3 Kultūras teorija un vadībzinības

MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. Sagatavot teorētiski izglītotus, patstāvīgi un radoši domāt spējīgus kultūras darbiniekus, organizatorus, zinātniekus, kas var strādāt dažādās valsts, pašvaldību vai privātās organizācijās, radošajās vai zinātniskās pētniecības iestādēs u.c., dot katram studentam zināšanas par kultūras un mākslas veidiem gan teorētiskā, gan praktiskā ziņā. Mākslas bakalaura studiju programma kultūras teorijā paredz pilnu izglītības ciklu:

bakalaura, maģistra un doktora studijas. Apgūstot un pabeidzot mākslas bakalaura studiju programmu kultūras teorijā, students iegūst mākslas bakalaura grādu kultūras teorija. Apgūstot un pabeidzot mākslas maģistra studiju programmu kultūras teorijā, students iegūst mākslas maģistra grādu kultūras teorijā

2. Mākslas studiju programma kultūras teorijā ir kompleksi saistīta ar nacionālās kultūras attīstību Latvijā. Tālab programmas uzdevums - ievirzīt jaunos speciālistus praktiskā darbā: zinātniskos projektos, kultūras dzīves radošās stratēģijas izstrādē un īstenošanā, augstskolu pasniedzēju darbā.

2. STUDIJU SATURS UN ORGANIZĀCIJA

Mākslas studiju programmu kultūras teorijā mākslas bakalaura un mākslas maģistra grāda iegūšanai izstrādājusi un īsteno LKA Kultūras teorijas, vēstures un vadībzinību katedra.

Studiju programma veidota atbilstoši Latvijas Republikas Augstskolu likumam un LKA Senāta lēmumiem.

Doktora studiju programma kultūras teorijā saskaņota ar Latvijas Mākslas Augstskolu asociācijas Habilitācijas un promocijas padomes prasībām.

Studiju programmas ietvaros tiek organizēta studentu apmaiņa un zinātniski pedagoģiskā sadarbība ar Vītauta Dižā universitāti Kauņā (Lietuva) un Lejassaksijas Kultūrinfrastruktūras institūtu Gerlicā (Vācija).

Atsevišķi studenti devušies individuālos studiju braucienos uz Upsalu (Zviedrija), Maskavu (Krievija), Kopenhāgenu (Dānija), Olborgu (Dānija), Helsinkiem (Somija).

1995.gadā LKA notika ārvalstu (Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas) augstskolu -sadarbības partneru vasaras skola latviešu kultūras vēsturē.

Studiju programmas realizēšanas laikā vairāki humanitāro zinātņu studiju programmas kultūras teorijas specializācijas studenti ieguvuši valsts nozīmes stipendijas -Iveta Tāle saņēma Kultūras ministrijas stipendiju, Sandra Lazduzieda - Jaunrades fonda stipendiju, Anna Buša - Jaunās akadēmijas stipendiju, Zane Šiliņa un Guna Pantele -Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" stipendiju.

Zane Šiliņa ir arī Zentas Mauriņas prēmijas laureāte

Studiju ilgums un apjoms:

1. 
   bakalaura studijas - 4 gadi (8 semestri) - 173 kredītpunkti;
   

2. maģistra studijas - 2 gadi (4 semestri) - kredītpunkti;

3. doktorantūra - klātienē 3 gadi, neklātienē 4 gadi. Studentu imatrikulācija.

Mākslas studiju programmā kultūras teorijā imatrikulācija notiek konkursa kārtībā atbilstoši LKA imatrikulācijas noteikumiem un Kultūras teorijas, vēstures un vadībzinību katedras izstrādātajām prasībām (skat. studiju programmas). Iestajpārbaudījumi: sacerējums, eksāmens svešvalodā un kultūras faktu tests. Rezultāti tiek vērtēti 10 ballu sistēmā.

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA

Mākslas bakalaura studiju programmu kultūras teorijā veido:

1. A grupas priekšmeti jeb obligātie kursi, kurus studē visi LKA humanitāro zinātņu studenti (kredītpunktu apjoms - 80).

2. B grupas priekšmeti jeb obligātās izvēles daļa atspoguļo studentu specializāciju kultūras teorijā (kredītpunktu apjoms - 83).

