cold War Era. – New York, 1991.
   
2. 
   H. Gartner, A. Hyde-Price, E. Reiter (eds.). Europe`s New Security Challenges. – Boulder, 2001.
   
3. 
   W. Bauwens, A. Clesse, O. Knudsen (eds.). Small States and the Security Challenge in the New Europe. – London, 1996.
   
4. 
   J.D.Steinbrunner. Principles of Global Security. – Washington, 2000.
   
5. 
   R. Zaagman. Conflict Prevention in the Baltic States: The OSCE High Commissioner on National Minorities in Estonia, Latvia and Lithuania. – Flensburg, 1999.
   
6. 
   S.Eisenhower (ed.). NATO at Fifty: Perspectives on the Future of the Atlantic Alliance. – New York, 1999.
   
7. 
   G.Arteus, A.Lejiņš (eds.). The Baltic Security: Looking Towards the 21th Century. – Riga, 1998.
   
8. 
   K.Booth, T.Dunne, ”Worlds in Collision” in Booth and Dunne (eds.) Worlds in Collision: Terror and the Future of Global Order (New York, 2002), 1-23.
   
9. 
   P.van Ham, “Europe’s Common Defense Policy: Implications for the Trans-Atlantic Relationship” in Security Dialogue, Vol.31. No.2 (2000), 215-228.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Starptautiskās institūcijas

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist., doc. Ainārs Lerhis
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 3. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 64 stundas, 4 kredītpunkti (B daļa)
5. Kursa mērķis: izprast starptautisko institūciju attīstību, struktūru, lomu un funkcijas, kā arī valstu un starptautisko institūciju attiecības.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   apgūt zināšanas par ANO izveidi, attīstību, darbības mehānismiem un virzieniem, ANO apakšorganizācijām un iespējai reformēt šo organizāciju tīklu un politisko mehānismu.
   
2. 
   iepazīties ar starpvalstu ekonomiskajām organizācijām: Pasaules Tirdzniecības Organizāciju, Pasaules Banku un Starptautiskā Valūtas Fondu, to izveidi un darbību.
   
3. 
   gūt ieskatu par dažādu starptautisko attiecību teoriju skatījumu uz starpvalstu un starptautiskās sistēmas attīstību un to sastāvdaļu izveidi, aplūkojot dažādas pastāvošās pieejas starptautisko institūciju problemātikai.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Starptautisko institūciju vēsturiskā attīstība, to struktūra, mērķi un klasifikācija.
   
2. 
   Starptautisko institūciju lomas un mērķi dažādās teorētiskās diskusijās.
   
3. 
   Valstu dalība un pārstāvniecība starptautiskās institūcijās. Valstu un starptautisko institūciju attiecības.
   
4. 
   Starptautisko institūciju birokratizēšanās un lēmumu pieņemšana šajās institūcijās.
   
5. 
   ANO izveide, uzbūve un darbības instrumenti.
   
6. 
   ANO darbības virzieni starptautiskajā sistēmā (I): starptautiskais miers un drošība, ekonomiskā un sociālā attīstība.
   
7. 
   ANO darbības virzieni starptautiskajā sistēmā (II): vides aizsardzība, cilvēktiesības, humanitārā palīdzība, starptautiskās tiesības, dekolonizācija.
   
8. 
   ANO apakšorganizācijas. ANO reformu jautājums. Starptautiskās organizācijas ārpus ANO. Reģionālās organizācijas.
   
9. 
   Starptautiskie režīmi, ekonomiskās organizācijas un cilvēces kopīgais mantojums.
   
10. 
    PTO, PB un SVF kā pasaules ekonomiskais dzinējspēks jeb globālas polarizācijas veicinātājs? Starptautisko institūciju nākotne.
    

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Amerasinghe C. Principles of the institutional law of international organizations. – Cambridge University Press, 1996.
   
2. 
   Archer Clive. International Organizations. – 3^rd ed. – London, New York: Routledge, 2001.
   
3. 
   Basic Facts About the United Nations. – New York: United Nations, 1998.
   
4. 
   Bennett A. LeRoy. International Organizations principles and issues. – New Jersey: Prentice Hall Inc., 1977.
   
5. 
   Feld Werner J., Jordan Robert S. International Organizations: A Comparative Approach. – 2^nd ed. – New York: Praeger, 1988.
   
6. 
   Feltham R. G. Diplomatic Handbook. – 7^th Edition. – London, New York: Longman, 1998.
   
7. 
   Mander Jerry, Goldsmith Edward (ed.). The Case Against the Global Economy. – San Francisco: Sierra Club, 1996.
   
8. 
   Satows Guide to Diplomatic Practice / Ed. Lord Gore-Booth. – New York, London: Longman, 1995.
   
9. 
   Taylor Paul, Groom A. J. R. (ed.). International Institutions at Work. – London: Pinter Publishers, 1988.
   
10. 
    www.un.org
    
11. 
    www.un.lv
    
12. 
    www.worldbank.org
    
13. 
    www.wto.org
    
14. 
    www.imf.org
    
15. 
    www.europa.eu.inf
    
16. 
    www.coe.int
    
17. 
    www.osce.org
    
18. 
    www.nato.int
    
19. 
    www.norden.org
    
20. 
    www.baltinfo.org
    
21. 
    www.hrw.org
    
22. 
    www.economist.com
    
23. 
    www.csmonitor.com
    
24. 
    www.theatlantic.com
    
25. 
    www.thetimes.com
    

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Eiropas tiesības

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Mg. iur. Solvita Štrausa
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 4. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 64 stundas, 4 kredītpunkti (B daļa)
5. Kursa mērķis: panākt studentu izpratni par Eiropas Savienības juridiskā ietvara veidošanos un uzbūvi – dibināšanas pamatlīgumiem, atsevišķu Eiropas Savienības politiku tiesisko regulējumu un svarīgāko Eiropas Kopienu tiesu praksi.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   iepazīstināt studentus ar svarīgākajiem Eiropas Savienības tiesiskajiem aspektiem, Eiropas Kopienu tiesību institūtiem, to veidošanos un attīstību.
   
