3 Kultūras teorija un vadībzinības

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 75% lekciju un praktisko nodarbību apmeklējums, sekmīgi veikti praktiskie uzdevumi: uzrunas, mākslinieciska priekšnesuma sagatavošana

Literatūra:

1. 
   Apele A. Runas māksla.-Rīga,1982
   
2. 
   Bormane O.Skatuves runas pamati.Rīga,1961
   
3. 
   Berry C. Voice and the actor.Harvay London,1993
   

Kursa autori: profesors Jānis Siliņš, lektore Dace Skadiņa

Kursa nosaukums: Socioloģijas teorija

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas.

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – eksāmens.

Kursa autore: Lektore Taņa Lāce, Mag. artis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: zināšanas socioloģijas pamatos, socioloģijas vēsturē, kā arī spēja apgūt tekstus angļu un krievu valodās.

Kursa saturs: Kursa mērķis - iepazīstināt studentus ar socioloģijas pamattēmām, virzieniem.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Socioloģijas priekšmets	1.	L2
Socioloģiskās teorijas pamatlicēji: Ogists Konts Emīls Dirkheims Kārlis Markss Makss Vēbers	2., 3., 4.	L2,S4
Mūsdienu pieejas funkcionālisms simboliskais interakcionisms strukturālisms u.c.	5., 6.	L2,S2
Kultūras koncepcija socioloģijā	7.	L2
Socializācija, socializācijas teorijas	8.	L2
Konformisms un deviance	9.	L2
Sociālā struktūra	10.	L2
Sociālā stratifikācija, sociālās stratifikācijas teorijas dzimumu stratifikācija etniskā, rasu stratifikācija vecuma stratifikācija	11., 12.	L2,S2
Sociālie institūti laulība un ģimene izglītība, politika, reliģija kā sociālie institūti	13., 14., 15., 16.	L4,S4

Prasības kredītpunktu iegūšanai: piedalīšanās semināros, izpildīti praktiskie darbi, veoksmīgi nokārtots eksāmens

Literatūra:

1. 
   -Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. Ievadkurss skolām un pašmācībai. Red. B. Zepa un A. Zobena-Rīga-Latv.Universit.Sociol.katedra-1996,-208 lapp.
   
2. 
   Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca skolām un pašmācībai Red. B.Zepa un A.Zobena-Rīga-Latv.Universit.Soc.katedra-1997,-152 lapp.
   
3. 
   Birkerts, P. Zocioloģija. Skolām un pašmācībai. 1 sējums. Zociālā statistika-Rīga-Kultūras balss-1921,-281 lapp.
   
4. 
   Giddens, Anthony. Sociology, 2^nd ed., UK, Polity Press, 1993
   
5. 
   Alla, G.Johnson. Human Arrangements. An Introduction to Sociology, 2^nd ed.,USA, HBJ., 1989
   
6. 
   Denkweisen und Grundbegritte der Soziologie: eine Einführung (Arbeitsgruppe Soziologie) 10, rev. und erw. Aufl.-Franrfurt/Main; NewYork-Campus Verlag-1992-235 S.
   
7. 
   Bahrdt, Hans Paul Schlüsselbegriffe der Soziologie: Eine Einführung mit Lehrbeispielen. 5 Aufl.-München-Verlag CH Beck-1992-200 S.
   
8. 
   Dechmann, Birgit, & Ryffel, Christiane -Soziologi im Alltag: Eine Einführung mit Illustration und graphischen Darstellungen der Autorinen 8. Aufl.-Weinheim, Basel-Beltz Verlagen-1993-279 S.
   
9. 
   Reimann, Horst, Giesen, Bernhard, Goetze, Dieter, Samid Michael-Basale Soziologie: Theoretische Modellen 4. neubearb. und erw. Aufl.- Oplanden-Westdeutscher Verl.-1991-310 S.
   
10. 
    Schäfers, Bernhard-Grundbegriffe der Soziologie 3.Aufl.- Oplanden-Leske und Budrich-1992-400 S.
    
11. 
    Гидденс, Энтони-Социология-Москва-Эдиториал УРСС-1999,-704 стр.
    
12. 
    Мостовая, И.В.-Зачет по социологии в кармане для студентов вузов: Учебн.пос.-Ростов на Дону-Учебники «Феникса»-1999,-320 стр.
    
