Rīgas Stradiņa universitāte

Mācības bakalaura programmā "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" notiek četru gadu garumā tikai dienas nodaļā. Mācību laikā studentiem jānokārto 28 eksāmeni, jāsaņem ieskaites par 2 praksēm, kā arī jāaizstāv divi kursa darbi 2. un 3. kursā, jāsaņem ieskaites latviešu valodā, svešvalodās un informātikā (par iepriekšminētajiem pārbaudījumiem kopā jāiegūst vismaz 140 kredītpunkti), un jāuzraksta un veiksmīgi jāaizstāv bakalaura darbs, kopā iegūstot vismaz 160 kredītpunktus.

Pamatpriekšmeti aptver politikas teoriju, pētnieciskās metodes un salīdzinošo politiku. Bez tam studentiem ir iespēja iepazīties ar politikas analīzi, politiskajām ideoloģijām, politisko institūciju funkcionēšanu, valsts administrāciju, likumdošanu, politisko ekonomiku u. c. Studentiem papildus tiek regulāri (janvāra mēnesī) piedāvāti izvēles kursi, kuru laikā iespējams semināru tipa nodarbībās padziļināti apgūt atsevišķus politikas zinātnes aspektus ārvalstu docētāju un profesoru vadībā, par piedalīšanos kuros iespējams iegūt zināmu kredītpunktu skaitu (divus par kursu). Šādos izvēles kursos iespējams mācīties dažādu fakultātes specialitāšu studentiem. Studentu profesionālo un cilvēcisko kompetenci ceļ arī obligātās vieslekcijas (divas katrā semestrī, 14 visā studiju programmā), ko sniedz Latvijas un citu valstu ievērojami speciālisti, politiķi un valsts institūciju vadītāji. Arī šo vieslekciju apmeklētība tiek stimulēta ar nepieciešamību rakstīt kopsavilkumu par dzirdēto tajā. Atzīme par kopsavilkumu tiek ņemta vērā, veidojot studenta sekmju akumulējošo atzīmi t. s. garajā kursā.

Ļoti būtiskas sekmīgai apmācības kursa iziešanai ir svešvalodu zināšanas un zināšanas informātikā. 1. kursā studenti īpašā mācību kursā būtiski papildina savas zināšanas angļu valodā, apgūstot specialitātei nepieciešamo terminoloģiju, latviešu valodā, kā arī nostiprina savas iemaņas darbā ar datoru. Pēc šiem kursiem studenti spēj ne vien lasīt speciālo literatūru angļu valodā, bet arī brīvi izmantot datoru elektroniskai saziņai un rakstu darbiem. Visi studentu patstāvīgie darbi ir noformējami datorsalikumā. Arī saziņa starp pasniedzējiem un studentiem iespējama ar elektroniskā pasta starpniecību. 2. un 3. kursā studenti apgūst arī vācu un vēl trešo svešvalodu (franču vai spāņu – pēc izvēles), kas būtiski ļauj paplašināt viņu spēju orientēties zinātniskajā literatūrā, paaugstina profesionālo līmeni nākamajā specialitātē un ievērojami paplašina viņu redzesloku kopumā. Zināmus sarežģījumus rada studentu dažādais sagatavotības līmenis svešvalodās, latviešu valodā (pat pēc kursa iziešanas apmēram 20% studentu saglabājas noteiktas problēmas ar pareizrakstību) un informātikā (tomēr studentu skaitam bez priekšzināšanām informātikā ir noteikta tendence samazināties).
Studenti katra mācību gada sākumā saņem attiecīgā kursa “Studentu rokasgrāmatu”. 2002./2003. mācību gadā “Studentu rokasgrāmatas” visiem četriem kursiem tika papildinātas.

Studiju procesā (2. un 3. kursa noslēgumā) studentiem ir iespēja nostiprināt iegūtās teorētiskās zināšanas un apgūt noteiktas prasmes un iemaņas mācību praksē - internatūrā. Tā tiek organizēta atbilstoši mācību programmai dažādās LR valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī starptautisko organizāciju pārstāvniecībās Latvijā pēc savstarpējas vienošanās ar to vadību. Praksē students izpilda iestādes vai organizācijas vadības viņam dotos uzdevumus, aizpilda prakses dienasgrāmatu, gatavo attiecīgu dokumentāciju un raksta atskaiti par praksi. Prakses vērtējumu dod attiecīgās institūcijas vai organizācijas pārstāvis, bet ieskaiti par praksi – īpaši izveidota komisija. Mācību prakses norise tiek organizēta saskaņā ar RSU “Instrukciju par studijām” un ESF “Mācību prakses nolikumu”.

Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas studenti ir bijuši praksē Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā (Eiropas Savienības departamentā, Ārējās ekonomiskās politikas departamentā, Iestāšanās ES sarunu delegācijas sekretariātā, Konsulārajā departamentā), Satiksmes ministrijas Ārējo sakaru departamentā, Kultūras ministrijas Ārējo sakaru nodaļā, Aizsardzības ministrijas Ārējo sakaru departamentā, Tieslietu ministrijas Eiropas integrācijas nodaļā, Eiropas Integrācijas birojā, Valsts Cilvēktiesību birojā, Saeimas Ārlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā, Tautas partijas frakcijā, “Sorosa fondā – Latvija”, Latvijas Institūtā u. c. Plaši tiek izmantotas iespējas studentiem praksi iziet Rīgas Domes dažādās struktūrās. No visām minētajām institūcijām par Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas studentu kompetences līmeni un sagatavotību praktiskai darbībai saņemtas ļoti labas un labas atsauksmes, kā arī viņu darba novērtējums. Katedrai ir nodibināti cieši kontakti ar prakses vietām un vairāki katedras studenti pēc prakses tikuši pieņemti darbā dažādās valsts iestādēs (Ārlietu ministrijā u. c.), ar kurām bija saistīta mācību prakse. Ieteicamie uzlabojumi: slēgt sadarbības līgumus ar iestādēm, lai nodrošinātu prakšu pēctecību; veidot vēl ciešākus kontaktus ar tām valsts iestādēm, kuras piedāvā studentu specializācijai atbilstošas prakses vietas.

Mācību procesa norise. Par galveno moduļu mācību sistēmas priekšrocību studenti atzīmē eksāmenus katra moduļa beigās. Tiek uzsvērts, ka sesijas mācību pusgada beigās ir neefektīvs zināšanu pārbaudes veids, jo studenti mācās tikai divas reizes mācību gadā. Mācoties pēc moduļu sistēmas, tāda situācija nav iespējama, jo studentiem ir jāmācās visu laiku. Bez tam studenti ātri pierod sistemātiski kārtot eksāmenus. Tas novērš lielo stresu, kas rodas sesiju laikā. Mācoties pēc moduļu sistēmas, katram apgūstamajam kursam var veltīt pilnīgu uzmanību un tas tiek apgūts intensīvi. Studenti uzskata, ka šāda sistēma nodrošina mācību vielas pilnīgāku un kvalitatīvāku apguvi.

Moduļu mācību sistēmu studenti uzskata par efektīvu arī tāpēc, ka ir skaidra mācību vielas apguves struktūra un izvirzītās prasības (kursu aprakstus studenti saņem kursa sākumā). Tas pieradina studentus mācīties sistemātiski uz katru nodarbību. Līdz ar to mācību process norit vienmērīgi, nevis lēcienveidīgi. Studenti uzskata arī, ka, sistemātiski mācoties, viņi pierod pie disciplīnas apgūt visu pakāpeniski un pēc kārtas, bez tam jaunās vielas apguve lielā mērā notiek patstāvīgi.

Kā svarīgu plusu jāatzīmē iespēja ātri apgūt mācību vielu, tādējādi kursi netiek bezjēdzīgi izstiepti, apgūstamā viela ir koncentrēta un to ir iespējams viegli savstarpēji sasaistīt. Katru sesto nedēļu ir iespējams sākt jaunu vielu, tas nodrošina pastāvīgu studenta ieinteresētību apgūstamajā priekšmetā un nepadara mācību procesu par rutīnu. Turklāt moduļu sistēma dod iespēju piesaistīt ārzemju pasniedzējus uz īsu laiku (2–5 nedēļām).

