Kursa apjoms
Kurss ir organizēts lekciju un praktisko nodarbību veidā. Integrētai attiecīgās valsts valodas un kultūras apgūšanai valodas apmācības ietvaros paredzētas 704 aud. stundas. Kultūras apguvei atsevišķi paredzētas 192 aud. stundas. Katrai auditorijas stundai nepieciešama viena stunda studenta individuālā darba. Atsevišķa kursa daļas var tikt nolasītas arī latviešu valodā.
Apakšprogrammas saturs - sk. Pielikumus I un II
Mācību saturs iekļauj personību veidojošos aspektus:
-
pašizpausmes un radošais aspekts - izziņa kultūru dialogā;
-
vērtējošais (ētiskais un estētiskais) aspekts - kultūru redzējums valodu saskarsmē;
-
analītiski kritiskais aspekts - kultūras dialoga apgūšana Eiropas kontekstā, spēja salīdzināt, saredzēt vienojošo un atšķirīgo, respektējot cilvēku tiesības un tradīcijas;
-
sociālais (sadarbības) aspekts - sadarbošanās ar citiem, apgūstot valodu, kultūru vērtības un pieredzes;
-
saziņas aspekts - patstāvīga mācīšanās un iegūto zināšanu apzināta un mērķtiecīga lietošana.
Mācību satura metodiskais nodrošinājums (balstoties uz komunikatīvo valodas apguvi sociālkulturālajā kontekstā):
-
iegaumēšanas metode tiek izmantota personiski asociētajai informācijas uztverei un uzkrāšanai;
-
tulkošanas metode tiek izmantota iegūtās informācijas izpratnes kontrolei un apmaiņai sociālkulturālajā dialogā;
-
sadarbības metode tiek izmantota jauniešu domu apmaiņā, kā arī viņu iedrošināšanā kritiski vērtēt savu mācību pieredzi un, mudinot mācīties no citiem, pieredzes bagātināšanā;
-
interaktīvā metode tiek izmantota, lai nodrošinātu studentu piedalīšanos mācību procesa veidošanā un pašnovērtējumā, līdzatbildīgā kooperatīvā sadarbībā, mainot pasniedzēja lomu un funkcijas;
-
projektu metode tiek izmantota, veidojot kopīgus starpkultūru projektus, pielietojot un paplašinot iegūtās zināšanas un prasmes.
Metodēm jāveicina mācību darbības pieredzes uzkrāšana dažādās sociālās formās - grupu darbā, projektos, frontālajā darbā, argumentētas informācijas izklāstā nodarbībās un darba grupas paveiktā uzdevuma prezentācijā. Metodēm ir jānodrošina individuālā un kooperatīva darba iemaņu un prasmju attīstība, un pašnovērtējuma veidošanās. Metodes paredz studentu komunikatīvo darbību attīstību:
-
produktīvo - runāt un rakstīt;
-
receptīvo - klausīties un lasīt;
-
interaktīvo - sazināties rakstot un runājot;
-
starpnieka darbību - formālā un neformālā, mutiskā un rakstiskā tulkošana.
Darba uzdevumi ietver arī dažāda veida rakstu darbu izpildi, eseju, referātu un ziņojumu sagatavošanu, iekļaujot projektu izstrādi.
