Rīgas Stradiņa universitāte

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds: Marija Golubeva
Dzimšanas gads: 1973.
Adrese: Rīgas Stradiņa Universitāte

mob. [phone]
Mājas adrese: Barona ielā 93–20, Rīga

LV-1006

t. 7842823

Izglītība.

Bakalaura grāds angļu filoloģijā, Latvijas Universitāte, 1994.
Akadēmiskais nosaukums: docente
Zinātniskie grādi:

Vēstures zinātņu doktora grāds, Kembridžas Universitāte, 1999.

Vēstures zinātņu maģistra grāds, Centrālās Eiropas universitāte, 1995.
Akadēmiskā darba pieredze:
10.2002.– 2003. Politikas zinātnes katedras docente, Rīgas Stradiņa Universitāte

2002. – 2003. Vidzemes Augstskolas Pētījumu un konsultāciju centra vadītāja

01.09.2001. – 10.10.2002. Politikas zinātnes katedras vadītāja, Rīgas Stradiņa Universitāte

01.09.1999. – 31.08.2001. Lektore, Latvijas Kultūras Akadēmija

01.10.1998. – 31.07.1999. Pētniece (stipendiāts), Institut f. Europäische Geschichte, Mainca, Vācija
Pēdējo gadu publikācijas:
Grāmatas:

• 
  Women in Baltic Societies, Past and Present (redaktore, viena raksta autore). Rīga, N.I.M.S., 2002.
  
• 
  The Glorification of Emperor Leopold I in Image, Spectacle and Text. Mainz, Philipp von Zabern, 2000.
  

Citas publikācijas:

• 
  ‘Marginalizētas institūcijas, bet kur ir NVO spēks?’, recenzija par Atvērtās sabiedrības institūta ziņojumu par nacionālo minoritāšu aizsardzību, www.politika.lv, 2002. g. decembris.
  
• 
  ‘Publiskais individuālisms un aristokrātiskās vērtības’, Kentaurs, 2002. g. decembris.
  
• 
  ‘Nevainības aizsegs’, www.politika.lv, 2002. g. novembris.
  
• 
  ‘Helden, Verräter un der Garten des Daedalus’, Zeitschrift für Geschichtswissenschaft, 8, 2002.
  
• 
  ‘Sieviešu vēstures problēmas un perspektīvas Latvijā’ (‘Problems and perspectives of women’s history in Latvia’), LU Dzimtes studiju centra apkārtraksts, 2001.
  
• 
  ‘H. Watanabe, O’Kelly (ed.), Spectaculum Europaeum, recenzija, Sehepunkte, www.sehepunkte.historicum.net, 2000.
  

Zinātniskā darba tēmas: Eiroskepticisms Latvijā, vēsturiskas atmiņas politikā Baltijas valstīs, pilsoniskā sabiedrība un politiskā kultūra Baltijas valstīs.
Akadēmiskie kursi: Ievads demokrātijas teorijā, Eiropas politiskā kultūra, Dzimte un politika (bakalaura programmās), Mūsdienu politikas teorijas, Politiskā kultūra postkomunistiskajās valstīs (maģistra programmā).
Kādas valodas pārvalda: latviešu, krievu, angļu (teicami), vācu (labi).

Curriculum Vitae

Vārds, uzvārds: Ēriks Jēkabsons

Dzimšanas gads un vieta: 1965. gada 14. janvāris, Rīga

Dzīvesvieta: Limbažu iela 4/1 - 67, Rīga LV - 1005

Darbavieta: Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultāte, Latvijas Valsts vēstures arhīvs.

Izglītība: Vēstures un filozofijas fakultāte, Latvijas Universitāte 1983 – 1990

Zinātniskais grāds: Dr. hist., 1995; Latvijas Universitāte

Darba biogrāfija: Rīgas Stradiņa universitāte, Eiropas Integrācijas institūts, programmas direktors, docents (vienlaicīgi) 1999–2002, docents 2002 –

Latvijas Vēstures institūts, vēstures pētnieks (vienlaicīgi) 1995 -

Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Dokumentu publikācijas daļas

vadītājs (vienlaicīgi) 1996 -

Latvijas Vēstures institūts, asistents 1993–1995

Latvijas Kara muzejs, 1991–1995, zinātniskais līdzstrādnieks

(vienlaicīgi)

Latvijas Vēstures institūts, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

1990 – 1993

Kvalifikācijas celšana (stipendijas, stažēšanās):

1. 
   Fundacja Stefana Batorego (Polija), Polijas Zinātņu Akadēmijas
   
2. 
   Vēstures institūts, 1994.gada janv. – marts
   
3. 
   2)Polijas valsts arhīvu Galvenajā direkcija, 1995.g. nov. – dec.
   
