6. Kursa uzdevumi:
-
iepazīt galvenās politikas teorijas līdz 20. gadsimtam,
-
spēt analizēt un izvērtēt politikas teorētiķu uzskatus,
-
apzināt politikas teorijas nozīmi politiskajos procesos un šo procesu izpētē.
7. Kursa saturs:
-
Politikas teorijas priekšmets. Rietumu politiskās domas aizsākumi.
-
Antīkā politikas teorija pēc Platona. Aristoteļa "Politika".
-
Cilvēka daba un valsts ideāls: Platons un Aristotelis.
-
Valdnieks un pavalstnieki: politiskā doma renesanses laikmetā; angļu politikas teorija 17.-18. gadsimtā.
-
Valsts un pilsoņi: franču politiskā filosofija 18. gadsimtā.
-
Varas leģitimitāte un robežas: Loks un Ruso.
-
Politikas teorija 19. gadsimtā: stabilitāte vs pārmaiņas, individuālā brīvība vs vispārējais labums.
-
Negatīvās brīvības un to pamatojums utilitārisma teorijā.
-
Vēstures beigu priekšvēstneši: Kants, Hēgelis un Markss.
-
19. gadsimta politiskā doma un 20. gadsimta radikāļi.
8. Prasības klausītājiem:
obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.
9. Literatūra:
-
A History of Political Theory, 4th edition, George H.Sabine and Thomas L. Thorson, The Dryden Press; Harcourt Brace Janovich College Publishers, 1989.
-
Norman P. Barry Introduction ot Modern Political Theory, Macmillan, 1995.
-
The History of Political Theory and Other Essays, Cambridge UP, 1996.
-
George Klosko History of Political Theory, Harcourt Brace, 1993.
-
A Guide to the Essential Texts from Plato to Rousseau, ed. Murray Forsyth and Maurice Keens-Soper, Oxford UP, 1988.
-
The Political Classics: Hamilton to Mill, ed. Murray Forsyth and Maurice Keens-Soper, Oxford UP, 1993.
-
Classics of Moral and Political Theory, 2nd ed., ed. Michael L. Morgan, Hackett Publishing Company, Indianopolis; Cambridge, 1996.
-
History of Political Philosophy / Ed. Leo Strauss and Joseph Cropsey, Chicago: University of Chicago Press, 1987.
-
Ideals and Ideologies: A Reader, Terence Ball and Richard Dagger, Longman, New York, 1999.
Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Ievads salīdzinošajā politikā
nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Mg. hist., Mg.pol.sc. Andris Sprūds
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 1. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: veidot priekšstatu par ārpolitisku un iekšpolitisku faktoru mijiedarbību Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu sociāli ekonomiskajos procesos, apzināties politisku struktūru, procesu un atsevišķo fenomenu globālu raksturu un to ietekmi dažādos pasaules reģionos, veidojot ideju par globālo politisku ideju ietekmi atsevišķā nacionālā valstī.
6. Kursa uzdevumi:
-
iepazīties ar salīdzinošas politikas attīstības etapiem, to pamatuzdevumiem, veidojot metodisku atzinumu panākumu un problemātikas bilanci,
-
iegūt priekšstatu par salīdzinošas politikas kategorijām un to transformāciju 20. gs. otrajā pusē, paradīt to savstarpēju atkarību,
-
izveidot praktisku un metodisku gatavību salīdzinošas politikas izstrādei balstoties uz empīriskiem piemēriem.
7. Kursa saturs:
-
Salīdzinošā politika – ģenēze, tās konteksts un attīstības problēmiskums.
-
Metodiskā bāze un tās dialektika.
-
Salīdzinot nacionālās valsts ideoloģiju attiecībā pret globalizācijas izpausmēm: nacionālās valsts koncepcijas atšķirības Rietum - un Austrumeiropā. Atšķirīgais un kopīgais.
-
Salīdzinošās politikas struktūras elementi (I): institūciju salīdzinājums un tā problemātika.
-
Eiropa Baltijas reģiona stabilās demokrātijās un jaunās valstīs. Somija, Latvija, Polija - salīdzinājums.
-
Salīdzinošās politikas struktūras elementi (II): sociālās struktūras un sabiedrības vērtību struktūras transformācijas salīdzinoša analīze.
-
Salīdzinošas politikas struktūras elementi (III): politiskās partijas un politiskās apvienības kā cita balss politiskā diskursā.
-
Drošības politikas koncepcijas – Rietumi versus Austrumi?
