3 Kultūras teorija un vadībzinības


Prasības kredītpunktu iegūšanai



Download 2.45 Mb.
bet8/64
Sana10.02.2017
Hajmi2.45 Mb.
1   ...   4   5   6   7   8   9   10   11   ...   64

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

2. Jānokārto mutvārdu eksāmens.

Literatūra:

1.Campbell, D. The Golden Lyre: the Themes of the Greak lyric poets. -London, 1983

2.Грейбс, Р. Мифы древнеи Греции.- Москва, 1992

3.Loyd –Jones, H. Greek Ephic, Lyric and Tragedy.-Oxf, 1990

4.Norden, E. Die Romanische Literatur.- Gottingen, 1994

5.Senās Grieķijas literatūras antoloģija.- Rīga, 1990

6.Senās Romas literatūras antoloģija.- Rīga, 1994

7.Тронский, И. История античной литературы.- Москва, 1983

8.Williams, G. Tradition and originality in Roman poetry. -Oxf, 1985
Kursa autore: Docente Brigita Cīrule, Mg.philol.

Kursa nosaukums: 17. un 18.gs. pasaules literatūra

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas (32 st. lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens.



Kursa autore: Asociētā profesore Inese Karbanova, Dr. philol.
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens Viduslaiku un Renesanses literatūras vēsturē.

Kursa saturs: Kurss ietver 17. un 18.gs. literatūras nozīmīgākās parādības. Kursa mērķis – veidot priekšstatu par literatūras attīstības gaitu, dažādiem attīstības posmiem, virzieniem, stiliem , žanriem, kā arī par atsevišķu autoru daiļradi un nozīmīgākajiem darbiem.

Tematiskais plānojums:

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas


  1. 17. gadsimta literatūras un mākslas attīstības galvenie virzieni: baroks un klasicisms.

1.

L2

  1. 17. Gadsimts Spānijā. Baroka īpatnības un to izpausmes lirikā (Luiss de Gongora ), drāmā (Pedro Kalderons), prozā (Fransisko Kevedo Pikareska).

2.,3.

L2;L2;S2;S2

  1. 17. gadsimts Francijā. Klasicisma teorija un prakse, Pjērs Korneijs. Žans Rasins. Žans Batists Moljērs.

4.,5.

L2;L2;S2;S2

  1. Apgaismes literatūra un tās virzieni: klasicisms, reālisms, sentimentālisms, pirmsromantisms.

6.

L2

  1. Apgaismība Anglijā. Romāna žanra attīstība. Daniels Defo un Džonatans Svifts. Henrijs Fīldings. Pirmsromantisma priekšnojausmas. Makfersons un viņa “Osiāna dziesma”. Lorenss Sterns.

7.,8.,9.

L2;L2;L2;S2

  1. Apgaisme Francijā. Alēns Renē Lesāžs un Antuāns Prevo. Šarls Monteskjē. Voltērs kā Eiropas Apgaismības vadonis. Denī Didro drāmas teorija.Žans Žaks Ruso. Pjērs Karons de Bomaršē.

10.,11.,12.,

13.


L2;L2;L2;L2;S2

  1. Vācu Apgaismes īpatnības. J. K. Gotšeda, J. Vinkelmana, F. G. Klopštoka, K. M. Vīlanda, J. G. Herdera daiļrades loma Apgaismes literatūras veidošanā. G. E. Lesings. “Vētras un dziņu” kustība. F. Šillers. J.V.Gēte.

14.,15.,16.

L2;L2;L2;S2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Obligāti jāizlasa literatūras sarakstā norādītie avoti un jāpiedalās visos semināros.

Jānokārto eksāmens.

Literatūra:

1.Skirne P. N. The Baroque: Literature and Culture in the 17th-Century Europe. - London, 1978.

2.Wiliams I. M. The Idea of the Novel in Europe, 1600 - 1800. - London, Basingstoke, 1979.

3.Durant W., Durant A. The Age of Voltaire: A History of Civilization in Western Europe from 1715 to 1756, with Special Emphasis on the Conflict between Religion and Philosophy. - N.Y., 1965.

4.Durant W., Durant A. Rousseau and Revolution: A History of Civilization in France, England and 5.Germany from 1756 and in the remainder of Europe from 1715 to 1789. - N.Y., 1967.

6.Studies in Eighteenth-Century Literature./ Ed. M. J. Szenczi, L. Ferenczi. - Bp., 1982.


Kursa autore: Asociētā profesore Inese Karbanova, Dr. philol.

Kursa nosaukums: 19.gs. pasaules literatūra

Kursa apjoms: 48 kontrolstundas (32 st. lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens.



Kursa autore: Asociētā profesore Inese Karbanova, Dr. philol.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens 17. un 18.gs literatūras vēsturē. Svešvalodu prasme.