2. 
   analizēt Eiropas ekonomiskās integrācijas tiesisko regulējumu.
   
3. 
   sniegt ieskatu Eiropas Savienības un Latvijas tiesiskajās attiecībās šobrīd un sagaidāmajās nākotnes perspektīvās.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Ievads: Eiropas Kopienu un Eiropas Savienības izveidošanas vēsturiskā attīstība un tiesiskais pamats. ES mērķi. Eiropas tiesību svarīgāko elementu pārskats.
   
2. 
   Vispārējs Eiropas Kopienu tiesību raksturojums. EK tiesību mijiedarbība ar nacionālajām un starptautiskajām tiesībām.
   
3. 
   Eiropas Savienības institūcijas: ES Padome, ES Ministru Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Kopienu tiesa, ES Parlaments. Lēmumu pieņemšana Eiropas Savienībā.
   
4. 
   Eiropas Kopienu tiesību avoti. Primārie un sekundārie EK tiesību akti.
   
5. 
   Eiropas Kopienu tiesību principi un pamattiesības.
   
6. 
   Eiropas Kopienu tiesību tiešā piemērojamība un tiešais efekts. EK tiesību ieviešanas un piemērošanas kontrole un uzraudzība.
   
7. 
   Eiropas Savienības iekšējā tirgus principi. Fizisko, fiskālo un tehnisko barjeru koncepcijas.
   
8. 
   Brīva preču, pakalpojumu, personu un kapitāla kustība.
   
9. 
   Ieskats atsevišķu ES ekonomisko politiku tiesiskajā regulējumā: Konkurences politika un valsts atbalsts; Publiskais iepirkums; Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība; Ekonomiskā un Monetārā savienība; Patērētāju tiesību aizsardzība; ES budžets u.c.
   
10. 
    ES paplašināšanās. ES un Latvijas attiecības: pievienošanās procesa tiesiskie aspekti.
    

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Shaw, Jo. “Law of the European Union”, London, 2002.
   
2. 
   Veidenfelds, Verners; Vesels, Volfgangs “Eiropa no A līdz Z” (tulkojums), Rīga: Alberts XII, 2000.
   
3. 
   Lasok, KPE “Law and Institutions of the European Union” (7th edition), UK, 2001.
   
4. 
   Kellermann, A., W. de Zwaan, J., Czuczai, J., “EU Enlargement. The Constitutional Impact at EU and National Level”, T.M.C. Asser Institute, The Hague, 2001.
   
5. 
   Wyatt & Dashwood’s “European Union Law” (4th edition), London, 2000.
   
6. 
   Hanlon, James “European Community Law” (2^nd edition), London, 2000.
   
7. 
   Alehno, I., Buka, A., Jarinovska, K., Škoba, L., Ievads Eiropas Kopienu tiesībās, Tiesu namu aģentūra, 2001.
   
8. 
   Vaivads, Jānis “Eiropas Savienības paplašināšanās”, Eiropas Komisijas delegācija Latvijā, 2001.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Krievijas ārpolitikas dilemmas

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist., doc. Kārlis Daukšts
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultāte, Politikas zinātnes katedra, Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 3. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 64 stundas, 4 kredītpunkti (B daļa)
5. Kursa mērķis: panākt studentu izpratni par Krievijas ārpolitikas nenoteikto, svārstīgo, ambivalento raksturu, kas ietekmē kaimiņvalstu politiku.
6. Kursa uzdevumi:

1) iepazīties ar PSRS juridiskās pēcteces Krievijas Federācijas ārpolitikas veidošanās vēsturiskajiem, politiskajiem un mentālajiem apstākļiem,

2) iztirzāt Krievijas ārpolitikas pretrunīgo dabu, Krievijas vietu un nozīmi pasaules globālajā politikā, ārpolitiskās izmaiņas globalizācijas procesu iespaidā, reģionālās Krievijas ārpolitikas veidošanās specifiku (ieskaitot postimperiālo sindromu),

3) analizēt izanalizēt Krievijas ārpolitikas galvenos virzienus: attiecības ar ASV, Eiropu, Baltijas valstīm (Kaļiņingradas problēmu), Baltkrieviju – Ukrainu, Aizkaukāza valstīm, Vidusāziju, Ķīnu, Japānu, Indiju.

7. Kursa saturs:

1. 
   Krievijas ārpolitikas veidošanās: kontinuitātes problēma (PSRS – Krievija).
   
2. 
   Krievijas globālās stratēģijas pretrunas.
   
3. 
   Krievijas – ASV attiecību problēmas.
   
4. 
   Krievijas ārpolitikas “Eiropas” virziens: NATO un ES paplašināšanas problēma.
   
5. 
   Krievijas “Baltijas politika” un Kaļiņingradas eksklava problēma.
   
6. 
   Krievijas postpadomju telpas integrācijas (Baltkrievija – Ukraina) problēmas.
   
7. 
   Krievijas ārpolitikas Kaukāza virzieni.
   
8. 
   Krievijas ārpolitikas Vidusāzijas virziens.
   
9. 
   Krievijas ārpolitika Tālo Austrumu reģionā.
   

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Arbatova N. Russia and Europe. The Foreign Policy of Yeltsin’s Russia. Stockholm, 2001.
   
2. 
   Sherman P. Russian Foreign Policy Since 1990. Oxford, 1997.
   
3. 
   Russian Foreign Policy Since 1990 / Ed. By P. Shearman. – Boulder, 1995.
   
4. 
   Уткин А.И. Мировой порядок XXI века. – М.: Изд-во Эксмо, 2002.
   