-
Salīdzinošās politikas struktūras elementi (IV): politikas (policy) un politiskās kultūras jēdzieni, salīdzinājums.
10) Eiropas Savienības dalībvalstu dialogs ar pārnacionālu struktūru. Eiropas Savienības dalībvalstu dialogs ar pārnacionālu struktūru.
8. Prasības klausītājiem:
obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.
9. Literatūra:
-
Hague R., Harrop M., Breslin S. Comparative Government and Politics. An Introduction. Third edition. Chatham, 1995.
-
Ferge Z. Kolberg E. (Ed.) Social Policy in a Changing Europe. Frankfurt am Main, 1992.
-
Hartmann J. Vergleichende Politikwissenschaft. Frankfurt am Main, 1995.
-
Schlosser Berg, Mueller - Rommel Vergleichende Politikwissenschaft. 3. Auflage, Opladen, 1997.
-
Rodins M. Mūsdienu salīdzināmās politikas analīze: Ievads. Rīga, 1998.
-
Vēbers E. Pilsoniskā nācija. Rīga, 1998.
-
Flora P. State Formation, Nation - Building and Mass Politics in Europe. The Theory of Stein Rokkan. Oxford, 1999.
-
Stark D., Bruszt L. Postsoviet Pathways. Transforming Politics and Property in East Central Europe.Cambridge, 1998.
-
Green J.C., Shea D. M. The State of the Parties. The Changing Role of Contemporary American Parties. Second edition. New York, 1996.
-
Genschel D. Security for Estonia, Latvia, Lithuania after the Nato - Summit Meeting in Washington. Berlin, 2000.
-
Effects of Baltic EU Membership on the Northern Europe. Conference Report. Rīga, 2001.
-
Page E. C. People who run Europe. Oxford, 1997.
Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Ievads demokrātijas teorijā
nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist., doc. v.i.. Marija Golubeva
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 1. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: iepazīstināt studentus ar galvenajām demokrātiskas sabiedrības pamatelementu koncepcijām un demokrātijas teorijām. Kā arī ar tādiem jēdzieniem, kā pilsonība, individuālā brīvība, vienlīdzība un to loma demokrātijas nojēgā.
6. Kursa uzdevumi:
-
apgūt demokrātijas vēsturiskās attīstības un demokrātijas teorijas pamatjēdzienus, kā arī saprast demokrātijas reālas attīstības specifiku mūsdienās.
-
salīdzināt demokrātiskas sabiedrības iekārtas pamata rakstura iezīmes,
-
izveidot apskatīt pašu demokrātijas institūciju un tās izpausmes dažādās pasaules valstīs dažādos vēsturiskos periodos.
7. Kursa saturs:
-
Demokrātijas izcelsme un vēsturiskā izpratne politiskās teorijas ietvaros.
-
Demokrātija un pilsonības (citizenship) jēdziens.
-
Tiešā un pārstāvnieciskā demokrātija, poliarhijas jēdziens.
-
Demokrātija un individuālās cilvēka tiesības atvērtā sabiedrībā.
-
Vienlīdzības un brīvības principi demokrātijā.
-
Demokrātijas “viļņi” un to cēloņi.
-
Rietumu liberālā demokrātija, ideāls un prakse.
-
Globalizācija un ASV hegemonija – demokrātiju ierobežojošas tendences?
-
Demokrātija un iedzīvotāju vērtības postkomunistiskajās valstīs.
10) Demokrātija Latvijā: problēmas un perspektīvas.
8. Prasības klausītājiem:
obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.
9. Literatūra:
-
Robert Dahl, Democracy and Its Critics, Yale University Press, 1990.
-
Ian Morris, The strong principle of equality and the archaic origins of Greek democracy, in Dēmokratia, Princeton University Press, 1996.
-
Bertrand Taithe (ed.), The citizenship dossier, European Rewiew of History, 2000, 2.
-
Jurgen Habermas, The Inclusion of the Other, London, 1998.
-
Giovanni Sartori, The Theory of Democracy Revisited, Chatham House, 1987.
-
Samuel Huntington, The Third Wave, Democratisation in the Late Twentieth Century, University of Oklahoma Press, 1991.
-
Naom Chomsky, Deterring Democracy, Chicago University Press, 1987.
-
Robert D. Grey (ed.), Democratic Theory and Post-Communist Change, Prentice Hall, 1998.
-
J. Juan Linz & A. Stepan, Problems of Democratic Transition and Consolidation. Southern Europe, South America, and Post-Communist Europe, The John Hopkins University Press, 1996.
