Rīgas Stradiņa universitāte

Kā Jūs vērtējat RSU ESF Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas absolventa darbu Jūsu vadītajā iestādē/organizācijā/uzņēmumā?

Pozitīvi	75 %
Diezgan pozitīvi	25 %

Kā Jūs vērtējat RSU absolventa zināšanu līmeni (specialitātē), kas nepieciešamas darba veikšanai?

Augsts	85 %
Grūti pateikt	15 %

RSU ESF absolventa sekojošu prasmju novērtējums?

	Ļoti labas	Diezgan labas	Apmierinošas
Svešvalodas	100 %
Datorprasmes	100 %
Saskarsmes prasmes	50 %	25 %	25 %

Vai Jūs būtu gatavs arī turpmāk pieņemt darbā RSU ESF absolventus?

Jā

100 %

Atbildot uz jautājumu, kādas prasmes un zināšanas papildus nepieciešamas RSU absolventam, tika norādīts uz profesionālo zināšanu nepieciešamību projektu vadīšanas, administrēšanas jomā, kā arī vienā gadījumā – uzlabot darba organizācijas prasmi.

VII STUDIJU PROGRAMMAS NOVĒRTĒJUMS

Apstiprināts

Rīgas Stradiņa universitātes Senāta

2003. gada _________________ sēdē

Protokola Nr. _____

Rīgas Stradiņa universitāte

Eiropas Studiju fakultāte

Politikas zinātnes katedra
Akadēmiskā studiju programma

"Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas"

sociālo zinātņu grāda iegūšanai politioloģijā

(kods – 44312)

Pašnovērtējums

RSU Eiropas Studiju fakultāte, Politikas zinātnes katedra,

Bakalaura programma “Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas”

Dzirciema iela 16, Rīga, LV-1007

Tālrunis: 371-7409161, e-pasts: [e-mail]

Programmas vadītājs: Dr. hist. Ainārs Lerhis

Rīga, 2003. gads

Programma akreditēta 03.12.2001. Nr. 030-402

Akreditācijas komisijas 2001. gada 28. novembra lēmums Nr. 436
Bakalaura studiju programma “Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” akreditēta

līdz 2003. gada 31. decembrim.

Ievads

Starptautiskā politika kā politikas zinātnes nozare strauji attīstās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, arī Latvijā. Tas saistīts ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu un iesaistīšanos starptautiskajā apritē kā patstāvīgam starptautiskās sistēmas subjektam, pārvarot 50 gadus ierādīto pasīvā objekta lomu.

Starptautiskās attiecības ir zinātne, kas pēta starpvalstu attiecības un dažādu politikā iesaistītu vienību lomu starptautiskajos procesos. Pēdējā laikā pieaug starptautisko organizāciju loma pasaules politikā. Arī Latvija ir ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Ar laiku, kļūstot par ES dalībvalsti un iesaistoties ES institūciju darbībā, akūts kļūs jautājums par augsti kvalificētiem speciālistiem, to sagatavošanu darbam starptautiskajās organizācijās. Tāpēc būtiski ir gatavot augsti kvalificētus speciālistus starptautisko attiecību jomā.

Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas Studiju fakultātes (1998. – 2000. gadā Sociālo zinātņu fakultāte, 2000. – 2002. gadā Eiropas Integrācijas institūts, no 2002. gada jūnija – Eiropas Studiju fakultāte) Akadēmiskā studiju programma sociālo zinātņu bakalaura grāda iegūšanai politikas zinātnē ar specializāciju “Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” savu darbību uzsāka 1998. g. 30. augustā (1998./1999. mācību gadā). Programmas izveidošanas mērķis bija veicināt starptautisko attiecību speciālistu sagatavošanu Latvijā, izmantojot jaunu mācīšanās sistēmu – moduļu apmācību, kas plaši tiek izmantota, piemēram, Skandināvijas valstīs. Programma paredz studentu aktīvu patstāvīgo darbu, kā arī pazīstamu Latvijas un ārzemju akadēmisko mācību spēku un speciālistu piesaistīšanu. 2002. g. jūnijā notika pirmais Eiropas Studiju fakultātes starptautisko attiecību programmas bakalauru izlaidums.