13. 
    Самыгин С.И., Перов Г.О.-Социология: 100 экзаменационных ответов-Ростов на Дону-Изд.центр МарТ-1999,-191 стр.
    
14. 
    Смелзер, Нейл-Социология-Москва-Феникс-1994,-687 стр.
    
15. 
    Кравченко А.И. Введение в социологию, М., 1994
    
16. 
    Радугин А.А., Радугин К.А. Социология. Курс лекций, Воронеж, 1994
    
17. 
    Современная западная социология: словарь-Москва-Изд. Полит. Лит.-1990,-432 стр.
    

Kursa autore: Lektore Taņa Lāce, Mag. artis

C daļa

Kursa nosaukums: Drāmas teorija

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas( 48st. - lekcijas, 16 st. semināri).

4 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite un eksāmens.

Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai:

1. Jāorientējas literatūras teorijas jautājumos ģimnāzijas kursa līmenī.

2. Jāzina vismaz viena svešvaloda, lai varētu apgūt paredzēto teorētisko literatūru.

Kursa saturs: Tradīcijas un novatorisma mijiedarbē drāmas struktūras elementi aplūkoti to funkcionālā sakarībā. Kursa mērķis - dot pārskatu par drāmas teorijas attīstību saistībā ar attiecīgo laikmetu dramaturģijas praksi. Iepazīstināt ar latviešu izcilāko dramaturgu teorētiskajiem uzskatiem par drāmu. Saistīt drāmas teorijas jautājumus ar teātra mākslas attīstības pamattendencēm.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Literatūras klasifikācija veidos, paveidos un žanros. Epika. Lirika. Dramaturģija.		L2
Dramaturģija, tās būtiskākās iezīmes. Dramatisms. Darbība. Konflikts. Tēls, raksturs, tips. Tipoloģisks tēls. Tēlu atklāsmes īpatnības dramaturģijā.		S2
Lugas kompozīcijas vispārējie principi. Darbības vienība. Kāpinājums. Pabeigtība.		L2
Fabulas un bezfabulas sižeti. Fabulas sižetu tipi. Situāciju veidi. Fabulas sižetu elementi. Bezfabulas sižeti. Montāžas loma bezfabulas sižetu struktūras veidojumā.		L2
Tēlu sistēmas izkārtojums. Laika un telpas organizācija dramaturģijā.		L2
Dramaturģijas paveidi un žanri. Traģēdija. Antīkā traģēdija. Renesanses traģēdija. Klasicisma traģēdija. Traģēdija romantisma laikmetā. Traģēdijas problēma 20.gs. dramaturģijā.		S2
Komēdija. Komisma būtības skaidrojums I.Kanta, G.Hēgeļa, Z.Freida, A.Bergsona darbos.Komēdijas žanrs. Farss. Delartiskā komēdija. Vodevilis. Liriskā komēdija. Heroiskā komēdija. Satīriskā komēdija.		L2
Drāma. Žanra modifikācijas vēsturiskās attīstības gaitā. Apgaismes laikmeta, kritizētāja reālisma drāma. Naturālisma drāma. Ekspresionisma, simbolisma, sirreālisma drāma. Dramaturģija un citi mākslas veidi. Luga un kinoscenārijs. Luga un teātris. Luga un televīzija.		L2
Informācija par 20.gs. populārākajām režijas sistēmām.		L2