4. 
   Lietuvas Zinātņu Akadēmijas Lietuvas vēstures institūts, 1998. g. sept., 2000. g. maijs.
   
5. 
   Varšavas Universitātes VIII Austrumu Vasaras skola 1999. g. 1.–22. jūl.
   

Zinātniskā darba tēmas:

Specializējies Latvijas Republikas (1918. – 1940.) vēstures jautājumu izpētē, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas, Polijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainas attiecībām, poļu, lietuviešu un baltkrievu minoritātes vēsturei Latvijā, kā arī valsts politiski-militārās vēstures problēmām.

Zinātniskās publikācijas:

Monogrāfijas “Poļi Latvijā” (Rīga, 1996), 89 zinātnisku rakstu (no tiem 34 publicēti vai iesniegti publicēšanai ārzemēs – Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā, Baltkrievijā), 24 recenziju un apskatu, vairāku grāmatu priekšvārdu, vairāku simtu šķirkļu Latvijas un Polijas enciklopēdijās, vairāk kā 190 populārzinātnisku rakstu autors, biogrāfiskās vārdnīcas “Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918-1940” (Rīga, 1998) sastādītājs, tulkojis no un uz poļu valodu vairākus zinātniskus rakstus un avotus. Ar referātiem piedalījies 52 zinātniskās konferencēs, simpozijos un semināros Latvijā, Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā un ASV, kā arī vairākkārt uzstājies ar priekšlasījumiem Polijas Zinātņu Akadēmijas Vēstures institūtā.

Akadēmiskie kursi: Latvijas politiskā vēsture, Eiropas politiskā vēsture, Zinātniskā darba metodoloģija un metodes (bakalaura programmās), Valsts institūciju veidošanas problēmas Centrālās un Austrumeiropas valstīs (maģistra programmā).
Kādas valodas pārvalda: latviešu, krievu, poļu (pilnībā), angļu (labi), lietuviešu (lasītprasme).

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds Dzimšanas gads:

Adrese: Izglītība:

Zinātniskie grādi:

Darba vieta:

Imants Kalniņš

1947. g.

Austrumu iela 6, Rīga, LV - 1006

1974. - Rīgas Tehniskā universitāte, Radiotehnikas un sakaru fakultāte

bioloģijas zinātņu doktors

Rīgas Stradiņa universitāte, Fizikas katedra

Zinātniskās publikācijas: Kopējais publikāciju skaits 33.

Zinātniskā darba temats:

Akadēmiskie kursi:

Kvalifikācijas celšana:

Kādas valodas pārvalda:

Fizika, Informātika, biomateriālzinības, biomehānika, datorzinības

fizikā - Novosibirska NMI1980 g. un Maskavā 2. MOLGMI1985 g., specializācija - medicīniskajā kibernētikā Maskavā VĀKCI 1978. g. un mērījumi un analīzes vides veselībā NIVA kursi Tallinā 1996. g.

Latviešu, angļu, krievu

CURRICULUM VITAE

1.Vārds, uzvārds: Ainārs Lerhis

2. Dzimšanas gads: 1966.

3. Adrese: Čiekuru iela 10a, Lielvārde, LV-5070, Ogres raj.

4. Izglītība: Augstākā (1985.–1990. g. studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, vēstures specialitāte).

5. Akadēmiskais nosaukums: pētnieks

6. Zinātniskie grādi: vēstures doktors (2002.)

7. Darba pieredze:

2003.– RSU ESF docents, Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas vadītājs

2002.– LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks

2002.–2003. RSU ESF lektora v. i., Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas vadītājs

1993.–2002. LU Latvijas Vēstures institūta asistents

1990.–1993. Latvijas Vēstures institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

1992.–1999. LR ĀM Lietvedības departamenta Arhīva nodaļas speciālists

8. Zinātniskās publikācijas:

1) Latvijas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas izveidošana (1917–1919) // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – 1997. – Nr. 4. – 77.–107. lpp.

2) Ieskats Latvijas Republikas ārlietu dienesta vēsturē (1917–1997) // Latvijas ārlietu dienesta rokasgrāmata. – R.: LR Ārlietu ministrija, 1997. – 10.–29. lpp.