Programma savā piecu gadu pastāvēšanas laikā ir vairākkārt uzlabota, ieviešot tajā jaunus mācību kursus, atsakoties no neveiksmīgajiem kursiem un pasniedzējiem, īpašu akcentu liekot uz Eiropas politikas studiju intensificēšanu. Studiju procesā tiek ņemti vērā arī studentu izteiktie priekšlikumi. Programma pilnībā atbilst mērķiem, kas minēti Latvijas Republikas Stratēģijā integrācijai Eiropas Savienībā. Stratēģijā minēts, ka izglītības sistēmai ir:

• 
  jānodrošina konkurētspējīga darbaspēka veidošanās;
  
• 
  jāsekmē pilsoniskās izglītības, Eiropas kultūras un demokrātijas vērtību apguve;
  
• 
  jāpalielina studentu un pasniedzēju mobilitāte;
  
• 
  jāveicina intensīva zinātniskā sadarbība ES programmu ietvaros;
  
• 
  jāpapildina izglītības saturs ar vairāku Eiropas valodu mācīšanu;
  
• 
  jāsekmē jaunu mācībspēku ienākšana augstskolās.
  

Pašvērtējuma akcijas ir obligāta programmas sastāvdaļa no tās realizācijas sākuma. Tās tiek realizētas studentiem novērtējot mācību priekšmeta pasniegšanas kvalitāti un metožu izmantošanu noslēdzoties katra mācību priekšmeta pasniegšanai. Lai pilnveidotu mācību procesa organizāciju un praktisko realizāciju, pašnovērtējuma ziņojumā izmantots starptautisko attiecību programmas studentu izdarītais anonīmais novērtējums par mācību procesa kvalitāti un apmierinātību ar to.

1. Bakalaura programmas

"Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas"

mērķis un uzdevumi
Bakalaura programmas "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" mērķis ir sagatavot bakalaura līmenim atbilstošus, teorētiski izglītotus speciālistus starptautiskajās attiecībās, kuri ir apguvuši politikas zinātnes fundamentālos teorētiskos un metodoloģiskos pamatus, kā arī ir sagatavoti tālākām studijām maģistratūrā.

Bakalaura programmas "Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas" uzdevumi ir:

• 
  Sniegt studentiem zināšanas starptautiskās politikas klasiskajās un mūsdienu teorijās, iepazīstināt ar politiskās analīzes veidiem.
  
• 
  Radīt izpratni par sabiedrības (tai skaitā Latvijas sabiedrības) struktūras, funkcionēšanas un attīstības likumsakarībām.
  
• 
  Iepazīstināt ar politikai radniecīgo zinātņu (ekonomikas, jurisprudences u.c.) teorētiskajām un praktiskajām atziņām un to izmantošanas iespējām politikā.
  
• 
  Nodrošināt iespēju specializēties kādā no starptautiskās politikas virzieniem.
  
• 
  Sniegt zināšanas politikas metodoloģijā un metodēs, informācijas iegūšanas metodikā, datu apstrādē un zinātniskajā analīzē.
  
• 
  Iemācīt veikt patstāvīgus politiskos pētījumus, strādāt komandā, sagatavot politisko pētījumu atskaites, rakstus presē par pētījumu rezultātiem.
  
• 
  Pilnīgot studentu iemaņas adekvātu kvantitatīvu, kvalitatīvu un matemātiski-statistisko metožu izvēlē un to izmantošanu starptautisko attiecību problēmu pētījumos.
  
• 
  Veicināt studentu prasmi adekvātu starptautisko attiecību teoriju izmantošanu sabiedrībā notiekošo politisko procesu analīzē un skaidrošanā, prognozēšanā un atbilstošu politisku lēmumu izstrādē.
  
• 
  Stimulēt studentu motivāciju patstāvīgu politisko pētījumu veikšanā ar lietišķi-konkrētu vai teorētiski-fundamentālu ievirzi.
  
• 
  Sekmēt politologa ētikas un atbildības apzināšanos, veidot studentu profesionālo un pilsonisko sirdsapziņu.
  

2. 
   Bakalaura programmas "Starptautiskās attiecības –
   

Eiropas studijas" saturs un organizācija

Starptautisko attiecību studiju programma paredzēta pilna laika studējošajiem dienas nodaļā un tā ir sagatavota, ievērojot mācību priekšmetu pēctecību, patstāvīgā darba nozīmi, zināšanu un prasmju vērtēšanā ieviestu sistemātiskumu. Programmā uzsvars tiek likts uz zināšanu ieguvi, kas tiek realizēta arī ar kursa darbu, bakalaura darbu, praktisko nodarbību un mācību prakšu starpniecību. Mācību process programmā ir organizēts pēc moduļu principa līdzīgi kā daudzās Skandināvijas un Lielbritānijas augstskolās.