-
G. Schöpflin, The Rise of Anti-Democratic Movements in Post-Communist Societies.
Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Latvijas politiskā vēsture
nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist., doc. v. i. Ēriks Jēkabsons
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 1. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: sniegt ieskatu Latvijas politikas vēsturē un panākt, lai studenti saprastu problēmas un politiskās izmaiņas, to cēloņus un iespējamās likumsakarības, ārējo un iekšējo faktoru lomu Latvijas vēsturē, spētu analītiski un kritiski izvērtēt vēstures procesus un uz šīs bāzes spriest par mūsdienu politikas attīstības tendencēm.
6. Kursa uzdevumi:
-
izvērtēt Latvijas vēstures attīstības pamatprocesus,
-
iepazīties ar galvenajiem vēsturiskajiem notikumiem,
-
apgūt galveno faktoloģisko materiālu.
7. Kursa saturs:
-
Ievads. Baltu un somugru ciltis, to valstiskie veidojumi. Baltijas jūras reģions 9.–12.gs. Vācu ekspansija Baltijā 12.gs. beigās – 13.gs.
-
Livonija. Cīņa par kundzību pie Baltijas jūras 16.-18. gs.
-
Latvija Krievijas impērijas sastāvā. Latviešu nacionālās apziņas veidošanās 19. gs.
-
Latviešu politiskā nacionālisma ģenēze. Pirmais pasaules karš. Neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanās.
-
Latvijas valstiskuma pirmie gadi, 1918.–1922. g.: iekšpolitiskās un ārpolitiskās problēmas.
-
Latvijas Republikas parlamentārisma periods 1920.–1934. g.
-
Pāreja no demokrātijas uz autoritārismu Eiropā. 1934. g. 15. maija apvērsums. Latvijas Republikas iekšpolitika un starptautiskais stāvoklis 30.gadu otrajā pusē.
-
Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšana 1940.g. un atgūšana 1991.g. Iekšējie un ārējie faktori.
-
Latvija Otrā pasaules kara laikā. LPSR.
-
Latvija pēc neatkarības atgūšanas. Vēsturiskais mantojums sociālekonomiskajā, etniskajā un politiskajā jomā.
8. Prasības klausītājiem:
obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.
9. Literatūra:
-
Latvijas senākā vēsture. 9. g. t. pr. Kr.–1200. g. – Rīga, 2001.
-
Šterns I. Latvijas vēsture. 1290.–1500. – Rīga, 1995.
-
Dunsdorfs E. Latvijas vēsture. 1600.–1710. – Upsala, 1962.
-
Latvija 19. gadsimtā: Vēstures apceres. – Rīga, 2000.
-
20. gadsimta Latvijas vēsture. – 1. sēj. – Rīga, 2000.
-
Šilde, Ādolfs. Latvijas vēsture 1914.–1940. – Stokholma, 1976.
-
Latvijas okupācija un aneksija 1939–1940. – Rīga, 1995.
-
Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918–1998. – Rīga, 1999.
-
Latvijas valsts neatkarības atjaunošana 1986.–1993. – Rīga, 1998.
-
Latvija divos laikposmos: 1918–1928 un 1991–2001. – Rīga, 2001.
Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Ievads politisko pētījumu metodēs
nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Mg. kult. teor., lekt. Taņa Lāce
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultāte, Politikas zinātnes katedra, Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 1. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: sniegt zināšanu minimumu, kas nepieciešams katram politologam. Kursa gaitā tiks veidota izpratne par pētījuma procesu un tā posmiem, par galvenajām pētījumu metodēm, kas visbiežāk var tikt izmantotas politisko notikumu un uzvedības izpētē, kā arī par datu vākšanu un to analīzi.
6. Kursa uzdevumi:
-
iepazīstināt studentus ar tām metodēm, ko politologi izmanto, lai pētītu politiku,
-
iepazīstināt studentus ar galvenajām sociālo pētījumu metodēm un datu analīzi,
-
dot nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai studenti patstāvīgi varētu izstrādāt paši savus pētījumu projektus un kursa darbus.
7. Kursa saturs:
-
Kvantitatīvā un kvalitatīvā pieeja sociālajos pētījumos. Pētījuma process.
-
Mērījumi. Mērījumu skalas.
-
Izlase. Izlases tipi un veidi.
-
Aptaujas metode. Anketa un anketas jautājumu veidi.
-
Aptaujas posmi. Aptauju veidi. Intervēšana.
-
Kontentanalīze, eksperiments, novērošana.
