Rīgas Stradiņa universitāte

STUDIJU PRIEKŠMETA ĪSAIS APRAKSTS

1.	Studiju priekšmeta nosaukums:	Franču valoda
2.	Studiju priekšmeta vadītājs:	lektore I.Krūmiņa
3.	Studiju priekšmeta programmā iesaistītie docētāji:	lekt. I.Krūmiņa
4.	Studiju priekšmeta klausītāji:	Eiropas studiju fakultātes visu studiju programmu (6.– 8.semestra) studenti (zināšanu pamatlīmenis – ar priekšzināšanām)
5.	Studiju priekšmeta apjoms:	praktiskās nodarbības 72st.x 3 sem. = 216 st.
6.	Studiju priekšmeta mērķis:	uzlabot iepriekš apgūtās runas, lasīšanas, klausīšanās un rakstīšanas iemaņas franču valodā, veicināt speciālās terminoloģijas apgūšanu un tās praktisku pielietošanu.
7.	Studiju priekšmeta uzdevumi:	mācīt studentiem lasīt un saprast tekstus par ar specialitāti saistītiem tematiem; mācīt studentiem analizēt rakstisku materiālu, kā arī rakstīt kopsavilkumus, anotācijas, izpētes darbus un esejas; attīstīt studentiem patstāvīgā darba iemaņas: darbs ar vārdnīcu, ar tekstu, vajadzīgās informācijas atlasīšana, atslēgas vārdu atrašana; attīstīt studentu komunikatīvās spējas tā, lai studenti spētu brīvi sazināties franču valodā mutiskā un rakstiskā formā tajos kontekstos, ko tiem piedāvā apgūstamās specialitātes specifika;
8.	Studiju priekšmeta saturs:	lasīšanas iemaņu pilnveidošana (uzsvars, ritms, intonācija, ātrums; leksika, teikuma uzbūve, rindkopas uzbūve, teksta uzbūve un sapratne) Valodas pielietojums (gramatikas struktūru sistematizēšana) Darbs ar vārdnīcu, pasīvais/reproduktīvais vārdu krājums (individuālā vārdu krājuma veidošana specialitātē) Sarunvalodas iemaņu aktivizēšana (individuālās prezentācijas, atstāstīšana vai dialogs, darbs grupā vai pa pāriem; diskusijas vai lomu spēles) Rakstīšanas iemaņu attīstīšana (vingrinājumi, darījuma vēstules, CV, kopsavilkumi, anotācijas, ziņojumi, esejas) Individuālais darbs (mājas lasīšana - teksta izpratne, profesionālo vārdu krājuma pārbaude
9.	Studiju priekšmeta pārbaudījumi:	Kontroldarbs (tests) katra moduļa beigās par apgūto tematu Kontroldarbs (tests) semestra vidū Kursa nobeigumā eksāmens
10	Prasības klausītājiem:	Obligāts praktisko nodarbību apmeklējums
11	Literatūra:	Nouveau sans frontières 1, Méthode de français, Cahier d'exercices, Paris, Clé International, 1998 Nouveau sans frontières 2, Méthode de français, Cahier d'exercices, Paris, Clé International, 1998 Nouveau sans frontières 3, Méthode de français, Cahier d'exercices, Paris, Clé International, 1998 Grammaire 350 exercices, Niveau intermédiare, Paris, Hachette, 1996 Grammaire 350 exercices, Niveau moyen, Paris, Hachette, 1996 450 exercices de grammaire, Niveau intermédiare, Paris, Clé International, 1998 Citi piemērota līmeņa autentiski materiāli, kas papildina mācību grāmatas tēmas. Franču - latviešu, latviešu - franču vārdnīca