3) Latvijas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas pirmie darbības gadi (1919. gads – 20. gadu pirmā puse) // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – 1998. – Nr. 2. –100.–128. lpp.

4) Latvijas valsts okupācijas gados (1940–1991) // Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918–1998. – R.: Nordik, 1999. – 127.–183. lpp. [kopā ar I. Feldmani, A. A. Freimani, I. Ziemeli]

5) Latvijas neatkarības atjaunošana un atgriešanās starptautiskajā sabiedrībā (1991–1998) // Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918–1998. – R.: Nordik, 1999. – 187.–213. lpp. [kopā ar I. Ziemeli]

6) Latvijas ārpolitikas aizsākumi (1918–1920) un Latvija Rietumu lielvalstu ārpolitiskajā stratēģijā // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – 1999. – Nr. 3. – 56.–73. lpp.

7) Zigfrīds Anna Meierovics (1887–1925) // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. –2000. – Nr. 3. – 135.–148. lpp.

8) Pārmaiņas Latvijas diplomātiskā dienesta darbībā (1940. g. jūnijs – 1942. g. augusts) // Vēsturnieks profesors Dr. phil., LZA ārzemju loceklis Andrievs Ezergailis: Biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. – R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2000. – 164.–190. lpp.

9) Latvijas ārpolitikas veidošanās (20. gadu pirmā puse) // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – 2000. – Nr. 4. – 83.–97. lpp.

10) Latvijas ārlietu dienests padomju okupācijas priekšvakarā (1938. g. novembris – 1940. g. jūnijs) // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – 2001. – Nr. 2. – 87.–116. lpp.

11) Latvijas Republikas ārlietu darbinieku likteņi padomju Gulaga nometnēs // Latvijas Vēsture. – 2001. – Nr. 3. – 91.–97. lpp.

12) Padomju režīma represijas pret neatkarīgās Latvijas diplomātiem // Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.: Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.–1956. gadā: Latvijas vēsturnieku komisijas 2000. gada pētījumi. – R.: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. – 71.–119. lpp.

13) Latvijas Republikas ārlietu dienesta attīstība (1917–1941): Promocijas darba kopsavilkums / Development of the Foreign Service of the Republic of Latvia (1917–1941): Summary of Doctoral Thesis. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002.

14) Latvijas Republikas ārlietu darbinieku likteņi padomju nometnēs // 1941.gada 14. jūnija deportācija – noziegums pret cilvēci: Starptautiskās konferences materiāli, 2001. gada 12.–13. jūnijs, Rīga. – Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2002. – 191.-200. lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 6.sēj.)

15) Latvijas Ārlietu ministrijas un pārstāvniecību likvidācija pēc Latvijas aneksijas // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. – 2002. – Nr. 4. – 90.–110. lpp.

Kopējais zinātnisko publikāciju skaits – 15

Autorapliecība – nav

9. Zinātniskā darba temats: “Latvijas Republikas ārlietu dienesta attīstība (1917–1941)”.

Zinātniskās intereses: Latvijas ārpolitikas problēmas, Latvijas valsts starptautiskā atzīšana, kolektīvās drošības sistēmas jautājumi Austrumeiropā, “Baltijas jautājuma” vēsture Baltijas valstu okupācijas gados (okupācijas neatzīšanas politika pasaulē), Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas starptautiskie aspekti, pāreja no totalitārisma uz demokrātiju Latvijā.

10. Akadēmiskie kursi:

Totalitārie režīmi Eiropā 20. gs.

Aktuāli starptautisko attiecību jautājumi

Starptautiskās institūcijas (bakalaura programmās)

Baltijas politikas salīdzinošā analīze (maģistra programmā)

11. Kvalifikācijas celšana: nav

12. Kādas valodas pārvalda: latviešu (dzimtā valoda), krievu (teicami), angļu (labi).

CURRICULUM VITAE

1.Vārds, uzvārds: Ilze Ostrovska

2. Dzimšanas gads: 1948.gads

3. Adrese: Rīga, Koku ielā 14-3, LV 1004

4. Izglītība: Augstākā:

1995 - Nostrifikācija filozofijas zinātņu doktora grāda iegūšanai

1986 - aspirantūra Sabiedrisko zinātņu akadēmijā (Maskava), filozofijas

zinātņu kandidāta grāds

1972 - LU Svešvalodu fakultāte

5. Akadēmiskais nosaukums:

Docenta v.i.