-
Interviju veidi. Studentu izstrādāto interviju apspriešana.
-
Kvalitatīvo pētījumu metodes: līdzdalības novērojums.
-
Kvalitatīvo pētījumu metodes: dziļās intervijas, fokusgrupas.
10) Datu analīze.
8. Prasības klausītājiem:
obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.
9. Literatūra:
-
Babbie Earl “The Practice of Social Research”, 9th Ed., Belmont, California, A Division of Wadsworth, Inc., 2000.
-
Джарол Б. Мангейм, Ричард К. Рич “Политология. Методы исследования”, М., Изд. Весь мир, 1997.
-
“Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā”, Rīga: LU, 1996.
-
Sullivan Thomas J. “Methods of Social Research”. Harcourt College publishers, 2001.
-
Bogdan R., Taylor S. “Introduction to Qualitative Research Methods”, Wiley&Sons, 1984.
-
Lee Thomas W. “Using Qualitative Methods in Organizational Research”, Sage Publication., 1998.
-
Kvale Steinar “Interviews. An Interoduction to Qualitative Research interviewing”, Sage Publication, 1996.
Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Starptautiskā politika: pamatteorijas un koncepcijas
nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Dr. hist. Gints Apals
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 2. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: sniegt ieskatu galvenajās starptautiskās politikas teorijās un koncepcijās saistībā ar konkrētu politisku notikumu piemēriem, attīstīt spēju saistīt teorētiskas atziņas ar mūsdienu politiskajiem procesiem un attīstīt analītiskas iemaņas, veidot izpratni par starptautiskās politikas teorētiskajiem pamatiem.
6. Kursa uzdevumi:
-
panākt, lai studenti izprastu atšķirības starp galvenajām starptautisko attiecību teorijas “skolām” (reālisms, plurālisms, globālisms) un spētu novērtēt to lietderību dažādu starptautiskās politikas aspektu skaidrojumā.
-
gūt priekšstatu par starptautiskās politikas aktieru mijiedarbību un analīzes līmeņu atšķirībām.
-
attīstīt spēju analītiski un kritiski spriest par starptautiskās politikas norisēm, raugoties uz šīm norisēm no atšķirīgu teoriju viedokļa.
7. Kursa saturs:
-
Ievads. Starptautisko attiecību priekšmets: definīcijas un izpētes līmeņi. Starptautiskā sistēma.
-
Starptautiskās sistēmas vēsturē (Senās Grieķijas pilsētvalstis, Vestfāles miera sistēma).
-
Ģeopolitika. Konflikta un kara cēloņi.
-
Reālisms.
-
Civilizāciju konflikts.
-
Plurālisms.
-
Drošības teorijas.
-
Globālisms.
-
Mazu valstu ārpolitika.
10) Normatīvā pieeja starptautiskajai politikai.
8. Prasības klausītājiem:
obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.
9. Literatūra:
-
Holsti K. International Politics: a Framework for Analysis. –1995.
-
Dougherty J., Pfaltzgraff R. Contending Theories of International Relations. –1997.
-
Viotti P., Kauppi M. International Relations Theory. Realism, Pluralism, Globalism. – 1993.
-
Kennedy P. The Rise and Fall of the Great Powers: Economic Change and Military Conflict from 1500 to 2000. – 1988.
-
Parker G. Political Geography and Geopolitics // Groom A.J.R., Light M. Contemporary International Relations. A Guide to Theory. – 1994.
-
Huntington S. The Clash of Civilisations and the Remaking of World Order. – 1996.
-
Buzzan B. People, States and Fear. – 1991.
-
Smith H. Marxism and International Relations Theory. In Groom A.J.R., Light M. Contemporary International Relations. A Guide to Theory. – 1994.
-
Ozoliņa Ž. (red). Latvija pasaules politikā. – Rīga, 1995.
Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Mūsdienu politikas teorijas
nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Mg. phil., lekt. Artis Svece
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Politikas zinātnes un Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmu 2. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: aplūkot 20. gadsimta politikas teorijas, īpašu uzsvaru liekot uz tām, kas ir saglabājušas savu aktualitāti arī 21. gadsimta sākumā. Kurss ir iecerēts kā turpinājums kursam "Ievads politikas teorijā", kurā tika aptvertas galvenās politikas teorijas līdz 20. gadsimtam. Kursa vadlīnīja ir normatīvie jautājumi – uz kādiem principiem vajadzētu balstīties sabiedrības pārvaldei un kā nodrošināt šo principu ievērošanu.