Kā moduļu sistēmas trūkumus jāatzīmē mācību procesa lielo intensitāti un laika trūkumu. Dažkārt studenti mācību kursa novērtējumā min, ka atsevišķu kursu apguvei modulis ir par īsu, ne viss tiek apgūts pilnībā, daļa no mācību vielas tiek sasteigta. Kā mīnuss tiek minēts arī tas, ka liels materiāla daudzums ir jāapgūst īsā laika periodā. Vairākkārt aptaujā tiek minēts, ka neapmeklēšanas gadījumā, piemēram, slimošanas dēļ, ir grūti atgūt nokavēto.

Vēl viena problēma, pie kuras risinājuma strādā programmas vadība, ir saistīta ar varbūtējo dažādu akadēmisko kursu un tajos skarto problēmu zināmu pārklāšanos. Sevišķs darbs jāveic, koordinējot akadēmisko kursu saturu, kurus pasniedz Latvijas un ārzemju pasniedzēji. Dažkārt ārzemju pasniedzēji orientējas uz elementāru kopsakarību izklāstu nodarbībās, nerēķinoties ar to, ka studenti tās apguvuši jau iepriekšējos kursos, bet iepriekšējos kursos apgūto zināšanu līmenis ir relatīvi augsts. Minētais apstāklis izraisa studentu neapmierinātību. Tomēr ir jāņem vērā arī apstāklis, ka studenti ne vienmēr apzinās nepieciešamību sociālajās zinātnēs dažkārt vienu problēmu aplūkot dažādos aspektos, kas tikai formāli izskatās pēc zināmas atkārtošanās. Taču šāda rakstura problēma pastāv un pie tās noregulēšanas tiek veikts darbs kursu aprakstu veidošanas stadijā.

Zināms darbs jāveic, izstrādājot prasību sistēmu svešvalodu apguvē. Lai studentus motivētu apgūt svešvalodas pienācīgā līmenī (tas neattiecas uz angļu valodu, kura ir viena no divām institūta darba valodām), sākot ar 2001./2002. mācību gadu, par otrās un trešās svešvalodas apguvi tika ieviesti kredītpunkti (par angļu valodu – 2, vācu valodu – 3, par franču vai spāņu valodu – 2). Kopš minētā mācību gada svešvalodu apmācību nodrošina jaunizveidotais RSU Valodu mācību centrs. Tomēr izjūtams speciālu valodu klašu trūkums.

Programmas realizācijas grūtības ir sekojošas:

• 
  Atsevišķiem priekšmetiem Latvijā trūkst augstas klases pasniedzēju, tāpēc nācās aicināt ārzemju vieslektorus un strādāt ar pasniedzējiem papildus, lai stimulētu izstrādāt nepieciešamos kursus. Jāņem vērā, ka politikas zinātne Latvijā sāka attīstīties tikai pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijā 1991. gadā un līdz ar to joprojām izjūtams augsti kvalificētu pasniedzēju trūkums. Joprojām izjūtams augsti kvalificētu pasniedzēju trūkums ar Eiropas Savienības problemātiku saistītajos mācību priekšmetos.
  
• 
  Rietumu palīdzība, piemēram, Civilizglītības Projekta (Civic Education Project) ietvaros Latvijai tika pārtraukta pārāk ātri.
  

Neskatoties uz visu iepriekš izklāstīto, Politikas zinātnes katedras vadība apzinās nepieciešamību veikt virkni uzlabojumu mācību programmas pilnveidošanai.

Nepieciešamās korekcijas:

• 
  Turpināt ievērot studentu ieteikumus un koriģēt mācību procesa organizācijas uzlabojumus.
  
• 
  Palielināt profilējošo izvēles kursu daudzveidību (B grupa), tai skaitā janvārī apgūstamo kursu skaitu.
  
• 
  Turpināt sadarboties ar ārzemju pasniedzējiem, lai studentiem būtu iespēja iepazīt citu valstu pieredzi un praksi līdzīga satura studiju programmās.
  
• 
  Tuvināt akadēmiskos speciālistus kursu praktiskai pasniegšanai ar mērķi – gatavot ārējās politikas speciālistus gan kā analītiķus, gan kā praktiķus.
  

