3 Kultūras teorija un vadībzinības

Kursa nosaukums: Ekonomikas pamati.

Kursa apjoms: 64 stundas .

4 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite un eksāmens.

Kursa autors: Lektors Gatis Ķepītis, Mg.MSc.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: nav

Kursa saturs: Sniegt studentiem pamatzināšanas par ekonomikas galvenajiem jēdzieniem un to kopsakarībām, iepazīstināt ar biežāk lietotajiem terminiem, lai studenti varētu patstāvīgi sekot un analizēt ekonomiska rakstura procesus Latvijā un pasaulē.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
Ekonomikas pamatjautājumi .Ekonomika – ievads.		L2
Ekonomikas attīstība un pamatuzdevumi.		L2
Piedāvājums un pieprasījums, cenu veidošanās.		L2
Patēriņš, ražošana un preču tirgus.		L2
Nauda, tās funkcijas un veidi		L2
Procentu likmes.		L2
Banku sistēma un finansu tirgus.		L2
Starptautiskā tirdzniecība.		L2
Valūtas kurss.		L2
Kapitāla plūsma un investīcijas.		L2
Ekonomikas galvenās problēmas.		L2
Inflācija.		L2
Darba tirgus, bezdarba problēma.		L2
Biznesa cikli.		L2
Valsts loma ekonomikā.		L2
Ieskaite.		P2
Ekonomika kā funkcionējoša sistēma		L2
Centrālās Bankas funkcijas.		L2
Monetārā politika.		L2
Valsts budžets un fiskālā politika.		L2
Ekonomiku regulējošā likumdošana.		L2
Monopoldarbība un konkurence, tirgus aizsardzības pasākumi.		L2
Privatizācija un publiskais sektors.		L2
Valsts ekonomiskā pārvalde un institūcijas.		L2
Starptautiskās ekonomiskās organizācijas.		L2
Pensiju sistēma.		L2
Makroekonomiskā statistika.		L2
Reģionālā politika.		L2
Ekonomikas nozaru konkurētspēja Latvijā un pasaulē.		L2
Baltijas valstu ekonomiskā sadarbība.		L2
Ekonomikas socioloģiskā vide.		L2
Īstermiņa un ilgtermiņa efekti ekonomikā.		L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Sekmīgi nokārtota ieskaite un eksāmens.

Literatūra:

Ekonomikas pamati, Dž. F. Stenleiks, Rīga: Zvaigzne ABC, 1997

Pārejas ekonomika: No plāna uz tirgu, A.J. Isaksens, K.B. Hamiltons, T. Gilfasons, Rīga: Zinātne, 1992

Ekonomika, Dace Vilne, Inta Birzniece, Rīga: Junior Achievement - Latvija, 1999

Tirgus, cenas, konkurence, Georgs Lībermanis, Rīga: Kamene, 1998

Peļņa kā uzņēmējdarbības motīvs, Georgs Lībermanis, Rīga: Kamene, 1999

Nauda. Inflācija, Georgs Lībermanis, Rīga: Kamene, 1999
Kursa autors: Lektors Gatis Ķepītis, Mg.MSc.


Kursa nosaukums: Folkloras teorija.

Kursa apjoms: 64 kontaktstundas (lekcijas).

4 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite un eksāmens.

Kursa autore: Lektore Iveta Tāle, Mg. artis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai:

Jāorientējas latviešu folklorā un Latvijas vēsturē vidusskolas kursa apjomā.

Kursa saturs: Pārskats par latviešu folkloras žanriem, akcentējot folkloras funkcijas un pārmantojamības tradīcijas tradicionālajā un modernajā kultūrā. Aptverot galveno folklorā ietverto tēmu loku, īpaša uzmanība veltīta atsevišķu folkloras tekstu struktūrai, kā arī tajos funkcionējošiem simboliskajiem kodiem. Kursa mērķis – sniegt nepieciešamās priekšzināšanas turpmākā kursa Baltu mitoloģija sekmīgai apguvei.

Tematiskais plānojums:

Temats	Nedēļa	Nodarbību veids un stundas
1. Jēdziens par folkloru. Folkloras žanri.	1.	L2
2. Tautas dziesmu metrika, strofika, stilistika.	2., 3.	L2, L2
3. Brīnumpasaku struktūra.	4.	L2
4. Laika un telpas izpratne folklorā.	5.	L2
5. Kalendāro ieražu folklora.	6., 7., 8.	L2, L2, L2
6. Ģimenes ieražu folklora.	9., 10., 11.	L2, L2, L2
7. Tradicionālā dziedāšana, tās veidi, funkcijas, saistība ar rituālu.	12., 13.	L2, L2
8. Tradicionālie mūzikas instrumenti. Muzicēšanas tradīcijas.	14., 15.	L2, L2
9. Skaitļu, krāsu, metālu simbolika.	16., 17., 18.	L2, L2, L2
10. Dzīvnieku, putnu, rāpuļu, zivju, kukaiņu simbolika.	19., 20., 21., 22., 23	L2, L2, L2, L2, L2
11. Koku un augu simbolika.	24., 25., 26., 27.	L2, L2, L2, L2
12. Modernā folklora.	28., 29.	L2, L2
13. Latviešu folkloristikas vēsture.	30., 31., 32	L2, L2, L2