3 Kultūras teorija un vadībzinības


Prasības kredītpunktu iegūšanai



Download 2.45 Mb.
bet7/64
Sana10.02.2017
Hajmi2.45 Mb.
1   2   3   4   5   6   7   8   9   10   ...   64

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Nodarbību apmeklējums, piedalīšanās semināros, patstāvīgā darba rezultātu demonstrācija vērtējumam.

Literatūra:

1.Aristotelis.Nikomaha ētika.- R.:Zvaigzne, 1985

2. Fihte J. Cilvēka sūtība. Par cilvēka lielumu.- R.: Zvaigzne, 1991

3. Hjūms D. Pētījums par cilvēka sapratni.- R.: Zvaigzne, 1987



  1. Platons. Menons. Dzīres. – R.:Zvaigzne, 1980

  2. Feierbahs L. Kristietības būtība. Nākotnes filozofijas pamati.- R.:Zvaigzne, 1990

6.Бердяев Н. А. Эрос и личность (Философия пола и любви). - М.: Прометей, 1989.- 159 с.

7.Мифологический словарь. - М.: Сов. энциклопедия, 1991.


Kursa autors: profesors Raitis Vilciņš, Dr.phil


Kursa nosaukums: Filozofijas vēsture

Kursa apjoms: 128 kontaktstundas ( 64 st.lekcijas,64.st. semināri).

8 kredītpunkti. Pārbaudes forma –eksāmeni.

Kursa autori: Lektore Inese Škapare, profesors Pēteris Laķis, Dr. hab. artis

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Sekmīgi nokārtoti eksāmeni kultūras vēstures kursa apgūšanai. Svešvalodu prasme.

Kursa saturs: Filozofijas vēsture aplūko galvenos posmus cilvēces vēsturiskās garīgās attīstības procesā, akcentējot ievērojamāko domātāju pamatatziņas sākot no senākajiem laikiem līdz pat 20.gs. Kursa mērķis – iemācīt studentam saprast būtisko daudzveidībā, analizēt, salīdzināt, interpretēt filozofiskos tekstus un izdarīt secinājumus, izmantojot tos reālajā dzīvē, prast kritiski domāt, diskutēt un aizstāvēt savus uzskatus.

Tematiskais plānojums:

Temats


Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

  1. Filozofisko zināšanu specifika un filozofijas priekšmeta vispārējs raksturojums.



L2;S2

  1. Senās Indijas filozofijas agrīnie avoti: Vēdas un Upanišadas.



L2;S2

  1. Senās Indijas galvenās filozofiskās skolas: kopīgais un atšķirīgais.



L2;S2

  1. Konfuciānisms kā vien no ietekmīgākajām filozofijām Senajā Ķīnā.



L2;S2

  1. Lao – czi filozofija un Daoisma turpmākā attīstība Senajā Ķīnā.



L2;S2

  1. Antīkās filozofijas avoti un nozīme. Milētas protofilozofiskā skola.



L2;S2

  1. Efesas Heraklīta dialektiskais skatījums uz pasauli: Pitagora mācības avoti un ietekme uz filozofiskās domas attīstību.



L2;S2

  1. Anaksagora un Empedokla ieguldījums antīkās fiolozofijas attīstībā. Sofisms kā kultūrfilozofisks fenomens (Protagors, Gorgijs).



L2;S2

  1. Eleātu skola. Parmenīds. Zenons. Ksenofans.



L2;S2

  1. Atomistiskā filozofija: Leibnics, Demokrīts. Sokrāta ieguldījums filozofiskās domāšanas attīstībā. Sokrātiskās skolas: kiniķi, megārieši, kirēnieši.



L2;S2

  1. Platons par ideāla esamību. Platona ētika, sociāli politiskie uzskati.



L2;S2

  1. Aristoteļa matērijas un formas attiecību izpratne.Ētika. Atziņu nozīme turpmākās filozofijas attīstībā.



L2;S2

  1. Kiniķi, skeptiķi, epikūrieši. Stoicisms – vēlīnais Romas. Senekas, Marka Aurēlija, Epiktēta pesimistiskā pasaules uztvere.