5. 
   H.Kissinger. Does America Need a Foreign Policy. Toward a Diplomacy for the 21 st. Century. Simon and Schuster w-y 2001., kr. val.: Г.Киссинджер. Нужна ли Америке внешная политика? К дипломатии ХХI века. “Ладомир” М., 2002.
   
6. 
   Szayna, Thomas S. “Nato’s Further Enlargement, 2000 – 2015: Determinats and Implications for Defense Planning and Shaping”, RAND, March 2001.
   
7. 
   Richard J.Kirkus “The Kaliningrd Question”, New York: Rowan & Littlefield, 2002.
   
8. 
   Европа и Россия: проблемы южного направления. Средиземноморье – Черноморье – Каспийское море. М., 1999.
   
9. 
   Девятов А. Красный Дракон. Китай и Россия в двдцать первом веке. Москва, Алгоритм, 2002.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Etniskais faktors starpvalstu attiecībās

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist., doc. v. i. V. Ščerbinskis
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 3. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 64 stundas, 4 kredītpunkti (B daļa)
5. Kursa mērķis: sniegt ieskatu problēmu kompleksā, kas skar etnisko jautājumu starpvalstu attiecībās. Kursā tiks sniegts pārskats par tā attīstību hronoloģiski, aplūkojot un salīdzinot apstākļus, konfliktu risināšanas veidus un rezultātus dažādos pasaules reģionos un dažādos vēsturiskos kontekstos.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   Iepazīties ar 19.–20.gs. nacionālu attiecību vēsturi starpvalstu attiecību kontekstā,
   
2. 
   Apzināt un prast izmantot ar minēto jautājumu saistīto teorētisko jautājumu izklāstu.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Nāciju veidošanās, nacionālisms, etniskie konflikti: teorētiskie aspekti.
   
2. 
   Nacionālo valstu veidošanās starptautisko attiecību kontekstā 19. gs.
   
3. 
   Etniskie jautājumi Pirmā pasaules kara laikā. 1914.-1920.g.
   
4. 
   Etniskā dimensija Baltijas jūras reģiona valstu attiecībās. 20.gs. 20.-30. gadi.
   
5. 
   Nacionālie jautājumi starptautiskajās attiecībās Eiropā starpkaru posmā.
   
6. 
   Etniskie jautājumi Otrā pasaules kara laikā. 1939.-1945.g.
   
7. 
   Nacionālie jautājumi starptautiskajās attiecībās Āfrikā un Āzijā.
   
8. 
   Balkānu krīze, tās etniskie aspekti un starptautiskie risinājuma ceļi.
   
9. 
   Nacionālie jautājumi Rietumeiropā pēc Otrā pasaules kara.
   

10) Nacionālo attiecību elementi Austrumeiropas valstu attiecībās 20.gs. beigās.
8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Smits E. D. Nacionālā identitāte. – Rīga, 1997.
   
2. 
   Rotčailds D. Etnopolitika: konceptuālās aprises. – Rīga, 1999.
   
3. 
   Albrecht-Carrie R. A Diplomatic History of Europe. – London, 1965.
   
4. 
   Wynot E. Caldron of conflict. Eastern Europe, 1918–1945. – Wheeling, Ill., 1999.
   
5. 
   Breuilly J. Nationalism and the state. – Manchester, 1993.
   
6. 
   Seskis J. Latvijas valsts izcelšanās. – Rīga, 1990.
   
7. 
   Lehti M. A Baltic League as a Construct of the New Europe. – Frankfurt am Main, 1998.
   
8. 
   Vayrynen T. New Conflicts and their Peaceful Resolution. – Mariehamn, 1998.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Cilvēktiesības un starptautiskās attiecības

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: E.M.A. Reinis Āboltiņš

3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 3. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 64 stundas, 4 kredītpunkti (B daļa)
5. Kursa mērķis: panākt, lai studenti gūtu sapratni par cilvēktiesību pamatprincipiem, kā arī spētu orientēties cilvēktiesību problemātikā, spētu identificēt cilvēktiesību pārkāpumus un pārzinātu galvenos cilvēktiesību uzraudzības un aizsardzības veidus.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   iepazīties ar cilvēktiesību pamatprincipiem un cilvēktiesību lomu starptautiskajās attiecībās,
   
2. 
   analizēt starptautiskos cilvēktiesību instrumentus un dokumentus,
   
3. 
   analizēt starptautisko un reģionālo praksi cilvēktiesību īstenošanā.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Cilvēktiesību evolūcija. Cilvēktiesību aizsardzība pasaulē.
   
2. 
   ANO cilvēktiesību aizsardzības sistēma.
   
3. 
   Personu tiesības: Eiropas konvencija cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, un bioētika.
   
4. 
   Bioētika un cilvēktiesības.
   
5. 
   Nediskriminācijas princips. Mazākumtautību (nacionālo minoritāšu) tiesības.
   
6. 
   Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, ekonomiskā globalizācija un cilvēktiesības.
   
7. 
   Konfliktu risināšanas teorija un paņēmieni. Jus ad bellum.
   
8. 
   Starptautiskā kara (humanitārās) tiesības un starptautiskie krimināltribunāli. Jus in bellum.
   
9. 
   Vēlēšanu novērošana un cilvēktiesību uzraudzīšana.
   

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Buergenthal Th. et Al. Protecting Human Rights in the Americas. Selected problems. 1997.
   
2. 
   Buergenthal Th. Human Rights in A Nutshell.
   
3. 
   Buergenthal Th. The Evolution of International Human Rights.
   
4. 
   International Law Association. Final Report on the Status of the Universal Declaration of Human Rights in National and International Law. London, 1994.
   
5. 
   Gomiend D., Harris D., Zwaak L. Law and Practice of the European Convention on Human Rights and the European Social Charter. Council of Europe Publishing, Strasbourg, 1996.
   
