3 Kultūras teorija un vadībzinības



Download 2,45 Mb.
bet23/64
Sana10.02.2017
Hajmi2,45 Mb.
#2202
1   ...   19   20   21   22   23   24   25   26   ...   64

Mākslas bakalaura studiju programma B daļa



Studiju kursa apraksts

Kursa nosaukums: Aktiera darbs

Kursa apjoms: 32 stundas ( 16 st.lekcijas,16 st. semināri)

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite.



Kursa autors: Lektors Fēlikss Deičs

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Priekšzināšanas savā tiešajā specialitātē.

Kursa saturs: Programma paredzēta visu to specialitāšu studentiem, kuriem aktieru meistarība nav pamata specialitāte – dramaturgiem. Studentiem jāapgūst aktieru meistarības pamati, jāizprot tā specifika, kā arī žanriskās īpatnības. Līdzās teorijai studentiem jāapgūst arī atsevišķi aktieru meistarības praktiskie elementi.

Tematiskais plānojums:

Temats


Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

  1. Aktiera meistarības teorētiskie pamati: psihofizika, iemiesošanās tēlos.

1.,2.,3.

L2;L2;S2

  1. Tēls un raksturs- aktiera darba specifika.

4.,5.,6.

L2;S2;S2

  1. Dramaturģiskā darba analīze no tēlu viedokļa.

7.,8.,9.

L2;S2;S2

  1. Aktiera un režisora darbs ar dramaturģisko materiālu.

10.,11.,12.

L2;L2;S2

  1. Teātra un kino specifikas būtiskās atšķirības.

13.,14.

L2;S2

  1. Dialogs dramaturģijā.

15.,16.

L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Sekmīgi izpildīts praktiskais darbs.

Literatūra:

Staņislavskis N. Mana dzīve mākslā. R., 1946


Čehovs M. Aktiera ceļš. Maskava., 1986

Rudlins Dž. Commedia dell’Arte, 1994


Kursa autors: Lektors Fēlikss Deičs

Kursa nosaukums: Literatūras teorija

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas( 24st. - lekcijas, 8st. semināri).

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens.



Kursa autors: Asociētais profesors Raimonds Briedis, Dr. philol.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Saskaņā ar ģimnāzijas literatūras mācību programmām klausītājiem nepieciešams orientēties literārā darba struktūras pamatelementos.



Kursa saturs: Kurss sniedz priekšstatu par mākslas veidu un literatūras klasifikācijas principiem, kā arī parāda mākslas darbu mijiedarbi vēsturiskās attīstības gaitā. Kursa mērķis - analizējot literārus darbus, rādīt daiļdarba struktūras elementu funkcionālās sakarības, kā arī informēt par literatūras pētniecības metodēm un skolām. Konkretizēt dažādo pieeju produktivitāti, analizējot konkrētus daiļdarbus.
Tematiskais plānojums:

Temats

Nedēļa


Nodarbību veids un stundas

  1. Literatūras teorijas kursa priekšmets. Literatūras teorijas saistība ar mākslas teoriju, lingvistiku, psiholoģiju, ētiku.

1.

L2

  1. Mākslas veidu klasifikācijas principi. Literatūra - viens no mākslas veidiem. Literatūras saikne ar tēlotāju mākslu un mūziku.

2.

L2

  1. Literatūras veidi, paveidi un žanri. Klasifikācijas pamatprincipi. Epika, tās paveidi un žanri. Lirika. Tās paveidi un žanri. Dramaturģija. Tās paveidi un žanri.

3.

L2

  1. Daiļdarba elementi, to funkcionālās sakarības. Literatūras mākslinieciskums. Satura un formas attiecības. Tēls, raksturs, tips. Tipoloģisks tēls. Daiļdarba emocionālā tonalitāte. Patosa veidi. Traģiskais, komiskais, cildenais. Daiļdarba kompozīcija. Vispārējie kompozīcijas principi. Fabulas un bezfabulas sižets. Montāžas pamatprincipi bezfabulas sižetos. Kompozīcijas pamatelementi. Daiļdarba valoda. Valodas tēlainība. Daiļdarba valodas sintakse un fonētiskā instrumentācija. Strofas un vārsmojuma sistēmas.