2002.gada 28.maijā Inta Krūmiņa
Veidlapa Nr.M 3

STUDIJU PRIEKŠMETA APRAKSTS

1.	Studiju priekšmeta nosaukums:	Spāņu valoda
2.	Studiju priekšmeta vadītājs:	G. Pigita, Mag. art.
3.	Studiju priekšmeta programmā iesaistītie docētāji:	G. Pigita, Mag. art., A. Tetere, Mag. phil.
4.	Studiju priekšmeta klausītāji:	Eiropas studiju fakultātes visu studiju programmu (6.– 8.semestra) studenti (zināšanu pamatlīmenis – bez priekšzināšanām)
5.	Studiju priekšmeta apjoms:	praktiskās nodarbības 72st. x 3 sem.= 216 st.
6.	Studiju priekšmeta mērķis:	Bāzes komunikatīvās kompetences kā mācību un sociālkulturālās sfēras realizācijas līdzekļa veidošana.
7.	Studiju priekšmeta uzdevumi:	Veidot valodas lietojuma iemaņas un prasmes runāšanā, lasīšanā, audiēšanā un rakstīšanā. Formēt un attīstīt valodas prasmi, kas nepieciešama verbālai komunikācijai mācību un sociālkulturālā sfērā. Iepazīstināt studentus ar spāņu valodas runas etiķetes nacionālo specifiku: tradīcijas, normas, kultoroloģiskās zināšanas. Radīt pozitīvu motivāciju spāņu valodas apgūšanai un stimulēt interesi par Spānijas un spāniski runājošo zemju kultūru, ekonomiku un politiku. Ņemt vērā un izmantot dzimtās valodas un citu svešvalodu zināšanas un brīdināt par interferences gadījumiem. Attīstīt patstāvīgā darba iemaņas: darbs ar vārdnīcu, ar tekstu, vajadzīgās informācijas atlasīšana, atslēgas vārdu atrašana.
8.	Studiju priekšmeta saturs:	Komunikatīvas kompetences apgūšana ietver sevī visu valodas aktivitāšu – auditēšanas, lasīšanas, runāšanas un rakstīšanas – formēšanu un attīstīšanu, izmantojot lingvistiskās pamatzināšanas, komentētu lasīšanu, ekstrtalingvistiskus avotus, sarunvalodas situācijas un tēmas.
9.	Studiju priekšmeta pārbaudījumi:	Valodas un lietojuma iemaņas un prasmes novērtē katras ceturtās mācību nedēļas beigās mutvārdos un/vai rakstos par šajā laikā izņemto vielu. 6. un 7. semestra beigās – ieskaite, 8. semestra beigās, kursa noslēgumā – eksāmens ar atzīmi.
10.	Prasības klausītājiem:	Obligāts praktisko nodarbību apmeklējums
11.	Literatūra:	Rozenberga M. El español. R., 2002. Попова Е.Г. El español para ti. M., 2002. Нуждин Г., Комарова А. 75 устных тем по испанскому языку. М., 2000. Дышлевая И.А. Español para empezar. Курс испанского языка для начинающих. С-П., 2002. Busquets L., Bonzi L. Curso intensivo de español para extranjeros. Madrid, 1993. Citi piemērota līmeņa materiāli, kas papildina mācību materiāla tēmas. Jebkura spāņu valodas vārdnīca.

2002.gada 28.maijs Guna Pigita

MĀCĪBU KURSA NOSAUKUMS: INFORMĀTIKA

FAKULTĀTE, STUDIJU GADS: Eiropas Studiju fakultāte (Specialitātes: socioloģija un sociālā psiholoģija, socioloģija un menedžments, Eiropas ekonomika un bizness, sabiedriskās attiecības, žurnālistika, politikas zinātne, starptautiskās attiecības), l. studiju gads, l. Semestris.

DARBA APJOMS (stundu skaits): Praktiskās nodarbības, 24 stundas, patstāvīgais individuālais darbs 4 stundas, Kontroles veids - ieskaite l. semestra noslēgumā

PROGRAMMĀ IESAISTĪTIE MĀCĪBSPĒKI - asoc. prof. Uldis Teibe, un citi katedras docētāji.

