Priekšnosacījumi kursa apguvei Norvēģu valodas zināšanas 6. semestra līmenī. Visas lekcijas un semināri notiek norvēģu valodā.
Kursa apjoms 1 semestris, 32 nodarbības (lekcijas un semināri), divas akadēmiskās stundas nedēļā, pirmā kursa otrajā semestrī
Kredītpunktu skaits 2 punkti.
Kursa gala pārbaudījumu veids Mutvārdu eksāmens semestra beigās, semestra laikā divi kontroldarbi (viens par mākslas vēsturi, viens par mūzikas un teātra vēsturi). Studentiem jāraksta viens patstāvīgs darbs vai grupu darbs par kādu no kursa tēmām (8-10.lpp.)
Kursa saturs Pielikumā.
Pielikums
Nr.
| TĒMAS | STUNDAS |
1.
|
Norvēģu kultūra. Vispārīgs apskats. Citu kultūru ietekme norvēģu kultūrā. Norvēģu kultūras politika. Kultūra mūsdienu Norvēģijas sabiedrībā. Salīdzinājums ar latviešu kultūru.
|
2
|
2.
|
Norvēģu mentalitāte, dzīvesveids un kultūra.1
|
2
|
3.
|
Norvēģu mākslas, tēlniecības un arhitektūras vēsture. Pirmsvēsturiskie laiki. Vikingu laiki.
|
2
|
4.
|
Norvēģu mākslas, tēlniecības un arhitektūras vēsture. Stabu baznīcas Tautas māksla. Daiļamatniecība.
|
2
|
5.
|
Norvēģu mākslas, tēlniecības un arhitektūras vēsture. Dāņu laiki. Tautiskais romantisms mākslā. . Reālisms. Naturālisms.
|
2
|
6.
|
Norvēģu mākslas, tēlniecības un arhitektūras vēsture. Edvards Munks. Gustavs Vīgelanns. 20.gs. un mūsdienās. Norvēģu dizains.
|
2
|
7.
|
Norvēģu mūzikas vēsture. Norvēģu tautas mūzika. Norvēģu tautas mūzikas mijiedarbe ar citiem mūzikas stiliem.
|
2
|
8.
|
Norvēģu mūzikas vēsture. Norvēģu klasiskā mūzika. E.Grīgs un Latvija. Latviešu mūziķi Norvēģijā, norvēģu mūziķi Latvijā.
|
2
|
9.
|
Norvēģu mūzika mūsdienās. Vise-kultūra/tradīcija.
|
2
|
10.
|
Norvēģu teātra vēsture.
|
2
|
11.
|
Norvēģu baleta un operas vēsture.
|
2
|
12.
|
Norvēģu kino vēsture.
|
2
|
13.
|
Norvēģu kino mūsdienās.
|
2
|
14.
|
Norvēģu filozofijas vēsture. A.Ness un ekofilozofija.
|
2
|
15.
|
Norvēģu reliģijas vēsture. Norvēģija kā sekularizēta sabiedrība. Humānistu biedrība.
|
2
|
16.
|
Sporta vēsture Norvēģijā. Sporta loma norvēģu sabiedrībā.
|
2
|
Literatūra
-
Berg, K. 1993. Norsk malerkunst – Fra høymiddelalderen til 1900. Oslo: Gyldendal.
-
Berg, K. 1993. Norsk malerkunst – Vårt eget århundre. Oslo: Gyldendal.
-
Bjørnsen, K; Jorsett, P. 1995. Store norske sportsbragder i 1000 år. Oslo: J.M.Stenersens forlag.
-
Danbolt, Gunnar. 1998. Norsk kunsthistorie: bilde og skulptur frå viktingtida til i dag. Oslo: Det Norske Samlaget.
-
Hodne, Bjarne. 1995. Norsk nasjonalkultur. Oslo: Universitetsforlaget.
-
I.Pharo, E. Sagstad. 1996. Ledsager gjennom samlingene. Romantikken, realismen og kunsten ved århundreskiftet, Oslo
-
Semmingsen, I. m.fl. 1984. Norges kulturhistorie 1-8. Oslo: H.Aschehoug & Co
Kursa nosaukums Starptautiskie kultūras sakari: Latvija-Norvēģija: Valsts studijas: literatūra.
Kursa autors Lekt. Snorre Karkonens-Svensons
Kursa mērķi Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar norvēģu folkloru un daiļliteratūru, kā arī norvēģu literatūra pasaules kontekstā un kā Baltijas valstu kultūras avotu. Literatūra tiek skatīta arī Norvēģijas sabiedrības, mūzikas un mākslas vēstures kontekstā. Kurss rosina studentus meklēt un saskatīt ietekmi un līdzības norvēģu un latviešu literatūrās.
Priekšnosacījumi kursa apguvei Norvēģu valodas zināšanas četru semestru valodas studiju līmenī. Visas lekcijas notiks norvēģu valodā un studentiem jālasa daiļliteratūra norvēģu valodā.
Kursa apjoms 2 semestri, 64 praktiskas nodarbības (lekcijas un semināri), četras akadēmiskas stundas nedēļā, trešā kursa piektajā un sestajā semestrī.
Kredītpunktu skaits 4 punkti.
Kursa gala pārbaudījumu veids Ieskaite 5. semestra beigās, mutvārdu eksāmens 6. semestra beigās, abu semestru laikā – divi kontroldarbi rakstveidā. Studentiem jāraksta patstāvīgie darbi, katrs 8-10 lpp. apjomā: 1) kāda daiļdarba analīze pēc studenta izvēles, 2) norvēģu un latviešu literatūras literāru sakaru pētījums (var arī būt grupas darbs).
Kursa saturs Pielikumā
Do'stlaringiz bilan baham: |