6. 
   Kutukdjian G.B. Bioethics: A Worldwide Challenge for Human Rights Protection, 1998.
   
7. 
   Fox G.H. The Right to Political Participation in International Law // Yale Journal of International Law, 1992.
   
8. 
   Steiner H., Alston Ph. International Human Rights in Context. Oxford, 1996.
   
9. 
   European Social Charter (including the revised Charter).
   
10. 
    Limburg Principles on the Implementation of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights.
    
11. 
    Challenges for the New Peacekeepers, SIPRI Report 12, Oxford, 1996.
    
12. 
    Četru Ženēvas 1949.gada Konvenciju un to Papildprotokolu teksti.
    
13. 
    Henf Theodor, Owen Bernard. Observing Democratic Elections: A European Approach. Arnold Bergstraesser Institut.
    
14. 
    ANO: www.un.org, UNESCO un bioētikas jautājumi: www.unesco.org,
    
15. 
    EDSO: www.osce.org, ANO
    
16. 
    Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos: www.unhchr.ch,
    
17. 
    Eiropas mazākumtautību jautājumu centrs: www.ecmi.de,
    
18. 
    Starptautiskā Helsinku cilvēktiesību federācija: www.ihf-hr.org,
    
19. 
    Human Rights Watch: www.hrw.org,
    
20. 
    Starptautiskā minoritāšu tiesību grupa: www.minorityrights.org,
    
21. 
    elektroniskie resursi par minoritātēm Latvijā, Baltijā, Centrālajā un Austrumeiropā un citur pasaulē - MINELRES: www.riga.lv/minelres,
    
22. 
    Starptautiskā sarkanā krusta komiteja: www.icrc.org,
    
23. 
    LU Cilvēktiesību institūts: www.humanrights.lv.
    

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Centrālās un Austrumeiropas valstu integrācija Eiropas un Eiroatlantiskajās struktūrās

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist. Daina Bleiere
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 3. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 64 stundas, 4 kredītpunkti (B daļa)
5. Kursa mērķis: Panākt, lai studenti izprastu, kādēļ iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO kļuva par galveno Centrālās un Austrumeiropas postkomunistisko valstu ārējās un drošības politikas virzienu un kā šo valstu integrācija iespaido reģionālo sadarbību.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   iepazīstināt ar Centrālās un Austrumeiropas postkomunistisko valstu noteicošo ārpolitikas virzienu – centieniem integrēties Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē (NATO).
   
2. 
   aplūkot Bulgārijas, Čehijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ungārijas ārpolitikas un ekonomikas pārorientāciju pēc komunistisko režīmu krišanas un attīstību 1990.–2003. gadā.
   
3. 
   analizēt, kā 90. gados veidojās attiecības ar ES un NATO, kā attīstījās šo organizāciju politika paplašināšanās jautājumā, uzsverot saistību starp politisko un ekonomisko integrāciju.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Ievads. Centrālās un Austrumeiropas valstu ārpolitiskās orientācijas maiņa 80. gadu beigās un ārpolitikas veidošana 90. gadu sākumā.
   
2. 
   Centrālās un Austrumeiropas valstu attīstība 90. gados.
   
3. 
   Integrācijas procesi Centrālajā un Austrumeiropā Eiropas integrācijas un starptautisko attiecību teoriju skatījumā.
   
4. 
   Vēsturiski mantotie konflikti un problēmas Centrālajā un Austrumeiropā un to risināšana kā priekšnoteikums integrācijai ES un NATO.
   
5. 
   Centrālās un Austrumeiropas valstu integrācija Eiropas Savienībā.
   
6. 
   Vācijas loma Centrālās un Austrumeiropas valstu politikā un integrācijas procesos.
   
7. 
   Krievijas attieksme pret ES un NATO paplašināšanos austrumu virzienā.
   
8. 
   Centrālās un Austrumeiropas valstu integrācija NATO.
   
9. 
   Reģionālās integrācijas formas Centrālajā un Austrumeiropā.
   

10) Reģionālā politiskā un ekonomiskā integrācija – vai tā varēja būt alternatīva ES un NATO?
8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Fowkes, B., The Rise and Fall of Communism in Eastern Europe. Houndmills, Basingstoke, London: Macmillan, 1995.
   
2. 
   Grabbe, H. and K. Hughes, Enlarging the EU Eastwards. London: The Royal Institute of International Affairs, 1998.
   
3. 
   Henderson, K. (ed.), Back to Europe: Central and Eastern Europe in the European Union. London, Phyladelphia: UCL Press, 1999.
   
4. 
   Helmut Hubel (ed.), EU Enlargement and Beyond: The Baltic States and Russia. Berlin Verlag Arno spitz GmbH, Berlin, 2002.
   
5. 
   Auer, S., “Nationalism in Central Europe – A Chance or a Threat for the emerging Liberal Democratic Order?”, East European Politics and Societies, Vol. 14, No. 2, 2001, pp. 213–245.
   
6. 
   Lechmanova, N., Central European Dilemma: EU or CEFTA Integration?, http://www.fatemi.com/CONFERENCES/lechmanova.html, 13 lpp.
   
7. 
   The Baltic Countries and CEFTA. http://www.cefta.org/cefta/invite.htm.
   
8. 
   Vaivads, J., Eiropas Savienības paplašināšanās. Rīga: Eiropas Komisijas delegācija Latvijā, 2001.
   
9. 
   Ivanov, I., “Rasšireņije Jevrosojuza I interesi Rossiji”, Sovremennaja Jevropa, No. 3, iju¬–sentjabrj 2001, s. 76–86.
   
10. 
    Kozin, V., “Kremļ I NATO: perspektivi vzaimoģeistvija”, Meždunarodnaja žizņ, No. 4, 2000, s. 97–104.
    
11. 
    Antonenko, O., “Russia, NATO and European Security after Kosovo”, Survival, Vol. 41, No. 4, Winter 1999–2000, pp. 124–144.
    
12. 
    Rhodes, M., “Post-Visegrad Cooperation in East Central Europe”, East European Quarterly, Vol. 33, No. 1, pp. 51–67.
    

