AUDIOVIZUĀLĀS KULTŪRAS VĒSTURE UN TEORIJA (AVK)
C
Izvēle
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
Kopā
|
KRP
|
Docētājs
|
Kinooperatora meistarība
|
|
|
64:4 I
|
64:4E
|
|
|
|
128
|
8
|
Prof.
K. Zalcmanis
|
TV vēsture un teorija
|
|
|
|
|
|
32:2 I
|
32:2E
|
64
|
4
|
Doc.Ģ.Nagainis
|
Scenogrāfija
|
|
|
|
|
|
32:2 I
|
|
32
|
2
|
Lekt.I. Romanova
|
Kopā
|
|
|
|
|
|
|
|
|
14
|
|
Mākslas bakalaura studiju programma B daļa
Studiju kursa apraksts
Kursa nosaukums: Krāsu mācība
Kursa apjoms: 64 stundas (46 stundas lekcijas, 8 stundas semināri, 10 stundas – video materiāls un analīze).
4 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens.
Kursa autors: Profesors Kalvis Zalcmanis
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Priekšzināšanas mākslas vēsturē, mitoloģijā un kinovēsturē.
Kursa saturs: Kurss ietver nozīmīgākās krāsu teorijas no antīkajiem laikiem līdz mūsdienām, Rietumu, Austrumu un Āfrikas kultūru krāsu simbolismu, krāsu testus. Kursa mērķis – radīt priekšstatu kā ar krāsu palīdzību veidot ekrāna mākslas tēlu, kas iedarbojas uz skatītāju.
Tematiskais plānojums:
Temats
|
Nedēļa
|
Nodarbību veids un stundas.
| -
Cilvēks un krāsa. Krāsu loma dzīvē un izziņas procesā, valodas un domāšanas procesa attīstībā. Krāsa kā objektīva un subjektīva īpašība.
|
1.
|
L2
| -
Krāsu uztvere un izteikšana senajā Grieķijā. Homēra “Odiseja” un “Iliādas” krāsu terminoloģija. Demokrīta, Platona, Pitagora un Aristoteļa krāsu teorijas. Grieķu – romiešu krāsu simbolisms.
|
2.,3.
|
L2;L2
| -
Kristiešu krāsu vīzijas. “Jāņa Atklāsmes Grāmata”. Hildegardes fon Bingenas un Zviedrijas Birgittas krāsu vīzijas. Dionīsija Areopagīta, Jākoba Bőmes un Emanuela Svēdeborga krāsu teoloģija.
|
4.,5.
|
L2;L2
| -
Krāsu iedalījums no psiholoģiskā viedokļa. Siltās, vēsās, tumšās , gaišās krāsas. Pamatkrāsu fizikālais un psiholoģiskais aspekts. Krāsu tonis un piesātinājums.
|
6.
|
L2
| -
Krāsu kombinācijas. Līdzīgās, kontrastējošās, komplementārās, ahromatiskās krāsas.
|
7.
|
L2
| -
Gētes krāsu mācība. Subjektīvā krāsu izjūta. Jutekliski – tikumiskā krāsu iedarbība. Krāsu viendabīgums un harmonija., filma “gaisma – tumsa – krāsas”.
|
8.,9.,10.
|
L2;V2;S2
| -
Krāsu skanēšana. Grieķu hromatiskā skala. Krāsu harmonija viduslaikos un renesanses laikā. Arčimboldi krāsu mūzika. Lisa Bertrana Kastela māsu “klavieru čembalo”.
|
11.
|
L2
| -
Krāsu raksturs. Četri temperamenti un to krāsas. Četrkrāsu cilvēks.
|
12.
|
L2
| -
Vasīlijs Kandinskis. Krāsas psiholoģiskā iedarbība. Formu un krāsu valoda. Krāsu muzikalitāte.
|
13.
|
L2
| -
J.Ittena krāsu mācība. 12 toņu krāsu aplis. Krāsas iedarbības trīs aspekti. Pieci subjektīvie krāsu tipi.
|
14.,15.
|
L2;S2
| -
Cilvēka aura un tās krāsas. Kirliāna efekts.
|
16.