Kursa saturs: Kurss ietver 19.gs. Rietumeiropas un Amerikas literatūras nozīmīgākās parādības. Kursa mērķis – veidot priekšstatu par literatūras attīstības gaitu, dažādiem attīstības posmiem, virzieniem, stiliem , žanriem, kā arī par atsevišķu autoru daiļradi un nozīmīgākajiem darbiem.

Tematiskais plānojums:

Temats


Nedēļa

nodarbību veids un stundas

  1. 19. gadsimta literārie virzieni - pirmsromantisms, romantisms, reālisms, naturālisms, neoromantisms, simbolisms.

1.

L2

  1. Romantisma veidošanās vēsturiskie, filozofiskie un estētiskie priekšnosacījumi. Romantisma literatūras nacionālās īpatnības.

2.

L2

  1. Romantisms Vācijā, Jēnas un Heidelbergas romantiķu pulciņi. E. T. A. Hofmanis.

3.

L2;S2

  1. Romantisms Anglijā. “Ezera skola” (Vordsvorts, Kolridžs, Sautijs).V. Skots. Dž. G. Bairons.

4.,5.

L2;L2;S2

  1. Franču romantisma attīstības posmi. I impērijas romantiķi (F. R. Šatobriāns, Ž. de Stāla, B. Konstāns). Restaurācijas romantiķi (A. Lamartīns, A. Viņjī). Jūlija monarhijas laika romantiķi (Ž. Sanda, Ā. Misē). V. Igo dzīve un daiļrade.

6.,7.

L2;L2;S2

  1. Amerikas literatūras veidošanās priekšnoteikumi. Romantisma pārstāvji (V. Ērvings, Dž. F. Kūpers, E. A. Po, H. Melvils). V. Vitmens.

8.,9.

L2;L2;S2

  1. Reālisma veidošanās vēsturiskie, filozofiskie un estētiskie priekšnoteikumi.Reālisms Francijā. F.Stendāls O. Balzaka, P. Merimē, G. Flobēra daiļrade. E. Zolā naturālisma teorija. G. Mopasāns. A.Fransa un R.Rolāna daiļrades īpatnības.

10.,11.,12.,

13.


L2;L2;L2;L2;

S2;S2


  1. Reālisma attīstība Anglijā. Č. Dikensa un V. Tekerija daiļrade. Anglijas literatūras attīstība 19. gs. Beigās. T. Hardijs, O. Vailds, R. Kiplings, B. Šovs.

14.,15.

L2;L2;S2

  1. Ziemeļvalstu literatūras attīstība 19. gadsimtā. H. Ibsens.

16.

L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Obligāti jāizlasa literatūras sarakstā norādītie avoti un jāpiedalās visos semināros.

2.Jānokārto eksāmens.

Literatūra:

1.19.gs. ārzemju literatūras vēsture.- Liepāja, 1992.

2.Romantisma revolūcija.- R., 1996.

3.Abrams, M. H. Natural Supernaturalism: Tradition And Revolution In Romantic Literature.- L., 1971.

4.Furst, L. R. The Contours Of European Romanticism.- L., 1979.

5.Furst, L. R. Romanticism In Perspective: A Comparative Study Of 6.Aspects Of The Romantic Movements In England, France And Germany.- L. etc., 1969.

7.McGann, J. J. The Romantic Ideology: A Critical Investigation.- Chicago, London, 1983.

8.Larkin, M. Man And Society In Ninetieth Century Realism: The Terminism And Literature.- L., 1977.

9.Realism, Naturalism And Simbolism: Modes Of Thought And Expression In Europe, 1848 - 1914. / ed. R. N. Srowberg.- N.Y. etc., 1968.

10.Smith, P. Public And Private Value: Studies In The Ninetieth Century Novel.- Cambridge etc., 1984.



Kursa autore: Asociētā profesore Inese Karbanova, Dr. philol.

Kursa nosaukums: 20.gs. pasaules literatūra

Kursa apjoms: 48 kontrolstundas (32 st. lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens.



Kursa autore: Asociētā profesore Inese Karbanova, Dr. philol.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens 19.gs. literatūras vēsturē.

Svešvalodu prasme.



Kursa saturs: Kurss ietver 20.gs. Rietumeiropas un Amerikas literatūras nozīmīgākās parādības. Kursa mērķis – veidot priekšstatu par literatūras attīstības gaitu, dažādiem attīstības posmiem, virzieniem, stiliem , žanriem, kā arī par atsevišķu autoru daiļradi un nozīmīgākajiem darbiem.

Tematiskais plānojums:

Temats


Nedēļa

nodarbību veids un stundas

  1. 20.gadsimta pasaules literatūras vēstures sākums. Pirmais Pasaules karš un “zudusī paaudze”. Ē. M. Remarks, E. Hemingvejs.

1.,2.