3. C daļas priekšmeti - brīvās izvēles priekšmeti, ko students pats izvēlas humanitārajās, sociālās vai dabaszinātnēs (kredītpunktu apjoms -10). Lai iegūtu bakalaura grādu:

1. 
   jānokārto A, B un C daļas priekšmeti, jāsavāc 173 kredītpunkti:
   
2. 
   b) jāaizstāv bakalaura darbs - 10 kredītpunkti:
   

c) jānokārto bakalaura eksāmens kultūras teorijā un vēsturē, kas ietver zināšanu un aktuālo problēmu izpratnes pārbaudi vispārējā kultūras teorijā, filozofijā, literatūrā, tēlotājā mākslā, teātra mākslā un mūzikā (skat. bakalaura eksāmena jautājumus).

3. 
   jānokārto bakalaura eksāmens svešvalodā.
   

IV. STUDIJU NODROŠINĀJUMS UN VADĪBA

(skat. LKA studiju nodrošinājuma un vadības kopīgo raksturojumu)

4. 
   MĀKSLAS BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS KULTŪRAS TEORIJĀ UN VADĪBZINĪBĀS UN MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS KULTŪRAS TEORIJĀ SALIDZINĀJUMS AR ANALOGĀM ĀRVALSTU STUDIJU PROGRAMMĀM
   

(skat. LKA programmu kopīgo salīdzinājumu ar analogām ārvalstu studiju programmām)

5. PERSONĀLA UN STUDENTU ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS DARBS

Zinātniskās pētniecības darbā piedalās visi LKA Kultūras teorijas katedras docētāji. Zinātniskās pētniecības darbs noris gan individuāli, gan dažādu institūciju finansētajos projektos. Tā rezultāti atspoguļoti publikācijās, zinātniskajās konferencēs.

Kultūras teorijas katedra rīko interdisciplināras konferences, kurās saskaras dažādu nozaru pētījumi. Šajās konferencēs piedalās doktorandi, maģistranti, citu zinātnes iestāžu pētnieki, tādejādi aktivizējot kulturoloģisko domu valstī.

Katedras darbībai atbilstošajos pētniecības virzienos tiek izstrādāti maģistra un doktora darbi (skat. tematu sarakstus). Studentu darbi ir publicēti, par tiem saņemtas prēmijas. 1998.gadā tapa prof. Janīnas Kursītes sastādīts rakstu krājums "Kultūras krustpunktu meklējumi", kuru veido LKA docētāju un studentu zinātniski raksti. Pētnieciskais darbs ir studiju sastāvdaļa.

Mācībspēku zinātniskā darba pamatvirzieni:

1. Vispārējā kultūras un civilizācijas teorija. filozofiskā antropoloģija. kultūrantropoloģija. kultūras fenomenoloģija un kultūras vēsture (R.Vilciņš(1952.- 2000.) H.Tumans).

Prof. R.Vilciņa pētījumu rezultāti atspoguļoti konferenču materiālos un aptuveni 50 zinātniskās publikācijās (skat. CV un publikāciju sarakstus). Katru gadu prof. R.Vilciņš LKA studentiem un mācībspēkiem lasīja "kalna lekciju" par tematu "Ģēnijs un ģenialitāte".

2. Filozofija un estētika (I.Škapare, J.Celma).

Doc. J.Celmas zinātniskie pētījumi par mākslas specifiku un vērtējuma kritērijiem, kā arī par sociālās atmiņas problēmu krievu filozofijā publicēti starptautiskas nozīmes izdevumos.

Lekt. I.Škapare strādā pie doktora disertācijas "Personības ētiskās attīstības pakāpes 20.gs. 60.-80.gadu redzamāko latviešu literātu darbībā". 1999.gada septembri lekt. I.Škapare piedalījusies starptautiskā konferencē "No mākslas filozofijas līdz ikdienas estētikai" ar referātu "Ļaunums kā estētiska vērtība latviešu literatūrā". 3. Vēsture un arheoloģija (J.Urtāns, J.Goldmanis, A.Gavriļins).

Prof. J.Urtāns piedalījies 16 starptautiskās konferencēs Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, Polijā, Vācijā, Somijā, Lielbritānijā. 1998-gada oktobri prof. J.Urtāns vadījis semināru par jūras ainavu Kurzemes piekrastē Sedertemas (Stokholma, Zviedrija) augstskolas studentiem, 1999-gada martā nolasījis lekciju kursu par Latvijas dzelzs laikmeta pilskalniem Turku (Somija) universitātē. Prof. J.Urtāna kontā 300 zinātnisku un populāri zinātnisku publikāciju.