4.,5.,6.,7.

L2;L2;L2;S2

  1. Daiļdarba stils. Šī jēdziena daudznozīmība. Daiļdarba stilu veidotāji faktori.

8.

S2

  1. Daiļdarba metodes un virzieni. Reālistiskais un nereālistiskais mākslinieciskās domāšanas tips. To būtiskākās atšķirības.

Daiļrades virziena jēdziens. Virzieni pasaules literatūrā. Virzienu problēma antīkajā un viduslaiku literatūrā. Renesanses laikmeta reālisms. Klasicisms. Baroks. Apgaismes laikmeta reālisms. Romantisms. Kritizētāja reālisma salīdzinājums 19.gs. un 20.gs. Modernisms. Impresionisms. Ekspresionisms. Simbolisms. Sirreālisms u.c. virzieni. Postmodernisms. Virzienu veidošanās un to izpausmes īpatnības latviešu literatūrā.

9.,10.,11.,12.

L2;L2;L2;

S2


  1. Literatūras pētniecības metodes un skolas literatūras zinātnē. Pētniecības principi antīkajā un klasicisma laikmetā. Aristotelis Poētika. Bualo Dzejas māksla.

Mitoloģiskā skola. Biogrāfiskā metode. Kultūrvēsturiskā skola. Komparatīvistika. Socioloģiska literatūras interpretācija. Vēsturiskuma princips. Strukturālisms. Jaunā kritika. Fenomenoloģisms. Hermeneitika.

13.,14.,15.

L2;L2;L2

  1. Literāro sakaru veidi. Vertikālie un horizontālie literāro sakaru veidi. Ietekmes, aizguvumi, atdarinājumi, stilizācija, reminiscence.

Daiļdarba vērtēšanas problēmas.

16.

S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

  1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

  2. Jānokārto eksāmens.

Literatūra:

1.Valeinis V. Ievads literatūras zinātnē. - R., 1972.

2.Valeinis V. Literatūras teorija. - R., 1982.

3.Hiršs H. Prozas poētika. - R., 1989.

4.Kiršentāle I. Latviešu romāns. - R., 1979.

5.Kiršentāle I. u.c. Prozas žanri. - R., 1991.

6.Mauriņa M. Īsais stāsts latviešu padomju literatūrā. - R., 1975.

7.Smilktiņa B. Latviešu novele. - R., 1981.

8.Tabūns B. Prozas specifika. - R., 1988.

9.Vārdaune Dz. Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā.- R., 1973.

10.Valeinis V. Latviešu lirika. - R., 1973.

11.Dilthey W. Gesammelte Schriften. - Stuttgart, 1957., 1. - 7. Bd.

12.Gadamer H. Wahrheit und Methode. - Tübingen, 1960.

13.Palmer R. Hermeneutics. - Ewangton, 1969.

14.Ricoeur P. Hermeneutik und Structuralismus. - München, 1973.

15.Eagleton T Literary Theory.- University of Minnesota Press, Mineapolis – London, 1983


Kursa autors: Asociētais profesors Raimonds Briedis, Dr. philol.

Kursa nosaukums: Drāmas teorija

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas( 48st. - lekcijas, 16 st. semināri).

4 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite un eksāmens.



Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai:

1. Jāorientējas literatūras teorijas jautājumos ģimnāzijas kursa līmenī.



2. Jāzina vismaz viena svešvaloda, lai varētu apgūt paredzēto teorētisko literatūru.

Kursa saturs: Tradīcijas un novatorisma mijiedarbē drāmas struktūras elementi aplūkoti to funkcionālā sakarībā. Kursa mērķis - dot pārskatu par drāmas teorijas attīstību saistībā ar attiecīgo laikmetu dramaturģijas praksi. Iepazīstināt ar latviešu izcilāko dramaturgu teorētiskajiem uzskatiem par drāmu. Saistīt drāmas teorijas jautājumus ar teātra mākslas attīstības pamattendencēm.

