II. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS
1. Programmas mērķi un uzdevumi
Programmas mērķi:
-
sniegt studentiem atbilstoši programmas līmenim teorētisko zināšanu un to pielietošanas kopumu farmācijas pamatzinātnēs un ar tām radniecīgās zinātņu nozarēs patstāvīgai pētniecības darbībai bakalaura darba izstrādāšanā un aizstāvēšanā.
-
sagatavot studējošos izglītības turpinājumam farmācijas maģistra programmā..
Programmas uzdevumi ir:
-
attīstīt studentu patstāvīga darba iemaņas, akcentējot zinātniski pamatotas pieejas nozīmi veselības aizsardzības sistēmas un farmaceitiskās aprūpes problēmu risinājumos.
-
sniegt padziļinātas zināšanas farmācijas disciplīnās, pievēršot lielu vērību jaunākajiem zinātnes sasniegumiem farmācijas pamatdisciplīnās – zāļu formu tehnoloģijā, farmācijas ķīmijā, farmakognozijā, farmakoloģijā, labas farmācijas prakses noteikumos, u.c.
-
iepazīstināt studentus ar modernām pētniecības metodēm, kā arī ar Nacionālajām programmām farmācijā integrācijai Eiropas Savienībā un pasaulē pieņemtajām farmaceitiskās izglītības vadlīnijām, kas ļaus veidot kopīgu darba tirgu ES valstīs.
-
sagatavot studentus patstāvīgai zinātniski-pētnieciskai darbībai un izglītības turpinājumam farmācijas maģistra studiju programmās,
-
attīstīt studentos spēju strādāt internacionālās un starpnozaru speciālistu komandās.
2. Studiju programmas organizācija un atbilstība LU Medicīnas fakultātes mērķiem
LU Medicīnas fakultātē darbojas sekojošas studiju programmas:
-
ārstniecības profesionālā studiju programma,
-
kosmetoloģijas programma,
-
māszinību akadēmiskās bakalaura un maģistra programmas,
-
farmācijas bakalaura studiju programma un sekos tās turpinājums - farmācijas maģistra programma,
-
medicīnas un farmācijas doktora studiju programma.
Tādējādi Medicīnas fakultāte īsteno savu mērķi sagatavot veselības zinātņu speciālistus minētajās veselības zinātņu nozarēs.
Fakultāti vada dekāns un prodekāns. Katrai studiju programmai ir ar LU Senāta lēmumu apstiprināts programmas direktors, kurš veic studiju programmas vadību.
Lēmumus par studiju programmu izmaiņām un attīstību pieņem Medicīnas fakultātes Studiju programmu padome un tos apstiprina fakultātes Dome. Domē un Studiju programmu padomē līdzdarbojas studentu pašpārvaldes pārstāvji.
LU Medicīnas fakultātē ir sekojošas struktūrvienības:
-
Anatomijas un histoloģijas katedra
-
Pataloģijas katedra,
-
Bioķīmijas katedra,
-
Ķirurģijas katedra,
-
Iekšķīgo slimību katedra,
-
Sociālās pediatrijas centrs,
-
Studiju sektors, kas nodarbojas ar lietvedību,
-
Programmas atbilstība LR likumiem, Ministru Kabineta noteikumiem un ES direktīvām
Farmaceitu izglītības programmas pakļaujas likumam par regulētajām profesijām, jo daudzos starptautiskos dokumentos par diplomu un akadēmisko grādu savstarpēju atzīšanu, ir uzsvērts, ka visās ES valstīs veselības zinātņu izglītības programmas ir regulējamo profesiju sarakstā. ES direktīvas 85/432/EEC un LR likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, nosaka, ka farmaceita izglītības diploms apliecina, ka tā īpašnieks apguvis vismaz piecus gadus ilgu studiju programmu, kas ietver:
-
vismaz četrus gadus ilgu universitātes izglītību
-
un vismaz sešus mēnešus ilgu praktisko izglītību farmaceitiskās darbības uzņēmumā. ES direktīvās ir teikts, ka praksei ir jānotiek publikai atvērtās aptiekās vai dalītu laiku publiskajās un slimnīcu aptiekās, ja slimnīcu aptiekās var aprobēt teorētiskās zināšanas informācijas un konsultāciju darbā slimnīcas nodaļās, strādājot partnerattiecībās ar ārstiem un pacientiem.
LR likumā ir noteikts, ka tiesības uzsākt farmaceita darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas profesionālās vai akadēmiskās farmaceita studiju programmas apguvi, un attiecībā uz atsevišķiem profesionālās darbības veidiem farmācijas jomā, kuru veikšanai ir izvirzītas paaugstinātas prasības Ministru kabinets var noteikt, ka farmaceita izglītība papildināma ar praktisko izglītību vai praksi attiecīgajā jomā kvalificēta farmaceita uzraudzībā pēc universitātes absolvēšanas.
LR MK noteikumi Nr.2 03.01.2002 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” nosaka, ka bakalaura studiju programmas apjoms pilna laika studijās ir 120 kredītpunkti un tās turpinājums ir attiecīgas maģistra studiju programmas. Šāda programmas struktūra 3+2 atbilst Boloņas deklarācijai, ko ir parakstījusi Eiropas valstu izglītības ministri. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs LU farmācijas bakalaura programma veido daļu no 200 kredītpunktu farmācijas izglītības programmas.
LU Farmācijas bakalaura programmas obligātajā saturā ir ietverti ES direktīvās 85/432/EEC minētie obligātie farmaceita izglītības kursi 76 kredītpunktu apjomā, obligātās izvēles kursi 22 kredītpunktu apjomā, brīvas izvēles kursi 12 kredītpunktu apjomā, un 10 kredītpunkti ir atvēlēti bakalaura darbam, tādējādi ir izpildīti LR MK noteikumi par programmas obligātās un izvēles daļas attiecībām.