L2;S2

  1. Neoplatonisms.Plotīna Dieva izpratne. Sv.Augustīna filozofijas avoti. Dieva, labā un ļaunā izpratne.



L2;S2

  1. Sv. Akvinas Toma filozofiajs avoti: Dieva interpretācija.Viduslaiku reālisma un nominālisma diskusija.



L2;S2

  1. Renesanse. Filozofijas atdalīšanās no reliģijas. Jaunie zinātniskie atklājumi.



L2;S2

  1. M.Monteņa sociālā un ētiskā filozofija.



L2;S2

  1. Š.Monteskjē, P.Holbaha un K.A.Helvēciajs izziņas teorija.



L2;S2

  1. Fr. Bēkona empīrisms un T.Hobsa izziņas teorija, sociālā filozofija.



L2;S2

  1. R.Dekarta, B.Spinozas, V.Leibnica kā izcilāko racionālistu uzskati.



L2;S2

  1. Dž.Loka, Dž.Berklija, D.Hjūma kā izcilāko empīriķu uzskati.



L2;S2

  1. D.Didro, M.A.Voltēra, Z.Ž.Ruso sociālpolitiskie uzskati.



L2;S2

  1. I.Kanta kritiskā filozofija.

  1. , 24

L2;S2

L2;S2


  1. A.Šopenhauera gribas filozofija.

25.

L2;S2

  1. V.Šellinga transcendentālais ideālisms.

26.

L2;S2

  1. J.G.Fihtes filozofijas pamatiezīmes.

27

L2;S2

  1. G.V.Hēgeļa filozofijas sistēma un dialektiskā metode.

28., 29.

L2;S2

L2;S2


  1. L.Feijerbaha antropoloģiskā filozofiaj.

30.

L2;S2

  1. K.Marksa sociālpolitiskie uzskati.

31.

L2;S2

  1. F.Nīčes ētiskie uzskati.

32.

L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

2.Jānokārto eksāmens ziemas un pavasara sesijā.
Literatūra:

1.Aristotelis. Nikomaha ētika.-R., 1985

2. Marks Aurēlijas. Pašam sev.-R.,1991

3. Celms T. Tagadnes problēmas.- R., 1933

4. Didro D. Domas par dabas interpretāciju.– R.,1979

5. Feierbahs L. Kristietības būtība. – R., 1991

6. Indiešu literatūra.- R.,1985

7. Kants I. Praktiskā prāta kritika.- R., 1988

8. Kūle M., Kūlis R., Filosofija.-R., 1997

9.Megi.B.Filozofiajs vēsture.-R., 2000

10. Platons. Menons. Dzīres.- R., 1980

11. Platons. Valsts. – R., 1982

12. Russel B. History of Western Philosophy. – London, 1961

13. A Modern Introduction to Philosophy.- N.Y. , London., 1973

14. John. R. Burr Milton Goldinger. Philosophy and Contemprorary Issuer.- N.Y., London, 1984

15. Hans Joachim Flechter. Selbstbesinnung der Philosophie., Insbruk, 1941


Kursa autori: Lektore Inese Škapare, profesors Pēteris Laķis, Dr. hab. art.


Kursa nosaukums: Pasaules mākslas vēsture no pirmsākumiem līdz Bizantijas mākslai (5.-15.gs.).

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas( 32st. - lekcijas, 16 st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – ieskaite.



Kursa autore: Docente Mārīte Lapiņa

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Vēlamas svešvalodu zināšanas.

Kursa saturs: Mākslas darbu analīze laikmeta valdošo estētisko strāvojumu kontekstā. Kursa mērķis - attīstīt izpratni , novērtēšanas spējas un kompetenci mākslas pamatos, terminoloģijā un stilistikā.