Tematiskais plānojums:

Temats

Nedēļa


Nodarbību veids un stundas

  1. Literatūras klasifikācija veidos, paveidos un žanros. Epika. Lirika. Dramaturģija.






L2

  1. Dramaturģija, tās būtiskākās iezīmes. Dramatisms. Darbība. Konflikts. Tēls, raksturs, tips. Tipoloģisks tēls. Tēlu atklāsmes īpatnības dramaturģijā.





S2

  1. Lugas kompozīcijas vispārējie principi. Darbības vienība. Kāpinājums. Pabeigtība.



L2

  1. Fabulas un bezfabulas sižeti. Fabulas sižetu tipi. Situāciju veidi. Fabulas sižetu elementi. Bezfabulas sižeti. Montāžas loma bezfabulas sižetu struktūras veidojumā.



L2

  1. Tēlu sistēmas izkārtojums. Laika un telpas organizācija dramaturģijā.



L2

  1. Dramaturģijas paveidi un žanri. Traģēdija. Antīkā traģēdija. Renesanses traģēdija. Klasicisma traģēdija. Traģēdija romantisma laikmetā. Traģēdijas problēma 20.gs. dramaturģijā.






S2

  1. Komēdija. Komisma būtības skaidrojums I.Kanta, G.Hēgeļa, Z.Freida, A.Bergsona darbos.Komēdijas žanrs. Farss. Delartiskā komēdija. Vodevilis. Liriskā komēdija. Heroiskā komēdija. Satīriskā komēdija.



L2

  1. Drāma. Žanra modifikācijas vēsturiskās attīstības gaitā. Apgaismes laikmeta, kritizētāja reālisma drāma. Naturālisma drāma. Ekspresionisma, simbolisma, sirreālisma drāma. Dramaturģija un citi mākslas veidi. Luga un kinoscenārijs. Luga un teātris. Luga un televīzija.



L2

  1. Informācija par 20.gs. populārākajām režijas sistēmām.






L2

  1. Vēsturisks pārskats par drāmas teorijas attīstību.

Drāmas teorija Senajā Grieķijā un Romā. Aristotelis Poētika.

Horācijs Dzejas māksla.






S2

  1. Drāmas teorija viduslaikos. Traģiskā un komiskā kā estētisku kategoriju izpratne. Lugu žanri. Liturģiskā drāma. Mistērija. Mirakls. Moralitē. Farss. Karnevāls. M. Bahtina uzskati par karnevāla būtību.



S2

  1. Drāmas teorija Renesanses laikmetā. Itāliešu humānistu atzinumi par traģēdiju un komēdiju.






L2

  1. Drāmas teorija Anglijā. Šekspīra dramaturģijas nozīme drāmas teorijas attīstībā.






L2

  1. Drāmas teorija Spānijā dramaturģijas attīstības zelta laikmetā. Lope de Vega Jauni norādījumi, kā rakstāma komēdija.






L2

  1. Spāņu baroka laikmeta dramaturģijas būtiskākās iezīmes P. Kalderona darbu nozīme drāmas teorijas tālākā attīstībā.






L2

  1. Drāmas teorija Francijā klasicisma laikmetā. N. Bualo Dzejas māksla, P. Korneja, Ž. Moljēra, Ž. Rasina uzskati par traģēdiju un komēdiju.






L2

  1. Drāmas teorija apgaismes laikmetā. Drāmas teorija Francijā. D. Didro Paradokss par aktieri. D. Didro Par dramatisko poēziju.