PROGRAMMAS VADĪTĀJS - asoc. profesors Uldis Teibe.

PROGRAMMAS IESNIEGŠANAS GADS 2001. gads.

KURSA MĒRĶIS: Studentu apmācība informātikas zināšanām un iemaņām, kas nodrošinātu izejas līmeni citu priekšmetu apguvei un kas ir nepieciešamas praktiskajā darbā.

KURSA UZDEVUMI: Kursa apguves rezultātā studentiem ir jāzina: informātikas un datorikas teorētiskie pamati, galvenie jēdzieni; datora uzbūves un darbības principi; darba drošības noteikumi. Studentiem ir jāprot: izveidot un rediģēt tekstus, elektroniskās tabulas, grafiskus zīmējumus vienkāršas diagrammas; strādāt un meklēt informāciju datortīklos; strādāt ar elektronisko pastu; izveidot, kopēt un pārrakstīt atsevišķus failus disketēs un no disketēm.

Nepieciešamās priekšzināšanas. Kursa normālai apguvei nepieciešamas zināšanas un prasmes vidusskolas matemātikas un informātikas pamatkursa apjomā.

Kursa norises bāze - RSU Fizikas katedras datorklases.

Programmas īstenošana praktisko nodarbību skaits - 12, divu akadēmisko stundu nodarbības.

Zināšanu, prasmju un iemaņu novērtēšana: Studentu patstāvīgā darba pārbaude, konsultācijas pirms ieskaites, noslēguma ieskaite kursa nobeigumā.

MĀCĪBU PROGRAMMAS SATURS

Ievads. Informātikas priekšmets. Drošības noteikumi, strādājot ar datoriem. Datoru sastāvs. Jēdziens par algoritmiem un datoru programmām. Operētājsistēma, tās uzdevums. Windows vide, tās galvenās funkcijas, logu ideoloģija. Windows '95. Jaunākās Windows versijas. Tekstu redaktori. Tekstu redaktora komandu tipveida komplekts. Formulu, grafisko objektu u.c izveide tekstu redaktorā. Stilu lietošana. Redaktora sistēmparametru uzdošana. Failu pārkodēšana. Pareizrakstības pārbaude. Patstāvīgais darbs tekstu redaktorā Word for Windows . Grafiskie redaktori. Grafisko redaktoru iespējas. Elektroniskās tabulas. Elektronisko tabulu uzdevums un iespējas. Jēdziens par datoru tīkliem un elektronisko pastu. Interneta izmantošana. E-pasta sūtīšana un saņemšana. Informācijas un uzziņu meklēšana datortīklos.

Literatūra:

1. 
   K. Sataki. Microsoft Word ikvienam. - R.: Datorzinību Centrs, 1996, 216 lpp.
   
2. 
   V. Vēzis. Microsoft Excel 5.0 ikvienam. - R.: Datorzinību Centrs,1996., 200 lpp.
   
3. 
   L Murāne. Internet - tas ir vienkārši. - R.: Datorzinību Centrs, 1997., 234 lpp.
   
4. 
   Murāne D., Sataki K. Microsoft Word97 no A līdz Z. - R.: Datorzinību centrs, 1999., 136 lpp.
   
5. 
   G. Dambe un J. Augucēvičs. Datorizētā lietvedība. - R.: Turība, 1999., 48 lpp.
   
6. 
   E. Treiguts. Datoru tehnoloģija lietvedībā un ekonomikā. R.: Turība, 1999. 72 lpp.
   
7. 
   101 vērtīgs padoms. Interneta lietošana. - R.: Zvaigzne ABC, 1998, 72 lpp.
   
8. 
   J. Dzenis, V. Pozņaka, R. Klotiņš. Interneta rokasgrāmata ārstam. - R: NMA, 2000., 384 lpp.
   
9. 
   Katedrā sagatavotie metodiskie materiāli.
   
10. 
    «E-pasaule» - populārzinātnisks žurnāls.
    