Tematiskais plānojums:

Temats


Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

  1. Pirmatnējā māksla.

1.

L2

  1. Senās Ēģiptes māksla. Reliģijas ietekme. Mākslas kanonizācija. Mākslas veidu sintēze.

2.,3.,4.,5.

L2;L2;L2;

L2;S2;S2


  1. Senās Divupes māksla. Mezopotāmijas, Babilonijas, Asīrijas, Jaunbabilonijas, Persijas māksla.

6.,7.,8.

L2;L2;L2;

S2; S2


  1. Antīkā māksla. Egejas kultūra. Senās Grieķijas māksla, tās periodizācija. Senās Romas māksla.

9.,10., 11.,12., 13.,14.

L2;L2;L2; L2;L2;L2;

S2;S2;S2


  1. Bizantijas māksla. Antīko tradīciju ietekme. Bizantijas mākslas ietekme uz Kijevas Krievzemes, Balkānu tautu (slāvu) un Aizkaukāza tautu mākslu.

15.,16.

L2;L2;S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.Jāsaņem pozitīvs vērtējums seminārā par konkrētām mākslas vēstures tēmām.

2.Jānokārto ieskaite (tests vai referāts).



Literatūra:

1.Kačalova T. Mākslas vēstures pamati. - R.: Zvaigzne

2.Vasiļjevs A. Ēģipte un ēģiptieši. - R., 1976., 1990.

3.Zeile P. Senās Ēģiptes kultūra. - R., 1993.

4.Сerams K. Dievi, kapenes, zinātnieki. - R., 1982.

5.Veinbergs J. Piramīdu un zikurātu ēnā. - R., 1988.

6.Eliade M. Mīts par mūžīgo atgriešanos. - R., 1995.

7.The Complete Encyclopaedia of Antiques. - London, 1969.


Kursa autore: Docente Mārīte Lapiņa

Kursa nosaukums: Antīkā literatūra

Kursa apjoms: 48 kontaktstundas (32 st. lekcijas, 16.st. semināri).

3 kredītpunkti. Pārbaudes forma – mutvārdu eksāmens.

Kursa autore: Docente Brigita Cīrule, Mg.philol.

Priekšnosacījumi kursa apgūšanai: Nav

Kursa saturs: Kursā, kas ietver sengrieķu un romiešu literatūru, tiek atklāta dažādu literāro žanru attīstība, tuvāk analizējot atsevišķu autoru ieguldījumu katra žanra izveidē, kā arī akcentējot to ietekmi uz turpmāko literatūras attīstību. Kursa mērķis – radīt priekšstatu par sengrieķu un romiešu literatūras attīstību antīkajā pasaulē un tās ietekmi uz vēlāko literatūras attīstību.

Tematiskais plānojums:

Temats

Nedēļa


Nodarbību veids un stundas

  1. Antīkās literatūras specifiskās iezīmes un periodizācija. Sengrieķu mitoloģija. Mītu izcelsme, attīstība, nozīme.

1.

L2

  1. Eposa rašanās. Homēra laikmeta sabiedrība. “Iliāda” un “Odiseja”: episkā stila īpatnības, kompozīcija. Problēma “Homēra jautājums”. Grieķu didaktiskais eposs.

2.

L2;S2

  1. Lirikas kā žanra rašanās 7. – 6.gs. p.m.ē. Grieķu lirikas galvenie veidi: elēģijas , jambi, monodiskā lirika, koru lirika.

3.

L2

  1. Drāmas rašanās. Dionīsa kulta loma drāmas attīstībā. Aristoteļa uzskati par drāmas pirmsākumiem. Grieķu teātris. Traģēdijas galvenās daļas. Eshila, Sofokla un Eiripīda traģēdiju īpatnības, mākslinieciskā izteiksme, novatorisms.

4.,5.

