Pieteikums studiju programmas akreditācijai

Tēma: “Cell-free synthesis of melanocortin receptors”

Upsalas Universitāti Zviedrijā,

Tēma: “Visby network grant: program for education in an development of novel technologies for drug development”

Umeo Universitāti Zviedrijā,

Tēma: “Localization of melanocortin receptors on immune cells”

Farmaceitisko firmu Melacure Therapeutics AB Zviedrijā,

Tēma: “Studies on selective ligands of melanocortin receptors”,

Bradfordas universitāti Anglijā,

Tēma: “ What is the molecular basis for the anti-inflammatory action and pigmentation of the melanocortins?”

Eotvos universitāti Budapeštā, Ungārijā,

Tēma: “Structure-function relationship of the melanocortins”

2. 
   Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs
   

Programmas direktore Dr. hab.. biol. R. Muceniece

kopš 1992. gada ir strādājusi vispirms Umea universitātes, bet no 1993. gada līdz 2000.g. septembrim Upsalas universitātes Farmācijas fakultātēs Zviedrijā.

R. Muceniece Upsalas universitātes Farmācijas fakultātē 5 gadus ir vadījusi elektīvos kursus molekulārajā farmakoloģijā.

Šīs sadarbības zinātniskie rezultāti ir publicēti 44 rakstos starptautiski citējamos izdevumos un pieteikti 7 patentos.

Galvenie kopīgā darba sasniegumi ir sekojoši:

1) Sadarbībā ar šo fakultāšu farmakoloģijas institūtu līdzstrādniekiem ir klonēti jauni ar G-proteīnu saistītie melanokortīnu receptori, kuri ir iesaistīti pigmentācijas, melanomas, svara regulācijas, uzvedības, atmiņas fizioloģiskajos procesos. Šie atklājumi bija tik nozīmīgi, ka Dr. R. Muceniece tika uzaicināta no 1993. līdz 1995. gadam strādāt Zviedrijas farmaceitiskās kompānijas “Procordia” interesēs.

2) Tālākie melanokortīnu receptoru selektīvu ligandu dizaina un bioloģiskās aktivitātes pārbaužu rezultāti ieinteresēja lielās zāļu kompānijas Vācijā Boehringer Ingelheim Pharma KG un Dānijā Novo Nordisk A/S un 1998. un 1999. gados R. Muceniece sadarbojās ar šīm kompānijam.

3) 1999. gadā Zviedrijā tika nodibināta jauna privāta zāļu kompānija Melacure Therapeutics A/B, kas tagad ir pārņēmusi vadību šo ar melanokortīnu receptoriem saistīto pētījumu komercializēšanai. Melacure Therapeutics A/B tiek attīstīts liela mēroga vielu skrīnings, jaunu tehnoloģiju meklējumi, pieteikti patenti.

4) Melacure Therapeutics A/B filiāle ir atvērta Latvijas Organiskās Sintēzes institūtā prof. I. Kalviņa laboratorijā. Ar OSI LU Medicīnas fakultātei ir noslēgts sadarbības līgums.

5) R. Muceniece Zviedrijā izstrādāja savu habilitācijas darbu “ Melanokortīnu receptori no klonēšanas līdz selektīviem ligandiem”.
Profesors N. Sjakste 1995.g. un 1998/99.g. ir strādājis kā asociētais pētnieks Francijas Nacionālā zinātnisko pētījumu centra (CNRS) Žaka Mono institūtā, Diferencēšanas bioķīmijas laboratorijā (Parīze, Francija). Arī pirms tam profesors N. Sjakste ir stažējies ārvalstīs:

1992.1993. Eksas-Marseļas Universitāte II, Medicīnas fakultātes ģenētikas

laboratorija (Francija)

1993.1999. Žaka Mono institūts, Diferencēšanas bioķīmijas laboratorija (Parīze,

Francija)