11. 
    Nedēļraksts datoru lietotājiem «Datoru avīze».
    
12. 
    Uzziņu materiāli lāzerdiskos un datortīklā.
    

MĀCĪBU KURSA NOSAUKUMS: INFORMĀTIKA
FAKULTĀTE, STUDIJU GADS: Eiropas Studiju fakultāte (Specialitātes: socioloģija un sociālā psiholoģija, socioloģija un menedžments, Eiropas ekonomika un bizness, sabiedriskās attiecības, žurnālistika, politikas zinātne, starptautiskās attiecības), 1. studiju gads, 2. semestris

DARBA APJOMS (stundu skaits): Praktiskās nodarbības, 24 stundas, patstāvīgais individuālais darbs 4 stundas, Kontroles veids - ieskaite l. semestra noslēgumā.

PROGRAMMĀ IESAISTĪTIE MĀCĪBSPĒKI - asoc. prof. Uldis Teibe, un citi katedras docētāji:

PROGRAMMAS VADĪTĀJS - asoc. profesors Uldis Teibe

PROGRAMMAS IESNIEGŠANAS GADS 2001. gads

KURSA MĒRĶIS: Studentu apmācība informātikas zināšanām un iemaņām, kas nodrošinātu izejas līmeni citu priekšmetu apguvei un kas ir nepieciešamas praktiskajā darbā.

KURSA UZDEVUMI: Kursa apguves rezultātā studentiem ir jāzina: informātikas un datorikas teorētiskie pamati, galvenie jēdzieni; datora uzbūves un darbības principi; darba drošības noteikumi. Studentiem ir jāprot: izveidot un rediģēt tekstus, elektroniskās tabulas, grafiskus zīmējumus vienkāršas diagrammas; strādāt un meklēt informāciju datortīklos; strādāt ar elektronisko pastu; izveidot, kopēt un pārrakstīt atsevišķus failus disketēs un no disketēm.

Nepieciešamās priekšzināšanas. Kursa normālai apguvei nepieciešamas zināšanas un prasmes vidusskolas matemātikas un informātikas pamatkursa apjomā.

Kursa norises bāze - RSU Fizikas katedras datorklases.

Programmas īstenošana praktisko nodarbību skaits - 12, divu akadēmisko stundu nodarbības.

Zināšanu, prasmju un iemaņu novērtēšana: Studentu patstāvīgā darba pārbaude, konsultācijas pirms ieskaites, noslēguma ieskaite kursa nobeigumā.

MĀCĪBU PROGRAMMAS SATURS

Elektroniskas tabulas. Elektronisko tabulu uzdevums un iespējas. Elektroniska banka. Šūnu koordinātas. Aktīvā šūna. Kursora pārvietošana. Veidlapas pārvietošana un sadalīšana. Palīdzības rindiņa. Komandu ievada rindiņa. Teksta, formulu, komandu un apakškomandu ievadīšana. Uzziņas saņemšana. Šūnas formāts. Šūnas saturs un nozīme. Informācijas izmaiņa ievada rindiņā. Pāreja no elektroniskā bloka režīma uz komandu režīmu. Galveno komandu uzskaitījums un to uzdevumi. Standartfunkcijas. Formulu izveide un sasaiste. Grafiki, to veidi un lietošana. Elektronisko tabulu izmantošana datu bāzes izveidei. Datu šķirošana un filtrēšana. Tabulu redaktoru sasaiste ar citiem redaktoriem. Darbs tabulu redaktorā Excel. -16 stundas. Darbs ar datora klaviatūru. Praktiskā nodarbības programmā Learn to Type. - 8 stundas.
Literatūra:

1. 
   V. Vēzis. Microsoft Excel 5.0 ikvienam. - R: Datorzinību Centrs,1996., 200 lpp.
   
2. 
   l Murāne. Internet - tas ir vienkārši. - R: Datorzinību Centrs, 1997., 234 lpp.
   