Studenti vienlaicīgi apgūst tikai divus profilējošos mācību priekšmetus, kuros tiek kārtoti eksāmeni specialitātē un iegūti kredītpunkti un dažus neprofilējošos priekšmetos, kuros jāiegūst tikai ieskaite un kuri kredītpunktus nedod (piemēram, informātika). Semestrī students apgūst kopumā četrus obligātos kursus. Viens no kursiem ilgst 12 nedēļas, pārējie trīs – katrs piecas nedēļas. Kontaktnodarbības (lekcijas, semināri un 5 konsultācijas 45 minūšu garumā) studentiem 80 stundas garajā A tipa kursā aptver 27 stundas (33,7% no kursā paredzētā laika), pārējā laikā studenti strādā patstāvīgi. Tādējādi uzsvars apmācības procesā tiek likts uz studentu patstāvīgo un pētniecisko darbu, kas ne vien nostiprina iegūtās zināšanas, bet arī veicina daudzu nozīmīgu prasmju un iemaņu veidošanos. Katra akadēmiskā kursa ietvaros studentiem ir jāizlasa un jāizvērtē ne mazāk kā 800–1000 lappušu zinātniska teksta. Kursa noslēgumā katram studentam ir jākārto rakstisks eksāmens un jāiesniedz individuāls pētnieciskais darbs – referāts, kurā tiek demonstrētas kursā apgūtās zināšanas, kā arī spēja saistīt tās ar agrāk gūtajām prasmēm, iemaņām un zināšanām. Katrā kursā ir 8 obligātās semināra nodarbības, kurās studentu zināšanas tiek testētas, bet galvenais uzsvars tiek likts uz studentu prasmi paust savu argumentētu, patstāvīgu viedokli un prasmi to publiski aizstāvēt.

Katram akadēmiskajam kursam tiek izstrādāts detalizēts kursa apraksts, kurā sniegta sīka informācija par kursa mērķiem, uzdevumiem, nodarbību tematiem, semināru jautājumiem, pasniedzēja prasībām, obligāto literatūru, referātu tematiem, sankcijām uzdevumu neizpildīšanas gadījumā un vērtēšanas kritērijiem. Šādas informācijas pieejamība ļauj studentiem pilnvērtīgāk plānot savu laiku un izprast katra lekciju kursa ievirzi un tajā izvirzītās prasības. Minētais nosacījums ļauj būtiski veicināt pasniedzēju un studentu savstarpējo kontaktu. To sekmē arī regulāra patstāvīgo un pētniecisko darbu izvērtēšana un apspriešana ar studentiem – to autoriem, kursa darbu recenzēšana un publiska aizstāvēšana, konsultācijas, kā arī studentu aptaujas par mācību priekšmeta pasniegšanas kvalitāti un nodarbību norisi. 2002./2003. mācību gadā kursa apraksti tika papildināti ar jaunāko mācību un zinātnisko literatūru, atsaucēm uz interneta resursiem un daļēji pārstrādāti. Bez tam kursa aprakstos tagad ir precīzāk noteiktas ESF prasības, studentu pienākumi kursu apguves laikā. Obligātās un ieteicamās literatūras sarakstā ir iekļautas atsauces uz interneta avotiem. Pasniedzēji rosina studentus aktīvāk izmantot interneta resursus un moderno tehnoloģiju iespējas. Lai atvieglotu materiāla apgūšanu, tiek sagatavoti obligātās literatūras materiālu komplekti (kopijas), kurus studējošie var iegādāties par pašizmaksu.

Pirmajā un otrajā kursā studenti apgūst bāziskos teorētiskos mācību kursus (A daļas kursi), kuri visi ir obligāti. Trešajā un ceturtajā kursā studenti specializējas noteiktā starptautisko attiecību virzienā, apgūstot profilējošos izvēles kursus (B daļas ierobežotas izvēles kursi).

Par vienu moduli (80 stundas, no tām 25 kontaktstundas un 55 patstāvīgā darba stundas) students I un II kursā saņem 5 kredītpunktus (A kursi) , bet III un IV kursā – 4 kredītpunktus (B kursi, katrā no tiem 64 stundas: 25 kontaktstundas, 39 patstāvīga darba stundas). B kategorijas priekšmetos slodze nedaudz samazinās, jo studenti daļu laika velta kursa darba izstrādei, tādējādi saglabājas kopējā slodze. Par vienu moduli C tipa kursos studenti saņem 2 kredītpunktus, par latviešu valodu (C kurss) – 1 kredītpunktu. Atsevišķi C tipa kursi – piemēram, informātika beidzas ar ieskaiti bez kredītpunktiem.

l. tabula

A un B un C kategorijas priekšmetu īpatsvars - kredītpunkti un priekšmetu daudzums)

Kredītpunkti			Priekšmeti
	Skaits	%	Skaits	%
A daļa	95	57	23	62
B daļa	48	29	12	33
C daļa	3	2	2	5
Bakalaura darbs	20	12
Kopā	166	100	37	100