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Vācijas ārpolitika Eiropas integrācijas kontekstā

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Mg. hist., lekt. Jānis Bruģētājs
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 3. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 64 stundas, 4 kredītpunkti (B daļa)
5. Kursa mērķis: iepazīt Vācijas Federatīvās republikas ārpolitikas attīstību pēc Otrā pasaules kara, sevišķi ņemot vērā Vācijas lomu Eiropas integrācijā. Kursa dalībniekiem pēc kursa apmeklēšanas jāizprot Vācijas ārpolitikas veidošanās koncepcijas, iekšpolitiskos, ārpolitiskos un vēsturiskos dzinējspēkus, kuri ietekmē vācu politiku Eiropas Savienībā.
6. Kursa uzdevumi:

1) Vācijas iekšpolitiskās dimensijas ietekmes uz ārējo politiku izpēte: institūcijas, partijas un interešu grupas.

2) starptautiskās sistēmas ietekmes uz VFR ārpolitikas veidošanos konstatācija,

3) galveno Vācijas ārpolitikas koncepciju apguve.

7. Kursa saturs:

1. 
   Vācijas Federatīvās republikas politiskā sistēma, sabiedrība un ekonomika.
   
2. 
   Lielvaru Vācijas politika pēc 1945. gada, Vācijas Federatīvās Republikas suverenitātes atgūšana 1949.–1955. g. un Konrāda Adenauera Rietumu integrācijas politika.
   
3. 
   Vācijas Federatīvās Republikas drošības politika.
   
4. 
   Vācijas Federatīvās Republikas ārpolitika 20. gs. 60. un 70. gados un Vilija Branda “Ostpolitik”. No konservatīvas “Westpolitik” uz progresīvu “Ostpolitik”.
   
5. 
   Vācijas Federatīvās Republikas loma Eiropas integrācijā.
   
6. 
   Vācijas Federatīvā Republikas ārpolitika 20. gs. 80. gados un Vācijas apvienošanās ārpolitiskie aspekti 1989.–1990. gadā.
   
7. 
   Vācijas - Francijas un Vācijas - Lielbritānijas attiecības un dažādās Eiropas integrācijas nākotnes vīzijas.
   
8. 
   Apvienotās Vācijas ārpolitika 20. gs. 90. gados un Vācijas politikas aktualitātes.
   
9. 
   Vācijas – ASV attiecības un transatlantisko attiecību nākotne.
   

10) Vācu identitāte un Vācijas ārpolitikas modeļi.
8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Developments in German politics 2. Edited by Gordon Smith, William E. Paterson, Stephen Padgett. London 1996.
   
2. 
   Wolfram F. Hanrieder. Germany, America, Europe. Forty Years of German Foreign Policy. Yale 1989.
   
3. 
   Adrian Hyde-Price. Germany and European order. Enlarging NATO and the EU. New York, 2000.
   
4. 
   Jonathan P. G. Bach. Between Sovereignty and Integration. German Foreign Policy and national identity after 1989. New York, 1999.
   
5. 
   Heather Grabbe and Wolfgang Muenchau. Germany and Britain: An Alliance of necessity. Friedrich Ebert Stiftung 2002.
   
6. 
   Thomas Banchoff. The German Problem Transformed. Institutions, Politics and Foreign Policy, 1945 – 1995. Michigan, 1999.
   
7. 
   Freidenspolitik in und fuer Europa. Opladen, 1999.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Ārpolitikas analīze: koncepcijas un analītiskie ietvari

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist. Gints Apals
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 3. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 64 stundas, 4 kredītpunkti (B daļa)
5. Kursa mērķis: attīstīt studentu spēju analizēt starptautiskās politikas norises, pievēršot uzmanību ārpolitikas faktoru un līmeņu dažādībai.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   Valstu drošības politikas analīze.
   
2. 
   Veidot izpratni par valstu ārpolitikas mērķiem un to mijiedarbību, analīzes līmeņu atšķirībām, ārpolitikas lēmumu pieņemšanas procesu, drošības jēdzienu un draudu veidiem,
   
3. 
   Apgūt zināšanas par konkrētu valstu drošības politikas pamatnostādnēm.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Ievads. Analīzes līmeņi. Starptautiskās sistēmas jēdziens. Ārpolitikas skaidrojumi un interpretācijas. Lēmumu pieņemšana.
   
2. 
   Aukstā kara izcelšanās un ASV ārpolitika 1945 – 1950. g.
   
3. 
   Vides ietekme uz ārpolitiku. Ģeopolitika. Konflikta un kara cēloņi.
   
4. 
   Eiropas drošība Aukstā kara laikā. Lielbritānija un Vācija.
   
5. 
   Starptautiskie konflikti un sadarbība.
   
6. 
   PSRS ārpolitika un Austrumu bloka sabrukums.
   
7. 
   Nacionālā drošība. Stipras un vājas valstis. Draudu veidi.
   
8. 
   Eiropas drošība. Alternatīvie risinājumi.
   
9. 
   Aukstais karš. Drošības problēmas un risinājumi divpolārā pasaulē.
   
10. 
    Drošības problēmas pasaulē 21. gadsimta sākumā.
    

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Holsti K. International Politics: a Framework for Analysis, Prentice Hall, 1995.
   