1993. Bioloģisko pētījumu centrs (Madride, Spānija)

1994. Eiropas dzīvnieku šūnu kolekcija, Lietišķās mikrobioloģijas un pētījumu

centrs, (Solsberija, Anglija)

Docents A. Vīksna ir stažējies Zviedrijā un kopš 1993.g. turpina sadarbību ar Lundas universitāti, Stokholmas universitāti un Zviedrijas lauksaimniecības universitāti par apkārtējās vides kvalitātes kontroli, tajā nokļuvušo kaitīgo vielu un to metabolītu kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi.
Profesors A. Zicmanis no 2001.g. septembra līdz 2001.g. decembrim ir strādājis Itālijā, Boloņas universitātē.
Dr.ķīm. I. Ūzuliņa Kloda Bernāra Lionas 1.Universitātē (Francija) no 1999-2001. gadam ir izstrādājusi ķīmijas doktora darbu un ir stažējusies zinātniskā darba pieredzē Francijas Nacionālā pētījumu centra Lionas Polimēru ķīmijas laboratorijā – 1997.g. sept.-1998.g. februārim..

Ķīmijas fakultātes docētāji apmāca farmācijas studentus visās ķīmijas disciplīnās un viņu zinātniskajā sadarbībā ar ārzemju universitātēm var iesaistīties tie farmācijas studenti, kas vēlas specializēties darbam zāļu kvalitātes kontroles iestādēs.

1. Gēteborgas universitātes Jūras un analītiskās Ķīmijas katedru apgūta stripinga potenciometrijas metode, ar kuras palīdzību iespējams noteikt svina, vara, kadmija un citu elementu mikrodaudzumus sērumā un asinīs. Bez tam stripinga potenciometrijas iekārtu izmanto vides piesārņojuma pakāpes kontrolē.

2. 
   Izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Francijas Nacionālo pētījumu centra Lionas Polimēru Ķīmijas un polimerizācijas procesu laboratoriju un Kloda Bernāra Lionas pirmo universitāti par modernu, uzlabotas kvalitātes lateksu iegūšanu, izpēti un izmantošanu tehnikā un medicīnā.
   
3. 
   Ķīmijas fakultātes docētāji stažējušies Brunela universitātē, Lielbritānijā, par toksisku organisko savienojumu sadalīšanu fotoķīmisko reakciju rezultātā un Gentes universitātē Beļģijā par aromātisko ogļūdeņražu noteikšanu gaisā un priežu skujās ar gāzu hromatogrāfijas metodi.
   

Ne tikai docētāji, bet arī LU Farmācijas programmas studenti attīsta starptautiskos sakarus.

1. LU Farmācijas fakultātes studenti uzņem mācību vizītē Stokholmas Farmācijas augstskolas bakalaura programmas studentus, kuri pavadīja Rīgā 2000/2001. mācību gada pavasara semestrī vienu nedēļu un iepazinās ar LU studentu apmācības procesu.

2. Farmācijas programmas studenti kopš 2001. gada tiek aicināti uz Studentu Zinātnes dienām Rostokas Universitātē, Vācijā, ko apmaksā Hanzas pilsētu pārvalde.