L2;L2;S2

  1. Sociāli politiskās norises pēc Pirmā Pasaules kara. Utopijas un antiutopijas žanrs literatūrā. O. Hakslijs. Dž. Orvels.

3.

L2;S2

  1. Fašisma un Otrā pasaules kara tēma pasaules literatūrā. V. Kepens. H. Bells.

4.

L2

  1. Jaunatnes revolūcija” un pasaules literatūra. Dž. D. Selindžers.

5.

L2

  1. 20. gadsimta zinātnes un tehnikas revolūcija un tās ietekme uz pasaules literatūru. M.Prusts. Dž. Džoiss.V.Folkners.

6.,7.,8.

L2;L2;L2;

S2;S2


  1. 20. gadsimta filozofija un pasaules literatūra. F.Nīčes un A. Bergsona ietekme uz pasaules literatūru. T.Manns. H. Hese.

9.,10.

L2;L2;S2

  1. Eksistenciālisms filozofijā un literatūrā. Ž. P. Sartrs. A. Kamī.

11.

L2;S2

20.gadsimta mākslas ietekme uz literatūras attīstību. Impresionisms, ekspresionisms un sirreālisms mākslā un literatūrā. F. Kafka.

12.

L2;S2

  1. parodija un paradokss, groteska un ironija mūsdienu mākslā un literatūrā. I. Vo un G. Grīns.

13.

L2

  1. Jaunas parādības drāmas attīstībā. B. Brehta “episkā drāma”.”Intelektuālā” dramaturģija, absurda drāma. S. Bekets. T. S. Eliots.

14.,15.

L2;L2;S2

  1. Jaunais Latīņamerikas romāns. G. G. Markess.

16.

L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Obligāti jāizlasa literatūras sarakstā norādītie avoti un jāpiedalās visos semināros.

2.Jānokārto rakstveida eksāmens katra semestra beigās.

Literatūra:


  1. 20.gs. ārzemju rakstnieki. I un II daļa.-R., 1978 – 1989

  2. American Authors, 1600-1900: A Biographical Dictionary of American Literature./ ed. Kunitz, Stanley. - N. Y., 1986.

  3. The concise Encyiclopaedia of Modern World Literature./ ed. by Geofrey Grigson. - London, 1963.

  4. Contemporary World Writers./ prof. Susan Vassnett; ed. Tracy Chevalier. - 2nd ed. - Detroit etc., 1993.

  5. Encyclopaedia of World Literature in the 20th Century: in 4 vol./ gen. ed. Wolfgang Bernard Fleischmann. - N. Y., 1976 - 1977.

  6. The International Authors and Writers Who’s Who. - 14th ed./ cons. ed.: David Cummings, Tanjam jakobson. - Cambridge (England), 1995.

  7. 20th Century authors: A Biographical Dictionary of Modern Literature: Complete in 1 vol. With 1850 biographies and 1700 portraits./ ed. by Stanley J. Kunitz. - N. Y., 1991.

Kursa autore: Asociētā profesore Inese Karbanova, Dr. philol.


Kursa nosaukums: Viduslaiku un renesanses literatūras vēsture

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas (32 st. lekcijas, 16 st. semināri,

15 st. obligātais individuālais darbs). 3 kredītpunkti. Pārbaudes forma - mutvārdu eksāmens.



Kursa autore: Lektore Zane Šiliņa, Mg. artis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Jābūt sekmīgi nokārtotam eksāmenam Antīkajā literatūrā. Nepieciešamas priekšzināšanas pasaules vēsturē, tēlotājas mākslas un mūzikas vēsturē, filozofijā un kulturoloģijā. Nepieciešamas svešvalodu zināšanas, kā arī prasme analizēt un interpretēt literāros tekstus.

Kursa saturs: Kurss ietver Rietumeiropas literatūras nozīmīgākās parādības viduslaiku un renesanses periodā. Kursa mērķis - veidot priekšstatu par Rietumeiropas literatūras attīstības gaitu konkrētajā laika posmā, ievērojamāko autoru dzīvi, daiļradi un nozīmīgākajiem literārajiem darbiem.

Tematiskais plānojums:

Temats

Nedēļa

nodarbību veids un stundas

  1. Viduslaiku jēdziena saturs. Viduslaiku hronoloģiskās robežas un periodizācija. Viduslaiku literatūras attīstības vēsturiskie priekšnosacījumi. Mitoloģijas un folkloras, antīkās literatūras tradīciju un kristietības nozīme viduslaiku literatūras veidošanās procesā.

1.

L2

  1. Tautas eposa senākās formas: ķeltu un skandināvu eposs. Īrijas (Uladu cikls) un Islandes (“Vecākā Eda” un “Jaunākā Eda”) sāgas. To mitoloģiskais un vēsturiskais pamats. Viduslaiku literatūras brieduma posms. Feodālās sabiedrības veidošanās un nostiprināšanās, krusta kari, filozofijas attīstība, sakari ar Austrumiem. Literatūra latīņu valodā.