6. Kursa uzdevumi:
-
iepazīt galvenās 20. gadsimta politikas teorijas,
-
spēt analizēt un izvērtēt politikas teorētiķu uzskatus,
-
apzināt politikas teorijas nozīmi politiskajos procesos un šo procesu izpētē.
7. Kursa saturs:
-
Politikas teorija 20. gadsimtā.
-
Jesaja Berlins "Divas brīvības".
-
Liberālisms 20. gadsimtā.
-
Džona Rolsa taisnīguma teorija.
-
Komunitārisms jeb kopienas politiskā teorija.
-
Postmodernisms un politikas teorija.
-
Postmodernisti par varu un liberālu sabiedrību.
-
Marksisms 20. gadsimtā un Frankfurtes skola.
-
Feministiskā un “zaļā” politikas teorija.
-
Dzimums un dzimte politikā.
8. Prasības klausītājiem:
obligātais lekciju un semināru apmeklējums, līdzdalība semināros, esejas un rakstiskās atbildes uz semināru jautājumiem, referāts (individuālais projekts) kursa beigās, eksāmens.
9. Literatūra:
-
Robert Goodin and Hans Dieter Klingemann (eds.) A New Handbook of Political Science, Oxford: Oxford UP, 1996.
-
Mūsdienu politiskā filosofija, Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.
-
M. Forsyth and M. Keens-Soper (eds.) The Political Classics: Green to Dworkin, Oxford: Oxford UP, 1996.
-
Modern Political Theory, London: Macmillan, 1995.
-
Adam Lent (ed.) New Political Thought: An Introduction, London: Lawrence and Wishart, 1998.
-
Poststructuralist Anarchism, Pennsylvania State UP: Pennsylvania, 1994.
-
Mišels Fuko Patiesība, vara, patība, Rīga: Spektrs, 1995.
-
Ričards Rortijs Nejaušība, ironija un solidaritāte, Rīga: Pētergailis, 1999.
-
William Crotty (ed.) Political Science: Looking to the Future (vol. 1), Evanston: Northwestern UP, 1991.
-
Contemporary Political Studies, Political Studies Association of the United Kingdom, 1994.
-
Richard Bellamy Theories and Concepts of Politics, Manchester: Manchester UP, 1993.
Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa Valstu ārpolitika
nosaukums:
2. Kursa vadītājs: Mg.hist., Mg.pol.sc. Andris Sprūds
3. Kursa klausītāji: Eiropas Studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmas 2. kursa studenti
4. Kursa apjoms: 80 stundas, 5 kredītpunkti (A daļa)
5. Kursa mērķis: analizēt atsevišķu valstu ārpolitiskās stratēģijas, to ietekmējošos faktorus un īstenošanu, atklājot vienu no starptautisko attiecību disciplīnas teorētiskā pamatjēdziena “valsts” praktisko pielietošanu un izvērtēšanu.
6. Kursa uzdevumi:
-
analizēt jēdzienu “valsts” un “ārpolitika” starptautisko attiecību disciplīnas ietvaros,
-
apzināt valstu ārpolitikas ārējos un iekšējos ietekmējošos faktorus (kursā tiek analizētas mūsdienu starptautiskās sistēmas ietekmīgākās valstis: ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija, Vācija, Ķīna un Japāna),
-
apskatīt vēsturisko tradīciju nozīmi dažādu valstu ārpolitiskajās stratēģijās un pašreizējās aktualitātes.
7. Kursa saturs:
-
Valstu ārpolitika: ievads, problēmas, pieejas.
-
Globālas lielvalsts ārpolitiskās stratēģijas evolūcija: reālpolitika un ideālisms ASV ārpolitikā.
-
Globālas lielvalsts loma starptautisko attiecību sistēmā: ASV ārpolitikas aktualitātes.
-
Lielvalsts ārpolitikas trajektorijas: Krievijas ārpolitikas tendences.
-
Lielas un mazas valsts attiecības: Krievija un Baltijas valstis.
-
Tradīcijas ārējās politikas veidošanā: Lielbritānijas ārpolitika.
-
Valsts suverenitāte un starptautiskās organizācijas: Francija, NATO un ES.
-
Nacionālā un virsnacionālā integrācija: vienota Vācija vienotā Eiropā.
-
Jauni varas centri starptautiskajā sistēmā: Ķīnas ietekmes pieaugums un Japānas ekonomiskā varenība.
10) Lielvalstis kā starptautiskās politikas noteicējas?
Do'stlaringiz bilan baham: |