VII. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒDĒJO GADU (2000-2002g.) PUBLIKĀCIJAS STARPTAUTISKI CITĒJAMOS IZDEVUMOS un PATENTI
1. Schioth H., Bouifrouri AA., Rudzish R., Muceniece R., Watanobe H., Wikberg J., Larhammar D. Pharmacological comparison of rat and human melanocortin 3 and 4 receptors in vitro.Regul Pept. 2002 Jun 15;106(1-3):7-12.
2. G. Neumann Andersen, O. Nagajeva, I. Mandrika, R. Petrovska, R. Muceniece, L. Mincheva-Nilsson, J.E.S. Wikberg. MC1 receptors are constitutively expressed on leucocyte subpopulations with antigen presenting and cytotoxic functions. Clinical and Experimental Immunology, 2001, v.126(3), 441-446.
3. P.Prusis, R. Muceniece, I.Mutule, F. Mutulis, J.E.Wikberg. Design of new small cyclic melanocortin receptor-binding peptides using molecular modelling: Role of the His residue in the melanocortin peptide core. Eur. J. Med. Chem., 2001, 36, 137-146.
4. P. Prusis, R. Muceniece, P.Anderson, C.Post, T. Lundstedt, J.E.S. Wikberg. PLS modelling of chimeric MS04/MSH-peptide and MC1/MC3-receptor interactions reveals a novel method for the analysis of ligand-receptor interactions. BBA, 2001; 1544, 35-357.
5. R. Muceniece, I.Mutule, F. Mutulis, P. Prusis, M. Szardenings, J.E.S. Wikberg. Detection of regions in the MC1 receptor of importance for the selectivity of the MC1 receptor super-selective MS04/MS05 peptides. BBA, 2001, 1544, 278-282.
6. I. Mandrika, R. Muceniece, J.E.S. Wikberg. Effects of melanocortin peptides on lipopolysaccharide/interferon-gamma-induced NF-kappaB DNA binding and nitric oxide production in macrophage-like RAW 264.7: evidence for dual mechanisms of action. Biochem Pharmacol., 2001, 61, 613-621.
7.J.E.S. Wikberg, R. Muceniece, I. Mandrika, P. Prusis, J. Lindblom, C. Post, A. Skottner. New aspects on the melanocortins and their receptors. Pharmacol Res., 2000, 42, 393-420.
8.Szardenings M, Muceniece R, Mutule I, Mutulis F, Wikberg JE. New highly specific agonistic peptides for human melanocortin MC(1) receptor.

Peptides. 2000 Feb;21(2):239-43.

9. Sjakste N., Röder M., Rashal I., Ganal M.

2000. Detection of genetic diversity in Latvian barley varieties using microsatellite markers. In : "Barley Genetics VIII". Proceedings of the 8th International Barley Genetics Symposium, 22-27 October, Adelaide, Australia. Ed. S. Logue. Vol. II. Contributed Papers. Kent Town, Australia, 2000., 57-58
10. Sjakste N., Sjakste T.
2000. Scaffolding structures of the cell nucleus, and transcription factors. Proc. Latv. Acad. Sci., Sect B,V.54, No 1-2, pp. 9-17

11. Sjakste N., Iarovaia O., Razin S., Linares-Cruz G., Sjakste T., Gac V. Le., Zhao Z., Scherrer K.

2000. A novel gene is transcribed in the chicken a-globin gene domain in the direction opposite to the globin genes. Mol. Gen. Genet., 262, pp. 1012-1021.

12. Baumane L., Dzintare M., Zvejniece L., Meirena D., Lauberte L., Kalviņš I., Sjakste N.

2000. Monitoring of NO production under action of volatile anaesthetics using DETC spin-trapping techique. 6th International Symposium on Spin Trapping. Spin Traps, Nitroxides and Nitric Oxide. Marseilles, August 27-31, Program and Abstracts, P.118.
13. Klimavičiusa L., Kluša V., Duburs G., Kalda A., Zharkovsky A.
2000. Neuroprotective activity of a novel type of dihydropyridine derivatives in in vitro toxicity models. In: LU Medicīnas fakultates Zinātniskie Raksti, 1, LU 631.sējums, Izd.LU, Riga, pp. 44-75

14. Klimavičiusa L., Kalda A., Kluša V., Duburs G., Zharkovsky A.

2000. Antioxidative activity of the new dihydropyridine derivatives. Abstracts, Joint Meeting of the Estonian and Finnish Pharmacological Societies. Aug.18-19, Helsinki, Finland, p. 17.