Vēsturisks pārskats par drāmas teorijas attīstību. Drāmas teorija Senajā Grieķijā un Romā. Aristotelis Poētika. Horācijs Dzejas māksla.		S2
Drāmas teorija viduslaikos. Traģiskā un komiskā kā estētisku kategoriju izpratne. Lugu žanri. Liturģiskā drāma. Mistērija. Mirakls. Moralitē. Farss. Karnevāls. M. Bahtina uzskati par karnevāla būtību.		S2
Drāmas teorija Renesanses laikmetā. Itāliešu humānistu atzinumi par traģēdiju un komēdiju.		L2
Drāmas teorija Anglijā. Šekspīra dramaturģijas nozīme drāmas teorijas attīstībā.		L2
Drāmas teorija Spānijā dramaturģijas attīstības zelta laikmetā. Lope de Vega Jauni norādījumi, kā rakstāma komēdija.		L2
Spāņu baroka laikmeta dramaturģijas būtiskākās iezīmes P. Kalderona darbu nozīme drāmas teorijas tālākā attīstībā.		L2
Drāmas teorija Francijā klasicisma laikmetā. N. Bualo Dzejas māksla, P. Korneja, Ž. Moljēra, Ž. Rasina uzskati par traģēdiju un komēdiju.		L2
Drāmas teorija apgaismes laikmetā. Drāmas teorija Francijā. D. Didro Paradokss par aktieri. D. Didro Par dramatisko poēziju.		S2
Drāmas teorija Vācijā apgaismes laikmetā. G. Lesings Hamburgas dramaturģija.		L2
Drāmas teorija Vācijā pirms romantisma. F. Šillera un J. V. Gētes uzskati par drāmu.		L2
Drāmas teorija romantisma laikmetā Vācijā. A. Šlēgeļa un F. Šlēgeļa uzskati par drāmu. A. Šlēgelis Lekcijas par dramatisko mākslu. R. Vāgnera uzskati par muzikālo drāmu.		L2
Drāmas teorija Francijā romantisma laikmetā. V. Igo teorētiskie uzskati par drāmu. V. Igo priekšvārds lugai Kromvels.		L2
G. Hēgeļa uzskati par drāmu. Konflikta būtības, traģiskā, komiskā, lugas struktūras skaidrojums G. Hēgeļa darbos.		L2
Drāmas teorija kritizētāja reālisma laikmetā. H. Ibsena un B. Šova uzskati par drāmu. B. Šovs Ibsenisma kvintesence.		L2
Naturālisma drāmas estētiskie principi. E. Zolā Naturālisms teātrī.		S2
Drāmas teorija 20.gs. Modernisma drāmas estētiskie principi. Ekspresionisma, simbolisma, sirreālisma drāmas būtiskākās iezīmes. Informācija par šo virzienu pārstāvju teorētiskajiem manifestiem. M. Materlinks Lēnprātīgo dārgumi.		L2
Reālistiskās drāmas estētiskie principi. B. Brehta episkā teātra teorija. B. Brehts Jaunais organons teātrim. B. Brehts Dialektika teātrī.		S2
Kamī un Ž. P. sartra intelektuālās drāmas estētiskie principi.		L2
Neoreālisma ietekme angļu dumpīgo dramaturgu estētisko principu izveidē.		L2
Dokumentālās drāmas estētiskie principi.		L2
Absurda drāmas estētiskie principi.		L2
Drāmas teorijas attīstība Latvijā. R. Blaumaņa, Raiņa, M. Zīverta, G. Priedes, P. Pētersona teorētiskie uzskati par drāmu.	, 32.	L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1. 
   Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.
   