L2;L2;S2

  1. Komēdijas žanra rašanās. Aristofana laikmeta raksturojums. Aristofana komēdiju sižetiska daudzveidība.

6.

L2;S2

  1. 5.-4.gs. p.m.ē. grieķu proza: Vēsturiskā (Hērdots, Tukidīds, Ksenofonts), oratoru (Dēmostens, L;isijs, Isokrāts) un filozofiskā (Platons, Aristotelis).

7.

L2

  1. Hellēnisma laikmeta literatūra. Jaunatiskā komēdija (Menandrs). Aleksandriešu dzejas īpatnības (Kallimahs, Teokrīts, Rodas Apollonijs)

8.

L2;S2

  1. Romas laika grieķu literatūra. Plūtarha un Lukiāna literārais mantojums. Longa bukoliskais romāns “Dafnīds un Hloja”

9.

L2

  1. Romiešu literatūra kā antīkās literatūras sastāvdaļa un tās periodizācija. Grieķu kultūras ietekme. Pirmo romiešu autoru nopelni atsevišķu literāro žanru izveidē.

10.

L2

  1. Romiešu komēdijas žanra attīstība. Plauta komēdiju tematika; satura un kompozīcijas īpatnības. Plauta novatorisms. Humānisma idejas Terencija komēdijās.

11.

L2;S2

  1. Romiešu literārās prozas attīstība 2. – 1.gs.p.m.ē. Cicerons kā sabiedriskais darbinieks un kā oratorprozas pārstāvis. Epistulārais žanrs.

12.

L2

  1. Romiešu 1.gs. p.m.ē. dzejas specifika. Neotēriķi – Aleksandriešu dzejas tradīciju turpinātāji Romā. Lukrēcija Kāra filozofiskā dzeja.

13.

L2;S2

  1. Augusta valdīšanas laiks Romā un ideoloģiskās tendences literatūrā. Vergilija bukoliskā dzeja. Romiešu nacionālais eposs “Eneīda”. Horācija novatorisms formas izveidē un viņa dzejas tematika.

14.

L2;S2

  1. Romiešu mīlas elēģija kā opozīcija pret Augusta laika literāro tradīciju. Ovidijs. Tibulls. Propercijs.

15.

L2;S2

  1. Jauno sociāli politisko apstākļu ietekme uz literatūras attīstību m.ē. 1.gs. un 2.gs. Seneka un viņa traģēdijas.

16.

L2


Download 2.45 Mb.

Do'stlaringiz bilan baham:
1   2   3   4   5   6   7   8   9   10   ...   64




Ma'lumotlar bazasi mualliflik huquqi bilan himoyalangan ©hozir.org 2020
ma'muriyatiga murojaat qiling

    Bosh sahifa
davlat universiteti
ta’lim vazirligi
O’zbekiston respublikasi
maxsus ta’lim
zbekiston respublikasi
davlat pedagogika
o’rta maxsus
axborot texnologiyalari
nomidagi toshkent
pedagogika instituti
texnologiyalari universiteti
navoiy nomidagi
samarqand davlat
guruh talabasi
ta’limi vazirligi
nomidagi samarqand
toshkent davlat
toshkent axborot
haqida tushuncha
Darsning maqsadi
xorazmiy nomidagi
Toshkent davlat
vazirligi toshkent
tashkil etish
Alisher navoiy
Ўзбекистон республикаси
rivojlantirish vazirligi
matematika fakulteti
pedagogika universiteti
таълим вазирлиги
sinflar uchun
Nizomiy nomidagi
tibbiyot akademiyasi
maxsus ta'lim
ta'lim vazirligi
махсус таълим
bilan ishlash
o’rta ta’lim
fanlar fakulteti
Referat mavzu
Navoiy davlat
haqida umumiy
umumiy o’rta
Buxoro davlat
fanining predmeti
fizika matematika
malakasini oshirish
universiteti fizika
kommunikatsiyalarini rivojlantirish
jizzax davlat
davlat sharqshunoslik