15. Kluša V., Jacobson G.

2000. Ten years of Baltic Laboratory Animal Science Association. Baltic J.Lab.Anim.Sci.,10, p. 5-6.

16. Kluša V., Svirskis Š., Ģērmane S., Wikberg JES.

2000. Analgesic properties of g-MSH peptides. Abstracts, Howard Hughes Medical Institute Conference of International Research Scholars for Belarus, Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Poland, Russia, Slovak Republic and Ukrain. June 20-23, Chavy Chase, USA, p. 35.

17. Kluša V., Svirskis Š., Opmane B., Klimavičiusa L., Ģērmane S., Wikberg JES.

2000. g1- and g2-MSH: their different influences on behavioural and neurochemical processes. Abstract, 10th Annual Meeting of the European Neuropeptide Club "Neuropeptide 2000", May 10-13, Insbruck, Austria. Regulatory Peptides, 2000, 89:1-3, p. 69.
18. Opmane B., Kluša V., Svirskis Š., Bergström L., Wikberg JES.
2000. The influence of g1- and g2-MSH on the rat dopaminergic mesolimbic system. In: LU Medicīnas fakultates Zinātniskie Raksti, 1, LU 631.sējums, Izd.LU, Riga, pp. 65-75.
19. Svirskis S., Opmane B., Klusa V.
2000. Recording of behavioural responses after unilateral injection of MSH peptides into the left ventral tegmental area (VTA). Abstracts, Proc 3rd Internat. Conference "Methods and Techniques in Behavior and research". Aug.15-18, Nijmegen, The Netherlands, p. 309-310.

20. Klusa V., Germane S., Noldner M, Chatteriee SS.

Hypericum extract and hyperforin: memory-enhancing properties in rodents.
Pharmacopsychiatry. 2001 Jul;34 Suppl 1:S61-9.

21. Lindblom J, Opmane B, Mutulis F, Mutule I, Petrovska R, Klusa V, Bergstrom L, Wikberg EJ.The MC4 receptor mediates alpha-MSH induced release of nucleus accumbens dopamine.

Neuroreport. 2001 Jul 20;12(10):2155-8.

22. Klusa V, Germane S, Svirskis S, Wikberg JE.

The gamma(2)-MSH peptide mediates a central analgesic effect via a GABA-ergic mechanism that is independent from activation of melanocortin receptors.
Neuropeptides. 2001 Feb;35(1):50-7.

23. Taivans I., Jurka N., Kumerova A., Šķesteris A., Lece A.

2000. Cell spectrum, oxidants and antioxidants in induced sputum of smokers with fast and slow lung function decline. International journal on immunorehabilitation, volume 2, number 3. Izraēla, Eilata 2-7 maijs, p.132.

24. Taivans I., Strazda G., Vanags I., Lācis R., Porīte N.

2000. Regional pulmonary blood flow, measured with laser doppler technique during cardiac bypass in humans. European Respiratory Journal,16. Itālija, Florence 30.08.-03.09., p.448.

25. Krylova V., Gibietis J., Tiliks J.

2000. Influence of magnetic field on sorbtion ability of carboxylic cation-exchange resins synthesized using two types of protolytic dilutens. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, Nr. 1; 56.-60. lpp.
26. Chimidza S., Viksna A., Selin Lindgren E.
2000. EDXRF and TXRF analysis of total and mobile fraction of soil, and the crustal enrichment of airborne particles in Botswana. X-ray Spectrometry.

27. Iesalniece I., Cēdere D.

2000. Veselībai kaitīgās vielas. Rīga, LU; 88 lpp.

28. Cedere D., Priksane A., Logins J.

2000. A Model of Chemistry Teachers Training. Rakstu krājums "Science and Technology education in New Millenium"; pp. 230-234
29. I.Uzulina, S.Kanagasabapathy, J. Claverie, Reversible Addition Fragmentation Transfer (RAFT) Polymerization in Emulsion, Macromol. Symp., 2000, vol. 150, pp. 33-38.
30. I. Uzulina, A. Zicmanis, C.Graillat, J. Claverie, A. Guyot, Synthesis of polymers colloids using polymerizable surfactants, Macromolecular Chemistry and Physics, 2001, vol. 202, pp. 3126-3135.
31. F.Boisson, I.Uzulina, A.Guyot, Polymerisable surfactants in miniemulsion polymerisation, Macromol. Rapid Commun. 2001, vol. 22, pp. 1135-1142.
32. I. Uzulina, A. Zicmanis, C.Graillat, J. Claverie, A. Guyot, Nonionic Maleic Surfmers, accepted in Macromolecular Chemistry and Physics 2002.
33. Pumpens P., Grens E.HBV core particles as a carrier for B cell/T cell epitopes.