S2

  1. Drāmas teorija Vācijā apgaismes laikmetā. G. Lesings Hamburgas dramaturģija.



L2

  1. Drāmas teorija Vācijā pirms romantisma. F. Šillera un J. V. Gētes uzskati par drāmu.



L2

  1. Drāmas teorija romantisma laikmetā Vācijā. A. Šlēgeļa un F. Šlēgeļa uzskati par drāmu. A. Šlēgelis Lekcijas par dramatisko mākslu. R. Vāgnera uzskati par muzikālo drāmu.



L2

  1. Drāmas teorija Francijā romantisma laikmetā. V. Igo teorētiskie uzskati par drāmu. V. Igo priekšvārds lugai Kromvels.






L2

  1. G. Hēgeļa uzskati par drāmu. Konflikta būtības, traģiskā, komiskā, lugas struktūras skaidrojums G. Hēgeļa darbos.






L2

  1. Drāmas teorija kritizētāja reālisma laikmetā. H. Ibsena un B. Šova uzskati par drāmu. B. Šovs Ibsenisma kvintesence.



L2

  1. Naturālisma drāmas estētiskie principi. E. Zolā Naturālisms teātrī.



S2

  1. Drāmas teorija 20.gs. Modernisma drāmas estētiskie principi. Ekspresionisma, simbolisma, sirreālisma drāmas būtiskākās iezīmes. Informācija par šo virzienu pārstāvju teorētiskajiem manifestiem. M. Materlinks Lēnprātīgo dārgumi.



L2

  1. Reālistiskās drāmas estētiskie principi. B. Brehta episkā teātra teorija. B. Brehts Jaunais organons teātrim. B. Brehts Dialektika teātrī.



S2

  1. Kamī un Ž. P. sartra intelektuālās drāmas estētiskie principi.






L2

  1. Neoreālisma ietekme angļu dumpīgo dramaturgu estētisko principu izveidē.



L2

  1. Dokumentālās drāmas estētiskie principi.



L2

  1. Absurda drāmas estētiskie principi.



L2

  1. Drāmas teorijas attīstība Latvijā. R. Blaumaņa, Raiņa, M. Zīverta, G. Priedes, P. Pētersona teorētiskie uzskati par drāmu.

  1. , 32.

L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

  1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

  2. Jānokārto ieskaite un eksāmens.

Literatūra:

Bently E. The Life of Drama. - NY, 1967.

Carlson M. Theories of Theatre. - NY, 1984.

Dirrenmatt F. Theaterprobleme. - Zürich Im Verl, der Arche, 1955.

Elam K. The Semiotics of Theatre and Drama. - London, 1980.

Innes C. Avant Garde Theatre. - London, 1993.

Kesting M. Zur Strukturen modernen Drama. - köln. Berlin, 1966.

Modernism. Literature 1890-1930. - London, 1991.


Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol.


LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA.

Mākslas bakalaura studiju

programma.

PAŠNOVĒRTĒJUMS
Apakšprogramma: Audiovizuālās kultūras vēsture un teorija (AVK)
Apakšprogrammas autors:Lektore Inga Pērkone
I MĒRĶI UN UZDEVUMI


  1. Sagatavot universāli izglītotus, radoši domāt un rakstīt spējīgus mākslas zinātņu bakalaurus – audiovizuālās kultūras speciālistus.

  2. Mācību procesā sniegt studentiem vispārēju humanitāru izglītību, kā arī teorētiskas un praktiskas zināšanas audiovizuālajā kultūrā.

II PRIEKŠNOSACĪJUMI PROGRAMMAS APGUVEI


Studentiem nepieciešama vidējā izglītība, interese un priekšstats par Latvijas un pasaules kultūru, latviešu valodas un svešvalodu zināšanas.

III STUDIJU SATURS UN ORGANIZĀCIJA


Bakalaura programma Audiovizuālās kultūras vēstures un teorijas specialitātē izstrādājusi un īsteno LKA Ekrāna un teātra mākslu katedra.

Studiju programma veidota atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA Senāta lēmumiem.