|
L2
| -
Čakras un to krāsas. 7 krāsu spektra būtība. Krāsu enerģija.
|
17.
|
L2
| -
Mandalu krāsu simbolisms. Krāsu mandala – atslēga simboli sistēmai. Krāsas budisma mandalās. Kalačarkas kosmisko Budu mandalas.
|
18.,19.
|
L2;L2
| -
Japāņu mākslas ahromātisms. Saikne ar Dzen – budismu. Heiana pirmais krāsu periods. Krāsu augstākais uzplaukums – Momojamas periods. Melnās krāsas estētika. Wabi – ahromātisma un askētisma koncepcija. Kurosāvas filma “Rošamons”
|
20.,21.
|
L2;S2
| -
Islāma krāsu simbolika. M. Makmalbafa filma “Gabbeh” krāsu interpretācija.
|
22.,23.
|
L2;V2
| -
Melnās rases krāsu simbolisms. Krāsu nozīme apģērbos, rituālos. Prioritārās krāsas.
|
24.
|
L2
| -
M.Lušera un H. Frīdlinga krāsu testi.
|
25.
|
L2
| -
Kreatīvās krāsas un to kritēriji. Pielietojuma principi. Filma “Dzeltenā zemūdene”.
|
26.,27.
|
L2;V2
| -
Krāsu dramaturģija. Eizenšteina izstrādātais dramaturģiskais krāsu risinājums. Filma “dzejnieka nāve”, filma “Ivans Bargais”, koloristiskā iecere un realizācija. Antonioni filma “Sarkanais tuksnesis”
|
28.,29.,30., 31.,32.
|
L2;L2;V2;V2;S2
|
*V – lekciju videomateriāls un tā analīze
Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.
2. Jānokārto ieskaite.
3.Jānokārto mutvārdu eksāmens.
Literatūra:
-
Color harmony Workbook. Rockport Publishers, Inc. Massachusetts, 1999
-
Shigenobu Kobayasi., A Book of Colours. Kodansha International, Tokyo, 1998
-
John Gage., Kulturgeschichte der Farbe., Otto Maier Ravensburg, 1997
-
H.B.Cepoв. Античный хроматизм., С.Петербург., 1995
-
RhieThurman. Wisdom and Compasson: The Sacred art of Tibet., Tibet House of Abrams., 1997
-
Goethe J.W. , Farbenlehre., Kőln, 1985
-
Еизенштейн С.М.,,Цвет и кино., СС,ТЗ.,М.Исусство.1964
-
Heller E., Wie Farben wirken., Rowohlt Verlag GmgH, Reinbek bei Hamburg, 1998
-
Kandinsky W. Űber das Geistige in der Kunst., Műnchen, 1987
Kursa autors: Profesors Kalvis Zalcmanis
Kursa nosaukums: Drāmas teorija
Kursa apjoms: 64 kontaktstundas( 48st. - lekcijas, 16 st. semināri).
4 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite un eksāmens.
Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol.
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai:
1. Jāorientējas literatūras teorijas jautājumos ģimnāzijas kursa līmenī.
2. Jāzina vismaz viena svešvaloda, lai varētu apgūt paredzēto teorētisko literatūru.
Kursa saturs: Tradīcijas un novatorisma mijiedarbē drāmas struktūras elementi aplūkoti to funkcionālā sakarībā. Kursa mērķis - dot pārskatu par drāmas teorijas attīstību saistībā ar attiecīgo laikmetu dramaturģijas praksi. Iepazīstināt ar latviešu izcilāko dramaturgu teorētiskajiem uzskatiem par drāmu. Saistīt drāmas teorijas jautājumus ar teātra mākslas attīstības pamattendencēm.