Bakalaura grāds dod tiesības turpināt studijas maģistra studiju programmā.
III. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI
Imatrikulācija studijām LU farmācijas bakalaura studiju programmā notiek atbilstoši LU kopējiem imatrikulācijas noteikumiem. Reflektantiem ir jānokārto tests latviešu valodā (sastāda 25% no iestāju pārbaudījuma) un tests ķīmijā (sastāda 75% pārbaudījuma). Vienāda vērtējuma gadījumā augstāku vietu konkursā ieņem reflektants, kuram ir augstāks vērtējums ķīmijā.
31.05.2002.g. LU rīkojums 1/69 papildina Uzņemšanas noteikumu un imatrikulācijas kārtību. Šī rīkojuma 3.3. punktā ir norādīts, ka farmācijas bakalaura reflektantiem, kam ir valsts centralizētā ķīmijas eksāmena sertifikāts, uzrādot sertifikātu iestājpārbaudījuma laikā, nav jākārto tests ķīmijā. Uzrādot sertifikātu, reflektants saņem punktus atbilstoši vērtējumam sertifikātā. Centralizētā eksāmena vērtējums “A” dod 970 punktus; “B”- 830 punktus; “C” – 605 punktus; “D” – 380 punktus; “E” – 170 punktus.
Ārpus konkursa var reģistrēties reflektanti – starptautisko, Latvijas valsts un rajonu ķīmijas olimpiāžu pirmo triju vietu ieguvēji.
Ārvalstnieku pieteikšanās un reģistrācija notiek saskaņā ar LU rektora apstiprinātajiem noteikumiem “Par ārvalstnieku pieteikšanos un reģistrāciju studijām”.
Programmas realizācijas pārtraukšanas gadījumā studentu izglītību nodrošinās LU Ķīmijas fakultāte, kā to apliecina LU Medicīnas un Ķīmijas fakultāšu dekānu līgums (skat.10. pielikumā).
PROGRAMMAS NOVĒRTĒJUMS
-
Programmas novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa
LU pēc vienotiem noteikumiem par akadēmisko izglītību studentu apmācība tiek organizēta 2 daļās, kā 3-gadīgā bakalaura programma plus 2-gadīgā maģistratūra. Tāda veida programma darbojas arī citās valstīs, piemēram, Somijā, Dānijā, Zviedrijā (skat. 13. pielikumā), Beļģijā un tika ieviesta arī Spānijā pēc Spānijas uzņemšanas ES.
Farmācijas bakalaura studiju programma ir iesākums akadēmiski izglītotu farmaceitu trūkuma novēršanai Latvijā, jo pašreizējo situāciju var atzīt par kritisku. Par to liecina sekojoši fakti:
-
Kopš 1992-1993. gada agrāko Padomju Savienībā iegūto zinātņu grādu farmācijā nostrificēšanas 17 personām nav aizstāvēta neviena jauna farmācijas zinātņu doktora disertācija. Pēdējā farmācijas doktora disertācija personai no Latvijas ir aizstāvēta Krievijā 1988.gadā.
-
Lielākajā Starptautiski citējamo izdevumu datu bankā “Medline” nav atrodamas Latvijas farmācijas doktoru publikācijas.
-
Līdzšinējie farmācijas zinātņu doktori nav zinātnisku grantu vadītāji. Tas liecina, ka esošie farmācijas zinātņu doktori pēc PSRS laikā izstrādāto disertāciju aizstāvēšanas, ir pārtraukuši iesaistīties zinātniski pētnieciskā darbā.
-
Sakarā ar to nav iespējama arī jaunu farmācijas zinātņu doktoru disertāciju aizstāvēšana Latvijā, jo nav pat ekspertu, kas varētu veidot Promocijas padomi farmācijā.
-
Latvijā līdz šim nav neviena profesora farmācijas zinātnēs.
-
Latvijā ir izveidojusies situācija, ka LZA pat apvienotajā Ķīmijas, Bioloģijas un Medicīnas nodaļā farmācija nemaz nav pārstāvēta.
No LZP ziņojuma 2001.g. visā Latvijā ir neapmierinoši mazs doktorandu skaits. Pēc aprēķiniem Latvijā kopā katru gadu vajadzētu uzņemt 200-300 doktorandu, bet praktiski tiek uzņemta tikai piektā daļa no šī skaita.
Neapmierinoša ir arī situācija, ka LU tikai 2 % studentu no kopējā 34000 LU studentu skaita ir iesaistīti zinātniskajā darbā (no rektora uzrunas 2000.g. 1.septembrī). Tas ir izskaidrojums ar ļoti mazo finansējumu zinātnei Latvijā.
-
Studējošo raksturojums un studentu piedalīšanās studiju procesa pilnveidošanā
Bakalaura farmācijā programma LU tika atvērta 2000.g. Šajā programmā studēt un iegūt bakalaura grādu vēlas dažāda izglītības līmeņa personas. Imatrikulēto studentu iepriekšējās izglītības analīze liecina, ka LU farmācijas bakalaura studiju programmā studijas uzsāk sekojošas personas:
-
jau strādājošie farmaceita asistenti, jo aptiekās ekstemporālo zāļu gatavošana krasi samazinās. Līdz ar farmaceita asistentu darba rakstura izmainīšanos pieaug akadēmisko zināšanu nepieciešamība lietpratīgai pacienta konsultēšanai par visiem zāļu lietošanas jautājumiem.