2.

L2

  1. Nobriedušo viduslaiku varoņeposs. Franku varoņeposs “Dziesma par Rolandu”, tā vēsturiskais pamats, saturs un stila īpatnības. Vācu varoņeposs “Nībelungu dziesma”, tā mitoloģiskais un vēsturiskais pamats. Bruņnieciskuma ideāla veidošanās. Spāņu varoņeposs “Dziesma par Sidu”.

3.

L2; S2

  1. Kurtuāzā literatūra. Bruņnieciskuma tālākā attīstība. Provansas lirika, tās tēmas, formas, autori. Bruņinieku romāns, tā attīstība, autori, ievērojamākie paraugi. Minnezangs.

4.

L2; S2

  1. Pilsētu literatūras attīstība, tās žanri: fablio, švanki, dzīvnieku eposs (“Romāns par Lapsu Kūmiņu”), “Romāns par Rozi”. Viduslaiku drāmas attīstība: reliģiskās drāmas žanri (mistērija, mirakls) un to sekularizācija (moralitē, farss, sotī). Pilsoņu lirika: vaganti, goliardi, meistarzingeri.

5.

L2

  1. Renesanses kultūras iezīmes. Tās attīstības priekšnosacījumi. Humānisma jēdziens. Romantiskais un reālistiskais renesanses literatūrā. renesanse un reformācija. Renesanses kultūras nacionālās atšķirības. Renesanse Itālijā. Tās periodizācija.

6.

L2

  1. Dante Aligjēri: dzīve un daiļrade. Viduslaiku un renesanses kultūru sintēze “Dievišķajā komēdijā”. Tās uzbūve, sižeti un tēli, stila īpatnības. Dante Latvijā un pasaules kultūrā.

7.

L2; S2

  1. Frančesko Petrarka: dzīve un daiļrade. Petrarkas soneti un to vieta pasaules lirikas attīstībā. Džovanni Bokačo: dzīve un daiļrade. “Dekamerons” - tā uzbūve, tēmas, sižeti, tēli, stils, loma pasaules noveles žanra un prozas attīstībā.

8.

L2; S2

  1. Renesanse un reformācija Vācijā. Vācu humānisms un Mārtiņš Luters. Sebastians Brants “Muļķu kuģis”. Renesanse Nīderlandē. Roterdamas Erasma loma Eiropas humānisma attīstībā.

9.

L2

  1. Renesanse Francijā, tās periodizācija. Galvenās parādības literatūrā. Fransuā Rablē: dzīve un daiļrade. “Gargantija un Pantagriels” - uzbūve, tēmas, tēli, tautas smieklu un karnevāla kultūras tradīciju ietekme, humānisma ideāli, valodas īpatnības. Grāmatas vieta pasaules literatūras attīstībā.

10., 11

L4; S2

  1. Renesanse Spānijā, tās periodizācija. Bruņinieku romāna, pastorāles un pikareskas vieta Spānijas literatūrā. Teātra loma Renesanses laika Spānijā. Lope de Vega: dzīve un daiļrade.

12.

L2

  1. Migels de Servantess Saavedra: dzīve un daiļrade. “Dons Kihots” - romāna uzbūve, tēma, problēmas, tēli, iestarpinātās noveles. Romāna vieta pasaules literatūras attīstībā.

13.

L2; S2

  1. Renesanse Anglijā, tās periodizācija. Džefrija Čosera dzīve un daiļrade. “Kenterberijas stāsti” - uzbūve, tēmas, stila īpatnības. Teātra un drāmas attīstība. Kristofers Mārlovs: dzīve un daiļrade.

14.

L2

  1. Viljams Šekspīrs: dzīve un daiļrade. Šekspīra jautājums. Šekspīra daiļrades periodizācija. Šekspīra vēsturiskās hronikas - žanra īpatnības, tēmas, stils. Šekspīra komēdijas, to renesanses laikmeta raksturs. Šekspīra antīkās traģēdijas. “Romeo un Džuljeta” un dižās Šekspīra traģēdijas ”Hamlets”, “Otello”, “Karalis Līrs”, “Makbets” - tēmas, problēmas, tēli, kompozīcija, stils. Šekspīra vēlīnās romantiskās drāmas īpatnības. Soneti. Šekspīra daiļrades vieta pasaules kultūrā. Šekspīrs Latvijā.

15., 16.

L4; S4

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

  1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

  2. Jānokārto mutvārdu eksāmens.

Literatūra:

  1. Ārzemju literatūras vēsture. Viduslaiki un Renesanse. - V. Žirmunska red. - R.: Zvaigzne, 1968.

  2. Agrā Renesanse. - R.: Zvaigzne, 1981.

  3. Lewis C. S. The Discarded Image: An Introduction to Medieval and Renaissance Literature. - Cambridge: The University Press, 1964.

