3 Kultūras teorija un vadībzinības

Latviešu folklora un tradicionālā kultūra

C

Izvēle	1	2	3	4	5	6	7	8	Kopā	KRP	Docētājs
Jaunākās metodes folklorā					32:2I				32	2	Lekt.D.Bula
Dialektoloģija			32:2E						32	2	Doc.L.Leikuma
Lībiešu valoda						32:2I			32	2	Lekt. K.Boiko
Kopā			2		2	2				6

Mākslas bakalaura studiju programma A daļa

Studiju kursa apraksts

Kursa nosaukums: Literatūra un folklora

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas (20st.lekcijas, 12.st.semināri).

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma –eksāmens.

Kursa autore: Profesore Janīna Kursīte, Dr. habil. philol.
Priekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Sekmīgi nokārtoti pārbaudījumi kursos “Latviešu folklora” un “Ievads literatūrzinātnē”. Kurss ieteicams citām programmām kā C daļas kurss latviešu literatūras un folkloras studijām.

Kursa saturs:

Kursa mērķis ir sniegt padziļinātu ieskatu literatūras un folkloras savstarpējos saskares punktos. Par pamatu saskares meklējumiem ņemti latviešu literatūrā dominējušie literatūras virzieni un strāvojumi (klasicisms, sentimentālisms, romantisms, reālisms, kā arī modernisma un postmodernisma strāvojumi).

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa.	Nodarbību veids un stundas
Folkloras valodas specifika.	1.	L2
Literatūras valodas specifika.	2.	L2
Iespējamās paralēles starp tautas un mākslas dzeju.	3.,4.	L2;S2
Klasicisma literatūra un folklora.	5.,6.	L2;S2
Sentimentālisma literatūra un folklora.	7.,8.	L2;S2
Romantisma literatūra un folklora.	9.,10.	L2;S2
Reālisma literatūra un folklora.	11.	L2
Modernisms un folklora.	12.,13.,14.	L2;L2;S2
Postmodernisms un literatūra	15.,16.	L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1. 
   Programmā paredzētās teorētiskās vielas apguve.
   
2. 
   Prasme patstāvīgi nodarbībās un ieskaitē analizēt pedagoga izvēlētos literatūras tekstus, sameklējot tajos kopīgo/ atšķirīgo no folkloras tekstiem.
   
3. 
   Ieskaite ir rakstveida un sastāv no diviem jautājumiem – teorētiskā (nodarbībās aplūkoto tematu ietvaros) un praktiskā ( mītisko elementu analīze folkloras tekstā).
   

Literatūra:

1. Kursīte, J. Laikazīmes dzejā Rīga, 1988

2. Kursīte, J. Raiņa dzejas poētika. Rīga, 1996

3.Berelis, G. Latviešu literatūras vēsture, Rīga, 1999

4.Berelis, G.Klusums un vārds, Rīga, 1997

5.Romantisma revolūcija. Sast. V.Ivbulis. Rīga, 1996

6.Uz kurieni, literatūras teorija?Sast. V.Ivbulis. Rīga, 1995

7.Hiršs, H. Prozas poētika. Rīga, 1989

Kursa autore: Profesore Janīna Kursīte, Dr. habil. philol.


LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA

Mākslas bakalaura studiju

programma.

PAŠNOVĒRTĒJUMS
Apakšprogramma: Teātra, kino un TV dramaturģija
Apakšprogrammas autors: Lektors Lauris Gundars

I MĒRĶI UN UZDEVUMI

1.Sagatavot augsti profesionālus, patstāvīgi un radoši strādājošus dramaturģijas trijās nozarēs – teātra, kino un televīzijas dramaturģijā.

2. Kursa ietvaros studentiem jāapgūst gan vispārējās drāmas teorijas likumsakarības, to pielietošana dramaturģiskā materiāla izklāstā neatkarīgi no žanra, kā arī sīkāk tiek aplūkotas katra atsevišķā dramaturģijas žanra īpatnības – teātra lugu, kinoscenāriju, kā arī TV scenāriju veidošana. Katrā no šiem žanriem studentiem jāapgūst arī to specifiskie veidi – atkarībā gan no darba apjomiem, gan stilistikas.

3.Apgūstot un pabeidzot programmu , students iegūst bakalaura grādu Teātra, kino un TV dramaturģijā, kas dod tiesības turpināt studijas maģistra programmā.

4. Programma īpaši izstrādāta Latvijas apstākļiem, tā ir organiski saistīta ar minēto triju žanru attīstību Latvijā, kā arī pilnībā iekļaujas pasaules dramaturģijas attīstības tendencēs.

II PRIEKŠNOSACĪJUMI KURSA APGUVEI

Pretendenti tiek atlasīti iepriekšējā un iestājeksāmenu laikā notiekoša radošā konkursa laikā.