Apakšprogrammas Starptautiskie kultūras sakari attīstības perspektīvas nākotnē
Latvijas pieaugošā iesaistīšanās ne tikai starptautiskajos ekonomiskajos, politiskajos, administratīvajos, bet arī kultūras procesos nosaka tālāko apakšprogrammas Starptautiskie kultūras sakari virzību saskaņā ar ES mērķiem un prasībām. Latvijas pakāpeniskā integrācija ES institūcijās pieprasa veltīt īpašu vērību sekojošajiem kursiem:
1) Eiropas lietas (European Affairs), kas ietver ES izveidi un integrācijas vēsturi, tās institūcijas, politiku un Latvijas virzību uz ES;
2) Tulkošana ar specializāciju Lietišķa satura rakstiskā tulkošana un mutiskā tulkošana darba vietas (valsts iestādes, privātas kompānijas vai nevalstiskas organizācijas) vajadzībām (Business Translation and Community Interpreting);
Šajā nolūkā tiek strādāts pie trim projektiem:
a) Starptautiskie un starpkultūru sakari Eiropas kontekstā (Relations internationales et interculturelles en contexte européen ) sadarbībā ar Žila Verna Pikardijas Universitāti (Université Jules Verne de Picardie) Amjenas pilsētā (Amiens) Francijā; sadarbības Vēlmju protokols tika parakstīts 1999. gadā Amjenas universitātē Francijā;
b) sadarbības projekts ar Madrides Alkalas universitāti (Madrid Al Cala University); Vēlmju protokols tiks parakstīts 2000. gadā;
c) sadarbības projekts ar Vestminsteras universitāti (University of Westminster) Londonā; Vēlmju protokols tiks parakstīts 2000. gadā Vestminsteras universitātē Londonā; galvenā vērība tiks veltīta Tulkošanas kursa tālākajai attīstībai.
Zināšanu pārbaudes formas un vērtēšanas kritēriji
Studentu zināšanas tiek vērtētas visā semestra laikā. Katra mācību semestra beigās ir ieskaite vai eksāmens, kā to paredz tipveida mācību plāns. Eksāmenu var organizēt mutiski vai rakstveidā. Svešvalodu nodarbībās katra semestra laikā studenti raksta vismaz divus testus - progresa testu semestra vidū un sasniegto rezultātu testu semestra beigās. Abu testu atzīmes ir līdzvērtīgas eksāmena atzīmei, un galīgais vērtējums ir šo atzīmju un eksāmena atzīmes summas vidējais lielums. Vērtējot zināšanas, tiek ņemta vērā arī studentu piedalīšanās nodarbībās un aktivitāte semestra laikā, individuālo uzdevumu un iesniegto mājas darbu rezultāti. Ja studentu grupā strādā divi docētāji, eksāmens noris pēc vienotām prasībām, vērtējums tiek izdarīts pēc vienotiem kritērijiem, un studenti saņem vienu atzīmi par attiecīgo kursu.
Gala pārbaudījuma veids
Bakalaura eksāmens 7. semestra beigās. Zināšanas vērtē Bakalaura eksaminācijas komisija. (sk. Nolikumu)
Pielikums I Kursi, kas tiek pasniegti specialitātes valodā (grupām ar priekšzināšanām specialitātes valodā)
Kursa nosaukums
|
1. sem.
|
2. sem.
|
3. sem.
|
4. sem.
|
5. sem.
|
6. sem.
|
7. sem.
|
8. sem.
|
|
Specialitātes valodas komunikatīvā gramatika un sarunvaloda: valodas etiķete, izruna un sociālkulturālie aspekti
|
64:2E
|
64:2E
|
|
|
|
|
|
BE
|
|
Teksta interpretācija
|
64:4Ie
|
64:4Ie
|
64:4E
|
64:4E
|
32:2E
|
64:2E
|
32:2E
|
|
|
Valsts studijas: ģeogrāfija, vēsture un kultūra
|
64:2Ie
|
64:2Ie
|
64:2Ie
|
64:2E
|
32:1Ie
|
64:2Ie
|
64:2E
|
|
|
Valsts studijas: literatūra
|
|
|
32:2Ie
|
32:2Ie
|
|
32:2E
|
|
|
|
Ievads specialitātes valodas vēsturē
|
|
|
|
|
32:1Ie
|
|
|
|
|
Lietišķā valoda
|
|
|
32:2Ie
|
32:2Ie
|
32:2E
|
|
|
|
|
Tulkošana
|
|
|
|
|
32:2Ie
|
32:2Ie
|
32:2Ie
|
|
|
Valoda un stils
|
|
|
|
|
32:1Ie
|
|
|
|
|
Eiropas lietas
|
|
|
|
|
|
|
32:1Ie
|
|
|
Speckurss: Projekta vadība
|
|
|
|
|
|
|
32:1Ie
|
|
|
|
|
Saīsinājumi:
Ie – Ieskaite
E – Eksāmens
BE – Bakalaura eksāmens
|
Do'stlaringiz bilan baham: |