3. 
   G. Dambe un J. Augucēvičs. Datorizētā lietvedība. - R: Turība, 1999., 48 lpp.
   
4. 
   E. Treiguts. Datoru tehnoloģija lietvedībā un ekonomikā. R.: Turība, 1999. 72 lpp.
   
5. 
   101 vērtīgs padoms. Interneta lietošana. - R.: Zvaigzne ABC, 1998, 72 lpp.
   
6. 
   Katedrā sagatavotie metodiskie materiāli (Standartfunkcijas u.c).
   
7. 
   «E-pasaule» - populārzinātnisks žurnāls.
   
8. 
   Nedēļraksts datoru lietotājiem «Datoru avīze».
   
9. 
   Uzziņu materiāli lāzerdiskos un datortīklā.
   

Veidlapa Nr. M-3
Studiju priekšmeta apraksts


1. Studiju priekšmeta nosaukums: Latviešu valodas kultūra
2. Studiju priekšmeta vadītājs: lektore Inta Urbanoviča, Mg. philol.
3. Studiju priekšmeta programmā

iesaistītie docētāji: lektore Inta Urbanoviča, Mg. philol.

lektore Anda Praškelēviča

4. Studiju priekšmeta klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras 1. kursa studenti

1. studiju gada 1.semestris

5.Studiju priekšmeta apjoms: praktiskās nodarbības - 24 stundas
6. Studiju priekšmeta mērķis: attīstīt un nostiprināt latviešu literārās valodas prasmi noteiktā komunikatīvajā situācijā.
7. Studiju priekšmeta uzdevumi: - papildināt studentu zināšanas, lai attīstītos apzināta koptas valodas lietošana; - veidot prasmi atšķirt pareizu valodas lietojumu no nepareiza, iederīgu no neiederīga;

- attīstīt prasmi lietot latviešu valodu tās funkcionālos paveidos.

8. Studiju priekšmeta saturs:

	Valodas kultūra kā zinātnes nozare
	Vārdu izvēle (problēmas aizguvumu lietošanā un leksokostilistika)
	Variatīvums resp. paralēlums valodā
	Vārddarināšana valodas praksē
	Vārdu locīšana un formu lietošana.
	Vārdu savienojumu izveide
	Teikumu tipi, to izveides normas.
	Tekstveides principi valodas praksē.Teksta sagatavošana un rediģēšana.
	Lietišķo rakstu veidi, to sagatavošana
	Zinātniska un populārzinātniska teksta sagatavošana un rediģēšana
	Publicistiska teksta sagatavošana un rediģēšana

9. Studiju priekšmeta pārbaudījumi: praktisku uzdevumu ieskaite
10. Prasības klausītājiem:

individuālā patstāvīgā darba izstrāde “Valodas kļūdu ekscerpēšana un analīze”.

11. Literatūra:

1. 
   Blinkena A. Latviešu interpunkcija. – Rīga: Zinātne, 1969. – 410 lpp.
   
2. 
   Ceplīte B. Latviešu valodas praktiskā gramatika. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. – 231 lpp.
   
3. 
   Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi. (LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 154 1996. gada 23. aprīlī). – Rīga: KIF “Biznesa komplekss”, 2002. – 63 lpp.
   
4. 
   Endzelīns J. Dažādas valodas kļūdas. / Darbu izlase, 3.sēj. 2.daļa. – Rīga: Zinātne, 1980. 9. – 44.lpp.
   
5. 
   Freimane I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. Mācību līdzeklis. - Rīga: Zvaigzne, 1993. – 459 lpp.
   
6. 
   Guļevska D. Palīgs latviešu valodas pareizrakstībā. – Rīga: Avots, 2000. – 472 lpp.
   
7. 
   Īpašvārdu rakstība. – Rīga: LR Valsts valodas centrs, 1998. – 52 lpp.
   