Intervirology. 2001;44(2-3):98-114. Review.

34. Preikschat P, Borisova G, Borschukova O, Dislers A, Mezule G, Grens E, Kruger DH, Pumpens P, Meisel H.Expression, assembly competence and antigenic properties of hepatitis B virus core gene deletion variants from infected liver cells.
J Gen Virol. 1999 Jul;80 ( Pt 7):1777-88.
35. Borisova G, Borschukova O, Skrastina D, Dislers A, Ose V, Pumpens P, Grens E.

Behavior of a short preS1 epitope on the surface of hepatitis B core particles.

BiolChem.1999Mar;380(3):315-24.
36. Plakane L., Ozolina L., Ozolins P. Contraction force mobilisation by ischemia in cat fast-twich and slow-twich skeletal muscles. Proc. Latv. Ac.Sci. Section B, 2001, 55:96-99.

Patenti:

1.EP1025127A1: 08/09/2000. MSH-receptor subtype selective cyclic peptides.

Wikberg, J., Muceniece, R., Mutulis, F., Prusis, P., Schiöth. H-B.
2. WO035952A2: 06/22/2000. Compounds for control of eating, growth and body weight. Wikberg, J., Mutulis, F., Mutule, I., Schiöth, H., Muceniece, R.
3. EP107592A1:Febr.14.,2001. Melanocortin 1 receptor selective compounds.

M. Szardenings, R. Muceniece, I. Mutule, F. Mutulis, J. Wikberg.

VIII. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS
Farmācijas programmas attīstība pamatojas uz pamatprincipiem, ka farmācija un biomedicīna ir viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm un valstij ir ļoti nepieciešama farmaceitisko zinātņu attīstība. Arī ES TAIEX ekspertu vērtējumā 2002.g. 30.04-02.05 ir norādīta zinātniskā darba nepieciešamība universitāšu izglītības programmās. Akadēmiskās farmācijas izglītības programmas, sniedzot akadēmisko grādu pēctecību, nodrošina farmācijas zinātnes un tās apakšnozaru attīstību.

Studiju programmas attīstībai tiek plānots:

1. 
   Atvērt farmācijas maģistra studiju programmu kā farmācijas bakalaura studiju turpinājumu. Farmācijas maģistra studiju programma ir apstiprināta LU Senātā un ir sagatavota licencēšanai IZM.
   
2. 
   Iesaistīt darbā kā akadēmisko personālu Upsalas universitātē Zviedrijā farmācijas doktora grādu ieguvušos speciālistus.
   
3. 
   Turpināt imatrikulēt LU farmācijas doktora studiju programmā labākos farmācijas maģistrus.
   
4. 
   Regulāri salīdzināt LU farmācijas programmas ar ES valstu programmām un sekot ES vadlīnijām.
   
5. 
   Finansiālo iespēju robežās veicināt studentu un docētāju apmaiņas programmas, aicināt vieslektorus.
   
6. 
   Uzlabot studentu pašmācīšanās iespējas, sagatavojot monogrāfijas, mācību grāmatas latviešu valodā.
   
7. 
   Turpināt LU fakultāšu integrāciju, kas uzlabo materiāli-tehnisko bāzi izglītības programmu realizācijā.
   
8. 
   Turpināt rakstīt presē par LU farmācijas programmām un izglītot sabiedrību ar zinātniski populāru žurnālu starpniecību.
   