-
personas, kas grib iegūt otru augstāko izglītību. Pēc LR MK 2000. g. pieņemtajiem noteikumiem Nr. 432 “ Zāļu ražošanas un kontroles noteikumi”, kuros ir noteikts, ka zāļu ražošanā kā atbildīgās amatpersonas bez farmaceitiem var nodarbināt arī ķīmiķus, biologus, ārstus, veterinārārstus, ja viņi ir apguvuši MK noteikumos minētos 12 mācību priekšmetus no farmācijas studiju programmas, LU farmācijas bakalaura studiju programmā studijas uzsāka vairāki Ķīmijas un Bioloģijas fakultātes absolventi. Studēt farmāciju bakalaura grāda līmenī kā otro augstāko izglītību izvēlas arī tie ārsti, kuri pēc sešgadīgās profesionālās studiju programmas absolvēšanas strādā farmaceitiskās firmās.
-
vidusskolu un ģimnāziju absolventi, kas vēlas iegūt bakalaura grādu farmācijā, lai varētu turpināt izglītību farmācijas maģistra studiju programmā.
Par to, ka Latvijā ir pieprasījums pēc šāda tipa programmas liecina strauji pieaugušais konkurss uz studenta vietu LU farmācijas bakalaura studiju programmā.
-
2000.g. tas bija 1.62 reflektanti uz 1 studenta vietu,
-
2001.g. 6 reflektanti uz 1 LU budžeta studentu vietu un 4 uz 1 vietu maksas grupā, kas ir pat virs LU vidējā konkursa uz vienu studenta vietu rādītāja (aptuveni 2).
-
Katru gadu farmācijas bakalaura studiju programmā tiek uzņemti 30-35 studenti.
-
Kopā bakalaura programmas trijos kursos mācās apmēram 90 studentu.
Regulāri tiek organizētas studējošo aptaujas. Tās notiek ar pārrunām, anonīmu anketu palīdzību un tiek saņemti rakstiski studentu iesniegumi. Apkopotie studentu aptauju rezultāti (skat. 5. pielikumā ) liecina, ka studenti kopumā ir apmierināti ar docētāju darbu, sadarbību ar dekanātu, programmas direktori un kursu saturu. Kritika ir par mācību grāmatu trūkumu latviešu valodā un tā ir pamatota.
Studējošie paši izvēl savu studentu pašpārvaldi fakultātē, bet katram farmācijas bakalauru kursam ir kursa vecākais un grupu vecākie, kuri ir atbildīgi par informācijas apmaiņu starp studentiem un docētājiem. MF Studentu pašpārvaldē darbojas 4 farmācijas studenti. Studentu pašpārvaldes pārstāvji piedalās visās Studiju padomes un fakultātes Domes sēdēs, viņi izlemj jautājumus par studentu stipendijām, kopmītnēm, balvām, pirmā kursa studentu iepazīstināšanu ar mācību sistēmu fakultātē, organizē studentu zinātnisko biedrību, vērtē studentu referātus, u.c.
-
Programmas kvalitātes novērtējuma kritēriji
Farmācijas bakalaura programma kā katra jauna LU programma pirms atvēršanas tika apspriesta vairākās instancēs. To izskatīja:
-
LU struktūrvienību vadība, Medicīnas, Ķīmijas un Bioloģijas fakultāšu dekāni un docētāji.
-
LU eksperti, kas nav tieši saistīti ar programmas realizāciju,
-
ārvalstu eksperti no Upsalas universitātes Zviedrijā, Tartu universitātes, Igaunijā, un Helsinku universitātes, Somijā (atsauksmes skatīt 8. pielikumā ).
-
potenciālie absolventu darba devēji, sadarbības projektu partneri (skat. atsauksmes 8. pielikumā un sadarbības līgumus 9.pielikumā ).
Programmu apstiprināja:
-
Medicīnas fakultātes Studiju programmu padome,
-
Medicīnas fakultātes Dome,
-
LU Studiju padome,
-
un pieņēma LU Senāts.
Programma tiek izvērtēta un izmaiņas tajā tiek izdarītas ņemot vērā sekojošus kritērijus:
-
jaunākās atziņas literatūrā par farmācijas mācīšanas vadlīnijām (žurnāli “Pharmacy education, Pharmaceutical J, u.c.),
-
LU Medicīnas fakultātes Studiju programmu padomes viedokli,
-
citu valstu farmācijas programmu direktoru (ar kuriem notiek informācijas apmaiņa) viedokļus,
-
studentu aptauju analīzes rezultātus,
-
studentu pašpārvaldes ieteikumus,
-
docētāju rekomendācijas,
-
studentu sekmes konkrētos studiju kursos,
-
potenciālo darba devēju viedokļus,
-
ES ekspertu ieteikumus,
-
ikgadējā pašnovērtējuma secinājumus.
-
Farmācijas bakalaura studiju programmas struktūra.
Programma sastāv no obligātajiem kursiem jeb A daļas, obligātās izvēles kursiem jeb B daļas (kursu aprakstus skatīt 2. pielikumā, programmas saturu 1. pielikumā). un izvēles kursiem jeb C daļas, kuri ir sakopoti LU kursu katalogā. Informācija par C daļas kursiem ir atrodama LU mājas lappusītē www.lu.lv un LU Studiju informācijas centrā.
Studējošie drīkst izvēlēties citas studiju programmas B daļas kursus par C daļas kursiem savā programmā ar noteikumu, ka C daļas kursi jāizvēlas citās zinātņu nozarēs kā ir attiecīgā studējošā programma.
Uz B daļas kursiem ir jāpierakstās pie sava programmas lietveža. Pirmo triju nodarbību laikā drīkst mainīt studiju kursus B un C daļā, par to informējot lietvedi. Students, kurš pirmo triju nodarbību laikā nav pierakstījies uz studiju kursu, nav tiesīgs kārtot pārbaudījumu šajā kursā.
Kursu kvantitatīvais apjoms tiek izteikts ar kredītpunktiem (skat. 1. Tabulu).
