3 Kultūras teorija un vadībzinības

Kursa nosaukums Sarunu valoda: sociolingvistiskā un kultūras kompetence diskursā.

Kursa autore As. Prof. Anita Načisčione

Kursa mērķi Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar sociālajām un kultūras īpatnībām specialitātes valodas diskursā un tālāk attīstīt gan verbālo, gan neverbālo komunikāciju. Kurss dod studentiem iespēju apzināties valodas funkcionēšanu, paplašināt sarunu valodas zināšanas, veidot izpratni un attieksmes, un uzlabot sociolingvistisko un kultūras kompetenci specialitātes valodas diskursā. Kursa mērķis ir arī uzlabot runas fonētiskos aspektus, pievēršot īpašu vērību intonācijai.
Priekšnosacījumi kursa apguvei Pirmā kursa pirmā semestra vielas apguve sarunu valodā un gramatikā.
Kursa apjoms 1 semestris, 32 praktiskās nodarbības, divas akadēmiskās stundas nedēļā, pasniegts pirmā kursa otrajā semestrī.
Kredītpunktu skaits 2 punkti
Kursa gala pārbaudījumu veids Rakstiskais eksāmens semestra beigās, semestra laikā – divi progresa testi.
Kursa saturs, Pielikumā

Pielikums

Nr.	TĒMAS	STUNDAS
1.	Ievads. Valoda un kultūra. Diskursa sociālie un kultūras aspekti. Kultūras elementu atspoguļojums diskursā. Valodas kompetences nosacītība un atbilstības izjūta.	2
2.	Pieklājības stratēģijas. Netīšā nepieklājība. Intonācijas loma. Lūgumi specialitātes valodā.	2
3.	Interaktīvās prasmes komunikācijā. Paralingvistiskie kodi un to nozīme.	2
4.	Klusums un pauze kā kultūras atšķirīgā iezīme, to izpausme un izpēte. Parastā pauze. Nepieļaujamās pauzes specialitātes valodā. Klusuma aizpildīšanas veidi. Runas pārtraukšanas paņēmieni.	2
5.	Telpas jēdziens, tā vērtība un atspoguļojums sociokulturālajā uzvedībā un valodas pielietojumā. Personīgā telpa un attālums saskarsmē.	2
6.	Laika jēdziens, tā vērtības izpratne un atspoguļojums sociokulturālajā uzvedībā un valodas pielietojumā. Laika menedžments.	2
7.	Negatīvās atbildes kā kultūru atšķirīgā iezīme. Māksla pateikt ‘Nē’ specialitātes valodā, tās nozīmība un psiholoģiskie iemesli.	2
8.	Nepiekrišanas, atteikuma un nolieguma paņēmieni un veidi specialitātes valodā. Argumentēšans stratēģijas. Intonācijas nozīme.	2
9.	Atturīgā izteiksmes forma (understatement) kā specialitātes valodas tipiska iezīme. Tās nozīme sociokulturālajā kontekstā. Šīs izteiksmes formas struktūra un paņēmieni.	2
10.	Eifēmisma pielietojums kā sociokulturālās kompetences sastāvdaļa. Tā veidi un paņēmieni.	2
11.	Eifēmismu izmantošana dažādos diskursos: politiskie un sociālie eifēmismi un to loma.	2
12.	Pieklājība un nepieklājība kā nosacīti valodas ieradumi. Specialitātes un latviešu valodas salīdzinājums. Atbilstības izjūta.	2
13.	Humora un ironijas izpausme valodā, to kulturālo aspektu apzināšanās un izpausme diskursā. Tipiskie humora un ironijas izpausmes veidi specialitātes valodā.	2
14.	Humora un ironijas izpausme valodā (turpinājums). Specialitātes un latviešu valodas salīdzinājums.	2
15.	Neverbālā komunikācija un tās loma: smaida, acu kontakta, žestu un intonācijas nozīme.	2
16.	Neverbālā komunikācija un tās loma: atšķirības neverbālajā komunikācijā specialitātes un latviešu valodā.	2

Literatūra

1. Carter R. 1997. Investigating English Discourse: Language, Literacy and Literature. London and New York: Routledge.

2. Carter R. and McRae J. (eds.) 1996. Language, Literature and the Learner: Creative Classroom Practice. London and New York: Longman.

3. Leech G.N. [1969] 1993. A Linguistic Guide to English Poetry. London and New York: Longman.

4. McCarthy M. and Carter R. [1994] 1995. Language as Discourse: Perspectives for Language Teaching. London and New York: Longman.

5. Nash W. 1987. The Language of Humour: Style and Technique in Comic Discourse. London: Longman.

6. Wales K. [1989] 1995. A Dictionary of Stylistics. London and New York: Longman.

7. Widdowson H.G. [1975] 1991. Stylistics and the Teaching of Literature. Harlow, Essex: Longman.

8. Widdowson H.G. 1992. Practical Stylistics. Oxford: Oxford University Press.

9. Periodiskie izdevumi no Britu Padomes bibliotēkas: The Times, The Independent, The Guardian un citi (izvēlētie raksti tiek pārkopēti ar Britu Padomes bibliotēkas atļauju).