2. 
   Studiju programmas praktiskā realizācija
   

Mācību formas un metodes. Galvenās mācību formas bakalaura programmā "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" ir lekcijas, semināri un praktiskās nodarbības, kā arī studentu patstāvīgais darbs. Mācību gada laikā ir arī vieslekcijas, kursa darbi un mācību prakses. Vadošās mācību metodes programmā ir sekojošas: uzdotā mācību materiāla pārrunāšana semināros, problēmsituāciju analīze, mācību testi un vingrinājumi, referātu sagatavošana, individuālo un grupu projektu izstrāde un prezentācija, mācību pētījumu veikšana. Īpaša uzmanība tiek pievērsta studentu patstāvīgajam darbam – literatūras analīzei un kopsavilkumu rakstīšanai uz katru lekciju un semināru, referātu, individuālo projektu, kursa darbu sagatavošanai. Pasniedzējam studentu patstāvīgā darba procesā ir organizatora, konsultanta un eksperta funkcijas. Mācību metodes ir vērstas uz patstāvīgas, kritiskas domāšanas un zinātniskā darba iemaņu izstrādi studentiem.
Saskaņā ar 2002./2003. m. g. studentu izdarīto atsevišķu studiju kursu novērtējumu, Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas studenti ir visumā apmierināti ar katedras pasniedzēju lekcijām (lielākā daļa vērtējumu ir “ļoti labi” vai “labi”). Gandrīz visi studenti uzskata, ka pasniedzēji rosina viņus izteikties, lielākā daļa studentu atzīmē, ka pasniedzēji diskusijās labvēlīgi izturas pret studentu atšķirīgiem, bet argumentētiem viedokļiem. Kopumā studenti atzīmē, ka pasniedzēju attieksme pret studentiem ir saprotoša un ieinteresēta. Saskaņā ar studentu novērtējumiem, RSU ESF starptautisko attiecību – Eiropas studiju ietvaros pasniegtie kursi kopumā tiek novērtēti pozitīvi. Gan pasniedzēju zināšanas, gan pasniedzēju darba metodes caurmērā studenti atzīst par piemērotām un zināšanu apguvi sekmējošām. Vairākos kursos tiek uzsvērta pasniedzēju radošā pieeja kursa izklāsta nodrošināšanai. Arī studiju vide – telpas, materiālais nodrošinājums – parasti tiek novērtēts kā laba.

Tomēr aptaujas lapās atrodami arī vairāki kritiski iebildumi un ierosinājumi studiju procesa uzlabošanai. Visvairāk studentu iebildumus izraisa tas, ka izlabotie kopsavilkumi aizkavējas ilgāk nekā trīs dienas pie pasniedzēja un izdalīto materiālu kopiju kvalitāte. Studenti izsaka ierosinājumu atsevišķus kursus to apjoma dēļ pārvērst par tā saucamajiem garajiem kursiem, kurus lasa visu semestri.

2003. g. maijā Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas Studiju fakultātē tika veikta Starptautisko attiecību-Eiropas studiju programmas studentu socioloģiska aptauja, kura ļauj izsekot mācību programmas novērtējumam no studentu viedokļa, kā arī paša studiju darba organizācijas kvalitātē. Uz jautājumu vai studenti ir apmierināti ar augstskolas izvēli, negatīvi atbildēja tikai 1,2% studējošo, ar studiju programmas izvēli pilnīgi vai daļēji ir apmierināti visi studējošie, studiju kvalitāte kā ļoti laba vai laba ir novērtēta 95% studējošo. Īpašu atzinību studenti ir izteikuši moduļu apmācības sistēmai, kuru kā pozitīvu novērtē 97,5% studējošo. Kā savdabīgu kvalitātes rādītāju var uzskatīt to, ka vairāk nekā 90% studējošo apmeklētu gandrīz visas lekcijas arī tad, ja netiktu veikta apmeklējuma kontrole. Secinājumu kvantitatīvais apliecinājums redzams tabulās Nr.2 un Nr.3

Tabula Nr.1 Programmas izvēles rādītāji

Raksturojums	Pilnīgi	Daļēji	Kopā
Apmierinātība ar augstskolas izvēli	62,5%	36,3%	98,8%
Apmierinātība ar studiju programmas izvēli	75%	25%	100%