Farmācijas bakalaura studiju programmā A daļā teorētisko un praktisko nodarbību attiecība ir 53% pret 47 % (studiju programmas saturu skatīt 1. pielikumā).
1. Tabula
LU Farmācijas bakalaura studiju programmas plāns
Nr
|
Kursu nosaukums
|
Daļa
|
Kredītpunktu skaits
(1 kredītpunkts atbilst 40 akadēmiskām stundām)
|
Kredītpunktu ieguves veids
|
1. gads
|
2. gads
|
3. gads
|
|
1.s.
|
2.s
|
3.s.
|
4.s.
|
5.s.
|
6.s.
|
|
1.
|
Augu un dzīvnieku bioloģija
|
A
|
2
|
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
2.
|
Anatomija un fizioloģija
|
A
|
3
|
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
3.
|
Farmācijas likumdošana.
Profesionālā ētika
|
A
|
2
|
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
4.
|
Latīņu valoda
|
A
|
4
|
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
5.
|
Vispārīgā ķīmija
|
A
|
4
|
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
6.
|
Medicīnas mikrobioloģija.
Imunoloģija
|
A
|
|
3
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
7.
|
Farmakognozija
|
A
|
|
4
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
8.
|
Neorganiskā ķīmija
|
A
|
|
4
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
9.
|
Patfizioloģija. Slimību izcelsmes
mehānismi
|
A
|
|
3
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
10.
|
Analītiskā ķīmija
|
A
|
|
|
4
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
11.
|
Farmakoloģija un
farmakoterāpija I
|
A
|
|
|
4
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
12.
|
Organiskā ķīmija
|
A
|
|
|
4
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
13.
|
Farmakokinētika. Zāļu vielu
metabolisms
|
A
|
|
|
2
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
14.
|
Bioķīmija I
|
A
|
|
|
|
4
|
|
|
Pārbaudījums
|
15.
|
Farmācijas ķīmija
|
A
|
|
|
|
4
|
|
|
Pārbaudījums
|
16.
|
Fizika
|
A
|
|
|
|
2
|
|
|
Pārbaudījums
|
17.
|
Farmakoloģija un
farmakoterāpija II
|
A
|
|
|
|
2
|
|
|
Pārbaudījums
|
18.
|
Klīniskā farmācija
|
A
|
|
|
|
3
|
|
|
Pārbaudījums
|
19.
|
Zāļu formu tehnoloģija
|
A
|
|
|
|
|
6
|
|
Pārbaudījums
|
20.
|
Toksikoloģija un vides bioķīmija
|
A
|
|
|
|
|
4
|
|
Pārbaudījums
|
21.
|
Informātika. Datu bāzes
|
A
|
|
|
|
|
|
4
|
Pārbaudījums
|
22.
|
Zāļu vielu metabolisms
|
A
|
|
|
|
|
|
2
|
Pārbaudījums
|
23.
|
Ārstniecisko vielu biosintēze augos
|
A
|
|
|
|
|
|
2
|
Pārbaudījums
|
24
|
Bakalaura darbs
|
A
|
|
|
|
|
|
10
|
Aizstāvēšana
|
Kopā A daļa 86
|
15
|
14
|
14
|
15
|
10
|
18
|
|
25.
|
Svešvaloda I
|
B
|
2
|
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
26.
|
Datoru lietošana
|
B
|
4
|
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
27.
|
Botānika
|
B
|
2
|
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
28.
|
Farmācijas vēsture
|
B
|
2
|
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
29.
|
Svešvaloda II
|
B
|
|
2
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
30.
|
Zāļu vielas
|
B
|
|
4
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
31
|
Pirmās palīdzības sniegšana
veselībai bīstamos stāvokļos
|
B
|
|
2
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
32.
|
Sabiedrības veselība
|
B
|
|
1
|
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
33.
|
Bioloģija. Šūnas bioloģija
|
B
|
|
|
2
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
34.
|
Virusoloģija
|
B
|
|
|
2
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
35.
|
Netradicionālā medicīna
|
B
|
|
|
2
|
|
|
|
Pārbaudījums
|
36.
|
Bioķīmija II
|
B
|
|
|
|
2
|
|
|
Pārbaudījums
|
37.
|
Fizikālā un koloīdķīmija
|
B
|
|
|
|
2
|
|
|
Pārbaudījums
|
38.
|
Uztura bagātinātāji
|
B
|
|
|
|
1
|
|
|
Pārbaudījums
|
39.
|
Tiesu ķīmija
|
B
|
|
|
|
|
2
|
|
Pārbaudījums
|
40.
|
Radiācijas un radioaktivitātes
izmantošana medicīnā
|
B
|
|
|
|
|
2
|
|
Pārbaudījums
|
41.
|
Molekulārā bioloģija. Ģenētika
|
B
|
|
|
|
|
4
|
|
Pārbaudījums
|
42.
|
Starptautiskie darba vietu
sertifikācijas normatīvi (GLP, GMP)
|
B
|
|
|
|
|
2
|
|
Pārbaudījums
|
Kopā B daļā 22
|
3
|
4
|
4
|
3
|
8
|
-
|
|
|
Brīvās izvēles kursi citās LU studiju programmās
|
C
|
2
|
2
|
2
|
2
|
2
|
2
|
Pārbaudījums
|
Kopā C daļā 12
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā visa programma - 120 kredītpunkti.
A daļā
10 kredītpunkti ir paredzēti bakalaura darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai,
76 kredītpunkti studiju kursu apguvei.
Kursu apjoma procentuālais sadalījums pa zinātņu nozarēm ir sekojošs:
26 % ir ķīmijas kursi,
33.2 % farmaceitisko zinātņu kursi,
32.8 % bioloģijas-medicīnas kursi,
8 % fizika un informātika, datu bāzes
2.6 % farmācijas likumdošana, profesionālā ētika.