9. 
   Piedalīties Latvijas un starptautiskās zinātniskās konferencēs, publicēt zinātniskā darba rezultātus Starptautiski citējamos izdevumos.
   
10. 
    Sadarboties ar potenciāliem nākošo LU farmācijas programmu absolventu darba devējiem.
    
11. 
    Katru gadu sagatavot pašnovērtējumu par programmu.
    
12. 
    Veicināt studējošo piedalīšanos zinātniskā darbā.
    
13. 
    Regulāri aptaujāt studējošos par programmas norisi un izdarīt programmā izmaiņas, ja tam ir objektīvi iemesli.
    

Farmācijas bakalaura studiju programmas saturs

Nr.

Kursa nosaukums

Daļa

Akadēmiskais personāls

Darba apjoms kontaktstundās

Kredītpunkti

Akad.grāds/amats

V. Uzvārds

St.

Lekcijas/ Praktiskie darbi

1. gads

2. gads

3. gads

1.sem

2.sem

3.sem

4.sem

5.sem.

6.sem

1.

Augu un dzīvnieku bioloģija

A

Dr.biol./Docente

L.Ozoliņa-Moll

40

30/10

2

2.

Anatomija un fizioloģija

A

Dr.hab.med./Prof.

I.Taivans

60

40/20

3

3.

Farmācijas likumdošana. Profesionālā ētika

A

Dr.farm./ Docente

R.Batova

40

40

2

4.

Latīņu valoda

A

Lektore

E. Kalniņa

80

40/40

4

5.

Vispārīgā ķīmija

A

Dr.ķīm./Lektore

I.Ūzuliņa

80

32/48

4

Kopā 300

182/118 (60%/40%)

15

6.

Svešvaloda I

B

Lektori

A.Liepa/ I.Saburova

40

20/20

2

7.

Datoru lietošana

B

Dr.ķīm./Docents

S.Takeris

80

40/40

4

8.

Botānika

B

Dr.hab.biol./ Docents

A.Piterāns

40

30/10

2

9.

Farmācijas vēsture

B

Dr.hab.med./Prof.

A.Vīksna

40

40

2

130/70

10

Kopā

60

(65%/35%)

3

10.

Brīvās izvēles kursi

C

Kopā

40

2

11.

Medicīnas mikrobioloģija. Imunoloģija

A

Dr.med./Asoc.prof

S.Bērziņa

60

40/20

3

12.

Farmakognozija

A

Dr.hab.biol./ Asoc.prof.

R.Muceniece

80

50/30

4

13.

Neorganiskā ķīmija

A

Dr.ķīm./ Asoc.prof.

J.Švirksts

80

32/48

4

14.

Patfizioloģija. Slimību izcelsmes mehānismi

A

Dr.hab.med./ Prof.

I. Taivans

60

32/28

3

Kopā 280

154/126 (55%/45%)

14

15.

Svešvaloda II

B

Lektori

A.Liepa/ I.Saburova

40

20/20

2

16.

Zāļu vielas

B

Dr.hab.biol./ Asoc.prof.

R.Muceniece

80

60/20

4

17.

Pirmās palīdzības sniegšana veselībai bīstamos stāvokļos

B

Dr.hab.med./ Prof.

A.Zaķis

40

20/20

2

18.

Sabiedrības veselība

B

Dr.hab.med./ Prof.

M.Baltiņš

20

20

1

Kopā 80

120/60 (66%/34%)

9 4

19.

Brīvās izvēles kursi

C

Kopā

40

2

Kopā gadā 800 Kopā gadā 40

20.

Analītiskā ķīmija

A

Dr.ķīm./Asoc.prof.

A.Vīksna

80

40/40

4

21.

Framakoloģija un farmakoterāpija I

A

Dr.hab.med./Prof.

V.Kluša

80

60/20

4

22.

Organiskā ķīmija

A

Dr.hab.ķīm./Prof.