6. Zinātniskie grādi:

Filozofijas zinātņu doktors

7. Darba pieredze:

2002 – RSU Eiropas Studiju fakultātes dekāne

2000 - 2002 RSU/AML Eiropas integrācijas institūta direktore

1998 - 2000 RSU/AML Sociālo zinātņu fakultātes dekāne

1993 - 1998 LU Socioloģijas katedras docente

1992 - 1993 Stažēšanās Lielbritānijā (Keimbridža, LSE)

1987- 1992 LU Politikas zinātnes katedra, lektore

1986- 1990 LKP CK lektore

1983- 1986 Sabiedrisko zinātņu akadēmija (Maskava), aspirante

1972 - 1983 Izdevniecība "Liesma", Valsts grāmatu izdevniecības/ poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komiteja, redaktore, galvenā redaktore

8. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:

1. State of the State. State Capacity m Latvia. Institute of Political Science, Aarhus university 2000. (Kopā ar O.Norgaard un O.Herstedt)

2.Nationalism and Democracy: Choice without Choice. In: Integration and

Ethnopolitics, Institute of Philosophy and Sociology of University of Latvia, Riga, 2000, p.154-164

3.Institutionalization of Democratization: a Concealed Interest Group. -

Humanities and Social Sciences., 1998/ Riga, p.26-33.

4.Valsts un pilsoniskā sabiedrība: savstarpējo attiecību attīstība pārejas periodā. Sabiedrības pārmaiņas Latvijā, Rīga 1998, 71.-88.1pp.

5. The Developing Civil Society:Peculiarities in Latvia. In: Democracy/ Economy and Civil Society - the Cases of Russia and the Baltic States (ed.Hjerrpe R.Patomaki, H.Sehm ), UPI and Stakes, Helsinki,1998 p.71-88.

6. Varas sadale. - Cilvēks un dzīve sodoloģijas skatijumā. University of Latvia, Riga, 1997, 74. -82.1pp.

7. PoIitiskā uzvedība. - Cilvēks un dzīve socioloģij'as skatijumā, 1996, Latvijas universitāte, 82.-92.1pp.

8. State and Civil Society: Priorities During the Transition. In:The Aftermath of "Real Existing Socialism" in Eastern Europe, Vol.1, McMilIan, London, 122.-135.lpp.

Kopējais zinātnisko publikāciju skaits - 22.

9. Zinātniskā darba temats:

Valsts kapacitāte un demokrātijas konsolidācija

10. Akadēmiskie kursi:

levads Latvijas politikā

Demokratizācija

Mediji un politika

Politikas socioloģija

11. Kvalifikācijas celšana:

2000 - Fulbraita stipendija vasaras kursiem ASV "ASV politiskā sistēma" 1998 - stažēšanās Sordetorn universitātē (Zviedrija)

1997 - stažēšanās Stokholmas universitātē (Zviedrija)

1997 - vasaras kursi CEU "Media and Democracy"

1996 - Zalcburgas seminārs "KonservatĪvisms: vēsture un perspektīvas" (Austrija)

1996 - stažēšanās Kopenhāgenas universitātē (Dānija)

1995 - stažēšanās Orhūsas universitātē (Dānija)

1994 - stažēšanās Ķelnes arhīvu institūtā (Vācija)

1993 - stažēšanās LSE (London School of Economics and Political Science), Lielbritānija

1991-1992 - stažēšanās Oslo universitātē (Norvēģija)

12. Kādas valodas pārvalda:

Latviešu, krievu, angļu

CURRICULUM VITAE

1.Vārds, uzvārds: Valters Ščerbinskis

2. Dzimšanas gads: 1969.

3. Adrese: Stērstu iela 9–2, Rīga

4. Izglītība:

1990–1996 LU Vēstures un filozofijas fakultāte, vēstures specialitāte, vēsturnieks

1996–1998 LU Vēstures un filozofijas fakultāte, vēstures specialitāte, mag. hist.

