3 Kultūras teorija un vadībzinības

KULTŪRAS TEORIJA UN VADĪBZINĪBAS

C

Izvēle	1	2	3	4	5	6	7	8	Stundu skaits	KRP	Docētājs
Rainis			32:2 I						32	2	Prof.G.Bībers
Drāmas teorija			32:2 I	32:2 E					64	4	Prof.G.Bībers
Latviešu oriģināldramaturģija padomju varas gados.					32:2 I				32	2	Prof.G.Bībers
Ievads teātra semiotikā						32:2 I			32	2	Prof.V.Čakare
Kopā										10

Mākslas bakalaura studiju programmas –

apakšprogrammas kursu apraksti

A daļa

Kursa nosaukums: Divdesmitā gadsimta Rietumu filozofija

Kursa apjoms: 32 stundas ( 22 st.lekcijas, 4.st. semināri, 6 st. obligātais individuālais darbs).

2.kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens.

Kursa autors: Profesors Pēteris Laķis, Dr.habil.artis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens filozofijas vēsturē līdz

20. gadsimtam, kā arī spēja apgūt tekstus angļu un krievu valodā.

Kursa saturs: Kurss ietver 20.gadsimta Rietumu filozofijas nozīmīgākās parādības. Kursa mērķis - veidot priekšstatu par 20.gadsimta Rietumu filozofijas galvenajiem strāvojumiem, to nosacītību mūsu laikmeta kultūras apritē.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
20. gadsimta Rietumu filozofijas vispārējs raksturojums. Modernās filozofijas priekšnoteikumu tapšana 19. gadsimta vidū - iekšēji filozofiskie, garīgā konteksta, sociālie apstākļi. Modernās filozofijas pamatiezīmes.	1.	L2
Neokantisma filozofija. Marburgas skola un izziņas teorijas attīstība. Bādenes skola un aksioloģija. E.Kasirera uzskatu evolūcija.	2.	L2
Pragmatisms kā filozofija un ideoloģija. Č.Pīrsa veidotās pragmātisma pamatnostādnes. V.Džeimsa psiholoģijas filozofija. Dž.Djuī instrumentālisms.	3.	L2
Pozitīvisma filozofija. Pozitīvisma tapšana (O.Konts), pamatiezīmes un attīstības posmi. Loģiskais pozitīvisms. K.Popera uzskatu evolūcija zinātnes filozofijā. Lingvistiskās analīzes filozofija.	4.	L2
A.Bergsona intuitīvisma filozofija. “Radošās evolūcijas“ koncepcija. Izziņas teorija.	5.	L2
Personālisma vispārējs raksturs. E.Munjē personālisma koncepcija. Amerikāņu personālisms.	6.	L2
Eksistenciālisms filozofijā un mākslā. Eksistenciālisma garīgie pirmsākumi. M.Haidegera fundamentālā ontoloģija un K.Jaspera sociālā filozofija. Ž.P.Sartra un A.Kamī ateistiskais eksistenciālisms. G.Marsela reliģiskais eksistenciālisms.	7.,8.	L2;S2
E.Huserla fenomenoloģijas pamatnostādnes. Fenomenoloģijas attīstība, fenomenoloģiskās analīzes iespējas humanitāro zināšanu jomā.	9.	L2
Strukturālisma filozofija un humanitāro zinātņu metodoloģija. K.Levi-Strosa filozofiskā antropoloģija. M.Fuko vēstures un sociālā filolozofija.	10.,11.	L2;S2
Hermeneitikas filozofija un metodoloģija	12.	L2
Mūsdienu zinātnes filozofijas galvenās attīstības tendences. D.Kempela, I.Lakatoša, T.Kūna, P.Feierābenda koncepcijas.	13.	L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

2. Jāsaņem pozitīvs vērtējums par rakstiski iesniegtu referātu.

3. Jānokārto mutvārdu eksāmens.

Literatūra:

1. A Modern Introducton to Philosophy. - Kent. - 1961

2. 
   Barrett W. Irrational Man. - NY - 1962
   
3. 
   Kurzweil E.The Age of Structuralism. - NY - 1980
   
4. 
   Nisbet R. Prejudices. A Philosophical Dictionary. - Toronto - 1973
   
5. 
   Warnoek M. Existentialism. - Oxford - 1970
   

Kursa autors: Profesors Pēteris Laķis, Dr.habil.artis
Kursa nosaukums: Baltu etnoģenēze

Kursa apjoms: 32 stundas. 2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite.