  4. Chaytor H. J. From Script to Print. An Introduction to Medieval Literature. - Cambridge: The University Press, 1945.

  5. The Renaissance Philosophy of man. - Ed. by Ernst Cassirer, Paul Oscar Kristeller, John Herman randall, Jr. - Chicago & London: The University of Chicago Press, 1971.

  6. Cassirer E. The Individual and the Cosmos in renaissance Philosophy. - New York and Evanston: harper & Row, Publishers, 1964.

  7. Histoire de la littérature franзaise [publiée sous la direction de J. Calvet]. - I - Le Moyen Age [par Robert Bossuat]. - Paris: J. de Gogord, 1931.

  8. Гуревич А. Я. Категории средневековой культуры. - М.: Искусство, 1972.

  9. Гуревич А. Я. Проблемы средневековой народной культуры. - М., 1981ю

  10. Мелетинский Е. М. “Старшая Эдда” и ранние формы эпоса. - М., 1968.

  11. Мелетинский Е. М. Средневековый роман. - М., 1983.

  12. Хейзинга Й. Осень средневековья. - М.: Наука, 1988.

  13. Голенищев - Кутузов И. Н. Творчество Данте и мировая культура. - М.: Наука, 1971.

  14. История немецкой литературы. В 5-ти томах. - т. 1. - М.: Издательство Академии Наук СССР, 1962.

  15. История французской литературы. - Ред. коллегия: И. И. Анисимов и др. - т.1. - М.-Л., 1946.

  16. Бахтин М. М. Творчество Франсуа Рабле и народная культура средневековья и Ренессанса. - М.: Художественная литература, 1965.

  17. Менендес Пидаль Р. Избранные произведения: Испанская литература средних веков и эпохи Возрождения. - М., 1961.

  18. Штейн А. Л. История испанской литературы. Средние века и возрождение. - М., 1976.

  19. Брандес Г. Шекспир, его жизнь и произведения. - М.: Алгоритм, 1997.

  20. Пинский Л. Е. Шекспир: Основные начала драматургии. - М., 1971.

  21. Пинский Л. Е. Реализм эпохи Возрождения. - М.: Гослитиздат, 1961.

Kursa autore: Lektore Zane Šiliņa, Mg. artis

Kursa nosaukums: Pasaules mūzikas vēsture no klasicisma laikmeta līdz 20.gs.beigām.

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas( 32st. - lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens.



Kursa autors: Profesors Pauls Miervaldis Dambis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtota ieskaite pasaules mūzikas vēsturē no pirmsākumiem līdz baroka laikmetam. Svešvalodu zināšanas.

Kursa saturs: Mūzikas klausīšanās un analīze: dzirdes attīstība. Kursa mērķis - veidot un nostiprināt izpratni, novērtējumu un kompetenci mūzikā.

Tematiskais plānojums:

Temats


Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

  1. G. F. Hendelis.

1.

L2

  1. Klasicisms mūzikā. J. Haidns.

2.

L2;S2

  1. V. A. Mocarts.

3.

L2

  1. L. van Bēthovens.

4.

L2;S2

  1. Romantisms

5.,6

L2;L2;S2

  1. R. Vāgnera operas.

7.

L2

  1. Itāļu operas zelta laikmets.

8.

L2;S2

  1. Dž. Verdi.

9.

L2

  1. Vēlīnais romantisms. G. Mālers.

10.

L2;S2

  1. K. Debisī.

11.

L2

11.I.Stravinskis.

12.

L2;S2

12.Jaunā Vīnes skola.

13.

L2

13.Džeza vēsture.

14.

L2;S2

14.20.gs. mūzikas tendences.

15.,16.

L2;L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

  1. Sekmīgi nokārtoti semināri par konkrētām mūzikas vēstures tēmām.

  2. Sekmīgi nokārtots eksāmens.

Literatūra:

1.Leviks. Ārzemju mūzikas vēsture. - R., 1976.

2.Vītoliņš J.Pasaules mūzikas vēsture.- Rīga, 1935

3.Garoner H. Art Through the Ages. - Haercourt, Brace, 1948.

4.Gombrich E. H. The Story of Art. - Phaidon, 1956.

5.Hill R. The Concerto. - Penguin Books, 1961.

6.Hill R. The Symphony. - Penguin Books, 1961.

7.The Grove`s Dictionary of Music and Musicians. - London, 1986.

8.Torgāns J. Mūzika šodien. - R., 1983.

9.Hansen P. S. An Introduction to 20th century Music. - 1978.

10.The Thames and Hudson Encyclopedia of 20th Century Music. - Paul Griffiths, 1986.
Kursa autors: Profesors Pauls Miervaldis Dambis

Kursa nosaukums: Pasaules mūzikas vēsture no pirmsākumiem līdz baroka laikmetam.

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas( 32st. - lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite.