1998–2001 LU Vēstures un filozofijas fakultāte, vēstures specialitāte, doktorants

5. Akadēmiskais nosaukums: docenta v. i.

6. Zinātniskie grādi: Dr. hist. (2003)

7. Darba pieredze:

2002.– RSU ESF Politikas zinātnes katedra, docenta v. i., Politikas zinātnes programmas vadītājs

1996.–2003. Latvijas Valsts vēstures arhīvs, vadošais pētnieks

1990.–1996. Latvijas Kara muzejs, zinātniskais līdzstrādnieks

8. Zinātniskās publikācijas:

1. 
   Ščerbinskis V. Ienācēji no tālienes. Austrumu un Dienvidu tautu pārstāvji Latvijā no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām. – Rīga, 1998. – 95 lpp.
   
2. 
   Ščerbinskis V. Latvijas un Somijas attiecības. 1918–1921 // Latvijas Arhīvi. – 1996. – 1996. – Nr. 1./2. – 42. – 47. lpp.
   
3. 
   Ščerbinskis V. Ziemeļvalstu brīvprātīgie Latvijas brīvības cīņās // Latvijas Vēsture. – 1997. – Nr. 1. – 78. – 84. lpp.
   
4. 
   Ščerbinskis V. Lībiešu jautājums Latvijas attiecībās ar Igauniju un Somiju. 1920–1940 // Latvijas Arhīvi. – 1998. – Nr. 1.
   
5. 
   Ščerbinskis V. Ziemas karš un Latvija: 1939–1940 // Latvijas Arhīvi. – 1999. – Nr. 1. – 111.–133. lpp.
   
6. 
   Ščerbinskis V. Image of Finland in Latvian mass media of 20’s // Faravid. Acta Societatis Historicae Finlandiae Septentrionalis XXII–XXIII.–1998/1999. – S. 343.–359.
   
7. 
   Ščerbinskis V. Latvijas un Somijas politiskās attiecības: 1918–1925 // Latvijas Arhīvi. – 1999. – Nr. 3. – 122.–140. lpp.
   
8. 
   Щербинскис B. (kopā ar Ē. Jēkabsonu). Участие латышей в военных формированиях белых во время Гражданской войны в России (1917–1920 гг.) // Россия и Балтия. Народы и страны. Вторая половина ХIХ-30-е гг. ХХ в. – Москва: Институт всеобщей истории Российской академии наук, 2000. – стр. 79–98.
   
9. 
   Ščerbinskis V. Przedstawiciele narodow muzulmanskich oraz Karaimi na Lotwie od konca XIX wieku do czasow obecnych // Europa nie prowincjonalna. – Warszawa: Instytut Studiow Politycznych PAN, 1999. – S. 299.–309.
   

Kopējais zinātnisko publikāciju skaits – 23

Autorapliecība – nav

9. Zinātniskā darba temats: Latvijas vēsture 20. gs.; Baltijas jūras reģiona valstu attiecības
Zinātniskās intereses: Latvijas vēsture 20. gs.; Etniskais faktors Baltijas jūras reģiona valstu attiecībās

10. Akadēmiskie kursi: Etniskais faktors starpvalstu attiecībās; Politiskās ideoloģijas; Eiropas integrācija.

11. Kvalifikācijas celšana:

2000. I-V CIMO stipendija Turku Universitātē

12. Kādas valodas pārvalda: latviešu (dzimtā), angļu, krievu, nedaudz somu

CURRICULUM VITAE

1. Vārds, uzvārds: Gints APALS

2. Adrese: Baznīcas iela 35-26,

Rīga, LV-1010

Tālrunis: 688 44 20

3. Dzimšanas datums: 1965. gada 11. jūnijs

4. Ģimenes stāvoklis: Precējies, 2 meitas (4 un 7 gadi)

5. Izglītība:

1995-1996 Oksfordas universitāte, Diplomātijas studiju programma

1994. 
      LU Latvijas Vēstures institūts,
      

Dr. Hist.

1983-1990 LU Vēstures un filozofijas fakultāte. Diploms.

6. Zinātniskās publikācijas:
Vairāk nekā 20 raksti akadēmiskos izdevumos un dienas presē par vēstures un politikas tēmām.
Kopējais zinātnisko publikāciju skaits – 12

Autorapliecība – nav

7. Zinātniskā darba temats:

Nacionālisma un liberālisma politiskās kustības attīstība Latvijā 19.gadsimtā.

8. Zinātniskās intereses:

Starptautiskā politika, Eiropas integrācija, drošības studijas

9. Akadēmiskie kursi:

1990.–1992. LU Latvijas vēstures institūta

aspirantūra

10. Kvalifikācijas celšana:

Džordža Maršala drošības studiju centrs (2002)

Lesteras Universitātes Eiropas studiju centrs (1997)

Dānijas Valsts pārvaldes skola (1995)

11. Darba pieredze:

2003- Ārlietu ministrija Es departaments, padomnieks.