Tematiskais plānojums:
Temats | Nedēļa |
Nodarbību veids un stundas
| -
Literatūras klasifikācija veidos, paveidos un žanros. Epika. Lirika. Dramaturģija.
| -
|
L2
| -
Dramaturģija, tās būtiskākās iezīmes. Dramatisms. Darbība. Konflikts. Tēls, raksturs, tips. Tipoloģisks tēls. Tēlu atklāsmes īpatnības dramaturģijā.
| -
|
S2
| -
Lugas kompozīcijas vispārējie principi. Darbības vienība. Kāpinājums. Pabeigtība.
| -
|
L2
| -
Fabulas un bezfabulas sižeti. Fabulas sižetu tipi. Situāciju veidi. Fabulas sižetu elementi. Bezfabulas sižeti. Montāžas loma bezfabulas sižetu struktūras veidojumā.
| -
|
L2
| -
Tēlu sistēmas izkārtojums. Laika un telpas organizācija dramaturģijā.
| -
|
L2
| -
Dramaturģijas paveidi un žanri. Traģēdija. Antīkā traģēdija. Renesanses traģēdija. Klasicisma traģēdija. Traģēdija romantisma laikmetā. Traģēdijas problēma 20.gs. dramaturģijā.
| -
|
S2
| -
Komēdija. Komisma būtības skaidrojums I.Kanta, G.Hēgeļa, Z.Freida, A.Bergsona darbos.Komēdijas žanrs. Farss. Delartiskā komēdija. Vodevilis. Liriskā komēdija. Heroiskā komēdija. Satīriskā komēdija.
| -
|
L2
| -
Drāma. Žanra modifikācijas vēsturiskās attīstības gaitā. Apgaismes laikmeta, kritizētāja reālisma drāma. Naturālisma drāma. Ekspresionisma, simbolisma, sirreālisma drāma. Dramaturģija un citi mākslas veidi. Luga un kinoscenārijs. Luga un teātris. Luga un televīzija.
| -
|
L2
| -
Informācija par 20.gs. populārākajām režijas sistēmām.
| -
|
L2
| -
Vēsturisks pārskats par drāmas teorijas attīstību.
Drāmas teorija Senajā Grieķijā un Romā. Aristotelis Poētika.
Horācijs Dzejas māksla.
| -
|
S2
| -
Drāmas teorija viduslaikos. Traģiskā un komiskā kā estētisku kategoriju izpratne. Lugu žanri. Liturģiskā drāma. Mistērija. Mirakls. Moralitē. Farss. Karnevāls. M. Bahtina uzskati par karnevāla būtību.
| -
|
S2
| -
Drāmas teorija Renesanses laikmetā. Itāliešu humānistu atzinumi par traģēdiju un komēdiju.
| -
|
L2
| -
Drāmas teorija Anglijā. Šekspīra dramaturģijas nozīme drāmas teorijas attīstībā.
| -
|
L2
| -
Drāmas teorija Spānijā dramaturģijas attīstības zelta laikmetā. Lope de Vega Jauni norādījumi, kā rakstāma komēdija.
| -
|
L2
| -
Spāņu baroka laikmeta dramaturģijas būtiskākās iezīmes P. Kalderona darbu nozīme drāmas teorijas tālākā attīstībā.
| -
|
L2
| -
Drāmas teorija Francijā klasicisma laikmetā. N. Bualo Dzejas māksla, P. Korneja, Ž. Moljēra, Ž. Rasina uzskati par traģēdiju un komēdiju.
| -
|
L2
| -
Drāmas teorija apgaismes laikmetā. Drāmas teorija Francijā. D. Didro Paradokss par aktieri. D. Didro Par dramatisko poēziju.
| -
|
S2
| -
Drāmas teorija Vācijā apgaismes laikmetā. G. Lesings Hamburgas dramaturģija.
| -
|
L2
| -
Drāmas teorija Vācijā pirms romantisma. F. Šillera un J. V. Gētes uzskati par drāmu.
| -
|
L2
| -
Drāmas teorija romantisma laikmetā Vācijā. A. Šlēgeļa un F. Šlēgeļa uzskati par drāmu. A. Šlēgelis Lekcijas par dramatisko mākslu. R. Vāgnera uzskati par muzikālo drāmu.
| -
|
L2
| -
Drāmas teorija Francijā romantisma laikmetā. V. Igo teorētiskie uzskati par drāmu. V. Igo priekšvārds lugai Kromvels.
| -
|
L2
| -
G. Hēgeļa uzskati par drāmu. Konflikta būtības, traģiskā, komiskā, lugas struktūras skaidrojums G. Hēgeļa darbos.
| -
|
L2
| -
Drāmas teorija kritizētāja reālisma laikmetā. H. Ibsena un B. Šova uzskati par drāmu. B. Šovs Ibsenisma kvintesence.