2. 
   Gaddis J.L. Strategies of Containment. – Oxford Press. – 1982.
   
3. 
   Dougherty J. and Pfaltzgraff R. Contending Theories of International Relations. – Oddison Wesley. – 2000.
   
4. 
   Huntington S. The Clash of Civilisations and the Remaking of World Order. – 1996.
   
5. 
   Van Ekelen W. Debating European Security, 1948-1998. – 1998.
   
6. 
   Brooks S. and Wohlforth W. Power, Globalization, and the End of the Cold War. – 2000.
   
7. 
   Buzzan B. People, States and Fear. – 1991.
   
8. 
   Emerson M. The Elephant and the Bear: The EU, Russia and their Near Abroads. – 2001.
   
9. 
   Tremin D., Der Spiegeleier S., Stent A., Russia’s Security Policy and EU-Russian Relations., ESF Working Paper No. 6, March 2002.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Lēmumu pieņemšana ārpolitikā

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Mg. hist., Mg.pol.sc. Andris Sprūds.
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 4. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 64 stundas, 4 kredītpunkti (B daļa)
5. Kursa mērķis: sistemātiski iepazīstināt studentus ar ārpolitisko lēmumu pieņemšanas procesu, tā ietekmējošiem faktoriem, kā arī šīs analītiskās pieejas nozīmi starptautisko attiecību teorijā.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   apskatīt ārpolitisko lēmumu pieņemšanas procesa teorētiskos aspektus,
   
2. 
   izvērtēt lēmumu pieņemšanas process atsevišķu notikumu sakarā (case studies).
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Ievads. Ārpolitisko lēmumu ietekmējošie faktori. Allisona lēmumu pieņemšanas modeļi.
   
2. 
   Racionālā lēmumu pieņemšana (Modelis I).
   
3. 
   Kubas krīze racionālā modeļa perspektīvā.
   
4. 
   Organizatoriskais lēmumu pieņemšanas modelis (Modelis II).
   
5. 
   Politiskais lēmumu pieņemšanas modelis (Modelis III).
   
6. 
   Kubas krīzes analīze Modeļa II and Modeļa III ietvaros.
   
7. 
   Personības, percepcijas un riska faktors lēmumu pieņemšanas procesā.
   
8. 
   Personības, percepcijas un risks Vjetnamas un Libānas militāro intervenciju īstenošanā.
   
9. 
   Lēmumu pieņemšanu ietekmējošie faktori post-sociālisma valstīs. Krievijas ārpolitiskais lēmumu pieņemšanas process.
   

10) Latvijas ārpolitisko lēmumu pieņemšanas mehānisma struktūra un gatavība krīzes situācijām.
8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Graham Allison, Philip Zelikow, Essence of Decision. Explaining the Cuban Missile Crisis . – New York, 1999.
   
2. 
   Yaacov Vertzberger, Risk Taking and Decisionmaking. Foreign Military Intervention Decisions. – Stanford, 1998.
   
3. 
   Margaret Hermann, Joe Hagan, „International Decision Making: Leadership Matters” in Foreign Policy, Spring 1998, pp. 124–137.
   
4. 
   Mette Skak, From Empire to Anarchy. Postcommunist Foreign Policy and International Relations. – London, 1996.
   
5. 
   Eric K. Stern, Dan Hansen, Crisis Management in a Transitional Society: The Latvian Experience. – Stockholm, 2000.– pp. 188–259.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Aktuāli starptautisko attiecību jautājumi

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist., doc. Ainārs Lerhis
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 4.kursa studenti
4. Kursa apjoms: 64 stundas, 4 kredītpunkti (B daļa)
5. Kursa mērķis: panākt, lai studenti labāk izprastu ārpolitiskās problēmas, ar kurām sastopas pasaules valstis pēc “aukstā kara” beigām un 21. gadsimta sākumā.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   iepazīties ar aktuālo starptautisko attiecību problemātiku, īpaši pieskaroties t. s. “karstajiem jautājumiem” starptautiskajās attiecībās, galveno uzmanību pievēršot Rietumeiropas valstu politiskajām norisēm, to attiecībām ar Krieviju un kontekstā ar sarežģītajiem ārpolitiskajiem procesiem postpadomju telpā.
   
2. 
   gūt ieskatu par pašlaik aktuālo starptautisko politisko problēmu izveidošanās vēsturiskajiem aspektiem, galvenajiem pašreizējo situāciju raksturojošiem notikumiem un procesiem, kā arī situācijas attīstības iespējamiem tālākajiem risinājumiem un prognozēm
   
3. 
   jāpapildina un jāpadziļina zināšanas par Rietumeiropas valstu ārpolitiku, Eiropas Savienības, NATO, Krievijas un ASV nostāju aktuālu starptautisko attiecību problēmu risināšanā.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Ievads problemātikā: Aukstā kara beigas un “jaunās pasaules kārtības” veidošanās.
   
2. 
   Dažas no pagātnes mantotas Austrumeiropas problēmas, to šodienas skatījums un risinājuma iespējas.
   
3. 
   NATO paplašināšanās problemātika. Ziemeļatlantijas alianses attiecības ar Krieviju un Ukrainu.
   
4. 
   Eiropas politiskās problēmas: valstu neitralitātes izmaiņas, uzticību un drošību veidojošie pasākumi, imigrācija, Eiropas Savienības paplašināšana un reformēšana.
   
5. 
   Eiropas drošības problēmas. ES Kopīgā ārējā un drošības politika.
   
6. 
   Konflikti postpadomju un posttotalitārajā telpā.
   
7. 
   Krievijas ārpolitikas tendences un virzieni.
   
8. 
   Krievijas drošības un ārpolitikas koncepcijas.
   
9. 
   Izaicinājumi starptautiskajai drošībai. Terorisms. Vides aizsardzība.
   
10. 
    Starptautiskās attiecības 21. gs. sākumā, ārpolitisko procesu teorētiskie aspekti un prognozes.
    

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Kisindžers H. Diplomātija. – Rīga, 2001.
   
2. 
   The EU and Kaliningrad: Kaliningrad and the impact of EU enlargement. / Ed. by James Baxendale, Stephen Dewar, David Gowan. – London, 2000.
   
3. 
   Иванов И. Новая российская дипломатия. Десять лет внешней политики страны. – M., 2001.
   
4. 
   Managing Security in Europe. The European Union and the Challenge of Enlargement / F. Algieri, J. Janning, D. Rumberg (eds.). – Geitersloth, 1996.
   