A.Zicmanis

80

36/44

4

23.

Farmakokinētika. Zāļu metabolisms.

A

Dr.hab.biol./ Asoc.prof.

R.Muceniece

40

32/8

2

Kopā 280

168/112 (60%/40%)

14

24.

Bioloģija. Šūnas bioloģija

B

Dr.med./Asoc.prof.

Š.Svirskis

40

20/20

2

25.

Virusoloģija

B

Dr.med./Asoc.prof.

S.Bērziņa

40

30/10

2

26.

Netradicionālā medicīna

B

Stundu pasniedzēja

I.Vecvagare

40

40

2

Kopā 80

90/30 (75%/25%)

4

27.

Brīvās izvēles daļa

C

Kopā

40

2

28.

Bioķīmija I I

A

Dr.hab.med./Prof.

N. Sjakste

80

40/40

4

29.

Farmācijas ķīmija

A

Dr.ķīm./Docents

J.Ģībietis

80

32/48

4

30.

Fizika

A

Dr.fiz./Docents

V.Ivins

40

30/10

2

31.

Farmakoloģija un farmakoterāpija II

A

Dr.hab.med./Prof.

V.Kluša

40

30/10

2

32.

Klīniskā farmācija

A

Asistente.

B.Šāmere

60

40/20

3

Kopā

300

172/128 (57%/43%)

15

33.

Bioķīmija II

B

Dr.hab.med./Prof.

N.Sjakste

40

20/20

2

34.

Fizikālā un koloīdķīmija

B

Dr.ķīm./Asoc.prof.

A.Actiņš

40

20/20

2

35.

Uztura bagātinātāji

B

Dr.farm./Docente

R.Batova

20

20

1

Kopā 60

3

36.

Brīvās izvēles kursi

C

Kopā

40

2

Kopā gadā 800 Kopā gadā

40

37.

Zāļu formu tehnoloģija

A

Dr.farm./Docente

R.Batova

120

50/70

6

38.

Toksikoloģija un vides bioķīmija

A

Dr.ķīm./Asoc.prof.

A.Prikšāne

80

40/40

4

Kopā

200

90/110 (45%/55%)

10

39.

Tiesu ķīmija

B

Dr.ķīm./Asoc.prof.

A.Actiņš

40

20/20

2

40.

Radiācijas un radioaktivitātes izmantošana medicīnā

B

Dr. hab.fiz./prof.

J.Tiliks

40

20/20

2

41.

Molekulārā bioloģija. Ģenētika

B

Dr.hab.biol./Prof.

E.Grēns

80

60/20

4

42.

Starptautiskie darba vietu sertifikācijas normatīvi (GLP. GMP)

B

Dr.hab.biol./ Asoc.prof.

R.Muceniece

40

20/20

2

Kopā

160

(70%/30%)

8

44.

Brīvās izvēles kursi

C

Kopā

40

2

45.

Informātika. Datu bāzes

A

Dr.med./Asoc.prof.

Š.Svirskis

80

16/64

4

46.

Zāļu vielu metabolisms

A

Dr.med./Asoc.prof.

Š.Svirskis

40

32/8

2

47.

Ārstniecisko vielu biosintēze augos

A

Dr.hab.biol./Asoc.prof.

R.Muceniece

40

20/20

2

48.

Bakalaura darbs

A

Dr.hab.biol./Asoc.prof.

R.Muceniece

400

10

Kopā

560

42%/58%

18

49.

Brīvās izvēles kursi

C

Kopā

40

2

Kopā gadā

800

Kopā gadā

40

Kopā programmā

4800

120

kontaktstundas

2200

A daļā lekciju attiecība pret praktiskajām nodarbībām ir 53 %/47%

Analītiskā ķīmija

Kursa kods Ķīmi2213

Kredīti 4

ECTS kredīti 6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 80

Zinātnes nozare Ķīmija

Zinātnes apakšnozare Analītiskā ķīmija