2. 
   Jānokārto ieskaite un eksāmens.
   

Literatūra:

Bently E. The Life of Drama. - NY, 1967.

Carlson M. Theories of Theatre. - NY, 1984.

Dirrenmatt F. Theaterprobleme. - Zürich Im Verl, der Arche, 1955.

Elam K. The Semiotics of Theatre and Drama. - London, 1980.

Innes C. Avant Garde Theatre. - London, 1993.

Kesting M. Zur Strukturen modernen Drama. - köln. Berlin, 1966.

Modernism. Literature 1890-1930. - London, 1991.

Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol.


Kursa nosaukums: Rainis

Kursa apjoms: 32 kontaktstundas( 24st. - lekcijas, 8 st. semināri).

2 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite un eksāmens.

Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Nepieciešams orientēties latviešu literatūras attīstības procesā, kā arī pārzināt Raiņa daiļradi ģimnāzijas kursa apjomā.

Kursa saturs: Kursā aplūkota Raiņa daiļrade latviešu un Eiropas literatūras kontekstā. parādīt Raiņa politisko un estētisko uzskatu evolūciju. Kursa mērķis - Analizēt historiogrāfisko materiālu par Raiņa politiskajiem uzskatiem un daiļrades metodi, īpašu uzmanību pievēršot diskusijas jautājumiem.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Latviešu literatūras attīstības pamattendences 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā. Jaunās strāvas loma latviešu literatūras attīstībā. Literārie virzieni 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā.	1.,2.	L2;L2
Raiņa dzīves gājums. Raiņa politisko uzskatu evolūcija. Rainis un Jaunā strāva, Raiņa darbība 1905.gada revolūcijas laikā. Raiņa politiskā darbība neatkarīgās Latvijas laikā 20.gados.	3.,4.	L2;L2
Raiņa estētiskie uzskati. Raiņa attieksme pret nacionālās literatūras tradīcijām. Eiropas kultūras reminiscences Raiņa mākslā. Raiņa daiļrades metodes raksturojums. Raiņa uzskati par satura un formas attiecībām, stilu. Tēla veidojuma īpatnības Raiņa dramaturģijā. Organisko simbolu interpretācija.	5.,6.,7.	L2;L2;S2
4.Raiņa dramaturģija. Raiņa lugu žanri. Konflikts Raiņa lugās. Raiņa lugu kompozīcijas īpatnības. Dialogs. Izcilāko Raiņa lugu skatuves gaitas Latvijas teātros. Raiņa lugu Uguns un nakts, Jāzeps un viņa brāļi, Spēlēju, dancoju totāla analīze. Informācija par Raiņa nepabeigtajiem dramatiskajiem darbiem.	8.,9.,10.,11.	L2;L2;S2;S2
Raiņa dzeja. Raiņa dzejas evolūcija. Ekspresionisma, simbolisma, impresionisma iezīmes raiņa dzejā. Raiņa dzejoļu krājumu kompozīcija. Dzejas tēlainība. Raiņa dzejas versifikācija un strofika. Dzejoļu krājumu Gals un sākums un dagdas skiču burtnīcas izvērsta analīze.	12.,13.,14.	L2;L2;S2
6.Informācija par Raiņa publicistiku.	15.,16.	L2;L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

2. Jānokārto ieskaite un eksāmens.

Literatūra:

1Birkerts A. Rainis dzīvē un darbā. - R., 1930.

2.Birkerts A. Rainis Slobodskas trimdā. - R., 1961.

3.Birkerts A. J. Raiņa dzīve// J. Rainis. Dzīve un darbs. - R., 1937. I sēj.

4.Birkerts A. Rainis Pleskavas trimdā. - R., 1964.

5.Bunduls J. Mīlas problēmas ģēnija prizmā. - R., 1935.

6.Cielēns F. Rainis un Aspazija. - Vesterosa, 1955.

7.Dziļleja K. Raiņa ģenealoģija. - R., 1932.

8.Freinbergs K. Kopā ar Raini. - R., 1974.

9.Hausmanis V. Raiņa daiļrades process. - R., 1971.

10.Hausmanis V. Raiņa dramaturģija. - R., 1973.

11.Hausmanis V. Rainis un teātris. - R., 1965.

12.Kalniņš J. Rainis. - R., 1977.

13.Mikainis Z. Rainis - internacionālists un patriots. - R., 1978.

14.J. Raiņa daiļrade. - R., 1954.

15.Raiņa gadagrāmata. - R., 1975.-1990.

16.Raiņa un Aspazijas gadagrāmata.

17.Rudzītis J. Spīdola Nāves salā. - Lībeka, 1948.

18.Rudzītis J. Raiņa ritmi. - Vesterosa, 1958.

19.Kursīte J. Raiņa dzejas poētika. - R., 1996.

20.Tikšanās ar Raini. Atmiņu krājums. - R., 1965.

21.Vārdaune Dz. Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā. - R., 1973.

22.Ziedonis A. Par Raiņa reliģijas filozofiju. - R., 1992.

23.Ziedonis I. Mūžības temperaments. - R., 1991.

24.Informācija, recenzijas par Raiņa lugu iestudējumiem žurnālā Karogs, almanahā Teātris un Dzīve, avīzē Literatūra un Māksla.
Kursa autors: Profesors Gunārs Bībers, Dr. philol.


LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA.

Mākslas bakalaura studiju

programma.

PAŠNOVĒRTĒJUMS
Apakšprogramma : Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības
Studiju apakšprogrammas nosaukums:

• 
  Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības (latv. val.)
  
• 
  Sociology of Culture and Public Relations (angļu val.)
  
• 
  Kultursoziologie und Oeffentlichkeitsarbeit (vācu val.)
  

Apakšprogrammas Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības autori:

Prof., Dr.hab.art P.Laķis, Asoc.prof., Dr soc S.Seņkāne