Kursa autors: Profesors Juris Urtāns, Dr.hist., Dr.hab.artis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Priekšzināšanas Latvijas un kaimiņu teritoriju vēsturē. Spēja apgūt tekstus krievu valodā.
Kursa saturs: Kurss ietver pārskatu par indoeiropeiešu izcelsmes teorijām un par baltu etnoģenēzi (austrumbalti, vidusbalti un rietumbalti) no vissenākajiem laikiem līdz prūšu asimilācijai un latviešu un lietuviešu tautības izveidei 14.-17.gs. Kurss balstās uz arheoloģiskajiem materiāliem, izmantojot arī valodniecības, vēstures, antropoloģijas un citu zinātņu dotumus. Kurss izklāstā lielā mērā tiek izmantota materiāla vizualizēšanu plaši lietojot kodoskopa plēves un slaidus.
Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Baltu etnoģenēzes izpētes avoti un to raksturojums Valodnieciskās, antropoloģiskās un arheoloģiskās liecības. Arheoloģiskās kultūras jēdziens		L2
Baltu pētniecības vēture Galvenie pētniecības etapi un pētnieki (J.Endzelīns, K.Būga, M.Gimbutiene, H.Moora, V.Sedovs u.c.)		L2
Indoeiropeiešu (IDE) izcelsmes problemātika Galvenie uzskati par IDE izcelsmi. IDE izplatība un sakars ar pirmbaltu izveidi. Auklas keramikas jeb kaujas cirvju kultūras raksturojums Eiropā un Latvijā		L2
Liecības par baltiem agrīnajos rakstītajos avotos Herodots par baltiem. Aisti. Ptolemajs (soudinoi, galindai). Tacits, Vulfstans, Brēmenes Ādams u.c.		L2
Švīkātās keramikas kultūras aploce Pāreja no auklas keramikas kultūras uz švīkātās keramikas lietošanu. Švīkātās keramikas kultūra agro metālu laikmetā; tās izplatība un raksturojums. Švīkātās keramikas kultūra kā baltu agro metālu laikmeta kodols.		L2
Dņepras balti un to kultūras aploce agro metālu laikmetā Sosņicas, Juhnovas, Dņepras - Daugavas (Dvinas), Augšokas un Milogradas kultūras - izplatība, raksturojums un hronoloģija		L2;L2
Baltu kultūras rietumos I g.t.p.m.ē un m.ē. I g.t.1.pusē Piemares un Rietumbaltu uzkalniņu kapu kultūras – izplatība, raksturojums un hronoloģija. Rietummazūrijas apgabala, Sembas apgabala, Austrummazūrijas apgabala un akmeņu riņķu krāvuma kapulauku kultūras - izplatība, raksturojums un hronoloģija		L2;L2
Dņepras balti m.ē. I g.t. vidū un trešajā ceturksnī. Slāvu ienākšana Dņepras baltu teritorijās un baltu asimilācija Tušemļas – Bancerovas, Moščinu, Koločinas un Zarubincu kultūras - izplatība, raksturojums un hronoloģija. Austrumgalindi.		L2;L2
Akmens riņķu uzkalniņkapu kultūras aploce Latvijas un Lietuvas teritorijā Agrā dzelzs laikmeta raksturīgāka baltu kultūra un vidusbaltu izcelsme.		L2
Rietumbaltu ciltis agrajos viduslaikos (m.ē. I g.t. beigas un II g.t. sākums) Prūšu, kuršu, skalvu un jatvingu kultūru raksturojums. Jatvingu un prūšu asimilācija.		L2;L2
Vidusbaltu ciltis agrajos viduslaikos (m.ē. I g.t. beigas un II g.t. sākums) Zemgaļu, sēļu, latgaļu, augstaišu un lietuviešu kultūru raksturojums		L2;L2;L2
Prūšu kultūra viduslaikos. Latviešu un lietuviešu tautību izveidošanās 14. - 17.gs.		L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: jānokārto eksāmens.

Literatūra:

Latvijas PSR arheoloģija. - Rīga: Zinātne, 1974.

V.Sedovs. Balti senatnē. - Rīga: Zinātne, 1992.

M.Gimbutiene. Balti aizvēsturiskajos laikos. - Rīga: Zinātne, 1994.