8. 
   Kļaviņa S. Valodas daba. Ievads vispārīgajā valodniecībā. - Rīga: Lielvārds, 1997. – 79 lpp.
   
9. 
   Koluža R. Palīdzi, māsiņ! Pareizrakstības rokasgrāmata. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. – 109 lpp.
   
10. 
    Laua A. Latviešu literārās valodas fonētika. – Rīga: Zvaigzne, 1980. – 120 lpp.
    
11. 
    Latviešu valoda 10. – 12. klasei. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. – 296 lpp.
    
12. 
    Latviešu valodas kultūras jautājumi. - Gadagrāmata. 1. laidiens, Rīga: Avots, 1965. - un visi nākamie laidieni (pēc vajadzības).
    
13. 
    Muižniece L., Sināte R., Kronīte-Sīpola S. Turi pa rokai, iemet aci. 3.papild.izd. - Kalamazū: LSC apgāds, 1997. – 166 lpp.
    
14. 
    Nītiņa D. Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā. – Rīga: Zinātne, 1978. – 251 lpp.
    
15. 
    Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā. 1. biļetens. Igauņu valodas īpašvārdi. – Rīga: ZA, 1960. (un visi turpmākie biļeteni pēc vajadzības – čehu un slovāku, vācu, lietuviešu, poļu, angļu, spāņu, franču, somu, krievu, itāliešu, sengrieķu, bulgāru, arābu, ungāru).
    
16. 
    Paegle Dz., Kušķis J. Kā latvietis runā ... Praktiski ieteikumi valodas kultūrā. - Rīga: Zvaigzne, 1994. – 157 lpp.
    
17. 
    Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. – Rīga: LR Valsts valodas centrs, 1999. – 69 lpp.
    
18. 
    Porīte T. Lielie burti mūsdienu latviešu valodā. – Rīga: Zinātne, 1970. – 176 lpp.
    
19. 
    Romane A. Latviešu valodas rokasgrāmata. Tabulas, shēmas. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. – 140 lpp.
    
20. 
    Rozenbergs J. Latviešu valodas stilistika. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. – 230 lpp.
    
21. 
    Skujiņa V. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi. – Rīga: Zinātne, 1993. – 224 lpp.
    
22. 
    Skujiņa V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. – 147 lpp.
    
23. 
    Skujiņa V. Lietišķo rakstu paraugi. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. - 39 lpp.
    
24. 
    Valsts standarts LVS 90:1998. Bibliogrāfiskais apraksts. Vispārīgie principi. – Rīga, 1998.
    

IETEICAMĀS VĀRDNĪCAS

1. 
   Angļu – latviešu – krievu sabiedriski politiskās leksikas vārdnīca. – Rīga: RPI, 1988. – 39 lpp.
   
2. 
   Ašmanis M. Politikas terminu vārdnīca. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. – 128 lpp.
   
3. 
   Baldunčiks J. Anglicismi latviešu valodā. -Rīga: Zinātne, 1989. – 541 lpp.
   
4. 
   Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini latviski, krieviski, angliski un vāciski. – Rīga: RPT, 1995. – 910 lpp.
   
5. 
   Ekonomisko terminu vārdnīca uzņēmējdarbībai. – Rīga: ERI, 1997. – 111 lpp.
   
6. 
   Judins A. Krimināltiesību jēdzienu skaidrojošā vārdnīca. – Rīga: LPA, 1998. – 64 lpp.
   
7. 
   Juridisko terminu vārdnīca – Rīga: Nordik, 1998. – 302 lpp.
   
8. 
   Juridisko terminu vārdnīca uzņēmējdarbībai. 2 papild. izd. – Rīga: ERI, 1997. – 111 lpp.
   
9. 
   Latviešu literārās valodas vārdnīca. 8 sēj. - Rīga: Zinātne, 1972–1996.
   
10. 
    Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. - Rīga: Avots, 1995. – 942 lpp.
    
11. 
    Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca. 3. papild. izd. - Rīga: Avots, 1998. – 878 lpp.
    