B daļā kā obligātās izvēles kursi tiek piedāvāti kursi 40 kredītpunktu apjomā, no kuriem ir jāizvēlas kursi 22 kredītpunktu apjomā.
No tiem 10 % ir svešvalodu kursi,
40 % biomedicīnas,
24.5 % farmaceitisko zinātņu,
15 % ķīmijas,
10 % datoru lietošanas kurss.
C daļā brīvās izvēles kursos studentiem ir jāizvēlas citu studiju programmu kursi 12 kredītpunktu apjomā.
LU tiek piedāvāti daudzi farmācijas bakalauriem piemēroti kursi vispārējai izglītībai, piemēram, psiholoģija, ētika, filozofija, teoloģija, lietvedība, sabiedrības veselība, demogrāfija, kosmetoloģija u.c.
-
Finansējums
Studiju programmas finansējums ir plānots kā fizisko un juridisko personu maksājums par studiju kursu nodrošinājumu atsevišķi par katru semestri.
Studiju maksas lielumu LU akadēmiskajam gadam nosaka ar rektora rīkojumu ne vēlāk kā līdz katra gada 1. martam.
2002/2003.g. tas ir 400 Ls gadā. (skat. 4. pielikumā izmaksu aprēķinu )
6. Reklāmas un informatīvie izdevumi par farmācijas izglītības programmām
Interesi par LU programmu ir izrādījušas farmaceitu profesionālās organizācijas un preses izdevumi. R. Muceniece ir sniegusi ziņojumus sekojošās auditorijās:
-
Grindeļa brālības sēdē,
-
Aptiekāru dienās Rīgā 2001.g.
-
Latvijas farmaceitu arodbiedrības republikāniskajā konferencē.
R. Muceniece ir publicējusi rakstus:
-
Ārstu biedrības žurnālā “Latvijas Ārsts” par farmaceitiskās izglītības aktualitātēm pasaulē,
-
“ Aptiekāra diena” - “ Farmaceitiskā izglītība pasaulē un Latvijas Universitātē”,
-
LU avīzē par augstākās izglītības iespējām Zviedrijā,
Preses izdevumu darbinieki ir intervējuši programmas direktori par farmaceitu izglītības jautājumiem:
-
LU avīzē ir žurnālistes M. Sadovskas intervija ar R. Mucenieci un LU farmācijas programmas studentiem.
-
žurnālā “ Materia Medica” žurnālistes A. Zvirgzdas intervija ar R.Mucenieci par LU farmācijas programmu.
Citi pasākumi:
LU Medicīnas fakultāte katru gadu rīko “atvērto durvju” dienas,
piedalās izstādēs “Skola 2001”, “Skola 2002”,
ir uzņemta video filma par fakultāti un interesenti var Medicīnas fakultātes dekanātā saņemt informācijas lapiņas (skat. 7. pielikumā).
LU izdod katru gadu bukletu “Studiju ceļvedis”, ko saņem katrs imatrikulētais students attiecīgā mācību gada 1. septembrī.
7. Prasības studiju vērtēšanai un vērtēšanas kārtība
Studiju darba formas ir daudzveidīgas. Tās ir lekcijas, semināri, praktiskie darbi, laboratorijas darbi, kursa darbi, konsultācijas, mācību ekskursijas un studentu patstāvīgais darbs.
Katram studiju kursam ir sagatavotas un tiek regulāri atjaunotas un papildinātas kursa programmas, kurās ir norādītas kursā apgūstamās tēmas, pamata, papildliteratūra un ieteicamā literatūra, kā arī kursa apguves kontroles forma. Kopš 2000. gada visas kursu programmas tiek iereģistrētas LUIS sistēmā.
Pēc LR Augstskolu likuma studentu apmācības kvantitatīvais rādītājs ir kredītpunkti. 1 kredītpunkts atbilst 40 akadēmisko stundu apjomam, no kurām līdz 50 % ir kontakstundas.
Atbilstoši LR likumam LU farmācijas bakalaura studiju programmā 1 kredītpunktam ir paredzētas 20 kontaktstundas ar mācībspēkiem.
Studentu patstāvīgais darbs tiek organizēts atbilstoši kursa plānam un nodarbību kalendāram, un patstāvīgā darba laikā ir ieplānota studējošo gatavošanās kontroldarbiem, pārbaudījumiem, laboratorijas darbu protokolu izpilde datortehnikā, darbs ar datu bāzēm Internet, referātu sagatavošana un uzrakstīšana, zinātnisko rakstu par attiecīgo tēmu lasīšana un sagatavošanās diskusijām semināros, videoklipu vai “Demo” versiju skatīšanās datoros, kursos, kur tie ir pieejami, pašpārbaudes testiem, atbildot uz jautājumiem par lekciju materiālu, Farmācijas, Medicīnas, Botānikas, Anatomijas muzeju, Botāniskā dārza apmeklējumiem mācību nolūkos, ja tas ir nepieciešams, u.c.
Studiju rezultātu kontroles formas ir kontroltesti, pārbaudījumi (vērtējums ballēs) par teoriju, laboratorijas un praktiskajiem darbiem. Pamatkursos studenti raksta referātus par brīvi izvēlētu tēmu attiecīgajā disciplīnā, kas parāda studējošo intereses un pašmācības darba efektivitāti.
Kvalitatīvais studējošo sekmju rādītājs ir iegūtais novērtējums ballēs 10 ballu sistēmā. Zemākais ieskaitītais vērtējums ir 4 balles, augstākais iespējamais ir 10 balles.