2002-2003 LR Ārlietu ministrija, Rietumeiropas valstu nodaļas vadītājs.
1997-2001 LR vēstniecība Beļģijā.

1. sekretārs, pagaidu pilnvarotais lietvedis.

1995.- 1997. LR Ārlietu ministrija,

padomnieks.

1993.- 1995. LR Ārlietu ministrija,

valsts ministra palīgs.

1990.- 1993. LU Latvijas vēstures institūts, asistents.

12. Pedagoģiskais darbs:

2002- RSU Eiropas Studiju fakultāte, lektors.

13. Valodas:

Latviešu - dzimtā

Angļu - ļoti labi

Krievu - ļoti labi

Franču - labi

CURRICULUM VITAE

Daina Bleiere

Mājas adrese:	A. Bieziņa 4-151, Rīga LV-1029; tel. 405647; mob. tel. [phone]; e-pasts: [e-mail]
Izglītība:	Latvijas Universitāte 1971-1973; Ļeņingradas (Sanktpēterburgas) universitāte 1973-1976; Vēstures doktore.
Papildus izglītība:	Seminārs par starptautisko drošību, Ženēva, Graduate Institute of International Studies, 1996. g. jūlijā; Latvian Fellowship of the London University, 1995. g. aprīlis- jūlijs; Kursi par reģionālo drošību un starptautiskajām attiecībām, Zviedrijas Ārpolitikas institūts, 1995. g. janvāris-februāris; Kursi par mazo valstu problēmām starptautiskajā sistēmā, Zviedrijas Ārpolitikas institūts, 1993. gada maijs.
Valodas:	Latviešu, angļu, krievu, poļu.
Darba pieredze:	LU Latvijas Vēstures institūta pētniece 1976.–2003. g.; Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece, 1993.-2000. g. un kopš 2002. gada marta. Lekciju kurss Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas integrācijas institūtā (Eiropas Studiju fakultātē) 2001. un 2002. g.; Lekciju kurss Rīgas Humanitārajā institūtā 1999.-2001. g.
Publikācijas:	Ap 40 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju, tajā skaitā nozīmīgākās 2000.-2003. gadā: "Nacionālkomunisms Latvijā. Historiogrāfija.", Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. l, 2003, 110.-129. lpp.; 6 nodaļas mācību līdzeklī Pasaules vēsture . III. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003, 176.-334. lpp.; "Tiesas un prokuratūras sistēma un tās darbinieki 1940.-1941. un 1944.-l953. gadā", grām. Okupācijas režīmi Latvijā 1940.-1956. gadā. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2001. gada pētījumi Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002, 368.-404. lpp.; "Kultūrpolitika Latvijā 1959.-l962. gadā", Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 3, 2002, 113.-131. lpp.; "Het Balticum en de Uttbreidingen van de NAVO", Oost-Europa Verkenningen, September 2002, pp. 62-72; "Mazas valsts ārpolitiskā autonomija", grām. Ž. Ozoliņa (red.), Latvija pasaules politikā: iespējas un ierobežojumi. Rīga: Latvijas Ārpolitikas institūts, 2001, 31.-45. lpp.; "Co-operation between the Baltie States and the Central European Countries: Problems and Prospects", grām. T. Jundzis (Ed.),The Baltie States at Historical Crossroads. Riga, 2001; "Represijas pret zemniecību Latvijā 1944.-1953. gadā", grām. totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.-1956. gadā. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2000. gada pētījumi. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001, 539.-559. lpp.; "The Latvian Russian Crisis of 1998", grām. E. K. Stern and D. Hansen (eds.), Crisis Management in a Transitional Society: The Latvian Experience, Stockholm, 2000, pp. 216-259; kopā ar A. Strangu); 4 nodaļas grāmatā Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos. Rīga: SIA "Rīgas Nami", Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzejs, 2000, 197.-256. lpp; "Kultūrpolitika Latvija 1953.-1958. gadā", grām. Vēsturnieks profesorsDr. phil, LZA ārzemju loceklis Andrievs Ezergailis:Biobibliogrāfija, darbabiedru veltījumi 70 gadu jubilejā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000, 121.-158. lpp.

CURRICULUM VITAE
Vārds: Reinis