A.Vasks, B.Vaska, R.Grāvere. Latvijas aizvēsture. - /Rīga/: Zvaigzne ABC, 1997.
Kursa autors: Profesors Juris Urtāns, Dr.hist., Dr.hab.artis

Kursa nosaukums: Estētika

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas( 24st. - lekcijas, 8 st. semināri)

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens.

Kursa autore: Docente Jeļena Celma, Dr.phil.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens filozofijas vēsturē.

Kursa saturs: Kurss iepazīstina studentus ar estētiskās apziņas attīstību Eiropā. Kursa mērķis - veidot analītiskas iemaņas darbā ar tekstiem.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
1.Estētika un estētiskā būtība.	1.,2.	L2; L2
2.Antīkās estētikas galvenie posmi.	3.,4.	L2;L2
3.Platona un Aristoteļa uzskati par skaisto.	5.,6.	S2;S2
4.Estētiskās idejas viduslaikos. Askētisma principa nozīme.	7.	L2
5.renesanses estētikas dialogs ar antīko kultūru.	8.	L2
6.Klasicisma un Apgaismības estētikas pamattendences.	9.,10.	L2; S2
7.Romantisma estētika. Mākslas un jaunrades izpratne.	11.	L2
8.Vācu klasiskā ideālisma estētika. I. Kants. Estētiskā izpratne. G. V. F. Hēgelis. Māksla un realitāte. Mākslas attīstības ideja.	12., 13.,14.,15.,16.	L2;L2;L2;L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

2.Jāuzraksta 3 kontroldarbi.

3. Jānokārto mutvārdu eksāmens.

literatūra:

1.Platons. Lielais Hipijs, Sofists, Dzīres

2.Aristotelis.Poētika

3.Augustīns. Grēksūdze (I - V gr.)

4.N. Bualo. Dzejas māksla

5. D. Didro. Soloni vai G. Lesings Laookonts

6. F. Šlēgelis. Fragmenti vai F. Šellings Mākslas filozofija

7.I. Kants. Spriestspējas kritika .I daļa.

8.Hēgelis. Lekcijas estētikā .I sēj.

Kursa autore: Docente Jeļena Celma, Dr.phil.

Kursa nosaukums: Ētika

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas( 22st. - lekcijas, 10 st. semināri).

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens.

Kursa autore: As.prof. Skaidrīte Lasmane, Dr. phil.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Nav

Kursa saturs: Rietumeiropas ētikas pamatproblēmu analīze, norādot uz to vēsturiskām pārveidēm. Uzmanība pievērsta racionālisms, individuālisms, universālisms tradīcijas tapšanai un tās ekscentrējumam 20.gadsimta beigu ētikā. Kursa mērķi – iepazīstināt ar Rietumeiropas ētikas tradīcijām, to tapšanu un pārveidojumiem kā arī par latviešu etnoētikas tradīciju Rietumu racionālisms kontekstā, kā arī izraisīt diskusiju par Rietumeiropas ētikas problēmām, kā arī par mūsdienu ētisko plurālismu, veidojot prasmi izprast tekstus, izteikt un pamatot savus uzskatus.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Ētika, morāle, tikumība. Vispārējā, profesionālā, individuālā ētika. Metaētika. Ētisko teoriju struktūra: programma, cilvēktēls, tehnoloģijas. Teoriju iedalījums.		L2
Ētiskā infrastruktūra: tikumiskas domāšanas veids, zināšanas, kodeksi, uzraudzība un kontrole, rīcība.		L2
Zināšanas, patiesība, tikumība (Sokrāts, Kants, analītiskā ētika).	,4	L2;S2
Racionālisms un morālās jūtas (Šaftsberijs, emotīvā ētika)	5.	L2
Individuālisms un taisnīgums (Platons, Aristotelis, utilitārisms, Roulzs)	6.	L2
Universālisms ētikas iespējamība/ neiespējamība (Kants, Habermass).	7.,8.	L2;S2
Brīvības ētika (kiniķi, Kirēnes ētika, liberālisms, Nīče, eksistenciālisms, Berlins)	9.,10.	L2;S2
Ļaunuma problēma (stoiķi, Augustīns, Mandevils, Mūrs)	11.	L2
Lingvistiskais pavērsiens 20.gadsimtā. (Vitgenšteins, Eiers, Stīvensons, esenciālisms).	12.,13.	L2;S2
Vēlmju pavērsiens (Delēzs, Liotārs, Fuko)	14.,15.	L2;S2
Pavērsiens uz Otru (Levinas, Višogroda) Femīnā ētika (Simona de Bovuāra, Giligena, Batlere, Irigaraja). Komunitārais pavērsiens (Etcioni, Makintairs, Gidenss).	16.	L2