12. 
    Latviešu valodas vārdnīca. 1 sēj. - Rīga: Avots, 1998 (2.izd.). – 883 lpp.
    
13. 
    Latviešu frazeoloģijas vārdnīca. 1., 2.sēj. - Rīga: Avots, 1996.
    
14. 
    Likumdošanas aktu terminu vārdnīca – Rīga: Senders R, 1999. – 461 lpp.
    
15. 
    Skujiņa V. Latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīca. – Rīga: Kamene, 1999. – 232 lpp.
    
16. 
    Sinonīmu vārdnīca skolām. – Rīga: Avots, 2001. - 793 lpp.
    
17. 
    Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca. Skolām un pašmācībai. – Rīga: Sia “INSAR & CO”, 1997. – 152 lpp.
    
18. 
    Svešvārdu vārdnīca. - Rīga: Jumava, 1999. – 879 lpp.
    
19. 
    Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. – Rīga: Divergens, 2001. – 359 lpp.
    

200_ . gada

(Paraksts)

V REKLĀMAS UN INFORMATĪVIE IZDEVUMI

VI STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS

STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS

6.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam.
Tiek noteikta akadēmiskās studiju programmas “Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” atbilstība akadēmiskās augstākās izglītības standartam (apstiprināts 03.01.2002.)
Akadēmiskā bakalaura studiju programma “Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” atbilst otrā līmeņa akadēmiskajai augstākajai izglītībai ar piektā līmeņa kvalifikācijas iegūšanu. Programmas mērķis ir sagatavot bakalaura līmenim atbilstošus, teorētiski izglītotus speciālistus starptautiskajās attiecībās, kuri ir apguvuši politikas zinātnes fundamentālos teorētiskos un metodoloģiskos pamatus, kā arī ir sagatavoti tālākām studijām maģistratūrā..
Studiju programmas saturs dod iespēju sasniegt nosprausto mērķi.
Bakalaura studiju programmas apjoms ir 160 kredītpunkti (kas pilnībā atbilst standarta prasībām), no kuriem 20 kredītpunktu ir bakalaura darbs (standartā ne mazāk kā 10 kredītpunktu). Studiju ilgums pilna laika studijās ir astoņi semestri (standartā seši līdz astoņi semestri).
Bakalaura studiju programmu veido tās obligātā daļa – 80 kredītpunktu (standartā ne mazāk kā 50 kredītpunktu), obligātās izvēles daļa – 54 kredītpunkti (standartā ne mazāk kā 24 kredītpunkti) un brīvās izvēles daļa.
Programmas apguves rezultātā tiek piešķirts sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē ar specializāciju “Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” (kods 44321112).
Programmas absolventiem ir paredzēts nodrošināt iespēju turpināt izglītību akadēmiskā maģistra studiju programmā, kā arī konkurēt darba tirgū, kas kļūst arvien komplicētāks. Šodien darba tirgū tiek pieprasīts kompetents starptautisko attiecību jautājumu speciālists ar akadēmiskajai izglītībai raksturīgu analītiski pētniecisku ievirzi un ar zināšanām par Eiropas Savienību, Eiropas drošības, sadarbības un integrācijas jautājumiem.
6.2. Darba devēju aptaujas rezultāti.
Par programmas nozīmību, tās perspektīvām sakarā ar Latvijas integrācijas procesiem Eiropas Savienībā un NATO, arvien pieaugošajiem Latvijas starptautiskajiem kontaktiem ar citu valstu valdību un parlamentu struktūrām un nevalstiskajām organizācijām un starptautiskajām organizācijām liecina katedras veiktā darba devēju aptauja. Studiju programmas “Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” pirmie absolventi bija 2001./2002.studiju gadā, pavisam 12 cilvēki.

2003. g. maijā veicot RSU ESF Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas absolventu aptauju, tika konstatēti sekojoši rezultāti (skat. tabulās):