Kursa autors: Profesors Pauls Miervaldis Dambis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Iemaņas mūzikas ābecē un vēsturē. Svešvalodu zināšanas.

Kursa saturs: Mūzikas klausīšanās un analīze: dzirdes attīstība. Kursa mērķis - veidot un nostiprināt izpratni, novērtējumu un kompetenci mūzikā.

Tematiskais plānojums:

Temats


Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

  1. Ievads. Skaņa un klusums. Tālo Austrumu mūzika.

1.

L2

  1. Melodija. Tibetas mūzika.

2.

L2;S2

  1. Ritms. Tālo Austrumu mūzika.

3.

L2

  1. Ēģiptes, Grieķijas mūzika

4.

L2;S2

  1. Viduslaiki. Gregora korālis.

5.

L2

  1. Viduslaiku mūzika. Trubadūri, truvēri. Teorija.

6.

L2;S2

  1. Polifonijas aizsākumi. Notre - Dame skola.

7.

L2

  1. Motets.

8.

L2;S2

  1. Renesanse. Ž. de Mašo. Dufē. Danstebls.

9.

L2

  1. Okehēms. Obrehts. Nīderlandes skola.

10.

L2;S2

  1. Reformācija Vācijā. Protestantiskais korālis.

11.

L2

  1. Romas skola. Palestrīna.

12.

L2;S2

  1. Venēcijas skola.

13.

L2

  1. Renesanse.

14.

L2;S2

  1. Baroks. H. Persela opera Didona un Enejs.

15.

L2

  1. J. S. Bahs.

16.

L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Sekmīgi nokārtoti semināri par konkrētām mūzikas vēstures tēmām.

2. Sekmīgi nokārtota ieskaite.

Literatūra:

1.Vītoliņš J. Pasaules mūzikas vēsture. - Rīga, 1935.

2.The Oxford History of Music. - London, 1975.

3.Douglass W. Church Music in History and Practice. - Ellinwood, 1962.

4.Spiess L. B. Poliphony in Theory and Practice from 9th to 13th Century. - Harvard University, 1947.

5.Brockway W., Weinstock H. The World of Opera. - London, 1963.

6.Forkel I. N. Über J. S. Bach Leben. - Leipzig, 1983.

7.Oxford Enciclopedia of Opera. - London, 1995.

8.Sachs C. Barockmusik. - Norton & Co, 1949.

9.Weinstock H. The Opera. History of Its Creation. - New York, 1991.


Kursa autors: Profesors Pauls Miervaldis Dambis


Kursa nosaukums: Pasaules teātra vēsture no pirmsākumiem līdz 19.gs.

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas( 32st. - lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite.



Kursa autore: Profesore Valda Čakare, Dr.philol.
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Vispārēja orientēšanās literatūras un mākslas vēsturē ģimnāzijas kursa ietvaros. Svešvalodu prasme.

Kursa saturs: Kurss izseko teātra attīstības gaitas maģistrālajām līnijām, virzienu nomaiņai dramaturģijā, aktiermākslā, režijā. Kursa mērķis – veidot izpratni par skatuves valodas iespēju daudzveidību.

Tematiskais plānojums:

Temats

Nedēļa


Nodarbību veids un stundas

  1. Teātra mākslas raksturojums un pirmās izpausmes pirmatnējo kopienu rituālos.


L2


  1. Senās Grieķijas teātris un traģēdiju uzvedumi.


L2;S2


  1. Grieķu komēdijas attīstība.


L2


  1. Teātris Senajā Romā.



L2;S2

  1. Teātra atdzimšana viduslaikos.



L2

  1. Renesanses laika teātris Itālijā.



L2;S2

  1. Spāņu teātra zelta laikmets.



L2

  1. Elizabetes laika teātris Anglijā.



L2;S2

  1. Viljams Šekspīrs un pasaules teātris.



L2

  1. Franču teātris Ludviķa XIV valdīšanas gados.



L2;S2

  1. Angļu restaurācijas teātris un apgaismības perioda teātris Eiropā.



L2

  1. Vācu teātra klasiskais periods.



L2; S2

  1. Krievu profesionālā teātra attīstība.



L2

  1. Romantisms teātrī.



L2;S2

  1. Andrē Antuāns un viņa sekotāji.



L2

  1. Austrumu teātra formas.



L2;S2

Prasības kredītpunktu saņemšanai:

  1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

  2. Sekmīgi jānokārto ieskaite.

Literatūra:

1.Kroders R. Teātra vēsture - R., b.g.

2.Hartnoll P. The Theatre. - Great Britain, 1985.

3.Mowry Roberts Vera. On Stage. A History of Theatre. - New York, 1967.

4.The Cambrige Guide to Theatre.- Cambrige University Press, 1992

5.Styan J. L. Drama, Stage and Audience. - London, New York, 1967.