Doc. J.Goldmaņa pētījumi par minoritāšu kultūrautonomijas politiku publicēti "Humanities and Social Sciences" 1994.gada 2.nr. kopkrājumā "Latvijas okupācija un aneksija: 1939-1940: Dokumenti un materiāli" (1995) u.c. izdevumos. Doc. J.Goldmanis piedalījies starptautiskās zinātniskajās konferencēs un semināros Rīgā, Lodzā (Polija), Ķelnē un Bonnā (Vācija). Doc. A.Gavriļins piedalījies zinātniskās konferencēs un semināros Latvijā, Krievijā,

Beļgijā, Šveicē, Dānijā, Zviedrijā. Viņa pētījumi par Baltijas baznīcu vēsturi, īpašu vērību pievēršot pareizticības vēsturei un attīstībai Latvijā, publicēti monogrāfijā "Apceres par Rīgas eparhijas vēsturi. 19.gs." un rakstos zinātnisku rakstu krājumos.

4. Literatūra un literatūras metodoloģija (I.Karbanova. Z.Šiliņa, J.Kursīte, V.Čakare, G.Bībers, R.Briedis, R.Auškāps).

Lekt. Z.Šiliņas zinātnisko pētījumu rezultāti atspoguļoti publikācijās par mīta interpretāciju franču eksistenciālisma literatūrā. Z.Šiliņa ar referātiem uzstājusies starptautiskās konferencēs "Mītiskais tradicionālajā un postmodernajā kultūrā" (1998) un

"Mīts kā kultūras un dzīves fenomens" (1995). Piedalās projekta "Baltijas kultūras procesi" prof J.Kursītes vadībā.

Prof. J.Kursīte ir locekle Latvijas Zinātnes padomē, Habilitācijas un promocijas padomē literatūrā un mākslā, žurnāla "Humanities and Social Sciences" redkolēģijā, Latvijas Rakstnieku savienībā un PEN kluba Latvijas nodaļā. Prof. J.Kursīte vada projektu "Latvijas kultūrvēstures process" un piedalās projektos "Latgaliešu valodas un literatūras vēsture", "Latviešu dzejas poētika", "Nacionālā identitāte un 19.gs. Eiropas literatūra" (Stokholmas Universitātē".)

Prof. V.Čakares literatūrzinātnisko pētījumu rezultāti atspoguļoti publikācijās par multikulturālismu latviešu literatūrā, kā arī par feminisma aspektiem latviešu jaunākajā dramaturģijā. 1999.gada oktobri V.Čakare piedalījās starptautiskā konferencē "Kultūra un nācija gadu tūkstošu mijā" (Tartu, Igaunija), nolasot referātu "Postmodemā atbrīvošanās no nozīmes postsociālisma latviešu literatūras diskursā".

Prof. G.Bībers ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs, autors vairāk nekā 100 rakstiem par latviešu literatūras vēstures un dramaturģijas problēmām. Prof. G.Bībera kontā - monogrāfija par G.Priedes dramaturģiju (1996) un mācību līdzeklis "Literatūras mācīšanas metodika" (1991), "Drāmas teorija" (1988), kā arī piedalīšanās konferencēs par Mārtiņa Zīverta dramaturģiju, Aspazijas daiļradi, Raini un Gēti, latviešu literatūras attīstības tendencēm.

As.prof. R.Brieža zinātnisko pētījumu rezultāti pārskata periodā atspoguļoti aptuveni 15 publikācijās. R.Briedis piedalījies 4 zinātniskajās konferencēs (tostarp 1998.g. starptautiskā konferencē, kas veltīta cenzūras problēmām) ar referātiem par cenzūras veidiem dažādos latviešu literatūras attīstības periodos.

5. Folklora (J.Kursīte, I.Tāle).

Prof. J.Kursīte piedalījusies 10 starptautiskās konferencēs Stokholmā (Zviedrija), Sietlā (ASV), Tallinā, Tartu (Igaunija), Rīgā. Par grāmatu "Latviešu folklora mītu spogulī" 1997.g. saņemta Latvijas Kultūras ministrijas balva, bet par grāmatu "Mītiskais latviešu folklorā un literatūrā" - 1999.g. saņemta Baltijas Asamblejas balva. J.Kursīte vada projektu "Latviešu folkloras simbolu vārdnīca".