5. 
   Russia and Europe. The Emerging Security Agenda. – Ed. by V. Baranovsky. – SIPRI: Oxford University Press, 1997.
   
6. 
   Baltijas valstis likteņgriežos. Politiskas, ekonomiskas un tiesiskas starptautiskās sadarbības problēmas uz XXI gadu simteņa sliekšņa. Rakstu krājums / Dr. T. Jundža red. -Rīga, 1998.
   
7. 
   Tang H. (ed.). Winners and Losers of EU Integration. Policy Issues for Central and Eastern Europe. – The World Bank: Washington D. C., 2002.
   
8. 
   Modelski G., Thompson W. R. The Long and the Short of Global Politics in the Twenty-first Century: An Evolutionary Approach // International Studies Review. (Special Issue). – Vol. 1, Issue 2, Summer 1999. – pp. 109–140.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Zinātniskā darba metodoloģija un metodes

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist., doc. v. i. Ēriks Jēkabsons
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 4. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 64 stundas, 4 kredītpunkti (B daļa)
5. Kursa mērķis: zinātniskā darba veidošanas, problemātikas un metožu apzināšana, kas dotu iespēju studentiem pilnīgi patstāvīgi un saskaņā ar mūsdienu pasaules zinātnes izvirzītajām prasībām izstrādāt augsta līmeņa zinātniskus darbus, pielietojot dažādas zinātniskā darba metodes.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   paaugstināt savas zinātniskā darba prasmes un iemaņas, apgūt prasmi pielietot patstāvīgu, radošu domāšanu zinātniskā darba izstrādē.
   
2. 
   apgūt zinātniskā darba pareizu noformēšanu.
   
3. 
   trenēt spēju pareizi izvēlēties izvēlētajai tēmai un avotu bāzei atbilstošas zinātniskā darba izstrādes metodes, kā arī patstāvīgi izstrādāt un pareizi noformēt zinātnisku darbu.
   
4. 
   iepazīties ar Rietumvalstīs un Latvijā pieņemtajiem zinātnisko darbu izstrādes metodoloģijas pamatprincipiem un metodēm.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Ievads. Zinātniskā darba tēmas izvēle, darba noformēšana un struktūra.
   
2. 
   Avotu un literatūras apzināšana.
   
3. 
   Zinātniskā aparāta izveidošana.
   
4. 
   Zinātniskā darba metodes.
   
5. 
   Zinātniskā darba pamatelementu izstrādāšana, darba aizstāvēšana un oponēšana.
   

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   RSU Nolikums Par sociālo zinātņu bakalaura grāda iegūšanas kārtību.
   
2. 
   Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas, LU Vēstures un filozofijas fakultātes norādījumi Kursa darbu, bakalauru darbu un maģistra darbu izstrādei.
   
3. 
   Somijas izdevniecības Frank Cass norādījumi autoriem manuskripta sagatavošanai izdošanai.
   
4. 
   Daugavpils Pedagoģiskās universitātes norādījumiem maģistra (bakalaura) darba izstrādei humanitārajās zinātnēs.
   
5. 
   Stephan van Evera, Guide to Methods for Students of Political Science. – Cornell University Press, Itaca, London. – 1997.
   
6. 
   Holsti, O.R. Content Analysis for the Social Sciences and Humanities, 1969.
   

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Eiropas politiskā kultūra

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist., doc. v. i. Marija Golubeva
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 3. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 64 stundas, 4 kredītpunkti (B daļa)
5. Kursa mērķis: iepazīstināt studentus ar Eiropas pilsonisko tradīciju īpašībām, kā arī ar galvenajām politiskās kultūras teorijām un jēdzieniem.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   apgūt Eiropas valstu politiskās kultūras vēsturiskās attīstības un pašreizējā stāvokļa iezīmes, lai izprastu pilsoniskās kultūras problemātiku mūsdienās.
   
2. 
   izanalizēt un salīdzināt Rietumeiropas un Austrumeiropas politiskās kultūras rakstura iezīmes.
   
3. 
   iepazīties ar mūsdienu politiskās kultūras pamatiem, kā arī līdzdalības un “jaunās politikas” jēdzieniem un to izpausmēm dažādās Eiropas valstīs.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Eiropas demokrātiskās kultūras teorētiskie pamati – pilsonis un valsts.
   
2. 
   Eiropas demokrātiskās kultūras teorētiskie pamati – publiskās sfēras koncepcija.
   
3. 
   Eiropas pilsoniskās kultūras nesenā pagātne – 19.gs. nacionālisma ideoloģija un prakse.
   
4. 
   Eiropas valstu politiskās kultūras heterogēna izcelsme un iekšējās reģionālās atšķirības.
   
5. 
   Līdzdalības jēdziens politiskās kultūras teorijā.
   
6. 
   Līdzdalības krīze? Apātijas un ekstrēmisma fenomeni Rietumeiropas valstīs.
   
7. 
   Vērtību orientācijas ietekme un “jaunā politika” Rietumu attīstītajās valstīs.
   
8. 
   “Jaunās politikas” piemēri – taktika, atbalstītāji, sabiedrības reakcijas.
   
9. 
   Austrumeiropa: šķēršļi liberālas politiskās kultūras attīstībai.
   
10. 
    Eiropas politiskās kultūras nākotne – “atteikšanās no politikas” vai “vienotas Eiropas pilsoniskās vērtības”?
    

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Noel Parker, Alain-Marc Rieu (eds.). European Democratic Culture. – London, 1995.
   