Pārbaudījumus (ieskaites vai eksāmenus), beidzot studiju kursu vai tā daļu, var kārtot mutiski vai rakstiski, to nosaka attiecīgā kursa docētājs. Studentam ir tiesības iegūt diplomu ar izcilību, ja neviens vērtējums par studiju programmas kursu apgūšanu nav zemāks par “8”, vērtējumi “9” un “10” ir ne mazāk kā 75 % no kopējā vērtējumu skaita, vērtējums gala pārbaudījumā nav zemāks par “9”.
Studiju noslēgumā studenti izstrādā bakalaura darbu vienā no farmācijas virzieniem un pēc tā aizstāvēšanas iegūst veselības zinātņu bakalaura grādu farmācijā.
Pēc bakalaura darba aizstāvēšanas studenti iegūst tiesības turpināt izglītību maģistra studiju programmā.
8. Salīdzinājums ar Latvijas un citu valstu studiju programmām farmācijā
1) studiju programmu salīdzinājums
LU bakalaura studiju programma farmācijā ir veidota, pamatojoties uz farmaceitiskās izglītības pieredzi Igaunijā, Skandināvijas valstīs, Dānijā, Čehijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Austrālijā un ASV. Sastādot šīs programmas kursu aprakstus, ir izmantotas pēdējos gados ārzemēs izdotās farmācijas studijām paredzētās grāmatas un zinātniskie žurnāli (Pharmacy Education).
Analizētas un kritiski izvērtētas tika bakalauru studiju programmas Upsalas universitātes (Zviedrija), Karaliskās Dāņu Farmācijas Skolas Kopenhāgenā (Dānija), Bradfordas universitātes (Anglija), Velsas Farmācijas skolas (Lielbritānija), Bātes universitātes un Astonas universitātes (Anglija), Dublinas universitātes (Īrija), Kurtinas Tehnoloģijas universitātes (Austrālija), Bufalo universitātes (ASV) Farmācijas fakultāšu programmas (skat. 13. pielikumā Igaunijas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas farmācijas studiju programmas).
Veidojot farmācijas studiju programmas visas valstis vadās pēc regulēto profesiju normatīviem, kas ir izstrādāti nacionālās valstīs un ES direktīvās. Šīs direktīvas ir pamats diplomu un akadēmisko grādu atzīšanai starptautiskā līmenī. Farmācijas programmu obligāto kursu sarakstu nosaka ES direktīvas 85/432/EEC (skat.. 2. Tabulu), un programmas struktūru 85/433, 85/584 un 90/658. LR likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” nosaka, ka farmaceita izglītību var iegūt pēc vismaz četru gadu teorētisko zināšanu apguves, kuru papildina obligāta vismaz 6 mēnešu farmaceitiskā prakse (24 kredītpunkti), tāpēc bakalaura studiju programma nav uzskatāma par pabeigtu farmaceita izglītības programmu, bet gan par tās sastāvdaļu.
Atšķirībā no Latvijas likuma, kas nosaka 10 kredītpunktus bakalaura darba izstrādei, bakalaura darba izstrādāšanai ES valstīs ir noteikti 6-10 kredītpunkti, tāpēc arī, piem., Somijas universitātēs (Kuopio, Helsinku) bakalaura darba izstrādāšanai ir ieplānoti 6 kredītpunkti.
Jāsecina, ka katrā universitātē mācību priekšmetiem atvēlēto kontaktstundu un laboratorijas darbu stundu skaits ir ļoti dažādi. Piemēram, Igaunijā ir noteiktas 24 kontaktstundas uz 1 kredītpunktu, Zviedrijā un Somijā katrā kursā tas var būt dažāds, ja kursa struktūra ietver laboratorijas darbus, tad visas stundas var būt kontaktstundas, un, savukārt, ja tie ir teorētiskie kursi, kontaktstundu var vispār nebūt, ja kursi notiek ar Internet starpniecību un E-sakaru seansiem. Citās valstīs universitātēm ir lielas autonomijas tiesības, izvēlēties brīvi kredītpunktu un kontaktstundu skaitu. Daļā pieminēto ārzemju universitāšu studijas ir organizētas ciklos, kuru laikā studenti mācās tikai 1 vai 2 radniecīgus priekšmetus.
Salīdzinoši ar Latviju citās valstīs uzņemto farmācijas studentu skaits ir ļoti liels. Piem., Upsalas universitātē, Zviedrijā katru gadu maģistra 180 vai 200 kredītpunktu programmā uzņem 200 studentus, bet Stokholmas Farmācijas augstskolas 3-gadīgajā bakalaura programmā - 80 studentus.
4-gadīgais bakalaura studiju kurss ir populārs Lielbritānijā, Īrijā un Izraēlā.
Farmācijas studiju programmu salīdzinājums pēc 85/432/EEC direktīvās minēto kursu izpildes
dažādās Eiropas valstu universitātēs
Nr.
|
Kursa nosaukums, minēts 85/432/EEC un LR MK noteikumos par regulētām profesijām
|
Latvija
LU
|
Somija
Kuopio univ.
|
Anglija
Astonas univ.
|
Zviedrija
Upsalas
Univ.
|
Francija
Lionas univ.
|
Dānija
Karaliskā
Farmācijas
augstskola
|
Čehija
Kārļa univ.
|
Igaunija
Tartu univ.
|
1.
|
Augu un dzīvnieku bioloģija
|
+
|
+
|
-
|
-
|
+
|
-
|
+
|
-
|
2.
|
Fizika
|
+
|
-
|
-
|
-
|
+
|
+
|
-
|
+
|
3.
|
Vispārējā un neorganiskā ķīmija
|
+
|
-
|
-
|
+
|
-
|
+
|
+
|
+
|
4.
|
Organiskā ķīmija
|
+
|
-
|
-
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
5.
|
Analītiskā ķīmija
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
6.
|
Farmācijas ķīmija
|
+
|
+
|
+
|
+
|
-
|
+
|
+
|
+
|
7.