IV STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA
Atbilstoši LR Augstskolu likumam un LKA senāta lēmumam, programma sastāv no

  1. A – obligātās vispārējās.

  2. B – obligātās speciālās

  3. C – izvēles daļas.

A daļu veido KA Kultūras teorijas katedras piedāvātie vispārējie teorētiskie kursi (daļa – samazinātā apjomā), kā arī AVK programmas pamatkurss Pasaules kino vēsture. Apgūstot A daļu, studenti iegūst 80 kredītpunktus.

Programmas B daļā iekļauta daļa no KA vispārējiem teorētiskajiem kursiem, kā arī Ekrāna un teātra mākslu katedras piedāvātie mācību kursi, kas sniedz teorētiskas un praktiskas zināšanas audiovizuālajā kultūrā –mākslas darba analīze, kinorežijas pamati, kinooperatora meistarība u.c. B daļā students saņem 90 kredītpunktus.



C daļā studenti var izvēlēties LKA katedru piedāvātos vai citās augstskolās apgūstamos kursus. Studentam C daļā jāiegūst vismaz 10 kredītpunkti.

Studentiem tiek piedāvāti arī speckursi, kurus lasa vieslektori ( Kino žanri, Ievads kino semiotikā, u.c.), kā arī līdzdalība Latvijā notiekošajos kino pasākumos (kinofestivāls Arsenāls, Kinovēstures vasaras skola, Dokumentālistu simpozijs u.c.).



Studenti mācās 4 mācību gadus (8 semestrus), 8 semestrī raksta un aizstāv diplomdarbu Audiovizuālās kultūras teorijā un vēsturē.
V STUDIJU NODROŠINĀJUMS UN VADĪBA
Mācību procesā studenti izmanto KA videotēku, bibliotēku, kino un video aparatūru. Reizi nedēļā KA zālē tiek rīkotas filmu skates no KA, Rīgas Kinomuzeja, Nacionālā Kinematogrāfijas centra, Kinofotofonodokumentu arhīva, ārvalstu vēstniecību u.c. institūciju filmu krājumiem. Studentiem ir iespēja bez maksas vai ar atlaidēm apmeklēt Rīgas kinoteātrus.

Download 2,45 Mb.

Do'stlaringiz bilan baham:
1   ...   19   20   21   22   23   24   25   26   ...   64




Ma'lumotlar bazasi mualliflik huquqi bilan himoyalangan ©hozir.org 2024
ma'muriyatiga murojaat qiling

kiriting | ro'yxatdan o'tish
    Bosh sahifa
юртда тантана
Боғда битган
Бугун юртда
Эшитганлар жилманглар
Эшитмадим деманглар
битган бодомлар
Yangiariq tumani
qitish marakazi
Raqamli texnologiyalar
ilishida muhokamadan
tasdiqqa tavsiya
tavsiya etilgan
iqtisodiyot kafedrasi
steiermarkischen landesregierung
asarlaringizni yuboring
o'zingizning asarlaringizni
Iltimos faqat
faqat o'zingizning
steierm rkischen
landesregierung fachabteilung
rkischen landesregierung
hamshira loyihasi
loyihasi mavsum
faolyatining oqibatlari
asosiy adabiyotlar
fakulteti ahborot
ahborot havfsizligi
havfsizligi kafedrasi
fanidan bo’yicha
fakulteti iqtisodiyot
boshqaruv fakulteti
chiqarishda boshqaruv
ishlab chiqarishda
iqtisodiyot fakultet
multiservis tarmoqlari
fanidan asosiy
Uzbek fanidan
mavzulari potok
asosidagi multiservis
'aliyyil a'ziym
billahil 'aliyyil
illaa billahil
quvvata illaa
falah' deganida
Kompyuter savodxonligi
bo’yicha mustaqil
'alal falah'
Hayya 'alal
'alas soloh
Hayya 'alas
mavsum boyicha


yuklab olish