| -
|
L2
| -
Naturālisma drāmas estētiskie principi. E. Zolā Naturālisms teātrī.
| -
|
S2
| -
Drāmas teorija 20.gs. Modernisma drāmas estētiskie principi. Ekspresionisma, simbolisma, sirreālisma drāmas būtiskākās iezīmes. Informācija par šo virzienu pārstāvju teorētiskajiem manifestiem. M. Materlinks Lēnprātīgo dārgumi.
| -
|
L2
| -
Reālistiskās drāmas estētiskie principi. B. Brehta episkā teātra teorija. B. Brehts Jaunais organons teātrim. B. Brehts Dialektika teātrī.
| -
|
S2
| -
Kamī un Ž. P. sartra intelektuālās drāmas estētiskie principi.
| -
|
L2
| -
Neoreālisma ietekme angļu dumpīgo dramaturgu estētisko principu izveidē.
| -
|
L2
| -
Dokumentālās drāmas estētiskie principi.
| -
|
L2
| -
Absurda drāmas estētiskie principi.
| -
|
L2
| -
Drāmas teorijas attīstība Latvijā. R. Blaumaņa, Raiņa, M. Zīverta, G. Priedes, P. Pētersona teorētiskie uzskati par drāmu.
| -
, 32.
|
L2;S2
|
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
-
Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.
-
Jānokārto ieskaite un eksāmens.
Literatūra:
Bently E. The Life of Drama. - NY, 1967.
Carlson M. Theories of Theatre. - NY, 1984.
Dirrenmatt F. Theaterprobleme. - Zürich Im Verl, der Arche, 1955.
Elam K. The Semiotics of Theatre and Drama. - London, 1980.
Innes C. Avant Garde Theatre. - London, 1993.
Kesting M. Zur Strukturen modernen Drama. - köln. Berlin, 1966.
Modernism. Literature 1890-1930. - London, 1991.
Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol.
Kursa nosaukums: Kino teoriju vēsture
Kursa apjoms: 32 stundas (20 stundas – lekcijas, 12 stundas semināri),
2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens.
Kursa autori: Lektore Inga Pērkone, MA, lektors Agris Redovičs
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: nokārtotas saistības studiju kursos
Pasaules kino vēsture un Mākslas darba analīze; svešvalodu
prasme.
Kursa saturs: Kurss iepazīstina ar kino teoriju rašanos un attīstību, kino teorētiskās analīzes virzieniem, raksturo teorētisko konceptu ietekmi kinomākslas attīstībā.
Tematiskais plānojums:
Temats
|
Nedēļa
|
Nodarbību veids un stundas
|
1. Pirmie teorētiskie atzinumi par kinomākslu.
|
1.
|
L2
|
2. Kinodomas attīstība 1920jos gados.
|
2.,3.
|
L2,S2
|
3. Kino teorijas Krievijā. R. Jakobsons, S. Eizenšteins u.c.
|
4.,5.
|
L2, S2
|
4. Trīsdesmito gadu teorijas.
R. Arnheims, V. Benjamins, E.Panofskis
|
6.
|
L2
|
5. 1940tie gadi. Kinofenomenoloģija. Filmoloģija. Neoreālisti. Kino kā valodas definēšana
|
7.
|
L2
|
6. 1950tie gadi. Kino antropoloģija. Autora teorija.
|
8.,9.
|
L2,S2
|
7. Kinosemiotika un strukturālisms. R.Barts, U. Eko, K. Mecs u.c.
|
10.,11.
|
L2,S2
|
8. Psihoanalītiskās teorijas. Ž. Lakāns. Jaunlakānieši. Feministiskās teorijas.
|
12.
|
L2
|
9. Narratīvās teorijas. Formālās teorijas. Tekstologi. Agrīnā kino pētniecība.
|
13.,14.
|
L2,S2
|
10. Postmodernisms. Intertekstualitāte. Jaunu teoriju meklējot.
|
15.,16.
|
L2,S2
|
Do'stlaringiz bilan baham: |