|
Bioķīmija
|
+
|
+
|
-
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
8.
|
Anatomija un fizioloģija
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
9.
|
Latīņu valoda
|
+
|
-
|
-
|
-
|
-
|
-
|
+
|
+
|
10.
|
Mikrobioloģija
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
11.
|
Farmakoloģija un farmakoterāpija
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
12.
|
Zāļu formu tehnoloģija
|
+
|
+
|
-
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
13.
|
Toksikoloģija
|
+
|
-
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
-
|
14.
|
Farmakognozija
|
+
|
+
|
-
|
+
|
+
|
+
|
+
|
+
|
15.
|
Farmācijas likumdošana. Profesionālā ētika
|
+
|
-
|
-
|
-
|
-
|
+
|
+
|
+
|
2) farmācijas bakalauru darba iespēju salīdzinājums Latvijā un Eiropas valstīs
Latvijā profesiju klasifikatorā nav paredzētas farmaceitu ar bakalaura grādu darba iespējas. LR Profesiju klasifikatorā farmaceits ir definēts kā persona ar 5-gadīgu augstāko izglītību un farmaceita asistents ir persona ar vidējo farmaceitisko izglītību.
Turpretī Eiropas valstīs farmācijas bakalauri strādā gan aptiekās, gan citos farmācijas uzņēmumos.
Lai veicinātu farmaceitisko zinātņu uzplaukumu un radītu jaunas darba vietas zinātniskam darbam nākošajiem farmācijas bakalauriem un maģistriem Latvijas Organiskās Sintēzes institūtā 2000. gadā tika atvērta jauna – Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorija un 2002. gadā CNS izpētes laboratorija, ar kurām LU Farmācijas programmai ir visciešākā sadarbība. Bez tam arī Ķīmijas un Farmācijas uzņēmēju asociācija, farmaceitu arodbiedrība un Aptiekāru asociācija atbalsta farmācijas maģistra programmas atvēršanu un farmācijas bakalaura programma ir pirmais etaps farmācijas maģistra izglītības sasniegšanai.
9. Sadarbība ar potenciāliem darba devējiem
Laba sadarbība ir izveidojusies ar Aptiekāru Asociāciju, Valsts Zāļu Aģentūru, Farmācijas inspekciju, SIA Universitātes aptieka, SIA Elpis, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, SIA Grindex, Ķīmijas un Farmācijas uzņēmēju asociāciju (skat. 8. pielikumā atsauksmes un sadarbības līgumus 9. pielikumā). Programmas norises sākumposmā sadarbība izpaužas tādējādi, ka šo organizāciju vadošie darbinieki iepazīstina LU farmācijas programmā studējošos ar jaunākiem farmācijas darba organizācijas nolikumiem, piedalās semināros, uzaicina studentus mācību ekskursijās. Ir notikušas tikšanās ar LM Valsts Zāļu Aģentūras direktoru Jāni Ozoliņu, Aptiekāru asociācijas prezidentu Gunti Belēviču, lieltirgotavas “Farmserviss” prezidentu Agri Briedi, SIA FarmaBalt prezidentu D. Babarikinu, firmas “Aventis” prezidenti Baibu Štāmeri un uzklausītas viņu domas par studentu izglītošanas aktualitātēm.
SIA “Farmserviss” ir uzdāvinājusi studentiem farmakoloģijas mācību grāmatas, SIA Elpis - drogu paraugus farmakognozijas kursam.
-
AKADĒMISKĀ PERSONĀLA RAKSTUROJUMS
1. Akadēmiskais personāls
Bakalaura studiju programmas farmācijā norisi nodrošina docētāji, kuru intereses un darbība saistīta ar dažādām zinātnes apakšnozarēm.
Programmas realizēšanā piedalās LU docētāji no Medicīnas, Ķīmijas, Fizikas un matemātikas un Bioloģijas fakultātēm un Valodu centra. Gandrīz visi docētāji ir zinātņu doktori, kuru zinātniskie sasniegumi ir labi zināmi Latvijā un aiz tās robežām.
Programmas īstenošanā piedalās sekojošu zinātņu doktori:
8 ķīmijas zinātņu doktori, 8 medicīnas, 1 farmācijas, 4 bioloģijas zinātņu doktori un 2 fizikas doktori. No visiem zinātņu doktoriem 11 ir habilitētie zinātņu doktori. Daudzi zinātņu doktori ir LZP un starptautisko grantu vadītāji vai sadarbības partneri. Starp šīs programmas docētājiem ir 9 profesori un 7 asociētie profesori, 3 LZA akadēmiķi (V. Kluša, E. Grēns, J. Tiliks), 2 LZA korespondētājlocekļi (R. Muceniece, A. Zicmanis).
2. Akadēmiskā personāla atjaunināšanas programma
Latvijā ir maz personu ar farmācijas doktora grādu, kas varētu darboties kā kursu docētāji, tāpēc tiek ļoti aktīvi veicināta farmācijas doktoru studiju programmas īstenošana, lai varētu papildināt akadēmisko personālu ar farmaceitisko zinātņu speciālistiem. Šajos centienos ir saņemta arī starptautiska palīdzība.
Upsalas universitāte Zviedrijā ir iesaistījusies Latvijas farmācijas doktorandu izglītošanā.
R. Muceniece ir Visbijas programmas koordinatore Baltijas valstīs “ Visby Network grant: program for education in and development of novel technologies for drug development”. Šī programma nodrošina 4 LU absolventu studijas Upsalas universitātes farmācijas doktoru studiju programmā.
Medicīnas fakultātei ir sadarbības līgumi doktorandu izglītošanā arī ar Karolinskas institūtu Zviedrijā (koordinatori Latvijā prof. I. Rumba, prof. U. Vikmanis).