6.Wichkam G. A History of the Teatre. - London, New York, Roshel, Melnbourne…, 1985.

7.Kindermann H. Theatergeschichte Europas. - I - X B. - Salzburg, 1957 - 1974.


Kursa autore: Profesore Valda Čakare, Dr.philol


Kursa nosaukums: Pasaules teātra vēsture 20. gadsimtā. Tradīcijas ,virzieni, kultūru mijiedarbība.

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas ( 32st. - lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens.



Kursa autore: Profesore Valda Čakare, Dr.philol.

Priekšnosacījumi kursa apgūšani: Sekmīgi nokārtota ieskaite pasaules teātra vēsturē līdz 19.gs. Svešvalodu prasme.

Kursa saturs: Kurss iepazīstina ar 20.gs. teātra attīstību, interkulturālisma tendencēm un tradīciju transformāciju. Kursa mērķis – sniegt priekšstatu par globalizācijas , tehnoloģizācijas, etc. izraisīto pārmaiņu dabu teātra mākslā.
Tematiskais plānojums:

Temats

Nedēļa


Nodarbību veids un stundas

  1. Konstantīns Staņislavskis un Maskavas Dailes teātris.





L2


  1. Reālistiskā drāma un tās alternatīvas.


L2;S2


  1. Ādolfa Apias un Gordona Kreiga idejas



L2

  1. Makss Reinhards, Vsevolds Meierholds, Aleksandrs Tairovs.


L2; S2


  1. Žaks Kopo un “Kartelis”.



L2

  1. Antonēns Arto un Nežēlīgais teātris



L2;S2

  1. Bertolds Brehts un episkais teātris.



L2

  1. Ježijs Grotovskis



L2;S2

  1. Absurda teātris



L2

  1. 60. - 90.gadu eklektiskais teātris

  1. 11.

L2;L2;S2

  1. Pīters Bruks.

12.

L2;S2

  1. Roberts Vilsons

13.

L2

  1. Teātra un dramaturģijas visjaunākie strāvojumi. Izturības teātris , etc.

14.,15.,16.

L2;L2;L2;

S2;S2


Prasības kredītpunktu iegūšanai:

  1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros

  2. Sekmīgi jānokārto eksāmens.
Literatūra:

  1. Brauneck, Mnafred. Theater im 20. Jahrhundert: Programmenschriften, Stilferioden, Reformmodelle.- Hamburg, 1991

  2. Fiebig, Joachim. Von Craig bis Brecht. - Berlin, 1975.

  3. The Cambrige Guide to Theatre.- Cambrige University Press, 1992,

  4. Kott, Jan. The Theater of Essence.- Nortonwestern University Press/ Evanstorm 1984

  5. Artaud on Theatre. Ed by Claude Schumacher.- Methuen Drama , London, 1991

  6. Birringer, Johannes, Theatre, Theory, Postmodernism.- Indiana Univ. Press, Bloomington and Indianapolis, 1993

  7. Goldberg, RoseLee. Performance Art from Futurism to the Present, NY, 1988


Kursa autore: Profesore Valda Čakare, Dr.philol.

Kursa nosaukums: Rietumeiropas mākslas vēsture 17.-19.gs.

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas( 32st. - lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens.



Kursa autore: Docente Mārīte Lapiņa

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens Viduslaiku un Renesanses mākslas vēsturē.

Vēlamas svešvalodu zināšanas.



Kursa saturs: Mākslas darbu analīze laikmeta valdošo estētisko strāvojumu kontekstā. Kursa mērķis - attīstīt izpratni , novērtēšanas spējas un kompetenci mākslas pamatos, terminoloģijā un stilistikā.

Tematiskais plānojums:

Temats

Nedēļa


Nodarbību veids un stundas

  1. Itālijas māksla 17.gs. Mikelandželo. Merizī da Karavadžo.


L2


  1. Flāmu mākslas skola 17.gs. Pīters Pauls Rubenss. Antoniss van Deiks. Jakobs Jordanss



L2;S2

  1. Holandes mākslas skola. Franss Halss. Rembrants Harmenss van Reins.



L2

  1. Spānijas māksla 17.gs. Hosē Ribera. Djego de Silva Velaskess.



L2;S2

  1. Francijas māksla 17.gs. Nikolā Pusēns. Klods Lorēns – Klasicisma ainavas iedibinātājs franču glezniecībā.



L2

  1. Anglijas māksla 17.gs. Angļu baroks.



L2;S2

  1. Itālijas māksla 18.gs. Vēlīnais itāļu baroks.



L2

  1. Franču 18.gs.māksla. Rokoko stila veidošanās. Klasicisms. Reālisms.



L2;S2

  1. Anglijas māksla 18.gs. Ainavu parka veidošanas principi. Akvareļglezniecības skolas veidošanās.



L2

  1. Vācijas 18.gs. māksla. Baroka un rokoko tendenču sajaukums. Klasicisma vēsmas 18.gs. otrajā pusē.



L2;S2

  1. Francijas māksla 18.gs. beigās - 19.gs. sākumā. Žaks Luijs Davids. Žans Antuāns Gro. Dominiks Engrs.



L2

  1. Spānijas māksla 18.gs. beigās - 19.gs. sākumā. Fransisko Goija.



L2;S2

  1. Francijas māksla 19.gs. Franču romantisms. Reālistiskais virziens. Impresionisms. Postimpresionisms.

  1. ,14.