2. 
   John Breuilly. Nationalism and the State. – Manchester University Press, 1995.
   
3. 
   P. Almond, S. Verba. The Civic Culture. – New York, 1965.
   
4. 
   Paul Johnson (ed.). 20^th Century Britain. – London, 1994.
   
5. 
   The German Polity. – 5^th ed. – London, 1993.
   
6. 
   Ronald Inglehart. Culture Shift in Advanced Industrial Society. – Princeton University Press, 1990.
   
7. 
   Anna Bramwell. The Fading of the Greens. – Yale University Press, 1994.
   
8. 
   Barry D. Adam (ed.). The Global Emergence of Gay and Lesbian Politics. – Temple University Press, 1998.
   
9. 
   Hugh Miall (ed.). Redefining Europe. – London, 1994.
   
10. 
    Jurgen Habermas. The Inclusion of the Other. – London, 1998.
    
11. 
    European Political Cultures: Conflict or Convergence (ed. R. Eatwell), Routledge. – 1997.
    
12. 
    Political Transitions: Politics and Cultures (ed. Paul Geady), Photo Press. – 2003.
    

Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Uzvedības kultūra

nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. paed. I. Ķestere
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 2. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 32 stundas, 2 kredītpunkti (C daļa)
5. Kursa mērķis: Izprast un apgūt uzvedības kultūras noteikumus lietišķajā saskarsmē.
6. Kursa uzdevumi:

1. 
   Iepazīties ar lietišķās etiķetes aktualitātēm.
   
2. 
   Mācīties veidot savu tēlu biznesa vidē.
   
3. 
   Apgūt praktiskos padomus lietišķajai saskarsmei.
   

7. Kursa saturs:

1. 
   Kulturālās uzvedības priekšnoteikumi un jēdzieni.
   
2. 
   Attiecību kultūra darba vietā.
   
3. 
   Darba intervija.
   
4. 
   Sanāksmes.
   
5. 
   Lietišķās viesības.
   
6. 
   Viesu izvietojums pie galda.
   
7. 
   Galda kultūra.
   
8. 
   Uzvedība restorānā.
   

8. Prasības klausītājiem:

obligātais lekciju un semināru apmeklējums, mājas uzdevumu pildīšana, eksāmens.

9. Literatūra:

1. 
   Kincāns V. Etiķete sadzīvē, lietišķajos kontaktos, starptautiskajās attiecībās. – R.: Biznesa partneri, 2000.
   
2. 
   Lasila S. Jaunā zelta uzvedības grāmata. – R.: Sprīdītis, 1994.
   
3. 
   Veics V. Uzvedības kultūra saskarsmē. – R.: RaKa, 1998.
   

Veidlapa Nr.M-3

STUDIJU PRIEKŠMETA APRAKSTS

1. 
   Studiju priekšmeta nosaukums: Angļu valoda
   
2. 
   Studiju priekšmeta vadītājs: lektore Daiga Tetere
   
3. 
   Studiju priekšmeta programmā: lektore Daiga Tetere
   
4. 
   Studiju priekšmeta klausītāji: ESF Politikas zinātnes studiju progr. Studenti l. gada I-II sem.
   

5. 
   Studiju priekšmeta apjoms: praktiskās nodarbības 48 st.x2 sem.= 96 st.
   
6. 
   Studiju priekšmeta mērķis:
   

• 
  attīstīt angļu valodas lietošanas iemaņas un prasmes studiju nolūkiem un darbam turpmākā specialitātē,
  
• 
  veicināt speciālās terminoloģijas apgūšanu un tās praktisku pielietošanu.
  

7. Studiju priekšmeta uzdevumi:

• 
  mācīt studentus lasīt un saprast populārzinātniskus (autentiskus) rakstus par politiku, ekonomiku, valsts administrāciju un ar sabiedrības politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām norisēm saistītiem tematiem;
  
• 
  mācīt studentus rakstīt anotācijas un pārskatus par izlasītajiem tekstiem;
  
• 
  iemācīt strādāt ar vārdnīcu;
  
• 
  attīstīt nepieciešamās runas iemaņas, lai varētu brīvi runāt par profesionālajām tēmām.
  

8. Studiju priekšmeta saturs:

1. 
   Lasīšanas iemaņu pilnveidošana (politisko terminu izruna, uzsvars).
   
2. 
   Valodas pielietojums, (gramatikas struktūru sistematizēšana).
   
3. 
   Darbs ar vārdnīcu, pasīvais/reproduktīvais vārdu krājums.(individuālā vārdu krājuma veidošana specialitātē)
   
4. 
   Sarunvalodas iemaņu attīstīšana, (situāciju veidošana, pāru darbs, gadījumu analīze, lomu rotaļas, problēmu risināšana,u.c.).
   
5. 
   Rakstītprasmes iemaņu veidošana. (vingrinājumi, darījuma vēstules, CV, anotācijas kopsavilkumi u.c.)
   
6. 
   Individuālās darba formas. Referāts (rakstveida vai mutveida); anotācijas; Prezentācijas ar diskusiju vadīšanu grupā
   
7. 
   Sarunu tēmas:
   

• 
  starptautiskās attiecības mūsdienu kontekstā,
  
• 
  Eiropa un pasaules ekonomika,
  
• 
  sociālekonomiska attīstība un demokratizācija Latvijā,
  
• 
  Latvijas perspektīvas ES un NATO,
  
• 
  globalizācija Latvijā.
  

9. Studiju priekšmeta Eksāmens II semestrī:
pārbaudījumi: (mutveidā - referāts par izvēlēto tēmu;

rakstveidā - tests valodas pielietojuma pārbaudei)

10. Prasības klausītājiem. Obligāts praktisko nodarbību apmeklējums.

Individuālo tēmu sagatavošana un diskusiju vadīšana

11. Literatūra:

1. 
   Danzingen James N., Understanding the Political World, Longman, 1996
   
2. 
   European Union: power and policy making edited by Jeremy Richardson.
   
3. 
   Linz Juan J., Problems of Democratic Transition and Consolidation, The John Hopkins University press, 1996
   
4. 
   Lodge Juliet, The European Community and the Challenge of the Future, Pinter Publishers 1995
   
5. 
   Meny Yves, Government and Politics in Western Europe Oxford University Press, 1991
   

Veidlapa Nr. M-3