LU farmācijas doktora studiju programmā studē 3 doktorandi, un pēc doktora studiju programmas nolikuma arī doktorandi tiek iesaistīti mācību darbā, galvenokārt doktorandi palīdz vadīt studentu laboratorijas darbus.
Zemo algu dēļ akadēmiskā personāla darbs nav pievilcīgs un reti kurš speciālists, kas ir ārzemēs ieguvis izglītību, atgriežas Latvijā, tāpēc akadēmiskā personāla atjaunošanas, apmācības un attīstības politika būtu jāsāk ar algu jautājumu. Pašreizējā laika periodā programmas realizāciju nodrošina LU struktūrvienību integrācija, LR zinātniskie institūti un Starptautiskās sadarbības programmas.
3. Studējošo iesaistīšana zinātniskajā darbā
Akadēmiskais personāls iepazīstina studentus ar sava pētnieciskā darba virzieniem un studējošiem ir iespēja iesaistīties pētnieciskajos projektos, ko vada attiecīgie docētāji.
Farmācijas bakalaura programmā no pirmā kursa aktīvi zinātniski eksperimentālajā darbā iesaistījās 4 studenti, bet visi studenti ir iesaistīti teorētiskos zinātniskās literatūras pētījumos. Viņi raksta zinātniskus referātus/literatūras apskatus par brīvi izvēlētām tēmām atbilstoši studiju kursiem un semināros diskutē par jaunākajiem zinātniskajiem rakstiem no Medline datu bāzes.
Katru gadu LU organizē zinātniskās konferences, kurās piedalās gan docētāji, gan studenti. LU tiek izdots rakstu krājums, kurš katru mēnesi ir veltīts vienas LU fakultātes tematikai.
Ārvalstu profesori ir nolasījuši lekcijas farmācijas bakalaura studiju programmā studējošajiem savu zinātniskā darba vizīšu laikā Rīgā (Upsalas universitātes profesori Jarl Wikberg un Helgi Schioth, Tartu universitātes profesors. A.Žarkovskis un Dr.med. A. Kasks).
Studenti apmeklē arī farmaceitisko firmu ielūgto vieslektoru lekcijas un zinātnisko biedrību (farmaceitu, farmakologu, bioķīmijas, fiziologu biedrības, BaltLasa) organizētās konferences ar ārzemju zinātnieku piedalīšanos.
Pēc fakultātes studentu pašpārvaldes iniciatīvas 2002.g. tiek dibināta studentu zinātniskā biedrība.
4. Vieslektori
Farmācijas bakalaura programma darbojas tikai 2 gadus un ārvalstu vieslektoru, kas ilgstoši strādātu programmā, nav bijis. Nākotnē tiek plānots veicināt akadēmiskā personāla un studentu apmaiņas programmas, pieprasot grantus šim nolūkam.
VI. STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA UN LU STRUKTŪRVIENĪBU
SADARBĪBA
Sadarbība notiek ar bakalaura studiju programmām Latvijā LU Ķīmijas un Bioloģijas fakultātēs. Tā kā šo fakultāšu docētāji tiek iesaistīti farmācijas programmas realizēšanā, tad tiek organizētas kopīgas apspriedes par mācību procesa uzlabošanu, materiāli-tehniskās bāzes uzlabošanu, nodrošinājumu ar literatūru studentu pašmācības iespējām. Tiek apspriestas arī iespējas iesaistīt studentus zinātniskajā darbā.
Sadarbība notiek arī ar citu valstu universitātēm: Tartu universitāti Igaunijā, Upsalas universitāti Zviedrijā, Bradfordas universitāti Anglijā, Rostokas universitāti Vācijā, Helsinku universitāti, Somijā.
Šī sadarbība izpaužas galvenokārt kā docētāju piedalīšanās zinātniskos projektos, bet tiek arī uzsākti sadarbības projekti studentu izglītošanai. Tā, piemēram, Rostokas universitāte organizē vasaras studentu kursus, ko apmaksā Hanzas pilsētu valde, uz kuriem tiek aicināti arī farmācijas bakalaura studiju programmas studenti.
-
Zinātniskie projekti, kuros ir iesaistīts akadēmiskais personāls
Farmācijas bakalaura programmas docētāji ir LZP zinātnisko grantu vadītāji, kas nodrošina gan docētāju, gan studentu iespējas strādāt zinātnisku darbu.
Docētājs
|
LZP granta projekta nosaukums
|
Vīksna A.
|
Mikroelementu mikrodaudzuma noteikšanas metožu pilnveidošana, analizējot ūdens, gaisa paraugus, augsni un skuju kokus, kas auguši dažādās Latvijas vietās
|
Kluša V.
|
Melanokortīni kā vielu atkarības izraisīto neiroķīmisko un uzvedības procesu regulētāji
|
Muceniece R.
|
Neiroiekaisuma un imūno reakciju regulācijas iespējas ar melanokortīniem un to mimētiķiem
|
Baltiņš M.
|
Latviešu medicīnas terminoloģijas attīstības likumsakarības (vēsture un mūsdienu tendences)
|
Taivans I.
|
Morfofunkcionālo kritēriju izstrāde obstruktīvo plaušu slimību racionālai ārstēšanai
|
Sjakste N.
|
Slāpekļa oksīda loma anestētiķu un antiišēmisko preparātu darbības mehānismā
|
Vīksna A
|
Latgales medicīniskā aprūpe, 1772-1918
|
Latvijā sadarbība notiek ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, LU Biomedicīnas Pētījumu un Studiju Centru, LU Ķīmijas, Bioloģijas un Medicīnas fakultātēm,
Ārzemēs ar:
Tartu Universitāti Igaunijā, Upsalas Universitāti Zviedrijā
Do'stlaringiz bilan baham: |