6. Mūsdienu latviešu valoda (I.Freidenfelds).

Doc. I.Freidenfelda zinātniskās publikācijas sarakstītas galvenokārt mūsdienu latviešu valodas sintaksē, lingvostatistikā, didaktikā un latviešu valodas mācības metodikā. 1996-gadā piedalījies starptautiskā augstskolu darbinieku konferencē ar referātu "Nacionālo vērtību apguves stāvoklis skolā".

7. Tēlotāja māksla (M.Lapiņa, T.Suta).

Doc. M.Lapiņas zinātnisko pētījumu rezultāti atspoguļoti publikācijās par Borisa Vipera atziņām mākslas vēstures pētniecībā, mākslas dzīvi Latvijā vācu okupācijas laikā (1941-1944) un Latvijas Ārzemju mākslas muzeju. Doc. M.Lapiņas tulkojumā 1996-gadā publicēta skolniekiem adresēta enciklopēdija "Māksla. Fotogrāfijas vēsture. Mūzika." 7,5 a/1 apjomā, 1998.gadā izdota "Seno un viduslaiku kultūras vēsture" (7,5 a/1), bet 1999.gadā -"Jauno laiku kultūras vēsture" (12,5 a/1). Doc. M.Lapiņa recenzējusi 3 apjomīgus kultūras un mākslas vēsturei veltītus izdevumus, kā arī publicējusi rakstus žunālos "Māksla" un "Māksla Plus".

8. Mūzika (P.Dambis).

Tapušas nozīmīgas prof. P.Dambja kompozīcijas, tostarp kantāte korim (Kanādas Toronto pavalsts pasūtījums), klaviermūzika Ņujorkas Džuljarda skolas vajadzībām, skaņdarbi ērģelēm, kamerorķestrim, mūzika videofilmām. Prof. P.Dambis aktīvi piedalījies koncertdzīvē Latvijā un ārzemēs. Notikuši autorkoncerti Berlīnē (Vācija, 1990), Ņujorkā, Bostonā, Filadelfijā (ASV). Teorētiskie pētījumi mūzikas jomā materializējušies manuskriptā "Klusuma, laika, telpas un skaņas saspēle", izstrādāti metodiski norādījumi muzikālās izglītošanas intensificēšanai. Prof. P.Dambis nolasījis lekciju kursus Stokholmā (Zviedrija), Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, kā arī Filadelfijas un Ņujorkas (ASV) universitātēs. Starptautiskos forumos prof. P.Dambis uzstājies ar referātiem par latviešu mūziku. 9. Teātris (L.Akurātere. V.Čakare).

Prof. L.Akurāteres zinātniskās pētniecības lauks ir Latvijas teātra vēsture, īpaši aktiermākslas attīstība, kā arī amatieru teātra kustība Latvijā. Pētījumu rezultāti atspoguļoti starptautiskās konferencēs nolasītos referātos par Rīgas Pilsētas teātra darbību 19.gs. otrajā pusē, par režisori Asju Lācis un Valteru Benjamiņu. Prof. L.Akurātere Teātra muzejā sagatavojusi izstādi "Vācu teātris Latvijā no 13.gs. līdz 20.gs. pirmajai pusei" un ar ziņojumiem uzstājusies starptautiskos amatieru teātra festivālos Švedā, Erfurtē (Vācija) un Kretingā (Lietuva).

V.Čakare piedalījusies Starptautiskās Teātra Antropoloģijas skolas simpozijā Holstebro (Dānija), Polijā, Vroclavā Starptautiskā teātra institūta seminārā "Latvijas teātris: vēsture, šodiena" nolasījusi 3 referātus: "Dailes teātris (1970-1997)", "Jaunais Rīgas teātris", "Valmieras un Liepājas teātri". V.Čakare piedalās starptautiskā projektā "Baltijas jūras baseina valstu teātra vēsture", ko vada Oslo universitātes profesors Jūns Nīgors. Pabeigts pētījums "Postmodemisms jeb ekskrementu kultūra Latvijā" (10 a/1).