L2;L2;S2

  1. Vācijas 19.gs. māksla. Vācu romantisms. Bīdermeiers. Reālisms un Diseldorfas skola.

15.

L2

  1. Anglijas māksla 19.gs. Prerafaelīti. Impresionisma un jūgendstila iezīmes angļu mākslā.

16.

L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

  1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

  2. Jānokārto eksāmens.

Literatūra:

1.Rhodes Colin. Primitivism and Modern Art. - London: Thames and Hudson Ltd., 1994.

2.Read Herbert. A Concise History of Modern Painting. - London: Thames and Hudson Ltd.,1995.

3.Hoog Michel. Cézanne, Father of 20th Century Art. - London: Thames and Hudson Ltd., 1994.

4.Girard Xavier. Matisse. The Wonder of Color. - 1994.
Kursa autore: Docente Mārīte Lapiņa


Kursa nosaukums: Rietumeiropas mākslas vēsture Viduslaikos un Renesanses laikmetā.

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas( 32st. - lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens.



Kursa autore: Docente Mārīte Lapiņa

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtota ieskaite pasaules mākslas vēsturē no pirmsākumiem līdz Bizantijas mākslai (5.-15. gs.).

Vēlamas svešvalodu zināšanas.



Kursa saturs: Mākslas darbu analīze laikmeta valdošo estētisko strāvojumu kontekstā. Kursa mērķis - attīstīt izpratni , novērtēšanas spējas un kompetenci mākslas pamatos, terminoloģijā un stilistikā.

Tematiskais plānojums:

Temats

Nedēļa


Nodarbību veids un stundas

  1. Kultūra un māksla Merovingu un Karolingu laikā.

1.

L2

  1. Romānikas posma (11.-12.gs.) māksla Francijā, Vācijā, Anglijā, Itālijā Čehijā.

2.,3.,4.

L2;L2;L2;S2

  1. Gotikas posma ( 12.gs.otrā puse – 15.gs.) māksla Francijā, Vācijā, Anglijā, Itālijā Čehijā.

5.,6.,7.,

8.,9.


L2;L2;L2;L2;L2;S2;S2;S2

  1. Renesanses māksla (13.- 16. gs). Renesanses kultūras izveidošanās vēsturiskie apstākļi. Antīkās mākslas tradīciju nozīme.

10.

L2

  1. Renesanses māksla Itālijā. Periodizācija. Attīstības pamatposmi.

11.

L2;S2;S2

  1. Renesanses māksla Spānijā.

12.

L2

  1. Renesanses māksla Nīderlandē

13.

L2;S2

  1. Renesanses māksla Vācijā.

14.

L2

  1. Renesanses māksla Francijā.

15.

L2;S2

  1. Renesanses māksla Anglijā.

16.

L2


Download 2.45 Mb.

Do'stlaringiz bilan baham:
1   ...   4   5   6   7   8   9   10   11   ...   64




Ma'lumotlar bazasi mualliflik huquqi bilan himoyalangan ©hozir.org 2020
ma'muriyatiga murojaat qiling

    Bosh sahifa
davlat universiteti
ta’lim vazirligi
O’zbekiston respublikasi
maxsus ta’lim
zbekiston respublikasi
davlat pedagogika
o’rta maxsus
axborot texnologiyalari
nomidagi toshkent
pedagogika instituti
texnologiyalari universiteti
navoiy nomidagi
samarqand davlat
guruh talabasi
ta’limi vazirligi
nomidagi samarqand
toshkent davlat
toshkent axborot
haqida tushuncha
Darsning maqsadi
xorazmiy nomidagi
Toshkent davlat
vazirligi toshkent
tashkil etish
Alisher navoiy
Ўзбекистон республикаси
rivojlantirish vazirligi
matematika fakulteti
pedagogika universiteti
таълим вазирлиги
sinflar uchun
Nizomiy nomidagi
tibbiyot akademiyasi
maxsus ta'lim
ta'lim vazirligi
махсус таълим
bilan ishlash
o’rta ta’lim
fanlar fakulteti
Referat mavzu
Navoiy davlat
haqida umumiy
umumiy o’rta
Buxoro davlat
fanining predmeti
fizika matematika
malakasini oshirish
universiteti fizika
kommunikatsiyalarini rivojlantirish
jizzax davlat
davlat sharqshunoslik