Priekšnoteikumi kredītpunktu iegūšanai:

1. 
   Līdzdalība semināros,izlasot apm. 600. lappuses teksta;
   
2. 
   Rakstu darbs (8-10.lpp.);
   
3. 
   Pārbaudes darbs.
   

Literatūra:

1.Lasmane,S. Rietumeiropas ētika.-Rīga, 1998

2. Mūsdienu politiskā filozofija.- Rīga, 1998

3.Aristotelis. Nikomaha ētika.-Rīga, 1985

4. 
   Fuko, M. Patiesība, vara, patība.-Rīga, 1995
   
5. 
   Kants, I. Praltiskā prāta kritika.-Rīga, 1988
   
6. 
   Nīče, F.Tā runāja Zaratrustra. – Rīga, 1939
   
7. 
   Lasmane, S., Milts,A., Rubenis, A. Ētika. – Rīga, 1996
   
8. 
   Milts,A. Kas ir ētika.-Rīga, 1999
   
9. 
   Rubene,M. No tagadnes uz tagadni.-Rīga, 1995
   
10. 
    Rubenis,A. Ētika 20.gadsimtā. Teorētiskā ētika.-Rīga, 1997
    

11. MacIntyre, A. A Short History of Ethics.- New York, 1966

12.Nassbaum, M. Exactly and Responsibility: a Defense of Ethical Criticism. Philosophy and Literature. Vol.22. Nr. 2 October 1998, 343 – 365.

Kursa autore: As.prof. Skaidrīte Lasmane, Dr. phil.


Kursa nosaukums: Filozofiskā antropoloģija

Kursa apjoms: 32 stundas( 26st. - lekcijas, 6 st. semināri)

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens.

Kursa autors: Profesors Raitis Vilciņš, Dr.phil.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtots eksāmens filozofijas vēsturē un vispārējā kultūras teorijā .

Kursa saturs:

Filozofiskās antropoloģijas kursa mērķis - dot cilvēka būtības izcelsmes, pastāvēšanas un attīstības vispārinātu kultūrfilozofisku ainu.

Filozofiskā antropoloģija atveido cilvēka būtni tās vispārējos dabiski vēsturiskajos un individuāli biogrāfiskajos kopsakaros, viņa likteni, vietu un lomu dabā, sabiedrībā, pasaulē un universā.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
1.Antropoloģija: zinību sistēma vispār; filozofiskās antropoloģijas priekšmeta, satura un nozīmes īpatnības.	1.	L2
2.Izdzīvošanas likumi. Dzīvība un vitagonisms.	2.	L2
3.Cilvēka organiskā, sociālā un humanitārā eksistence	3.	L2
4.Instinkts, haoss un spontanitāte cilvēkā. Viņa būtības un pašizvēršanās enerģētika.	4.	L2
5.Eross un Tanatoss: būtiski cilvēka kultūrantropoloģiskie faktori.	5.,6.	L2;S2
6.Cilvēks un pasaule: izcelsme, dzimšanas trauma, eksistenciālais statuss un konstituēšanās.	7.	L2
7.Cilvēkvaras mitologēmas un stratagēmas	8.	L2
8.Cilvēks starp vainu un nelaimi. Prioritārais un limitētais cilvēkbūtnes liktenī.	9.	L2
9.Cilvēkvaras aizsargmehānismi, vertikālisms un ekspansivitāte.	10.	L2
10.Tehnoekonomiskā un lietišķi karitatīvā antropoloģija.	11.,12.	L2;S2
11.Atsvešināšanās un atcilvēciskošanās filozofiski antropoloģiskie aspekti.	13.	L2
12.Radošais cilvēks. Vēsture kā kreatīvo un demiurģisko pirmsnotikumu ass laiks.	14.	S2
13.Heroiskais, bruņnieciskais un ikdienišķais cilvēks, antropo diceja.	15.	L2
14.Ģenialitāte un ģēnijs.	16.	L2